Faith Club
Faith Club
- 2019.12.12, 22:57
- Ko lai dara ar huligāniem dārziņa grupās?
Un es šeit nerunāju par palaidnīgiem, aktīviem bērniem, bet.. par neadekvātu, riebīgu uzvedību.
Un atcerieties, runa ir par bērnu, kam šogad palikuši 5 gadi.
Sit, grūsta, apsaukājas. Turklāt pilnīgi bez iemesla. Var pieiet pie citas grupas sveša bērna un vnk iesist ar dūri pa vēderu.
Kad nogrūž zemē citu bērnu, tup ar ceļiem tam uz krūtīm.
Ja audzinātājas aizrāda vai ko neļauj, sākas dusmu lēkmes. Kliedz tā, ka viņam grieztu nost roku. Spārda mēbeles, radiatorus. Ja gadās kāds bērns pa rokai/kājai, arī tas dabū.
Ja izdarījis kādam pāri un tiek sarāts, nepārdzīvo. Aizmūk un smejas.
Un šo visu es esmu redzējusi savām acīm, un es dārziņā praktiski vispār neuzturos.
Audzinātājas saka - jo vairāk bērnu grupā, jo drausmīgāka uzvedība. Lai notiktu nodarbība, audzinātājai lielākā daļa uzvedības jāvelta puišelim, lai tas nedarītu citiem pāri. Ēdienreizēs bieži sēž pie atsevišķa galda tā paša iemesla dēļ.
Vecāki uzskata, ka bērnam nav problēmas.
Piesaistīts sociālais pedagogs, tas veic pārrunas, un iesaka vērsties pie speciālistiem. Māte saka, ka ir bijuši figviņzinpiekā, problēmas neesot konstatētas. Lai gan rudenī audzinātājai izpļāpāja, ka divas nedēļas dotas zāles. Kas par zālēm? Kāpēc pārtrauca? Nevienam nav tiesības vaicāt.
Nesen dzirdēju, kā puika garderobē kliedza uz savu tēvu. - Aizveries! Es teicu, aizveries! Ko tēvs? Neko. Nulle reakcijas.
"Aizveries" regulāri lieto arī pret audzinātājām.
Un es jums pateikšu, mans bērns cieš samērā maz. Viņš ir lielāks un spēcīgāks, tāpēc šitas huligāns mēdz viņam ko nodarīt "no tālienes" - piemēram, divreiz iemeta ar akmeni pa pieri! Vienreiz mugura bija noskrāpēta līdz asinīm. Bet mazākie dabū konkrēti. Gan puikas, gan meitenes. Nu un neviens ar viņu nedraudzējas, protams.
Vienreiz dēls atnāca no dārziņa un aizrautīgi stāstīja, kā viņš esot ar to puiku kopā spēlējies ar vilcienu. Un pats tāds pārsteigts piebilst - un viņš bija DRAUDZĪGS! Vienu reizi pusotra gada laikā.
Vienkārša parunāšana ar BD vadītāju nelīdz. Viņa tik ļoti grib pavadīt savus pirmspensijas gadus pēc iespējas mierīgāk, ka izskatās, tikai bombardēšana ar iesniegumiem un draudēšana ar augstākstāvošām instancēm varētu mazliet pamotivēt.
Bet nopietni, cik reāli ir tikt no tāda vaļā?
-
13 rakstair doma
- negaidītības
- 2019.12.12, 23:03
- arsenālā lieliskas izstādes - augšējā (ieva kraukle-kautkas) ar raganas-folkloras-metaforas feminisku dekonstrukciju jauki jo jauki negaidīti sabalsojas ar neseno rasas jansones rakstiņu 'raganas muzejā' satori. iepriekšējā art-ragana bija laikam ievai balodei med.muz.
apakšā lielā izstāde tik laba, kā sen tajās telpās nav bijusi (gaņau kopš kādas purvīša balvas) - par retrofutūrismu. iespaidīgi darbi, satriecošs noformējums un stiprs, izpētē balstīts koncepts. prieks, ka ir tādas kuratores lv!
-
0 rakstair doma
- 2019.12.12, 21:34
- Nepamet sajūta, ka, kļūstot vecākai, arvien grūtāk kļūst arī slimot. it kā nekas liels, normālas iesnas un nedaudz paaugstināta temperatūra, bet izjūtu līmenī tāds vājums un bezpalīdzība, ka spēka pietiek vien tam, lai saritinātos čupiņā un šņukstētu uz pilnmēnesi.
