- jūlijs
- 2024.07.27, 00:06
- nedēļas laikā esmu dzīvajā dzirdējusi:
Juuk
Aptiekas bēru ansambli
Bērnības miliciju
Židrūnu
Aston kais
braucot mājās no Cēsīm, nezkāpēc izvēlējos kratīties pa drausmīgo Raunas ceļu. nesen bija lijis un strauji nokritās temperatūra. viss ceļš bija kapota augstuma garaiņu, kas tvaikoja no dienā uzkarsušā asfalta, apņemts. brīžiem krūmmalās spīdēja nezināmu zvēru acis. kratījos, skaļi klausījos Vismaz trīs vārdus un domāju, ka iespējams tāds varētu būt ceļš uz elli. -
Mūzika: Neurosis - Given to the Rising
Garastāvoklis:: kaķis - 1 rakstair doma
- 2024.07.26, 22:34
- Nepatīk vakaros kaut kur braukt. Braucu ar autobusu uz laukiem, bet pēc dienas darbā jūtos galīgi piekususi. Gribu ērtajā gultā gulēt, bet gan jau ka nevarēšu, jo brālis ar draudzeni arī būs un tā ir normālākā divguļamā gulta laukos.
Braucu cauri Gulbenei, te kaut kāds pasākums. - 0 rakstair doma
- Ieskats dzīvošanas mākslā
- 2024.07.26, 22:17
- "Ieskats dzīvošanas mākslā" jeb autora secinājumi pēc gandrīz 20 gadus ilguša radīšanas un komunikācijas posma noslēgšanas.
Sākšu šo ierakstu ar diviem būtiskiem secinājumiem par dzīvošanas mākslu, ko tagad esmu pietiekami kompetents izdarīt. Pirmais, dzīvē visgrūtāk ir pārtraukt darīt kaut ko, ko tu mīli, kas tev sanāk un ko novērtē citi. Tas ir kā izraut sev
sirdi. To nedrīkst darīt, ja nav nekā ekvivalenta vai lielāka, ko likt vietā (paldies Dievam, ka man ir).
Šo pieredzi, šo unikālo skatu punktu, no malas aptvert ir neiespējami. Iztēloties var, bet izjust nē. Esmu tik nenormāli lepns, ka man dzīvē bija dota iespēja to pieredzēt. Saprotams, gadiem ritot, bija grūti - katrs savā mākslas kopumā esam tik atšķirīgi, ka ik pa laikam sanāca nedaudz noberzties, apbružāties nesaskaņoto enerģiju un nenorūdīto personību dēļ, taču ideja pār Kaut Ko Lielāku Par Pašu Tevi viedos prātos vienmēr prevalē. Tāpēc pastāv civilizācija. Mēs savām rokām uzcēlām un pēc tam nojaucām mazu, bet izkoptu pasaulīti.
Otrais secinājums (šeit arī kristalizējas gandrīz divu desmitgažu darba patiesie lauri) par iespēju ilgā posmā realitāti pieredzēt ar citu percepciju. Dzīvē jebkurš jauns, unikāls skatu punkts uz sevi un citiem ir lielākā vērtība, ko vari pieredzēt. Sekas tam ir vara pār sevi un ikdienas gaitu - spēks, kas iesūcas līdz kaulam un, ko apzinoties, tu vari just metastazējamies katrā tavā šūnā, plūstam cauri tavai būtībai. Caur šo spēku tava pamatvibrācija tiek nostiprināta un, ja tu to tā padziļināti apzinies un pats ikdienā piestrādā, lai rūpētos par savu apziņas ievirzi, domāšanu, leksiku, (nepieļaujot to, lai tava apziņa tiek piesārņota ar ikdienas triviāluma mēsliem)- tu topi teju nesatricināms. Cilvēku saskarsmes nianses tevi vairs nesatricina.
Par ko kautrēties? No kā dzīvē baidīties? Ko par mani padomās kāds garāmgājējs? Vai draugs? Vai tiešām kāds saprātīgs cilvēks analizē ikdienā šos jautājumus? Ja jā, lūdzu, lūdzu, uzrunā viņu un palūdz, lai viņš to pārstāj darīt. Savas zelšanas zālājā tu pats esi karalis. Un, ja tev tiešām kāds cilvēks ir draugs, viņš radīs efektīvu risinājumu, kā tev likt noprast, ka tu pārkāp, piemēram, viņa robežas, vai rīkojies, piemēram, necienīgi vai negodprātīgi. Īsts draugs tev palīdzēs. Taču nevar palīdzēt nevienam, kurš nav uzsācis palīdzēt sev pats.
