Faith Club
Faith Club
- 2025.04.21, 13:03
- DELFl. AcheSoothe cepurīte ir jūsu jaunais labākais draugs.
Viss, kas jums jādara, ir jāuzvelk gludā cepurīte un jāizjūt tās maģiskais darbs.
Pateicoties savam universālajam dizainam, ikviens jūsu ģimenē var atvadīties no vecajiem veidiem, kā tikt galā ar galvassāpēm ar šķebinošām ķimikālijām, un iegūt tūlītēju atvieglojumu. Jūsu galva (un jūsu grafiks) būs jums pateicīgi!
-
0 rakstair doma
- 2025.04.21, 12:24
- Nedaru neko, kā plānots. Nevaru pamosties.
Neesmu pat ar suni ārā bijusi, viņš jau tāpat ap 6 piepļūtīja un pievēma istabu, tagad guļ.
Parasti ejam ap 11, bet šodien jau done.
Iesim, iesim, jāmīž jau arī.
-
0 rakstair doma
- 2025.04.20, 23:13
- Pārāk stiprs gaismas piesārņojums - naksnīgās debesīs baltās kaijas izskatījās kā papīra kuģi, un strazdveidīgie aŗī neguļ.
Gaisma neļauj putniem atpūsties.
-
4 rakstair doma
- 2025.04.20, 21:07
- Man vakar nospēra čības, es jums stāstīju? Man vakar nospēra čības. Pie jūras, kaut kur starp 07:00 un 09:00. Tādas zilas gumijas čības, tipa krokši, tikai viltoti, pa pieci eiro no lēto preču veikaliņa Origo. Es parasti velku tās čības, tikai lai aizietu līdz jūrai, tur tāda taciņa ar asiem akmentiņiem, tad novelku un pa smiltīm eju basām, bet čības atstāju kaut kur pie soliņa. Tā glīti saliktas. Domāju - nu, nezags taču neviens vecas gumijas čības 44. izmēra, tādas, kas acīmredzami proponē kāju sēnīti vai kaut ko tādu, kurš tās lai vilktu savās kājās? Es pats viņas nekur citur neesmu vilcis, pa iekšu tādās staigāt kaut kā par daudz sviedraini un čīkstīgi. Un vispār neērtas tās čības bija. Tiesa, reizēm bijos, varbūt kādi jūrmalas apkopēji var braukt garām un izmest atkritumu piekabē kopā ar citiem jūras mēsliem, taču vairākus gadus tā atstāju un neviens arī ipaši neaiztika. Un te pēkšņi vakar pārnāku pēc pastaigas, bet čību nav. Tāda, lūk, Trampa jaunā pasaules kārtība pēc Alvja Hermaņa!
-
3 rakstair doma
- 2025.04.20, 20:46
- Gribētu rakstīt iekš #slimie, bet nav apstiprināts epasts.
- apēdu 3 cepumus, un sāka dedzināt barības vadu
-
4 rakstair doma
- 2025.04.20, 19:43
- vanags šodien ekumēniskajā piekvieca pilnu Rīgas domu, citējot dimiteru kasparu.
Vēmienu rauj.
Ne vārda par reālajām un aktuālajām šausmām.
-
4 rakstair doma
- 2025.04.20, 17:25
- ja tev ir suns, tad tev ir iespēja sapazīties ar kaimiņiem, jo, gribot negribot, tu ar dažiem no viņiem uzsāc sarunu (vai vismaz atbildi, kā tas ir manā gadījumā). beigās viņi tev uztic sava dzīvokļa atslēgas, lai tu kādā kritiskā brīdī varētu izvest viņu suni.