-
22 rakstair doma
- 2019.12.12, 09:55
- Vakars. Beerni nolikti guleet, es mieriigi chubinos pie datora.
Istabaa ieveljas N, kura aciimredzami nav aizmigusi.
Es: Vai Tu esi mazs shpicbuks?
N: Jaa!
Es: Kam bija jaagulj?
N: Man!
Es: Kursh negulj?
N: Mikjelis!
-
0 rakstair doma
- 2019.12.12, 17:11
- runājot par feminismu un to vai ir vajadzīga vardarbīga komunikācija - ja pasaulē joprojām nebūtu plaši izplatītas tādas lietas kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana... kā galējā izpausme bailēm no realitātes sievišķā spektra parādībām...
-
2 rakstair doma
- 2019.12.12, 18:12
- Kur Rīgā ir kāds normāls veikals ar plecu somu izvēli? Vēlos ādas, piemēram, vai cita materiāla. Agrāk bija, nez, kaut vai Zarā, tagad visur tizlas. Man vajag nedaudz classy. Nedaudz.
-
2 rakstair doma
- 2019.12.12, 15:35
- intuīcija parādās, samazinoties overthinking paradumam; viņi abi līdzās īsti nevar pastāvēt.
-
1 rakstair doma
- 2019.12.12, 15:32
- nopirku fēnu un putekļusūcēju. man ir 38 un nekad nebija piederējusi neviena no šīm lietām (atrašana miskastēs vai draugu atbrīvošana no nevajadzīgām lietām neskaitās). vai esmu beidzot ieradusies mājās?
-
1 rakstair doma
- bezspēcība
- 2019.12.12, 12:45
- šī ir viena no dienām, kad es vēlētos, lai man būtu jau britu pase kabatā (man vēl jāgaida pusgads-pusotrs gads, atkarībā no apstākļiem un vēlmes/spējas maksāt £1500 par šo prieku), un es varētu iet balsot.
-
Garastāvoklis:: a car crash in slow mo
-
13 rakstair doma
- 2019.12.12, 12:14
- Nezināju, ka man bija nepieciešams šis video.
-
0 rakstair doma
- 2019.12.12, 09:43
- Palūdzu Liai kko palīdzēt Stellai, pēc 15 minūšu ņemtnes Lia: "Mammu, es negribēšu bērnus."
Stella, to noklausījusies: "Tas ir OK, Lia! Tas ir OK."
Perfektā tonī "mēs tevi mīlam un atbalstām, pat ja tu neizvēlies atbilst priekšstatiem par to, kas būtu jāvēlas meitenei".
-
13 rakstair doma
- decembris
- 2019.12.12, 02:53
- next level shit - es tikko prokrastinēju Heroes spēlēšanu, tb nodarbi, kuru parasti piekopju prokrastinējot!!!
paņēmu kompi ar domu paspēlēt Heroes un paprokrastinēt gulētiešanu, bet sakārtoju galīgā vaildā aizgājušo desktopu, saorganizēju visādus darba failus, piekārtoju darba kopīgo draivu, iztīrīju visādus temporary failus utt. kādas stundas divas tas viss notika.
kopumā šis decembris nav baigais izņēmums miega traucējumu jomā. it kā nav tik drausmīgi kā citus gadus, bet tomēr visai klasiski - šausmīgi mēdz nākt miegs stundu-divas pēc saulrieta (ap 17/18). neatkarīgi no tā vai izrubos ap to laiku vai nē, naktī savukārt miegs tā baigi nenāk. un no rītiem šausmīgi negribas un nespējas celties, īpaši tajās izteikti pelēkajās dienās.
D vit rātni sāku dzert jau oktobra beigās.
-
Mūzika: K. čuč
Garastāvoklis:: jāpaspēlē Heroes
-
1 rakstair doma
- plaņšeņu stika nomaiņa
- 2019.12.11, 21:29
- Biju tups un uzreiz nenopirku cietu futlāri savam jaunajam planšiņam un šams ieplaisāja zem somas iepirkumu kefīriem n šit. Tādējādi 3/4 ekrāna vairs nav skārienjūtīgs. Ja ir pieredze, kur visgodīgāk un par godīgāku maksu to var izdarīt Rīgā?