Ikdienas mazās emocijiņas tevi tāpat mazliet apbružās pieredzes gūšanas ceļos, bet tas viss ir sīkums, un, kad tu to apzinies, tu uzreiz sāc smieties - haha, atkal es pavilkos uz kaut ko sīkumainu, kas no manis atņēma nevis man piešķīra (Ko? Emociju, vibrāciju, negāciju, vienalga). Bet es jau pats biju vainīgs, jo neviens cits nekontrolēja mani - es pats esmu atbildīgs par katru savu ļaušanos emocijām. Neviens cits pie tā nav vainīgs, pat ne provokators. Neviens notikums, neviena provokācija. Jo neviens cits nav mans meistars. Emociju nostumšanas malā meistars. Meistars darbā ar savu izjūtu kontroli un virzīšanu.
Rodot un nostiprinot sevī šo apziņu, tu rodi risinājumus, kā kāpt pāri šādām situācijām, kas tevi izspiež garīgi. Un, ja tām nevar pārkāpt, tu rodi veidu, kā netikt satricināts. Man tā ir abstrahēšanās no savas iztiektās emocionalitātes, distancēšanās no tās personības šķautnes, kas ir tavs personīgais dzīves Lietuvēns. Mūžīgais dīdītājs. Tā ir sevis de-emocionalizēšana. Jo ja tu realitāti uztver un reflektē caur emocijām nevis domas skaidrību, tu pieredzi vien realitātes atblāzmu, atspulgu, kas ir spoguļojies cauri tevis paša piešķirto nokrāsu. Un tā nav precīza informācija. Tā ir aizspriedumiem un mākslīgām nokrāsām pilna info.
Tev jāparūpējas par to, lai neviens un nekas no tevis vairs nekad neatņem, nedodot kaut ko tikpat vērtīgu pretī (saprotams, pretī var dabūt arī pēc ilga laika; visam nav jānotiek uzreiz). Ja tu esi radītājs (jebkā - māksla, objekti, sajūtas, noskaņas, kaut vai izkopta seksualitāte/kaisle), tad viss, ko tev atliek darīt, ir izvirzīt sev uzstādījumu, ka tu vairs nekad neko nevienam nedosi, ja vispirms netiks nodibināta abpusēja skaidrība, izpratne, vienošanās. Tavas emocijas ir dārgums - ar tām nevajag mētāties. Jā, tu nostādi savas personīgās robežas un tas, kurš tās nav spējīgs tās cienīt, nebūs vairs tavas uzmanības vērts. Tik vienkārši. Tu sāksi izgriezt no savas realitātes tos cilvēkus, kuri nav spējīgi nodibināt abpusēju cieņu. Caur šādu uztveri tu vari dzīvē darīt jebko, bet beigu beigās tu katru dienu noslēgsi ar apziņu, ka tu dzīvo ar kaisli un mīlestību, un ka šodien nepiedzīvoji kārtējo lielo vai mazo emocionālo satricinājumu.
Saprotams, ka viss augstāk minētais nav vien grupas noslēguma pieredzes sekas, bet ilggadējs darbs ar sevi. Konstanta cēlonības analīze, komunikācijas un info plūsmas varas apziņa. Taču man šobrīd ir iespēja izmantot šo milzīgo enerģētisko platformu, kas uzcelta, noslēdzoties šim posmam, un es to izmantoju, lai parunātu tieši par šiem realitātes aspektiem. Par būšanu sevis paša meistaram. Jo, ja tas nebūsi tu, tad pār tavu prātu un emocijām valdīs kāds cits - tavas pagātnes traumas, korporācijas X, Y vai Z aģenda, kas tavā ikdienā ielaužas cauri neskaitāmajiem virtuālajiem ruporiem tavos Netflix seriālos, interneta fīdā, u.c.
Neviens vairs tavu vibrāciju nemēģinās forsēt, jo jutīs, ka tā ir pārāk izteikta, izkopta un spēcīga - ka lai to forsētu, ir nepieciešama daudz lielāka enerģija. Un tu vairs nekad nebūsi tieši tas cilvēks, kuru citi pazina un runāja, teiksim, pirms 5-10 gadiem. Jo galu galā - vai tu visu dzīvi vēlies dzīvot, vadoties pēc savām pagātnes traumām? Reflektējot cauri tām tagadni? Bet tas taču vairs neesi tu! Tad saņemies, pārstāj baidīties no sevis, no tiem mazajiem satricinājumiem, un sāc beidzot sevi ķidāt. Jo pretēji nodibināt skaidrību nav iespējams. Un bez skaidrības nav apzināšana. Un bez apzināšanas nav vara.