tā sapazinos ar čellisti X no blakus mājas, viņa vēl 81 gadu vecumā strādā par čella skolotāju. šodien biju uzaicināta ēst olas un kūku, bija ciemos arī pensionēta vijolniece, kas vēl piespēlē bērēs. abas jaunībā spēlējušas deju ansamblī "Daile", un brīnījās, ka neesmu bijusi uz "Dailes" koncertiem. atbildēju, kā ir, proti, dejas neinteresē, bet piebildu : "ja jūs vēl tagad spēlētu, tad jau aizietu paskatīties". balets arī nu tā, var jau iztikt, tur vismaz mūziku var paklausīties, bet nevelk. uz Sējāna un Leimanes "Vārnu" gan gāju brīvas gribas vadīta.
kaimiņiene secināja, ka laikam esmu racionāla, jo, zinot sfēru, kur strādāju, visi iedomājas, ka tur strādā racionālie, lai nu tā būtu. par to pašu P. Vasku, viņām riebjoties, nu kā tad tā, mūziķes taču.
samīcītie zem profesijas zīmoga. ja strādā humanitārajā sfērā, ā, tad gan noteikti jūtīgs, emocionāls un mākslām atvērts cilvēks, ja precīzajā - racionālais, kam interesē praktiskas dabas jautājumi un izmērāms rezultāts. (mans txt, tā neviens neteica)
jā, jā, nemēģināju pārliecināt par pretējo.
-
4 rakstair doma
- 2025.04.20, 22:00
- Visai vāŗgas man tās krāsotās Lieldienu olas. Varētu jau tradīcijas kopt, ja mācētu :)
Ar nelatvieti dzīvesbiedru vienojamies šokolādes olu necienīšanā.
-
0 rakstair doma
- 2025.04.20, 01:25
- tikko iztinu olas.
olas kā pierādījums, ka nav vērts pārāk censties. sanāca smukas tāpat.
kaitina, ka suns netic. vienīgais pierādījums tam, ka nūjiņu nav, ir to neesamība, bet suns netic. sēž un prasa. nav, nav, nav, nav.
-
0 rakstair doma
- 2025.04.20, 00:00
- citi arī staigā mierā pa lietu, un stāv lietū. nebija gan līdzi putuplasta gabala, bet iztiku bez putuplasta, vnk šovakar stāvēju lietū un tas gāza uz galvas.
-
0 rakstair doma
- 2025.04.19, 23:55
- plkst. 23.55 un ārā viens putns dzied. strazdveidīgais.
-
4 rakstair doma
- 2025.04.19, 23:22
- ilgs laiks pagāja, kamēr atradu diegu, pēc tam vecās zeķes. ilgi meklēju, atradu pagājušā gada dziju, forši, atradu, ā, laikam ar miltiem, izrādījās ar kožu oliņām. jāmeklē cits diegs. meklēju, meklēju, staigāju pa istabām, atrodu. nē, neder, kožu saēsts. meklēju citu diegu. atradu parasto balto. forši. bāžu olas zeķēs, satinu, nebūs diez ko raibas, jo stulbas zeķes, nebija normālu veco zeķubikšu. tinu, tinu, pazūd diegs. dieg, kur esi, pazuda. nav. atkal meklēju diegu. ielikts bij automātiski atvilktnē, nu, ne ielikts, bet es pati ieliku, neapzināti. beigās 3 olas iemetu tāpat, apnika pindzelēties. tagad vārās, ceru neaizmirst.
labi, ka pirmīt cēlos un gāju krāsot olas, jo izrādās uz plīts vārījās sunim vistu kuņģīši, bet nepaspēja piedegt.
relatīvi nesen, kad biju uz 'Ēnu kaleidoskopu', mammai arī līdzīgi gadījās, aizmirsa kuņģīšus. nav tā, ka tas ir suņa ikdienas ēdiens, pērku arī citus, bet sagadīšanās dēļ piedega tieši kuņģīši. tajā dienā kaimiņi bij pat izsaukuši glābējus, jo domāja, ka kaut kur kaut kas ļoti deg. labi, ka izsauca, jo var jau tiešām degt, bet nedega, vnk piedega un bij dūmi. bij atbraukušas 2 ugunsdzēsēju mašīnas un 1 nmpd auto.
viņi mammai jautāja:
- viena dzīvojat?
