iepriekš | 0 - 20 |  
porcelāna lellīte [userpic]

20. Septembris 2018 (08:26)

nr.2 mani sauc mammmiņa.

porcelāna lellīte [userpic]

19. Septembris 2018 (14:42)

mamma, zvaigznes ir cietas?

vī! hm?

porcelāna lellīte [userpic]

apziņas plūsma

19. Septembris 2018 (13:21)

man ir tāda sajūta ka es kā tāda nabaga pustraka vista aiz kokiem neredzu mežu. šodien atnāca auklīte. biju aizmirsusi ka sarunāju. bija man plāns vai nu lielo atrādīt dārziņam vai sīces sapotēt vai iet pie ģ.ā. uz akūto stundu. vakarnakt negulēju jo neļāva, šonakt slikti gulēju jo nevarēju un no rīta vispār nespēju neko sakarīgi saprast. saģērbām, izsūtīju viņus laukā, izkāru vešu, saģērbos, pastaigā ar bērnu pie rokas aizgāju līdz poliklīnikai jo vajadzēja analīžu rezultātus, salasījām zīles, pabaroju viņiem pusdienas un tagad domāju un štukoju ko un kā
vajag sīci atrādīt dr. lai var vest uz dārziņu. vajag sīces sapotēt, tas viss ir jāsalāgo ar dakteru darbalaikiem, tad ir jāsameklē kāds kas paliek ar tiem, ko neņem līdzi, ja iet uz b/d sīcēm kad iešu pakaļ nr.1 uz dārziņu. tad vajag man pašai tikt pie tā ģ.ā jo neticu ka nākamnedēļ dīvainā laikā tikšu tad laikam ir caurs zobs, bet zobārste pieņem tikai pirmdienās un otrdienās pēcpusdienā un šaubos vai līdz tam 1.10. nesāks Sāpēt (jo niez jau tagad), ja eju uz citu klīniku, tad man jau tagad jāparedz kad varu tikt un jāsaprot kādā laikā vispār varu pierakstīties, kur likt vai kam uzticēt bērnus
un pag. nedēļā man šis viss bija saplānots un izdomāts un tagad nevaru saprast kurā no aizejošajiem vilcieniem ielekt un ko tomēr dabūt gatavu rīt ja nu tomēr

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2018 (23:59)
Tags:

Jēkapa gūta. negribās. nevilkšu. nr.2 šodien. nesanāc nekāc. pie mammas ir kombauns. atā atā pampuņs, atā mēkate jo gulēt ejot jāatvadās ne tikai no Papa kas palicis citā pilsētā, bet arī sačurātajiem pamperiem vai miskastes virtuvē. nūkāzās (kad noķēra zaķi)
šodien Modes Upuris atnes nr.2 boti ko vilkt kājās mikimausim. nr.2 skeptiski apskatās un saka 'eci kurps i kājās' norādot uz mikimauša dzelteno zābaciņu <3

mamma, kāpēc salas ir virs ūdens? mamma, kādas ir jahtas? m? nu no kā tādas taisa
mamma, māsa tagad ir devīga, viņa man iedeva grāmatu. nr.1

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2018 (22:12)

nesanāca man ar vīnogu pasūtījumu. šodien pie tantītes nopirku 3 kg Zilgmu. mute jēla, mēle pušu bet vēl gribas. bērni arī saēdās uz nebēdu
bet nu vienu reizi gadā jau var. tāpat es veikala vīnogas nepērku. būtu labi, ja avrētu rakstīt neēdu, bet līdz tam mēs vēl augam vai ne
beidzot redzēju arī tādas Sultan. droši vien tās, no kurām taisa dzeltenās garšīgās rozīnes. kārdināja jau ļoti, bet nu nē

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2018 (09:15)

šorīt brokastis bija veselīgas. sarīvēju ķirbi un ābolu, pieliku eļļu, medu, brūklenes, izēda lielu bļodu ka šņakst (pati nedabīju) un pēc tam vēl no vakardienas palikušos ābolu-biešu salātus
viss būtu labi, bet pēc tiešām negulētas nakts pacietības nav. tikko visi vienojās dziesmā. kaut ko sanīdās un es vecākajam atņēmu mašīnas jo ar tām sita māsai pa galvu. raudāšana bija saticīga
pulkstens ir deviņi, man pustrijos pie zobārsta, nolūdzos tēvamāsu, paredzu ka būs interesanti. nu, vismaz līmi esmu savārījusi divas burciņas, varēs viņi te lipināties uz nebēdu

porcelāna lellīte [userpic]

17. Septembris 2018 (13:55)

cik ilgi jāvāra ola lai vidus nebūtu jēls, bet olu varētu likt trauciņā un dot ēst ar karoti? es pati ēdu tikai pārvārītas olas, bet šis varētu būt tāds feins ēdiens ātrajām uzkodām vai ēdienreizēm, turklāt daud zolbaltumvielu. kāds šitādu praktizē bērnu barošanai?