Ja ieinteresēju, iesaku sākt ar to, ka tu sadali/nodali dzīves telpas. Viena telpa darbam, cita priekam. Viena domāšana darbam, cita priekam. Viens Es darbam, cits priekam. Būtiski ir nodalīt virtuālo realitāti no fiziskās. Nedod virtuālajai videi neko no sevis. Ja kāds tevi izaicina - ignorē vai smejies. Ignorēšanā ir vislielākā vara internetā. Internets ir realitātes atspulgs, tāpēc iet tajā ar patiesu izjūtu ir idiotiski - tu vienkārši atdod sevi, nedabūjot neko pretī. Ja tu ignorē internetā, tu paud vislielāko varu - tu neleģitimizē sava trigera autora vārdus, nedod viņam platformu.
Vienmēr būs kāds, kurš dzīvē un, sevišķi, netā alks atņemt tev pašcieņu. Iesaisties tikai tādā komunikācijā, kas tiek nodibināta uz savstarpējas cieņas un sapratnes pamata. Nospraud robežas un sargā tās. Centies dzīvē rast par jebko pēc iespējas vairāk skatu punktus - uzrunā pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus, uzdodot viņiem jautājumus par viņu redzējuma niansēm. Bagātini sevi ar šo informāciju līdz sasniedz to stāvokli, par ko runāju šajā ierakstā - stāvokli, kur tavas pašcieņas ģenēze ir kļuvusi automātiska.
Noslēdzot, apzinos, ka runāju par lielām tēmām ar ļoti vieglu garu un ka patiesībā šī tēma ir daudz dziļāka un niansētāka par manis aptverto. Taču es neesmu spējīgs tik augstvērtīgi grupēt savas domas vārdos, lai šo visu ietērptu daudz nopietnāka teksta ietvarā. Man trūkst šīs esenciālās pieredzes, lai to spētu. Vien ceru, ka kādreiz sev pats dāvāšu šo spēju.
Akcenti izvietoti, robežas nospraustas, tagad tikai atliek rūpēties par savas pamatvibrācijas stabilitāti un zelt. Lai sokas!
P.S.
Ja tev ir kādi jautājumi, komentāri vai vienkārši vēlies parunāt, raksti uz u.ulvis@gmail.com - ciba jau sen nav vieta nopietnu tēmu ķidāšanai, pateicoties tam skumjajam bērnišķīguma un brieduma neesamības garam, ko noteikti cilvēki te bazūnē kā tādu reliģiju. - 0 rakstair doma
- 2024.07.26, 09:22
- Atceros, ka kādreiz - kad es vēl mācījos Jelgavā - mums bija obligāti jābūt arī kaut kādiem kredītpunktiem fizkultūrā. Tur bija dažādas izvēles - es aizgāju uz aerobiku un regulāri uz to arī gāju - nemēdzu kavēt. Bet sazin kādā sakarā pēc mēneša mūsu programmai to aerobiku nogrieza nost. Toreiz es biju jauna, dumja un atstāju šo jautājumu pašplūsmā, līdz pienāca sesija un vajadzēja iet dabūt ierakstus grāmatiņā. Nu tā es arī aizgāju pie tās aerobikas pasniedzējas un viņa lika man zālē noslaucīt putekļus aktu zālē no radiatoriem. Es paņēmu lupatiņu un sāku to darīt, kad pienāca kāds treneris un runājot ar viņu kaut kā slikti izteicās par mani - sliņķe vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet tā trenere teica - nē, viņa ir laba meitene, mums te nesaprašanās sanāca. Un es apraudājos (jo, protams, es apzinājos, ka es biju tā sliņķe, jo biju to jautājumu atstājusi pašplūsmā). Bet tā pasniedzēja bija tik laba, ka atļāva man turpmāk iet uz aerobiku kopā ar pārtikas tehnologu grupu. Un, protams, es nācu regulāri un nodarbības nekavēju.
- 2 rakstair doma
- 2024.07.25, 23:51
- Vismaz man ir izkristalizējies, ko es gribu darīt. Un tas jau ir daudz.