- nē, ar meitu
- kur meita
- koncertā
- vairs neviena nav? un kas tālākajā istabā?
mamma atbildējusi, ka vīra līķis, pēc tam precizē, ka urna [nav vēl aprakta].
pēc laika nāku no koncerta, redzu 3 dienesta auto, glābēji stāv, tērgā.
prasu, vai varu iet iekšā?
viens jautā, kāpēc tad nevarētu.
atbildu, nu nezinu, varbūt trepēs guļ līķis.
ugunsdzēsējs man jautā: vai jūs tā meita, kas bija koncertā?
-
6 rakstair doma
- 2025.04.19, 21:29
- Jāsaņemas krāsot olas, katru dienu kaut kam jāsaņemas. Viens, divi, trīs. Celies!
-
2 rakstair doma
- re: mcuukai
- 2025.04.19, 21:18
- Man te pagalmā, mežciemā, dzīvo viena tante, kas baro baložus. kā viņa parādās, baloži skrien pakaļ, jā, nevis lido, bet skrien, vismaz sākumā. Viņa iet uz priekšu, un viņi paceļas mazliet spārnos, bet ne augstu - tantes plecu līmenī, un izskatās, ka viņa uz muguras nes putnus
-
4 rakstair doma
- 2025.04.19, 21:15
- Tas jau dzejolis par putnu princi, mazācūka.
-
2 rakstair doma
- 2025.04.19, 21:08
- Lasu ziņās, ka cilvēki masveidā pulcējas Uzvaras parkā pie sakurām. Vispār neuzrunā. Objektīvi smukas, bet neuzrunā. Nemaz nerunājot, ka tur cilvēki, tas šoreiz nav svarīgi. Svarīgi, ka sakuras kā tādas neizraisa nekādas emocijas, lai gan daiļas. Vienreiz biju, stāvēju, skatījos, un nebija nekādas jūsmas. Nav emocionālās sasaistes. Mūsu ābeles, ķirši un kas tur vēl - pilnīgi citādāk. Prieka dziesma un pacilātība.
-
2 rakstair doma
- 2025.04.19, 19:32
- Negribas krāsot olas, kāda jēga.
Pirmo reizi mūžā negribas, jo nebūs neviena, kas priecāsies, es pati - jā, bet tas neskaitās.
Tāpēc, ka nav tēta, kas vienmēr priecājās, mammai vienalga, nav jau lūpukrāsa.
Bet nu krāsošu, ņemot ārā no katla, tomēr kāds prieciņš.
Dzīvokli gan nesakrāmēju.
Toties pie jūras biju kopā ar bebru. Nekustējos, un viņš negāja prom.
Visi iet prom no tiem, kas izkustas un nobiedē.
-
0 rakstair doma
- 2025.04.19, 18:01
- Es beidzot sapratu, ka skaistu sieviešu (un ne tikai) klātbūtne mūsu dzīvēs ir bioloģiska vajadzība. Pazeminātā balss ir tikai testosterona līmeņa palielināšanās dzirdamais efekts. Kapēc imūnsistēma uzlabojas - es nezinu, bet tas ir tikai viens no daudziem blakusefektiem.
Attiecības gan seksuālās, gan citas mums ir arī tieša bioloģiska vajadzība, lai bioloģiskie procesi iekšienē un ārienē labi funkcionētu. Ēnas puse, ka sliktas attiecības sagraus visa veida veselību. Jo atkal - pamainās prioritātes regulējošiem mehānismiem. Un es sāku saprast cilvēkus, kas ir atkarīgi no iemīlēšanās un ķer, kaut ko vienmēr ķer un makšķerē. Attiecības var būt atkarība tāpat kā cukurs un kokaīns. Un tāpat cilvēkiem ar cilvēkiem var būt tolerance, pārdozēšana, u.t.t.