porcelāna lellīte [userpic]

17. Septembris 2018 (10:51)

vakar atkal biju savā čigānā (kā smejas GV). daudz vielas pārdomām. jā, it kā divas reizes nebiju (lasi - trīs nedēļi pauze), bet ir daudz sliktāk nekā bija. ja pirms tam es jutu, ka ir kļuvušas sāpīgas, šoreiz jutu ne tikai stīvumu, bet vispār grūti izkustināties bija pašā sākumā. un daudzas kundzītes ap pēc 50 bija daudz kustīgākas par mani :/
tā kā tas nav galvā, jāiet vien pie tā dr un jāsaka lai meklē kas vainas. ja reiz esmu tikpat stīva kā 90 gadus veca kundzīte. jā, dzīvesveids (mazkustība, mazi bērni, negulētas naktis), tomēr cilvēki ar šādu komplektu nebūt nav tik stīvi, ir kas pat gandrīz maratonus skrien

porcelāna lellīte [userpic]

to whom it may concern

17. Septembris 2018 (08:49)

meklēju grāmatu. dullais Barons Bunduls. un Minhauzens. kādas viņas izskatījās? izdotas astoņdesmitajos vai pirms. neko sīkāak neatceros (izņemot saturu). ja atcerētos vizuāli, būtu lielāka iespēja ka atcerēšos kur nobēdzināta

porcelāna lellīte [userpic]

14. Septembris 2018 (10:26)

un ļoti gribas garšaugus podiņā, bet jau veselu mūžību neesmu tādus redzējusi. ziemā uz vitruves palodzes tādiem dzīvošana būtu pavisam zaļa. silts, saulīte, ja vēl regulāri laistīšu

porcelāna lellīte [userpic]

14. Septembris 2018 (10:23)

vispār jācenšas atcerēties, ka citos pavasaros kaktusi no palodzes jāvāc nost. viens gandrīz nobeidzās, jo izrādījās, ka ir pārāk daudz saules, palika lillīgs un blāvi zaļš un pārlaistījām, jo citādāk kalta nost. mazais ar daudzajiem bērniem palicis tievs kā gaisu nolaidis balons, puse no bērneļiem ir ižžuvuši beigto. kalanhoja arī palika jocīgā krāsā un sāka izbeigties, pirms sāku gandrīz katru dienu viņai liet bērnu neizdzertos ūdeņus. kā augustā atnāca rudens, principā nedēļas laikā augi palika normāli
līdakas aste. eh, nabaga līdakas aste. nolikta stūrī lai netraucē, bet tāpat bērni iet un viņu glauda un mīļo un plikšķina, puse lapu aplauztas nabadzītei, bet nav cita droša stabila vieta kur pārcelt

porcelāna lellīte [userpic]

13. Septembris 2018 (23:27)

es biju diezgan rāms, paklausīgs un bailīgs bērns. bija jau blēņas, bet reti kad manis izdomātas un pat ja tā, tad naivuma dēļ tā vienkārši sanāca. bet vienu atceros ļoti spilgti. tas bija laikā, kad pa TV sāka parādīt reklāmas. un sākumā tas bija aizraujoši, tā, ka skatījās un apsprieda arī seriāla paužu reklāmas. bet nu es esmu no tiem laikiem, kad tas viss tikai sākās un Verdzenes Izauras dēļ viss ciemas pamazām pārbīdīja govju slaukšanas grafiku. un bija tur tātad arī higiēnas preču reklāmas. un tad mēs ar Labāko Draudzeni atņēmām viņas brālītim no skapja? izvilktos tamponus, sabārām, vienu nobēdzinājām un nolikām atpakaļ. un pēc tam pa kluso ieslēgušās vannasistabā tukšā kolas pudelē lējām ūdeni, to tamponu peldinājām un mēģinājām izvilkt. tagad smiekli nāk, bet es ar šausmām atceros to, cik briesmīgi viņas tēvs par šo kliedza. un tad viņai piesprieda ilgu mājas arestu, bez mūzikas un TV un nedrīkstēja arī uzņemt ciemiņus. tad nu palika tikai visi pienākumi, mazie brāļi un žēlīgas sarunas ar draugiem pa balkona logu (un ielīšana, bet tad bija fiksi un klusi jāaizmanās, ja vecāki pārnāca negaidot

porcelāna lellīte [userpic]

