About this Journal
Current Month
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
Dec. 20th, 2024 @ 11:22 pm (no subject)
Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".

Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.

Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi.
About this Entry
Dec. 20th, 2024 @ 09:07 pm (no subject)
Tags:

Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi.
About this Entry
Dec. 11th, 2024 @ 07:32 am (no subject)
Gribu mammai nopirkt ērtus ziemas zābaciņus. Garos, ar ar ne pārāk augstu pildītu neslīdošu zoli. Īpaši bieži viņa ziemas laikā ārā nestaigā, tāpēc vecie zābaciņi viņai ir sabojājušies tādā veidā, ka visa iekša ir forša un ērta, zole - tāpat, bet ir noplukusi mākslīgā āda. Mammai tie zābaki ir tik ērti, ka viņa mani prašņā, vai nevarot nopirkt kaut kādu līdzekli, kas atjaunojot to mākslīgo ādu. Un es viņu saprotu, jo pati nespēju izmest vienas krimināla paskata sandales, kuras ir nenormāli ērtas un glābj tad, kad kārtējās kurpes tik drausmīgi noberž kājas, ka ne ar ko citu nav iespējams pastaigāt.

Laikam jau kādu dienu būs jāaizbrauc uz Dominu, cik atceros tur parasti bija labāks apavu veikalu apkopojums nekā citos veikalos. Vispār jau man patīk pirkt apģērbus sev tuviem cilvēkiem, kuriem es aptuveni zinu gaumi un aptuveno izmēru. Ļoti priecājos, ja izdodas nopirkt ko tādu, kas viņiem patīk un ko viņi valkā. Tad man ir sajūta, ka tas apģērbs vai apavi, kas ir apveltīti ar manām labajām domām, darbojas kā tādas mini bruņas vai amulets, kas sargā man mīļos cilvēkus.
About this Entry
Dec. 10th, 2024 @ 03:41 pm (no subject)
Brālim jau kādu mēnesi tā īsti nav labi pēc plaušu karsoņa. Pazemināta temperatūra. Priekšniecei savukārt bija kaut kāds baigais vīruss, kas sākoties ar sāpošu kaklu. Šodien vienam steidzamam darbam termiņš, ar kuru mokos kopš iepriekšējās nedēļas. Atnāca uz darbu, aizgāju pie priekšnieces, kura vēl nav īsti vesela, atnācu un jūtu, ka man arī sāk sāpēt kakls. :(

Iešu mājās un dzeršu to karsto dzērienu, varbūt jānopērk pa ceļam aptiekā vēl kāds.

Neslimojiet, mīļie.
About this Entry
Dec. 9th, 2024 @ 08:52 am (no subject)
Šorīt no rīta mamma piezvanīja septiņos no rīta. Sabijos, jo viņa parasti tādā laikā man nezvana. Izrādījās, ka brālis vēl neesot atbraucis, lai gan teicis, ka būšot mājās vakarā. Beigās viss labi un tā.

Bet vispār aizdomājos, ka man ļoti reti kāds zvana. Es jau arī reti kādam zvanu. Kaut kāda baigā vienpate esmu kļuvusi. Piemēram, ar jaunāko brāli vispār pēdējā komunikācija bija pirms mēneša, kad viņš "Bilžu" koncertā uzstājās. Un arī tik vien kā aizsūtīju viņam nofočētās bildes un pateicu, ka uzstāšanās bija ok. Pirms tam apsveicu dzimšanas dienā - oktobra beigās. Pirms tam - neatceros, kad. Man ar jaunāko brāli ir kļuvušas ļoti vēsas attiecības. Gandrīz kā svešiniekiem. Bet - ja tā padomā, tad vienīgā lielā atšķirība ir tā, ka tagad es vairs nemēģinu ar viņu pirmā uzsākt komunikāciju, kā es to darīju agrāk - tas arī viss.