- 1 rakstair doma
- jūlijs
- 2024.07.25, 18:42
- Līgu pH3 fanus (var nākt arī nefani un par tādiem kļūt) aicinu 1. augustā uz KKC. mēs kaut ko diezgan pēhātrīsīgu džemosim ar smalku franču video mākslinieku Vincent Moon.
būs K ar giču un pedāļiem, Ieva ar flautu un pedāļiem, Uguns Guntis ar didžu un laikam arī pedāļiem un Līgas ar balsīm un kkādiem žvadzināmajiem.
kas un kā tur būs man joprojām vispār nav skaidrs, bet tajā mikromēģī, kas mums vakar bija (bez Vincenta), bija visai noizīgi.
https://www.facebook.com/events/2379570158902238/ - 6 rakstair doma
- 2024.07.25, 16:59
- Šodien patiešām arī atnācu uz darbu un darbojos ar tām atskaitēm. Bet nu noskaņojums kopumā ir labs - visādā ziņā - labāks, nekā pagājušajā gadā, kad es savā dzimšanas dienā aizgāju uz frizētavu (bet izrādījās, ka manas frizieres nav, tāpēc mani visai štruntīgi safrizēja cita).
Šodien man darbā vismaz puķītes uzdāvināja, es savukārt kolēģes sacienāju ar kūku, ko no Lido atveda Bolt kurjers (mēs visas esam nokrautas ar darbiem, tāpēc tāda pasēdēšana nesanāca, bet bija labi tāpat). Varbūt arī tāpēc, ka man šobrīd vistuvākās attiecības ir tieši ar kolēģēm - manu priekšnieci un kabineta biedreni. Viņas ir tiešām foršas - atbalstošas gan darbā, gan vispār.
Pats svarīgākais cilvēks, no kura vajadzīgi vēlējumi, esmu es pati. Lai es būtu darbīgā un aktīvā noskaņojumā. Lai man šajā nākošajā dzīves gadā izdodas pavirzīt uz priekšu savas radošās ieceres. Lai izdodas tikt pie sava mājokļa. Lai es pati sev vairāk patiktu un dzīvotu mierīgāk. - 7 rakstair doma
- kad man vairs nebūs ašpadsmit
- 2024.07.25, 16:36
- diezgan tīņcienīgi iekritu uz vienu vīrišķi, jo viņš manai kolēģei atzinās, ka es viņam ļoti patīkot. sūdi tādi, ka viņš nerunā angliski. ja arī tas deits kādreiz notiks, tad ar gūgles transleitu. nu, vai arī oldskūlā ar vārdnīcu padusē :D
citās ziņās - izbeidzu trenerattiecības ar savu serbu treneri. veselu gadu notrenējos ar viņu. nesasniedzu gluži rezultātus, kādus gaidīju. bet ir krietni labāka forma, ir spēciņš un izturība, ir svars nost. patrenēšos kādu laiku savā nodabā, paralēli grupu nodarbībām, tad uz rudeni skatīšos citu treneri apņemt. it kā jau bišķi aizrunāju vienu muskuļotu cukurdupsīti, pie kura pagaidām uz grupu nodarbenēm eju. viņš mani ļoti labprāt trenētu, tā viņš man teica. un nebūs uzmanības novērsiens, jo cukurdupsītis laimīgi precējies ar tādu pašu cukurdupsīti. - 0 rakstair doma
- ž pārmaiņu svētki
- 2024.07.25, 08:05
- Neviens negaidīja, ka atnāks ap 600 cilvēku. Negaidīju arī, ka cilvēki tā raudās. Un ka teiks tik daudz labus vārdus. Pašam nobira prieka asaras pirms spēlēšanas, no improvizētā beksteidža klausoties burvīgos BM. Pārāk skaistas atmiņas. Un pārāk labi skanēja.
Pirms BM sāka līņāt mazs lietutiņš. Viņiem spēlējot, tas intensificējās, taču pēc 20 min aprima, un pavīdēja tie dievišķā tipa mākoņi, izgaismoti oranžā, rozā un lillā. Foto uzņemts pirms miera no papildus mikluma. Taču kas bija izcili, ka cilvēki pēc tam komentēja, ka lietus padarīja slapjus, lai pēc tam atkal sasvīstu neganti dejojot. Klāvs arī dedzināja ar savu akrobātiku. Reto reizi uz skatuves drīkstēja spēlēt ideālā skaļumā (skaļi), tāpēc varēja tuvoties mēģu telpas sajūtas reprodukcijai, kas nodrošina mentālā komforta aspektu. Viennozīmīgi Top 5 dzīves koncertpieredze - abnormāla, elektrizēta enerģija, milzīga skaņa, cieša saspēle un Toms faking Bricis uz skatuves!!!Līdz Ž v 2.0 koncertam (lai arī kad tas nebūtu - tas būs)! - 4 rakstair doma
- 2024.07.24, 15:37
- Jā, rīt tiešām atnākšu uz darbu. Varbūt ne gluži no paša agrā rīta, bet drusku vēlāk. Nevaru pagūt visu izdarīt. Ko šādu vispār neatceros ļoooti sen piedzīvojusi.
