Faith Club
Faith Club
- Vēlreiz noskatījos
- 2024.12.22, 16:42
- Kaurismeki "Kuolleet Lehdet" ("Kritušās lapas"). Tāds briljants.
(Replay.lv pieejama vēl 3 mēnešus, nepalaidiet garām.)
-
0 rakstair doma
- 2024.12.22, 15:09
- Grab reivi Baltic Analog lab un 1983 bija trū transgressive extatic spirit work. Es esmu piepildīts ar lielu prieku!
-
1 rakstair doma
- decembris
- 2024.12.22, 01:40
- nedēļas hailaiti:
šī tiešām bija tumša nedēļa
1d Līgas netika nominētas ZM. es gan heitoju ZM un mēs kopumā ilgi argumentējām kāpēc labāk nesniegt, bet mēs nekad (t.i. 7 vai 8 reizes) neesam dabūjušas kākāef piķi. likās, ka moš iespēja pievienot kādam nākotnes projektam rindiņu "zm nominācija", varbūt varētu palīdzēt;
2d un 3d bija vnk random pelēkas un sūdīgas dienas. naktīs svīdu un skatījos mokošus sapņus;
4d atcēlās Valmiermuižas treniņš - t.i. apmēram vienīgais garantētā prieka avots. vakarā braucu uz "Sniega dzirksteļu" pirmizrādi. man so so. paliku pēc tam arī drusku uz ballīti. tik ilgi nevarēju saņemties braukt mājās, ka no konča BAL atnāca bij.vīrs un bija ar mieru neplānoti braukt ar mani mājās.
5d dienas pirmajā pusē tirdziņa uzbūve, tad VM darbinieku ZSV. laimes akā izvilku 30 EUR dāvanu karti veikalā Austris. visu dienu, viena pēc otras nāca ziņas - K nedabūja kākāef stipendiju, biedrība nedabūja piķi ne SIF projektā, ne kākāef NVO konkursā. etnofests dabūja kaut kādus grašus, bet vismaz kaut kas. konstatēju, ka telefonam atkal nedarbojas nfc lasītājs (2x jau esmu nesusi šo remontēt, nebija arī lēti) + viņu pēkšņi vairs neatpazīst škoda - attiecīgi nevaru braucot klausīties mūziku. no darba ZSV nesos uz Rīgu, uz Kl dzd ballīti, kura bija tāds kā mini, Kl veltīts survival kits, kas notika pagrabā, kur pirms tam bija bijusi taksidermijas darbnīca (viss bija izvākts) un, kurā bija izstādīti Kl draugu mākslas darbi, tai skaitā manējais. kopumā nenožēloju, ka aizbraucu, bet tiklīdz beidzās oficiālā sadaļa un sākās saviesīgā, es sapratu, ka vispār nespēju ne ar vienu komunicēt, lai gan tur bija tikai šaurs loks ar labi pazīstamiem un draudzīgiem cilvēkiem. kāpu mašīnā, braucu mājās. nebija viegli, jo brīžiem bija kaut kāda necaurredzama sniega vētra.
6d bija 14h darbdiena - tirdziņš (attiecīgi puse dienas pa āru) un danču vakars. drausmīgi pārguru, nosalu, sākās mēnešreizes, atbraucu mājās, mājās bija auksts un nekurināts, malka nebija sanesta. gāju uz šķūni un nevarēju atslēgt durvis. slēdzene ir kādus 100 gadus veca un mēdz ķerties, bet es it kā parasti protu ar viņu sarunāt. šoreiz totāli nesanāca. apraudājos, sajutos drausmīgi vientuļi un nespējīgi par sevi parūpēties. uzpīpēju. gāju mēģināt vēl. beigās dabūju vaļā un iekurināju krāsni. Mārtiņš atrakstīja, ka es pēdējā laikā liekoties depresīva. nezinu kā viņš to nolasījis, jo tikušies kādu brīdi neesam, tikai apmainījušies ar dažām ziņām par Šopenhaueru. kkad naktī no konča pārradās bij.vīrs.