Bet es sapratu arī, kāpēc mani tik ļoti tracina tas, ka mani brāļi laicīgi nedara lietas. Jo es esmu tāda pati. Man pirms vairāk kā trim gadiem beidzās vadītāja apliecības derīguma termiņš. Es noskaidroju, ka to var samainīt jebkurā laikā un - tā kā man mašīnas nav un CSDD Rīgā ir galīgi ne pa ceļam, tad visu laiku to atliku. Turklāt es gribēju sev aiziet kārtīgi pārbaudīt redzi un pasūtināt jaunas brilles, lai nebūtu sajūta, ka es uz ceļa kaut ko īsti neredzu. Tā nu šogad rudenī biju laukos pie acu ārstes, pasūtīju jaunas brilles un gribēju pie reizes nomainīt arī vadītāja apliecību, bet izrādījās, ka tur esot jābrauc uz kaimiņu pilsētu, jo mūsējā apliecības nedod.

Bet nupat MK ir izdevis jaunus noteikumus saskaņā ar kuriem - ja vadītāja apliecība ir beigusies vairāk kā pirms trim gadiem, tad ir no jauna jāliek teorijas un braukšanas eksāmens. Bet - lai tiktu pie tiem eksāmeniem, atkal ir jāiet autoskolā un visa apmācība (un jātērē tam laiks un nauda). Turklāt tos noteikumus pieņēma ļoti forši - vienā dienā pieņēma, pēc divām dienām tie stājās spēkā.
About this Entry
Dec. 2nd, 2024 @ 12:27 pm (no subject)
Laikam būs jānopērk atkal D vitamīns, kaut kā pēdējā laikā esmu palikusi drusku miegaina un sagurusi.
About this Entry
Nov. 12th, 2024 @ 07:56 am (no subject)
Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.

Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.

Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.
About this Entry
Nov. 6th, 2024 @ 07:56 am (no subject)

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Pirmo nedēļu noslimoju, bet pēc tam aizbraucu uz laukiem.
Tur ar mammu sanesām šķūnī sauso malku, nomazgāju un iztīrīju divas brāļa mašīnas, lai viņš beidzot tās ieliktu pārdošanai. Tīrot mašīnu, aizdomājos, ka ir tik daudzas lietas, kurām ir viena un tā pati dizaina problēma - tās ir grūti kopt vai iztīrīt. Tad ņem un ar otiņu mēģini izdabūt laukā putekļus no kaut kādām ailēm un esi nomocījies.

Aizgāju turpat laukos pie acu ārsta (Rīgā pie tās ārstes, pie kuras parasti gāju, varēja pierakstīties uz janvāri, bet man vajadzēja jaunas brilles), tad aizgāju uz vietējo optiku un pasūtīju divas brilles. Tā kā man ļoti lieli mīnusi (tagadējām būs -11,5), tad man viena lēca maksā 30 EUR. Par divām brillēm 240 EUR. Toties iepriecināja tas, ka profilaktiskā apskate pie zobārste arī izrādījās visai profilaktiska, jo man salaboja tikai vienu jau pirms dauedziem gadiem nolūzušas plombes malu, kura nekad netika labota, jo to gandrīz neredz un tā nesagādāja diskomfortu. Un vienmēr bija kas akūtāks labojams. Par to samaksāju 15 EUR.