- 6 rakstair doma
- ---
- 2024.07.24, 11:02
- Nu ko es pēdējā mēneša laikā izlasīju.
Anšlavs Eglītis, "Lielais Mēmais",
Donna Tarta, "Ciglītis",
"Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris",
Brins-Džonatans Batlers, "Pasažieris".
Viss patika. - 0 rakstair doma
- 2024.07.23, 23:43
- Cenšos nolikt Lauvu gulēt:
- Hei. Pēc divdesmit minūtēm kariete pārvērtīsies par ķirbi. Un jau pēc 10 minūtēm zirgu sāks izdvest pīkstošas skaņas. - 1 rakstair doma
- 2024.07.23, 23:07
- am not woke cuz tired
- 0 rakstair doma
- 2024.07.23, 22:09
- es pēkšņi sapratu, ka uguns, ūdens utt ir nevis elementi bet notikumi
- 1 rakstair doma
- 2024.07.23, 15:23
- Biju iecerējusi, ka man dzimšanas dienā sāksies atvaļinājums, bet tagad liekas, ka, visticamāk, es tad nākšu uz darbu, lai savilktu kopā visas astes. Es patiešām nespēju saprast, kāpēc ekselī ir jātaisa atskaites ar apvienotām šūnām.
- 4 rakstair doma
- 2024.07.23, 10:25
- nu, vakar bija laba diena.
- 0 rakstair doma
- Mudītei
- 2024.07.23, 10:06
- dārgie draugi, īpaši tie, kas bija aizkustinājušies par fabrikas "Abuls" salidojumu. gribu tajā visā drusku iesaistīt arī jūs.
karoč, Mudītei - brīnišķīgai 80+ kundzei, ar kuru principā viss sākās, ir nepieciešama vairogdziedzera operācija. es biju viņu maijā aizvedusi uz Valmieru pie ārstiem un viņi teica, ka operāciju vairs nevar atlikt, jo vairogdziedzeris tik izplešas un drīz sāks spiest uz balss saitēm un pastāv reāla iespēja, ka viņa zaudē spēju runāt. jau tagad no rītiem paejot laiks, kamēr ierunājoties. bet Mudītei ļoti patīk runāties un viņa runā ļoti jaukas un interesantas lietas.
viņai ir maznodrošinātās statuss un viņa ir pavisam viena - vīrs miris ar vēzi, dēls piedzimis ar invaliditāti un dzīvo pansionātā, viņa pati mēdz iet ēst uz zupas virtuvi. operācija maksājot 200 eur. ja būtu dārgāka, tad viņai kā maznodrošinātajai tiktu segta, bet tā kā ir tikai 200 eur, tad tie viņai jāmaksā pašai. es līdz galam nesaprotu to birokrātiju, bet īsumā - Mudītei vajag 200 eur operācijai, kuru viņai nav. uz pašu operāciju viņa ir jau pierakstījusies rudenī, bet salidojumā teica, ka droši vien jau ka neies, jo nevar samaksāt. 8. augustā Mudītei ir vārda diena, es līdz tam laikam gribu tos 200 eur savākt un aiziet viņai uzdāvināt. te stāstā parādāties jūs, mani dārgie lasītāji - tā kā summa ir neliela un man negribas neko pirms tam saskaņot ar Mudīti, lai prasītu ziedot publiskāk (bet, prasot publiskāk būtu pieklājīgi saskaņot), es domāju, ka mēs te visi varētu sadoties rokās un samest Mudītei operācijai. mēs pašas - kopienas teātra krū, jau esam kādu trešdaļu sametušas.
rekur mans konts, rakstiet maksājuma uzdevumā "Mudītei". kad būs savākušies 200 eur ziņošu, bet, ja nu paspēs iekrist vairāk, tad Mudītei vienkārši būs vairāk. viņa dzīvo mazā, mazā, ar malku apkurināmā dzīvoklītī - būs naudiņa, lai pārlaistu ziemu. viņa noteikti naudiņu neizšķērdēs niekos, viņa ir ļoti taupīga un pieticīga un kārtīga.
INESE TONE LV82HABA0551008173022
liels paldies!
pirmais apdeits. mums ir jau 110 eur
otrais apdeits. ir 160 eur
trešais apdeits. IR 200 EUR (ja kādam gribas vēl kaut ko pa virsu - zālēm vai malkai - var skaitīt, bet operācija ir nosegta!!!) PALDIESPALDIESPALDIES - 10 rakstair doma
- Sadzīve
- 2024.07.23, 10:03
- Vakar jau likās, ka būsim tikuši ar kabaču grozu galā, šorīt nošķinu vēl pārīti. Bet man patiess prieks, jo lieliski atslogo maciņu.