7dien beidzot izgulējos. aizbraucu uz stalli. viss drausmīgi pelēks un dubļains. likās, ka zirgs priecājas mani redzēt. beidzot nomazgāju viņam dibenu un uzkāpu tāpat bez segliem iziet mazu līkumiņu. rikšos likās, ka varbūt viegli pieklibo ar labo priekškāju. bļe. pēc tam braucu mājās un pa ceļam atkal apraudājos - pati nezinu par ko. atbraucu vēl raudoša. pārģērbos un bij.vīrs aizveda mani uz Niedrāju. bija jau tumšs, apgājām apkārt un es ielīdu ūdenī. tas laikam ir labākais, kas ar mani šonedēļ notika. drusku atlaida trauksmi un man uzradās mazliet enerģija un interese par dzīvi un ziemassvētkiem. sāku rosīties pa māju, rakņājos pa pārtikas skapīti. vispirms konstatēju, ka indijas rieksti ir pilni ar kožu kāpuriem. un tad mani ļoti pārbiedēja pele, kura izleca no skapīša man virsū (man nav bail no pelēm, es sabijos no tā, ka man pēkšņi kaut kas nesaprotams lec virsū). beidzot mazliet uzziemassvētkojām māju - ar egļu zariem vāzē un lampiņām.
-
Mūzika: vis klus
Garastāvoklis:: vajadzētu gulēt
-
0 rakstair doma
- Haha, un kā ar Kokakolas Santu?
- 2024.12.21, 22:13
- Savādā saikne starp resnumu un korumpētību politiķu vidū. Kartējums.
-
0 rakstair doma
- decembris
- 2024.12.21, 00:38
- Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.
-
Mūzika: vis klus
Garastāvoklis:: jāguļ
-
8 rakstair doma
- 2024.12.20, 23:22
- Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".
Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.
Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi.
-
2 rakstair doma
- 2024.12.20, 21:07
- Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi.
-
2 rakstair doma
- 2024.12.20, 18:36
- Gaidu no Gata pirmo miksu. O, the tension!
-
1 rakstair doma
- 2024.12.19, 12:23
- man liekas, to kā mums ir ar Inesi nav iespējams saprotami paskaidrot nevienam, kurš nav tādā pašā mindsetā un situācijā - t.i. nevienam. no līdzcilvēkiem joprojām fokuss ir uz šķiršanos lai gan patiesībā mērķis ir saglabāt un nesapist to, ka esam satikušies, tātad, par satikšanos. vienam ar otru un beidzot arī pašiem ar sevi.
-
3 rakstair doma
- 2024.12.19, 10:34
- un vēl par neapķērību.
sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...
-
1 rakstair doma
- 2024.12.18, 11:26
- Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?
Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota
-
4 rakstair doma
- 2024.12.17, 17:05
- Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."
-
5 rakstair doma
- kādu diagnostu?
- 2024.12.17, 10:41
- Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?
-
18 rakstair doma
- 2024.12.17, 10:39
- People do well if they can.
-
0 rakstair doma
- decembris
- 2024.12.16, 14:52
- nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.
p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!
-
4 rakstair doma
- apstiprināts!
- 2024.12.16, 10:37
- man oficiāli ir RBF (arīdzan RGF) - jeb, tā dēvētā resting bitch face (attiecīgi arī resting gym face).
aizvakar bijām paballēt ar grieķu draudzeni viņas vakardienas dzimšanas dienas svinību ietvaros. viņa man vairākas reizes atgādināja atslābināt sejas muskulatūru un varbūt bišķi pasmaidīt. es biedējot prom cilvēkus.
lūk, biznesa ideja. iešu jums līdzi uz pasākumiem biedēt prom cilvēkus. perfekts variants tiem, kuriem uz balli ir JĀiet, bet socializēties negribas.
-
13 rakstair doma
- 2024.12.16, 08:38
- Mums kaut kāds series of unfortunate events iestājies, es vairs pat nestresoju, tikai atkaujos un ļoti gaidu atvaļinājumu, kad varēšu - varbūt - atpūsties klubkrēslā, palasīt grāmatu un iziet izskriet.