-
1 rakstair doma
- Ojāram bija par vīnu kautkas
- 2019.12.11, 18:14
- tas smalkais brīdis starp jā un nē
kad kā bērnībā zini visus visuma noslēpumus
tad viegla eiforija tad smagāka
tad noslēpumi kļūst seklāki
nu atzīstu ka varu vēl sēsties pie stūres
bet kur braukt vairs ideju nav
pii
-
2 rakstair doma
- Skola
- 2019.12.11, 15:26
- Nu tā lai nav garlaicīgi.
Heinrihsones mājas darbs ēku uzmērīšanā "Druīdu koku horoskops"
Cien., Valsts Izglītības un Satura Centrs, šī esot starptautiski akreditēta restaurācijas mācību programma?
-
18 rakstair doma
- ---
- 2019.12.11, 11:51
- Hotaja opus magnum
https://www.delfi.lv/merijas-stasts/
"Ziema bija ļoti auksta, –42 grādu sals, un mūs kaut kā apģērba. Man bija liela flaneļa kleita, zeķes, kas mūžīgi krita nost, un fufaika. No vates adīti cimdi un vaļinki. Viss tas bija briesmīgi liels. Vaļinkos man nemaz kājas līdz apakšai neaizgāja. Ja kāds būtu mūs pieskatījis, taču varētu tos vaļinkus nogriezt īsākus. Rokas un kājas man tajā ziemā bija apsaldētas baltas, viens pirksts pat bija melns. Es domāju, ka tas pirksts man nokritīs, atbraukšu mājas un mamma rāsies, kāpēc es šitā esmu pirkstu pazaudējusi.”
Šī viena no spēcīgākajām vietām. Ja lasot zini, ka mamma tobrīd Šķēdē jau nošauta.
-
0 rakstair doma
- Miega speciālists
- 2019.12.11, 11:27
- Vai kāds var ieteikt labu miega speciālistu? Gribēju pierakstīties Miega Centrā, bet tur laiks tikai nākamgad.
-
10 rakstair doma
- Latviski
- 2019.12.11, 10:45
- Ādminis - shapeshifter, obraķeņ
-
7 rakstair doma
- 2019.12.11, 09:16
- Manam iemīļotajam Aleksejam Ivanovam, izrādās, ir jauna grāmata: "Пищеблок".
Sākas kā sovjetnostalģisks pionieru pieaugšanas stāsts, bet, ak puisēn, pionieru nometnē gaida vampīri. Pilsoņu kara vampīri.
-
2 rakstair doma
- Gdaņska 9 (turpinājums)
- 2019.12.11, 02:29
- salauzu koķu viļķi un uzzīmēju grāmatu
-
6 rakstair doma
- incanti
- 2019.12.10, 22:15
- kāds (kurš?) lasa slavoju žižeku? man ļoti patīk no dzirdētā, bet nespēju pat pamēģināt palasīt..
-
1 rakstair doma
- 2019.12.10, 22:05
- un ko jūs tādu garšīgu no smilšu mīklas protat?
-
16 rakstair doma
- 2019.12.10, 21:22
- "Šodien Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju Centrā notika Jēkaba protoevaņģēlija atklāšanas svētki."
-
1 rakstair doma
- Skola
- 2019.12.10, 18:03
- Ha, ha! Atliek man kaut ko nobastot, lai mani darbi tiktu īpaši izcelti un slavēti. Klātienē mani neslavē nekad.
-
3 rakstair doma
- aizvējš, aizvēja puse, patvērums, aizsegs
- 2019.12.10, 15:24
- a lee - the side of a hill, wall, rock, or other solid structure that provides shelter from the wind
e.g. He crouched in the lee of the rock.
-
2 rakstair doma
- 2019.12.10, 16:05
- Runājot par saimniekošanu, mans kulinārais meistarstiķis ir melnās pankūkas, kuras riebjas visiem maniem dzīvokļa biedriem.
Sastāvdaļas:
milti
ola
ūdens
internets
Pirmos 3 sajaukt, sākt cept, nogarlaikoties, atvērt internetu. Ta-dā! Melnās pankūkas gatavas.
Uz pasīvi agresīviem jautājumiem par to, vai pankūkas speciāli tiek ceptas melnas, atbildēt ar: "Pankūkas, kas nav melnas, nav nekādas pankūkas."