Vēl laikam esmu atradusi ļoti foršu frizieri - mēs viņai esot kādreiz kāzas spēlējuši. Viņa man nogrieza un ļoti glīti ievedoja matus. Un tas arī par 15 EUR. Laikam jāsāk šāda veida pakalpojumus izmantot dzimtajā mazpilsētā - vēl jo vairāk tāpēc, ka man mati ir pusgari un ļoti bieži man pie friziera nav jāiet.
About this Entry
Oct. 21st, 2024 @ 07:53 pm (no subject)
Pēdējā darba dienā pirms atvaļinājuma saslimu. :( Nevajadzēja man tajā dienā vilkties uz darbu, bet mājās man viens ekrāns, krietni grūtāk strādāt, bet darāmā bija daudz, tāpēc aizgāju uz biroju. Tagad netikšu rīt tikties ar draudzenēm. :( Nezinu arī, kad sanāks aizbraukt uz mājām. Biju domājusi trešdien, bet jāguļ un jāgaida, kad pāries. :( Pirmajā dienā bija riktīgi riebīgi - uz ģībienu vilka. Tagad tikai slikta pašsajūta un baigās iesnas un vēl drusku kakls sāp. Jāiedzer būs vēl karastais dzēriens un kārtīgi jāpaguļ.
About this Entry
Oct. 18th, 2024 @ 01:58 pm (no subject)
Nošķaudījos. Sajutu, ka sāp kakls. :( Man pēdējās stundas pirms atvaļinājuma, bet laikam būšu saķērusi kaut kādu vīrusu. :( Iedzēru to karsto dzērienu, bet varbūt būs jānopērk un jāiedzer vēl. Gribu tikt uz strīpas pirms otrdienas, kad sarunāts pēc ilgiem laikiem tikties ar draudzenēm. Pēc tam braukšu mājās.
About this Entry
Oct. 18th, 2024 @ 10:08 am (no subject)
Čats GPT tikko pēc mana lūguma nolatviskoja vārdu "Koučs" uz vārdu "Mērķvedis". Manuprāt, nebūt nav slikti.
About this Entry
Oct. 16th, 2024 @ 12:33 pm (no subject)
Mans iepriekšējais ekselis tik ļoti uzkārās, ka nācās datus pārnest uz jaunu. Un par jaunu taisīt tās formulas, pie reizes kaut ko drusku uzlabot. Tagad nodarbojos ar to, ka atkal taisu loģiskās pārbaudes, lai tad, ja es kaut kur savadu datus ne tā vai kaut kas trūkst, tas parādītu, ka ir problēmas.

Man reizēm liekas, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm es esmu bijusi kaut kāds arhivārs vai arī hronists. Man jau šajā dzīvē arī pirmais darbs kā reiz bija arhīvā. Visādā ziņā manus bērnības dienu bilžu albumus es līmēju pati, kad man bija kaut kādi astoņi un desmit gadi. Es saskenēju un sastrukturēju sev pieejamās ģimenes bildes. Tad es vēl digitalizēju magnetofona lentas no mūsu bērnības un vecāku jaunības dienām. Uztaisīju reģistru ar mūsu lauku mājā vairāk kā 2600 esošajām grāmatām. Darbā arī pirms kaut kāda laika man uzdeva sakārtot arhīvu, kas bija visai lielā bardakā. Man tik iedod kaut ko sastrukturēt.
About this Entry
Oct. 14th, 2024 @ 02:53 pm (no subject)
Brīvdienās aizbraucu uz laukiem un palīdzēju mammai drusku sakārtot tīrumu. Brālis ir sācis krāsot gaitenī sienas un griestus, tas labi. Mammucīte ir tāda maziņa palikusi. Es viņu ļoti mīlu. Man ir bail no nākošā gada. Iepriekšējā Čūskas gadā nomira mans tētis, bet pirms tam - Čūskas gadā nomira mans mīļākais tēvocis. Vispār Čūskas gadi man parasti ir ļoti "indīgi" un grūti. Varbūt nākošgad jāļauj kaut kādā ziņā nomirt manam vecajam "es" un kļūt par kaut ko jaunu. Piemēram, beidzot sākt regulāri vingrot un pareizi ēst.

Kad ar mammu runājām, viņa vienā brīdī ieteicās, ka mūsu laikos jau nevarot zināt, kura būšot pēdējā tikšanās. Nu, jā, mums jau psihopātiskā Krievija blakus. Un manas mammas māja ir tikai 40 km no Krievijas robežas, turklāt mūsu māja ir ļoti tuvu tādam palielākam ceļam, pa kuru savulaik pat brauca autobusi uz Krieviju.
About this Entry
Oct. 10th, 2024 @ 10:14 am (no subject)
Vēl vakar es biju aizmirsusi darbā ieslēgtas gaismas.

Bet ir arī labas lietas, ko es biju aizmirsusi. Kad pieteicu atvaļinājumu, izrādījās, ka es vēl neesmu izņēmusi papildatvaļinājumu par iepriekšējo gadu, tāpēc man oktobra beigās man atvaļinājumam būs divas dienas klāt.

