missalise |
![]() |
"Atnācēji no nekurienes" man patika, brīžiem mūsdienās gribētos evakuēties uz kādu citu planētu tāpat kā šīs grāmatas galvenajam varonim. :)
Nu jā viņiem bija noteikums - oficiāli kumunicēt tikai ar tiem kas izbeiguši karus pie sevis.
Bezrūpīgie ceļotāji - Andris Puriņš
man šķiet pirmais un ja ne vienīgais latviešu sireālists, kurš ar vārdiem spēj uzburt krāsas un viņu gammas
(Reply)
Marģers Zariņš un E.T.A. Hofmans - par viņu spēju rakstīt it kā divbalsīgi, emociju gammas abus galus reizē.
och jā - marģeris zariņš - viņa teksti ir kā simfonija, es lasīju un siekalojos, burtiski ;) garšīgs! viltotais fausts pēc gētes raiņa tulkojuma bija kā medus maize ;)
tad tev noteikti jāuzklausās virsū viņa Partita baroka stilā https://www.youtube.com/watch?v=aqyXJ39
tas ir, šis ir tas, ko gribēju iedot https://www.youtube.com/watch?v=MEb
Brodskis, Žaume Kabrē, Kurcio Malaparte, di Lampedūza, Peter Robb.
Kaut kā tā, šie pirmie ienāca prātā, viņu rakstītajam ir vieglums un vijīgums, un domas nesteidzība, un viņu rakstītais mani iepriecina, un cerams citus arī.
(Reply)
Pračets, Alise Eka un absurdā humora virtuozi.
un kāpēc – tāpēc, ka viņi, šabloniski izsakoties, spēlē uz dvēseles stīgām. Es vispār ļoti augstu vērtēju jebkuru cilvēku, kas spēj mani sasmīdināt, lai vai kādā emocionālajā stāvoklī es tobrīd atrastos. (Tas neattiecas uz Eku, kas ir lirisms augstākajā pakāpē.)
Gandrīz visi autori, kuru darbus esmu lasījusi. Ļoti mainīgi, skolas laikā t.s. impresionisti, jo paildzina laiku, šodien varētu izcelt poļu valodā rakstošu autoru Bruno Šulcu neparastā stila un noskaņas dēļ, jo tad atkal noticu, ka ar valodu var darīt brīnumus.
(Reply)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||