-
0 rakstair doma
- laika apstākļi
- 2025.04.19, 12:00
- Ārā mani mīļākie vasaras laika apstākļi, tik skaisti šie apstākļi ar aizplīvurojumu un putnu dziesmām, jā, arī kaiju, jo tā ir vasaras skaņa. jūras pietuvināšana pilsētai. balodis lūr pa logu un knosās.
Gaiši zaļais iepriecinājums.
Bet novembris man arī patīk.
šī gaisma ir īstā.
visu šo jau vienreiz rakstīju, bet, ja rakstu vienreiz, drīkst arī otrreiz.
man patīk novembris, jā, man patīk arī novembris, rēnais visums.
bet tagad - tagad ir šādi. mošanās vienmēr ir skaista.
sevišķi, ja nav aiziets gulēt.
-
3 rakstair doma
- prozas lasījumi
- 2025.04.19, 09:20
- "Dievs mani radīja kā bērnu un uz visiem laikiem atstāja mani kā bērnu. Bet kāpēc viņš ļāva Dzīvei mani sist un atņemt rotaļlietas, un atstāt mani spēļlaukumā vienu ar tik vājām rokām burzinām zilo, gaužām asarām piemirkušo priekšautu? Ja es nespēju dzīvot bez glāstiem, kāpēc mani glāsti tika izmesti miskastē? Ak, ikreiz, kad ielās redzu raudošu bērnu, citu atstumtu bērnu, mani vairāk par bērna skumjām sāpina pēkšņas šausmas manā iztukšotajā sirdī. Man pašam visā augumā sāp izjustā dzīve, un manas ir rokas, kas murcī priekšauta stūri, manas ir mutes, ko padarījušas ķēmīgas asaras, mans ir vājums, mana ir vientulība, un garām ejošo pieaugušo dzīves smiekli sāpina mani kā tādu sērkociņu gaismas, kas uzrauti pret manas sirds jūtīgajiem negludumiem."
(F. Pesoa, 236. lpp.)
-
1 rakstair doma
- 2025.04.18, 19:54
- Vakara peldēšanās (pat divas) Driškinā. Šogad pirmo reizi. Ar ierasto ezera radīto laimes sajūtu. Un peldkostīma izkāršanas žūt radīto laimes sajūtu. Un pēkšņi viss ir sazaļojis radīto laimes sajūtu. Arī franciski runājošā piecu bērnu ģimene lielā treilerī pie Driškina radīja prieku. Re, atbraukuši cilvēki par spīti pasaules galam. Viena no viņu meitenēm sarkanā krekliņā spēlējās ar dūņām. Otrs bērnelis skraidīja pliks, trešais planošā dvielī sapinās vaivariņos. Tētis spilgti krāsainās peldbiksēs krāmējās pa treileri, mamma apskāvusi pārējos divus - kaut ko skaļi vīteroja. Tā kā strazds, kā paceplītis.
Pirms tam bēru puķu dobēs kaut kādu galīgi nestandarta mulču, kuru nopirku internetā. Tāda mežonīga un nekārtīga mulča, kurā vairāk plēstas koka škiedras nekā smuki vienādu mizas gabaliņu. Vārdu sakot gatera saslaukas, bet nu nekas. Man tāpat te nekas nav kārtīgi. Gribēju šodien beidzot nozāģēt vienu galīgi iztrupējuši ābeli, bet beigās palika žēl nenoziedējušo ziedu un arī ēnas, kurā mēdzam klāt galdu.
Nopirkām arī āra galdam vaskadrānu. Ar puķēm. Priecīgu tādu. M. iztīrīja divus putnu būrīšus. Jācer, ka nav par vēlu.
Rīt iestādīšu alisītes.
Tāda tā globālā sasilšana.
Nav pat Lieldienas.