Kādu daļu atvaļinājuma es noteikti pavadīšu laukos pie mammas un brāļa. Palūdzu mammai - varbūt es varu tur ko praktiski padarīt, jo vienkārši laiskoties man tur nepatīk. Vēl sarunāju vizīti pie acu ārsta (izrādījās, ka pie tās ārstes, pie kuras parasti gāju Rīgā, šogad vairs nav iespējams pierakstīties -pieraksts pilns) un zobārstes.
About this Entry
Oct. 10th, 2024 @ 09:59 am (no subject)
Man patīk mans koris, bet tā jaunā programma, ko mēs sākam mācīties, ir kaut kas neiedomājams. :( Tas ir kaut kāda latviešu komponista jaundarbs, bet nu es laikam īsti nebūšu viņa talanta cienītāju vidū. Melodiju tur gandrīz vispār nav. Ir ļoti sarežģīti ritmiskie zīmējumi - ritma maiņas, - piemēram desmit ceturtdaļas, tad sešas astotdaļas. Ļoti daudz kur daudzbalsību veido sekundas. :(

Kopumā nedaudz atgādina to vēlo vakaru manā bērnībā, kad es jau zem segas laidos miegā, kad pēkšņi istabā ienāca brālis ar akordeonu un tāpat tumsā sāka spēlēt kaut ko, kas iederētos kā muzikālais pavadījums trillerim brīdī, kad slepkavnieks ir iezadzies mājā un tagad gaida labāko brīdi, kad ar nazi uzbrukt nama saimniecei. Kad es sašutusi teicu, ka es gribu gulēt, viņš man pārsteigti atbildēja - bet tās taču ir polifonijas.

Nu, lūk, tādas polifonijas mums tagad jādzied. Ehh. :( Vienīgais labums - man ir aizdomas, ka ja koncertā arī būs kāds apmeklētājs, tad pilnīgi neviens nevarēs saprast, vai mēs dziedam pareizi vai nepareizi. Piemēram, vakar vienā īsā brīdī kaut kas pēkšņi sāka skanēt smuki. Bet izrādījās, ka mēs tajā vietā bijām nokļūdījušies un sākuši dziedāt nepareizi. :D
About this Entry
Aug. 30th, 2024 @ 05:09 pm (no subject)
Eju mājās. Varbūt alus jānopērk. Nē, laikam tomēr nē, drīzāk piens.
About this Entry
Aug. 26th, 2024 @ 09:42 am (no subject)

Atkal aizvietoju vadītāju - šoreiz, par laimi, uz vienu nedēļu. Ceru, ka šoreiz nebūs tāds vājprāts kā iepriekšējā reizē.

Bet šajā nedēļā mums bija kora nometne - mēs reizi gadā - vienā no pēdējām augusta nedēļām braucam uz kaut kādu vietu, kur sestdien visu dienu un svētdien no rīta mācāmies jauno repertuāru. Pēdējos pāris gados braucam uz Upesgrīvu pamatskolu. Skolā mums notiek mēģinājumi, bet dzīvojam mēs skolai blakus esošajā internātā - forši, jo tur ir vienkāršas, bet tīras telpas, dušas, ļoti labi aprīkota virtuve, kurā mēs tad arī gatavojam ēdienu un tusējam. Netālu ir peldvieta un viesu māja, kurā mēs parasti ēdam vakariņas sestdienā. Drusku klases ekskursijas noskaņa, it īpaši tad, kad visi kājām gājām uz viesu namu vakariņās. :) Bet pēc aktīvās atpūtas, protams, vienmēr gribas pasīvo atpūtu. Tā nu ļoti ceru, ka šoreiz vadītājas aizvietošana būs mierīgāka.
About this Entry
Aug. 13th, 2024 @ 02:26 pm (no subject)
Šogad laimēju divus aliņus no brāļiem. Vienu - par to, ka Vanzovičs bija pirmais, kas dziedāja dziesmu "Mazā" - ļoti, ļoti skaista dziesma - viena no manām mīļākajām. Man ļoti patika tieši jaunajā versijā - Latte izpildījumā.
Otru alu dabūju par to, ka pareizi atcerējos, kad mēs kā grupa dabūjām krēslu kā specbalvu no Osvalda Zvejsalnieka.