Tie pieēsmit eiro pārtikas veikalā par "neko lieku un trīs reiz apdomājot" viegli dzen zemē.
Sakonservēju septiņas burkas sviesta pupiņu, arī atspaids. Paskatījos pupu cenu Āgenskalna tirgū... nosirmot.
Vakar nolasīju, sasaldēju litru kazeņu. Būs vēl.
Kolrābjiem nez kālab nemetas bumbuļi, bet nu neko, būs jāskābē lapas. - 12 rakstair doma
- 2024.07.22, 21:52
- Have you heard the tale of Yakub?
- 0 rakstair doma
- jūlijs
- 2024.07.22, 19:47
- sen nav nekas par ēdienu rakstīts (es sākumā uzrakstīju par "darbu" nevis "ēdienu", bet tā nebūtu taisnība).
man kā karu, pēckaru un izsūtīšanas pārcietušu ļaužu pēctecei epiģenētika neļauj mest ārā ēdamas lietas. man bija svaigi lasītas upenes (man vispār upenes ne visai garšo. nu upeņu balzams, jā. smūtijos - nē. fui. zapte man ar baigi neiet), pagājušā gada ķirši, ērkšķogas (jau blendētas un bez mizām) un citronliānas ogas saldētavā. un pudele ar vienreiz jau sildītu karstvīnu no Kvadrifrona ZSV ballītes. tad nu no tā visa un vēl šā tā savārīju zero waste ziemassvētku zapti.
1,5 kg ogas (1/3 no tām upenes);
nenosakāma tilpuma pudele ar karstvīnu (apmēram 4 nezināma tilpuma krūzes);
1,3 kg ievārījuma cukura;
kancis ingvera;
drusku vairāk nekā puscitrona sula + drusku citrona miza;
visādas garšvielas - virces, raibie pipari, anīszvaigzne, kanēlis, kardamons, krustnagliņas, varbūt vēl kaut kas;
savāra, salej burkās un ir. ļoti garšīgi. nu drusku nepatīk tie citronliānas ogu kauliņi, bet viņas garšīgas.
manliekas ar brī un visādiem citiem sieriem aizies baigi labi. nupat uzēdu ar plombīru. arī bija labi.
vēl ieliku kārtējo liķieruzlējumu.
upenes + atkauloti pērnie ķirši no saldētavas + 1 apelsīns (miza un sula) + tumšais muskovado cukuriņš + ingvers + garšvielas + litrs šnaba. - 2 rakstair doma
- 2024.07.22, 16:02
- Splicin' thru Cosmos
- 0 rakstair doma
- 2024.07.22, 15:19
- Šodien galīgi nav datu diena. :( Visu laiku putrojos un ņemos. Vienus datus tikko sagribēju iebāzt citu vietā, tad atjēdzos, ka nav pareizi. :( Man vienmēr ir bijušas problēmas ar izklaidību, tāpēc es savos ekseļos papildus cipariem vienmēr lieku loģiskās datu pārrbaudes, lai pati sevi izkontrolētu. Kā arī lieku krāsas - lai atšķirtu datus par vienu veidu no citiem. Bet nu laikam šodien nav jēga strādāt pāri darba laikam, jāiet mājās uzreiz pēc darba laika beigām. Ceru, ka rīt būs labāk.
- 0 rakstair doma
- 2024.07.22, 01:26
- Trešdien, 24.07., Židrūns spēlēs savu, iespējams, pēdējo koncertu ar ilggadējo vokālistu/ģitāristu Klāvu. Mums viņš ļoti pietrūkst, bet šis ir laiks, lai skatītos uz priekšu. Ir jau tapis jaunā albuma demo, tagad strādāsim ar vokālista nobriedināšanu.Koncerts iecerēts kā transcendences rituāls, Židrūnam uz skatuves ejot hronoloģiski cauri savam repertuāram. Līdz nonāksim pie topošā materiāla fragmentiem, no kā pāris tiks nospēlēti, jo jau kādu laiku iekļauti grupas koncertprogrammās.Vakaru 20.00 sāks leģendārā gadu tūkstošu mijas sākumā dzimusī naivā un skarbā indīroka pionieri Bērnības Milicija ar leģendāro populārās mūzikas analītiķi un interpretētāju Juri Simanoviču priekšgalā. Zīmīgi, ka grupa nav uzstājusies vairāk kā četrus gadus.Attēls: saites starp abu koncerta grupu dalībniekiem, ko apkopoja un reprezentēja grupusaites.lv. Abu grupu nozīmi LV andergraundā iezīmē fakts, ka kopā abu grupu dalībnieki spēlejuši vismaz 30 grupās.Lokācija: Sporta 2 kvartāls, Rīga. Ieeja no Hanzas ielas un tad pa kreisi līdz tālajam žogam iekš Zefīra teritorijas. Ieeja no 19.00. Biļetes šeit.