-
8 rakstair doma
- 2025.04.18, 17:00
- draudzenes vakarā uzaicināja saulrietu lūkoties, var jau aizbraukt.
es tagad kā viens vecs onkulis Aldonis, kas dzīvo pašā Baltezera krastā (no Pirmās republikas laika tur dzīvo, ne oli-), saku viņam, ka viņiem forši, var iet ārā putnus skatīties tepat pie mājas ezers, viņš atbild, kas tur ko iet, var pa logu
-
4 rakstair doma
- 2025.04.18, 15:04
- 1) neko nekrāmēju, nav iedvesmas.
aizdevos uz kādu laiku prom no mājas. neesmu morāli gatava vasarai, nav, ko elpot. atdodiet pavasari, pavasara apēdāji.
2) atnāku mājās, un uz datora nolikta mana kristāmzīme, ļoti jocīgi, jo vakar vai aizvakar tieši iedomājos par savām kristībām, tās notika 5 gadu jubilejā (vai tā nav jubileja, bet vnk dzd). Iedomājos arī, ka man būtu bijis jābūt apveltītai ar svētību, bet tā nav (?). Nav daudz bērnu, par kuru piedzimšanu padomju laikos paziņoja no kanceles Ziemsvētku vakara dievkalpojumā, bet es esmu tāds bērns, jo mammas krusttēvs bija mācītājs Sv. Pāvila baznīcā, un paziņoja, ka krustmeitai piedzimis bērns. Tie gan tikai rituāli, bet diezgan īpaši.
Un te, pilnīgi nejauši, mamma atradusi kristāmzīmi, un nolikusi. Varbūt neplānotās sagadīšanās ir no velna, bet pieņemšu, ka no gaismas spēkiem. Varbūt tagad tā zīme uzpeldēja, jo ātrāk tāpat nebūtu sapratusi.
Citēšu kristāmzīmes tekstu, kurā daudz deminutīvu.
"Dari mani, mīļais Jēzu, it kā saules stariņu. Lai es apkārtnē un mājā gaiši, gaiši spīdētu. Dari tā kā baltu ziedu manu mazu sirsniņu, lai kā putniņš dziedāt spētu Tevim savu dziesmiņu"
[..]
"Tā Kunga Jēzus žēlastība un Dieva Tēva mīlība un svētā Gara palīdzība lai allaž tevi pavada!"
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 2025.04.18, 09:03
- sēžu un domāju, no kura gala lai ķeros klāt dzīvokļa tīrīšanai, neredzu, ar ko sākt, jo viss ir aizķēzījies, pilnīgi viss, ka nemaz nav ar ko sākt.
dažāda veida kaudzes, netīra grīda, pievēmumu notīrīju, bet tagad izskatās vēl trakāk. sēžu un saņemos.
kā lai var?
-
4 rakstair doma
- 2025.04.18, 09:01
- drausmīgi liels izvēmiens, žults. uzvedas normāli - kā vesels kaķis
-
5 rakstair doma
- 2025.04.18, 08:48
- vakar prozas lasījumos attapos, ka viens no Latvijas ģēnijiem man savulaik ir uzdāvinājis nātru balzamu matiem
-
2 rakstair doma
- 2025.04.18, 08:17
- Jēzus Krustā sišanas diena
-
2 rakstair doma
- 2025.04.18, 07:45
- putni dzied, kaķis tieši šobrīd vemj, jāceļas tīrīt vēmekļus.
visp jākrāmē māja svētkiem, ļoti gan negribas, dzīvotu viena, sauktu mājkalpotāju
jābūt labai dienai
vilkšu ārā velo, jāatklāj sezona, varu riņķot pa Biķernieku trasi kaut vai
debesis pagaidām maigi zilas, kad koši zilās, tad pieciešu, bet vajag aizplīvurojumu
jāceļas savākt vēm.
-
0 rakstair doma