Bet citi alkoholiskie dzērieni man mājās stāv ilgi. Varbūt būs jāpaņem pāris pudeles vīna, kad braukšu uz mūsu kora nometni augusta beigās.
About this Entry
Aug. 13th, 2024 @ 10:39 am (no subject)

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Visu atvaļinājuma laiku gulēju līdz desmitiem. Tagad laukos forši tas, ka tur ir tas salaboties - lielais dīvāns, kā arī viena istabiņa, no kuras maksimāli ir izvākti krāmi (nu, tur vēl, protams, stāv septiņdesmito gadu lenšu magnetofons, gadus trīsdesmit nelietots (domāju - arī vairs neejošs) skaņas pastiprinātājs un viena tikpat veca skanda, kā arī septiņdesmito gadu čemodāns, krievu ražojuma skaņas pults, bet nu tie ir sīkumi (kurus es vismaz drusku novācu nost no acīm). Toties pēdējā tīrīšanas reizē aizvācām no sienas tur esošos vecos plakātus, kas tur stāvēja vairākus gadu desmitus. Brāļiem, protams, par to neko neteicām. Viņi pagaidām - jau pusgads pagājis - arī nav neko teikuši. Bet nu ir drusku bēda ar to, ka mamma un es - mums tās vecās lietas bojā nervus, kamēr brāļiem - tās ir kaut kādas relikvijas vai kas tāds. Un kā panākt kompromisu - lai abām pusēm būtu labi, es tiešām nezinu. Turklāt tās relikvijas jau visu laiku krāj putekļus, bet visa tīrīšana jau ir uz mammas vai maniem pleciem.

Vēl es veicu ģenerāltīrīšanu virtuvē, vannas istabā, mūsu lielajā gaitenī - tur prasās nokrāsot no jauna sienas, vannas istabā arī uzlikt jaunu siltā ūdens boileri (vislabāk tādu, kuru varētu apsildīt gan no mūsu apkures sistēmas, gan nepieciešamības gadījumā arī pieslēgt pie elektrības. Bet tur, cik saprotu, esot baigās problēmas ar tā novietošanu. Jo meistari piedāvā tādu likt pie sienas, bet mums iepriekšējo tētis ir pielicis pie griestiem, jo sienas neesot tik izturīgas. Meistaru, kas būtu gatavs darīt tā, kā viņi grib, tā arī nav izdevies atrast, tāpēc mums tur jau ilgāku laiku nav siltā ūdens.

Tā arī pa lielam pagāja tas mans atvaļinājums. Jā, es, protams, vēl uzstājos vietējā festivālā. Un vienu dienu mēs ar brāļa draudzeni bijām aizbraukuši uz pilsētas peldvietu (tā bija forša un sakopta un nebija arī īpaši daudz cilvēku) un pēc tam aizgājām uz vienu no nedaudzajām pilsētas ēstuvēm - bija ok, bet cenas īpaši neatšķīrās no tām, kas Rīgā.

Labākais ir tas, ka es pavadīju visai daudz laika ar mammu. Man vispār viena no mīļākajām laika pavadīšanām ir kopā darīt kaut ko jēgpilnu - tas cilvēkus satuvina vairāk nekā daudz kas cits. Vēl mēs kopā drusciņ paskatījāmies Olimpiskās spēles un viņas mīļāko seriālu - Mīlas viesulis (es to skatos tad, kad esmu atvaļinājumā laukos - iepriekšējā reizē kaut kādam vīrietim dēls cēla nost sievu, bet tagad tam pašam vīrietim ir parādījusies kaut kāda liela meita, par kuras eksistenci viņš tik nesen uzzinājis - viss, kā seriālos pienākas). Priecājos, ka mammai ir kaut kas, kas viņai patīk. Ļoti mīlu savu mammucīti, lai viņai vēl daudzi laimīgi un veselīgi gadi priekšā.
About this Entry
Jul. 28th, 2024 @ 12:04 am (no subject)
Šodien "Osvalda" atceres pasākumā nodziedāju savu dziesmu.
Tagad varēs drusku atpūsties.
About this Entry