- 19 rakstair doma
- 2024.07.21, 22:35
- Scavengers Reign - beautiful and weird
- 0 rakstair doma
- 2024.07.21, 20:19
- Brighter Death Now ir nerimndināmā mierunājuma grupa, kaimini var dabūt man vienu simbolisku pirkstu
- 0 rakstair doma
- 2024.07.21, 17:33
- "Uz kloķiem nedusmojies, kloķi ir laba lieta" (E.Smiļģis)
- 0 rakstair doma
- jūlijs
- 2024.07.21, 16:28
- vēl man vakar vismaz trīs cilvēki, tai skaitā pilnīgi sveši, piedāvāja kabaci
- 2 rakstair doma
- jūlijs
- 2024.07.21, 15:58
- kas vēl mani vakardien iepriecināja - klausīties kā vietējie cilvēki runā. Trapenē un Ilzenē ir malēniskās izloksnes, ko iekmējusi arī leivu (Vidzemes igauņi) valoda (vispār netālu no Mežslokām ir leivu senkapi). vārdi tiek lauzti, skaldīti un īsināti (ciris /cirvis/, purs /purvs/, duris /durvis/), citādi izrunāti skaitļavārdi (sešdest /sešdesmit/). un, piemēram, tagadējais Vecmežsloku saimnieks, dzimis tajā pašā gadā, kad es, sakot "nesen" lieto formu "ne pa senam".
izloksnes un skaitļavārdu izrunas vispār var ikdienā dzirdēt arī Smiltenē, principā tā sāk runāt jau kādus 20km no Smiltenes uz austrumiem un, jo tālāk - jo izteiktāk. mana vecāmamma runāja literārās valodas intonācijās, tomēr mēdza teikt - ciris, duris, utt. vecaispapa runā lauztās intonācijas līda laukā vairāk. - 3 rakstair doma
- jūlijs
- 2024.07.21, 14:30
- pēdejā pusgadā esmu daudz laika pavadījusi ar Grīnbergiem. bet pēdējais laiks diezgan asi pārmeta mani uz otru pusi. Alda bērēs drusku patērzēju ar mammas brālēniem. rezultātā vakar nokļuvu diezgan iespaidīgā ekspedīcijā pa Trapeni un Ilzeni ar diviem mammas brālēniem. es kaut kad ziemā biju drusku pakustinājusi mammas pusi un domājusi, ka vasarā vajadzētu izmest līkumu un paskatīties visas tās mājas/mājuvietas, kas saistītas ar dzimtu, bet bez mammas Raganas brālēna, tas būtu bijis visai rēni un bezjēdzīgi. viņam ir milzu džips un milzu aura, viņš nekautrējas iebraukt svešā mājā gandrīz pa durvīm iekšā, visu paprasīt un noskaidrot un izrunāties. nekautrējas arī braukt cauri buļļu aplokam paskatīties "Nigastus" - māju, no kuras cēlušies Liepiņi - t.i. sākuši tur dzīvot uzvārdu došanas laikā. un bez mammas Trapenes brālēna, mēs nekad nebūtu nokļuvuši kādreizējā "Izabeles/Leišu" vietā, jo viņš vienīgais vēl zina, kur tas bija.
dažas piezīmes:
* mājas, no kurām cēlušies Liepiņi ir Nigasti. t.i. uzvārdu došanas laikā barons 3 brāļiem iedevis 3 dažādus uzvārdus - Liepiņš, Kļaviņš un Zvīgzna un izrentējis tiem katram savu saimniecību - Liepiņiem Nigastus. man mājās ir ļoti skaists 1939. gadā taisīts ainavu arhitekta Nigastu plāns. vakar no mammas brālēna dabūju arī rulli ar dokumentu, kurā Nigastu pirmā saimnieka mazdēls mājas dāvina savam dēlam. ruļļi atrasti Škaparu bēniņos - Škaparos ieprecējās mana vecātēva brālis.
šobrīd Nigasti ir grausts, kurā ganās gaļas liellopi. kaut kāds lielsaimnieks sapircis visapkārt zemes un visur pilns ar govīm.