-
11 rakstair doma
- skonto un taml
- 2019.12.10, 16:33
- Mūzika, kas vairs neizsaka sava laikmeta ilgas un cerības, kļūst par reakcionāru spēku sab. attīstībā
-
Mūzika: final countdown
-
5 rakstair doma
- 2019.12.10, 13:19
- Nākamgad laikam būs jāmeklē jauns mīļākais vasaras bārs. Mūsu rajonā arvien vairāk spiežas iekšā developeri un baltās apkaklītes, ja vēl te vispār ir kur viņām spiesties. Karlīna ir balto apkaklīšu veiksmes stāsts, bet tā ir arī pinkaino troļļu un šmulīgo krūmu bērnu sakāve. Pirms Lielajiem Plūdiem šis esot bijis čigānu un bomžu rajons, no kura cilvēki izvairījušies pat dienas gaišajā laikā, nakts pastaiga esot bijusi pielīdzināma drošai nāvei. Vēl pirms tam šis bija fabriku, armijas kazarmu un kara slimnīcas rajons. Vēl pirms tam te esot bijusi upe, kas vēlāk atspiesta prom no kalna, lai iekarotu esošo zemes pleķīti. 2002. gadā upe sadusmojās un paņēma atpakaļ sev piederošo teritoriju, uzskalojot savus ūdeņus līdz pat otrajam stāvam. Pēc plūdiem cilvēki saņēmās, nospodrināja pāri palikušo mantību un sāka jaunu dzīvi. Tā kā daļa cūcības bija aizmēzta, rajons kļuva pievilcīgs attīstītājiem, kas gadu gaitā te sabūvējuši liellogotas betona kastes, kurās starptautiskas baltās apkaklītes klabina taustiņus. Starp tām vēl dzīvo vecā Karlīna, kas ar katru gadu saraujas arvien mazāka, pamazām izčākst, velkas tālāk prom uz perifēriju, bet tur jau ir citi rajoni ar citiem stāstiem. Pa laikam gan te vēl kaut kas uzplaukst no vecās dzīves, bet ātri vien tas tiek aprīts un izgrābts badīgiem baltiem pirkstiem. Un var jau būt, ka es esmu viena no viņiem.
Kad es te ienācu pirms 3 gadiem, A. man ierādīja upes bāru, kā es viņu iesaucu. Tas bija pavisam jauns barčiks, atvēries metāla konteinerā džunglājā pie upes. Neviens tur negāja, ja neskaita kaut kādus pankus un hipijus, kurus neuztrauca sēdēšana uz baļķa un viņu bērnu spēlēšanās betona gruvešos. Septiņpadsmitā gada vasarā es tur vedu savus mīļākos, mēs skatījāmies zvaigznēs un bučojāmies tumšajos krūmos. Baltās apkaklītes, protams, bija klātesošas, bet nenomāca vietējo faunu. Pirms diviem gadiem teritorijā parādījās vēl viena būda, un tas iezīmēja upes bāra nāvi - "Kliņģerītis un Es". Hipijnīca pārvērtās par hipsternīcu, baltās apkaklītes un bārdas čaukstināja papīros stilīgus burgerus un laša sviestmaizes, un šmulīgie krūmu bērni viebās un gaidīja tumsu, kad taustiņu klabinātāji nu jau tīsies pa mājām un varēs netraucēti atvilkt no viņiem elpu un uzpīpēt zāli. Šovasar upes bārā es biju tikai dažas reizes. Darba dienu vakaros tas atgādināja tirgus placi, bārmeņi nespēja vien liet alu un jaukt kokteiļus, rindas stiepās pāri visam laukumam un cilvēki bļāva visās iespējamajās valodās. Mazliet upes miera tur varēja baudīt vien brīvdienās, kad baltās apkaklītes palika savos rajonos. Nezinu, vai upes bārs nākamvasar vēl pastāvēs. Attīstītāji ir izstrādājuši plānu visai Karlīnas piekrastei un šobrīd būvējas tieši pie upes bāra sāna. Pamazām visa piekraste tiks piekrauta ar spīdīgajiem stikla un betona klučiem, starp tiem būs apcirpti zālāji, skaisti, vijīgi, grantēti celiņi, soliņi, plānotas ainavas, kur atpūtināt nogurušās pilsētnieka acis un stratēģiskās vietās ieplānoti un ar sētu apjozti bērnu spēļu laukumiņi. Pilsētnieka atpūtas zona. Bet pinkainie troļļi, šmulīgie krūmu bērni un bomži, kas tur vēl pa klusiem un brikšņainiem nostūriem sacēluši savas teltis, pārvāksies tālāk uz perifēriju. Arī es.
-
7 rakstair doma