13. Septembris 2018 (23:13)

nav tā, ka manā dzīvē bez bērnkopības nebūtu citu lietu. bet nu tad, kad beidzot ir iespēja pierakstīt, gribas saglabāt būtisko nevis besi par visādām pusmūža ķibelēm - sāpēm kaulos, cauriem zobiem, emocionālo augšā lejā, daudz ko gribu, visam naudas nesanāk, nu tādām pamuļķīgām lietām. nākotnes plānus un sapņus drusku jāpamaina (šoziem autoskolas vietā iešu pie zobārsta. bet nu tas tomēr ir neslikts ieguldījums. vēl pirms gadiem 50 ārstēja ar raušanu un urba, ripu iegriežot ar kāju. pirms 200 es jau sen būtu nomirusi badā. ja ne no grūtniecības, dzemdībām vai bērnības infekcijas slimībām), ilgtermiņa plāni un sapņi nemainās, bet nezinu kā ielāgot savā 'iedomājies, ka tev ir divvietīga laiva, kaza, kāpostgalva un vilks'

porcelāna lellīte [userpic]

13. Septembris 2018 (09:35)
Tags:

Šrēdingera dilemmas. vakar viens no rīta histēriski kliedza 10 minūtes. kaut uzkaries. jo banāni bija apēsti. un tad es teicu, ka uz galda šķīvītī taču ir. žāvētu banānu čipsi. salauzu bērnu big-time. tad nu par to dienas gaitā ik pa laikam bija jakrīt tikpat krāšņā izmisumā
šodien tās ir &%$#@ Šrēdingera zīles. jo ir par maz. dzeltenajā piekabē nesanāk pilns ar kaudzi. es saku vakarā iziesim savāksim vēl. cilvēks kliedz, ka vajag tagad, lai māsa atdod. neder piebērt citu piekabi lai ir ar kaudzi un vēl vairāk
tad nu es arī šodien. gribu bērnus un negribu

un vispār baidos no trešā Šrēdingera dilemmas. jo tur ne tikai krāšņi, bet uzreiz aiziet agresijā. lietas lido pa gaisu. un kož. pārkoda šonedēļ brālim lūpu līdz asinīm

porcelāna lellīte [userpic]

11. Septembris 2018 (08:11)

es taču aizmirsu izstāstīt ka garāmbraucot redzēju tās ēdamās piepes, ko inese-tk te bija sabildējusi uz šķīvja, tādas arī bija - košas un skaistas kā omlete

porcelāna lellīte [userpic]

10. Septembris 2018 (22:57)

kak ti hočeš v oģinočku iļi porovozikom? prasīja skuķis Endžikam. par šļūkšanu no slīdkalniņa. Endžiks bija burvīgs. iekaroja un salauza visas mūsu sirdis (pat GV). viss tāds mazs, sabiedrisks, jauks, mīlīgs sunītis. brīžiem bija gandrīz žēl skatīties, tur tā zvēru labturība tā uz robežas. un tomēr feini tādam jorkam ar bērniem. ir smilšukastē (guli, tagad tu esi Jūrmalā, šite ir ūdens. sauļojies!), ir uz baļķa, i no slidkalniņa saimniecei klēpī (šis bija vienlaikus mīļi, aizkustinoši un šaismīgi), i šūpolēs gan paravozikam gan lepnā vientulībā

man arī bērnībā bija sunītis. kas gan cēli ļāva man sevi apkalpot (pastaiga, ēst, padzerties), bet nekādās muļķībās neiesaistījās, tas bija zem viņas goda. un kam vispār bērni riebās kā suga, es biju ģimenes loceklis, tādēļ man to varēja piedot. tad kad es izaugu tuvāk daudzpadsmi gadiem, tad gan bija cita runāšana

porcelāna lellīte [userpic]

10. Septembris 2018 (14:38)

ā! saderināšanās gredzens ar viņa gudrības zobu. āāā!
nē, ne man. pasaule ir brīnišķīga un jocīga un traka vieta

https://www.huffingtonpost.com/entry/wisdom-tooth-engagement-ring-omg_us_563a25cfe4b0b24aee483cd3
diemžēl man nepatīk arī tie, kas ir ar akmentiņiem. un vispār no visiem minerāliem košas krāsas pusdārgakmeņi vislabāk. tādās piesātinātās krāsās nevis pļek

porcelāna lellīte [userpic]

9. Septembris 2018 (15:44)

izrādās ir speciāls aprīkojums lai nirt varētu arī suns. un kaķis
hm

porcelāna lellīte [userpic]

9. Septembris 2018 (10:29)

vispār gandrīz katru reizi, kad izdzirdu par ūdens atmiņu, man gribas sarunā iestarpināt, ka nekas nerodas ne no kā, ūdens visu laiku cirkulē un galu galā - ikdienā mēs dzeram gan dinozauru, gan Bin Ladena (Staļina, Hitlera, Džeka Uzšķērdēja) čuras
varbūt kādi dienu saņemšos pastāstīt arī savu stāstu par ūdens strukturētāju

porcelāna lellīte [userpic]

9. Septembris 2018 (10:13)

aizkaitināja mani tā jokaste. toties ieguglēju ļoti daudz smukas kukaiņu mājiņas, būs projekts ar bērniem nākamajam pavasarim, varēsim uzdāvināt vecvecākiem smuku namiņu

iepriekš | 0 - 20 |