-
1 rakstair doma
- Īsumā
- 2024.12.14, 23:24
- Dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu no neglītām glāzēm.
-
0 rakstair doma
- 2024.12.14, 19:43
- baisi ātri enerģija tērējas. no pirmdienas līdz trešdienai ņēmos ar dubultu slodzi, ceturtdien vēlu vakarā sapratu, ka jāpačilo, un tagad sajūta, ka rīt jācenšas daudz gulēt, savādāk pirmdienā nebūs spēka.
ir dīvaini, ka nogurumu jūtu tieši kājās - pēdās un ceļos. agrāk man likās, ka manas kājas ir nenokaujamas, var kustēt uz priekšu mūžīgi. tas nu ir beidzies.
-
2 rakstair doma
- 2024.12.14, 13:11
- Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!
-
5 rakstair doma
- 2024.12.14, 12:33
- "Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim.
lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.
-
15 rakstair doma
- 2024.12.14, 12:31
- es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto
-
Garastāvoklis:: mood
-
0 rakstair doma
- 2024.12.13, 20:51
- o, saprātīgs risinājums, mazliet pat aizdomīgi, cik ātri šis atrisinājās.
Bet, vai viņi apzinās, cik daudz cilvēku patiesībā cietuši. Vienīgais, kas viņus var paglābt, ka tie paši, kas nespēj verificēt e-pastu, arī nepamanīs šo iespēju 🤭
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-ministre-no-e-adreses-pazinojumu-nedienam-cietusie-sanems-kompensacijas.a580242/
-
0 rakstair doma
- 2024.12.13, 18:33
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- Dienas ziņa
- 2024.12.13, 13:38
- Seriāla "Padomju džinsi" scenārija autoru jaunais filmas projekts "Pēdējā komunisma šķiršanās" gūst starptautisku atzinību
Uh, kas par nosaukumu! Redz, cik laba precīte tas mūsu nolāpītais padomju mantojums, farca bija, nu būs peripetijas ap dzīvojamās platības jautājumu. Scenārija sižetā pieminēta fiktīva šķiršanās; lai dabūtu Rīgas pierakstu, mēdza arī fiktīvi precēties.
Upd. Tematiski: Austriešu pāris 12 reizes precas un šķiras ļoti viltīga iemesla dēļ
-
0 rakstair doma
- ---
- 2024.12.13, 10:55
- Daudz, daudz gadu domāju, ka teiciena "Laime ir tad, kad nav nelaimes" autors ir Kivičs. Šorīt izlasīju (Šlāpina atdzejotajā) grāmatiņā – izrādās, Prigovs.
Vienmēr taču paliek iespēja, ka Kivičs savulaik lasījis Prigovu.
-
3 rakstair doma
- 2024.12.13, 10:50
- Kurš ir visseksīgākais aklais cilvēks, kuru jūs zināt?
-
3 rakstair doma
- ---
- 2024.12.12, 11:44
- "Pelikāni un vīnogas". Dzīvesbiedre saka – veltīgi iztērēts laiks. Man tā neliekas. Jūtos gandarīts, ka redzēju (un kas vēl būtiskāk – ka izlasīju programmiņu!). Jo man vienu brīdi šķita, ka visi tie, kas saka, ka Hermanis ir savu galvas tarakānu dēļ padirsis lielisku teātri, vienkārši ir naidīgi noskaņoti un savu nepatiku pret Hermaņa idejiskajiem uzskatiem izpleš arī uz iestudējumu vērtējumu. Tagad toties saprotu, ko visi šie Hermaņa nemīlētāji domā. Tiešām ir briesmīgi.
Tas gan nemaina citus manus ieskatus, ka a) JRT (tai skaitā Hermanis) joprojām taisa arī labas izrādes; b) arī "Pelikānos un vīnogās" varēja šad tad pasmieties.
-
4 rakstair doma