* daļēji atrisinājām "Izabeles" jautājumu. visu laiku ģimenē runāts, ka Liepiņu māte Emma Vītola ir no "Izabeles" un tās ir mājas, kuras bija jāmanto manam vecampapam. bet baznīcas grāmatā rakstīts, ka Emma dzimusi "Lejas leišos" un arī dokumentos un kartēs nekur neparādās vārds "Izabele". vakar mammas Trapenes brālēns aizveda mūs uz mītiskās Izabeles atrašanās vietu. tur tagad pilnīgi nekā nav. tīrums, grāvis, mežmalas. mājas nopostītas un padomju laikā meliorators visu, kas palicis, sastūmis čupā un iestūmis mežā. apakšā palikuši velvētie pagrabi, aka. pēc tam mājās paņēmu koordinātas no tās vietas bildēm un kartē Izabele ir tie paši Leiši. joprojām neatbildēts paliek jautājums, kāpēc visi vecie Liepiņi to vietu sauca par Izabeli. visdrīzāk - nekad neuzzināsim. Endzelīna Latvijas vietvārdos viena "Izabele" parādās Vecgulbenes pagastā, bet vecajā kartē tur neatrodu. grāmatā nākamais ir Ilzenes pagasts - varbūt kļūda un ne tur ierakstīta?
Es zināju, ka vecaistēvs ceļot manu tagadējo dzīvesvietu Smiltenē izmantoja materiālus, no izpostītajām mājām, bet man bija licies, ka runa ir par Vecmežslokām. nē, izrādās par Izabeli. man te ir durvis - gan mājā iekšā, gan saimniecības ēku ārdurvis no Izabeles. gan arī visādi kokmateriāli.
* Nigastu mantotāja otrais dēls Eduards apņēma par sievu Emmu no Leišiem/Izabeles un no Dzelzkalējiem, ar barona atļauju, nopirka Vecmežslokas (Emma vienmēr esot teikusi Mežšļokas un Endzelīna vietvārdu krājumā parādās vārds "šluokas"). sākumā tur bija tikai viena nieka dūmistaba. tad nezinkādā veidā Eduards iegādājās Rīgā nojaucamu cara laika ēku un veda materiālus uz savām Vecmežslokām. tā kā zeme tur mālaina un graudkopībai ne visai piemērotai, viņš kļuva par mega piensaimnieku, audzēja vaislas buļļus. uzbūvēja milzu māju, atsevišķas kūtis cūkām, govīm un zirgiem, 7 šķūņus, miljons saimniecības ēku un modernu krejotavu. Vecmežslokās bija trieces sūknis - ūdens bija iekšā mājā, kūtīs un staļļos dzirdnes + bija uzbūvēta pašiem sava, moderna krejotava, kā arī ievilkts telefons (numurs - 21). pēdējais Vecmežsloku saimnieks - mana vecāpapa brālis Ēriks ienākot padomju varai iegāja mežā. par viņa un viņa brālēnu piedzīvojumiem lasāms grāmatā "Ziemeļvidzemes mežabrāļi". padomju laikā Vecmežslokās uztaisīja kolhoza fermu un dzīvojamā mājā bija 8 dzīvokļi. 80. gadu beigās it kā bijis paredzēts pacelt jumtu, lai otrajā stāvā ir taisni, nevis slīpi griesti, tas iesākts, nav pabeigts un māja sākusi brukt. mammas Raganas brālēns no otrā stāva istbas podiņu krāsns paspēja izlauzt dekoratīvus eņģelīšus (pati krāsns bija no Rīgas atvestā), kurus iemūrēja virs durvīm savā Raganas mājā un sauc to par Liepiņu ģērboni. šobrīd Vecmežsloku māju vietā, uz daļas no vecajiem pamatiem ir uzcelta visai neglīta 90. gadu stila māja, kur saimnieko kaimiņos dzīvojušas dzimtas pēctecis. vakar iebraucām, satikām, iepazināmies. viņam gan neiet pārāk labi, cīnās ar radiem alkoholiķiem, kuri apzog (savu brāli!) un taisa visādus citus sūdus + ar pagastu un pašvaldību, par nespēju legalizēt uz zemes esošās ēkas utt. no Vecmežsloku laikiem saglabājusies tikai krejotava, kurā šobrīd ir traktorremontēšanas garāža.
* visas tās mājas parādās jau 1839. gada kartē.
* kā zināms Ojārs Vācietis ir no Trapenes. viņš jaunībā uztaisījis manai radiniecei dvīņus un pametis negodā, visam pagastam par apsmieklu. - 8 rakstair doma
- 2024.07.19, 12:20
- "people are not stupid; they are busy."
- 3 rakstair doma