iepriekš | 0 - 20 |  
porcelāna lellīte [userpic]

26. Septembris 2020 (14:57)

Ja nu kāds ir palaidis garām, tad tagad var pieteikties projektam un dabūt sēklas lai iesētu pats savu kvadrātmetru dabiskās pļavas:

https://www.delfi.lv/majadarzs/aktuali/latvijas-dabas-fonds-piedava-seklas-dabisko-plavu-veidosanai-ipasumos.d?id=52495579&fbclid=IwAR2xG2Cvz5GfdwITpBMSrLoL7gaOq6ht7_H8y0uDGk4tpmeGoIabjdd4cyo

porcelāna lellīte [userpic]

24. Septembris 2020 (19:50)

šī ir ļoti nepieklājīga dziesmiņa, kuru klausos kad man ir ļoti slikts noksaņojums un vēlams puspudele vīna ribās un domāju gan par visu acīmredzamo, gan visu to, ko dziesma nes konotācijās un vispār par sievietēm, kuras to dziesmu dzīvoja ikdienā. un tad drusku atlaiž un paliek vieglāk
skaņa nav baigi labā, ne uz pilnu klapi jāklausās

porcelāna lellīte [userpic]

24. Septembris 2020 (19:26)

porcelāna lellīte [userpic]

24. Septembris 2020 (18:26)

Nesen fb pamanīju tādu brīnumu kā Radio Brīvā Eiropa. Kopš bērnības nebiju dzirdējusi, kad to pieminēja kaismīgās diskusijās gandrīz līdz kautiņam. Tāpat kā nabaga Zīgerista banānus
:D

porcelāna lellīte [userpic]

24. Septembris 2020 (15:26)

Morisette Amon Rise Up.
Normālu video neatradu, bet vismaz vairs negribas lekt Daugavā

Un šo dziesmu arī n maz īsti nebiju dzirdējusi

porcelāna lellīte [userpic]

24. Septembris 2020 (09:54)

Tagad nāk smiekli. A tad gandrīz ar sirdi aizgāju. Skatos sīkam matos mazs brūns kustīgs krikums. Ļoti daudz domu ātri caur galvu izskrēja kamēr pieliecos, uz īkšķu nagiem pārkniebu un sapratu, ka rupjmaizes drupača

Es zinu, ka Tas notiks un ir diezgan neizbēgami, bet par utīm pretīgākas man šķiet tikai aknu fasciolas un tās dzīvē redzēt varbūt paveiksies neredzēt

porcelāna lellīte [userpic]

23. Septembris 2020 (21:44)

Macibaspieausajiem ir atkal. Ja nu kādam (atkal) aktuāli un kārojas.

porcelāna lellīte [userpic]

23. Septembris 2020 (09:46)

Akmandieniņ! Manas vannas putas izbeidzās, ir palikušas tās, kas bērniem, divas gandrīz tukšas (vienas man briesmīgi nepatīk) un tagad atkal būs laba cena un visādas izvēles un tik brīnišķīgi nevarēt izvēlēties! Un es varētu, protams, vairākas, bet vairāk par vienu 'mazo' vienu lielo būtu neprāts, jo pusotrs litrs vannas putu ir daaaaaudz :D

porcelāna lellīte [userpic]

22. Septembris 2020 (14:22)

Atvēru logu. Svaigs saulains gaiss un šašliks! Slīkstu siekalās

porcelāna lellīte [userpic]

22. Septembris 2020 (14:20)

Sapnī rakstīju grāmatu un visi par faktu biju sajūsmā un tas plūdeni pārgāja uz murgu, kas ik pa pāris gadiem atkārtojas, bet ir ar diezgan interesants, bet ko aizmirstu pēc mošanās līdz nākamajai reizei

porcelāna lellīte [userpic]

22. Septembris 2020 (12:46)

Nē, nu it kā jau forši, ka vakariņu tvaicētie dārzeņi ar sāli un sviestu (vakar puķkāposti un ķirbis) (rādu bērniem piemēru uz sevis) rucina ciparu uz svariem un staipa bikses lielākas, bet kad tev vienlaikus ir divu dažādu izmēru krūtis, kaut kā grūti saņemties iet pirkt jaunu apakšveļu. Profilā skatoties (no kuras puses gribi) it kā smuki. Bet drusku gribās raudāt spāniski :D

porcelāna lellīte [userpic]

21. Septembris 2020 (16:13)

Jāatceras vairs neiet leitestos. Tik nīgrums un vatafaki. Labāk mierīgi un klusi savā nejauši izveidotajā burbulī

porcelāna lellīte [userpic]

21. Septembris 2020 (15:17)

Un vēl es ļoti kāroju stiklotu verandu, kurā audzēt milzīgu citrusa koku. Vai lauru koku, bet tad jāpiemeklē tāds, ko var likt arī zupā.

porcelāna lellīte [userpic]

Kulinārais minimālisms

20. Septembris 2020 (20:59)

Kas ir tāda pavisam vienkāršs ēdiens, kas tev ļoti garšo?

Silts ķirbis (vārīts, cepts, tvaicēts) ar sviestu un sāli
Sālsūdenī vārītas cūku pupas
Rupjmaize ar daudz krējuma un sāli

porcelāna lellīte [userpic]

19. Septembris 2020 (23:25)

Man vienmēr ir patikusi minorīga mūzika. Ja vēl par bēdīgu tēmu, bet tā pa smuko, tad vispār uh!
Šonedēļ atcerējos vienu brīnišķīgu dziesmu, vienu no manām mīļākajām, meteoroloģiski ideāli pieskaņota sezonai, tam mūžīgajam bālajam drūmajam -mbrim. Kkas salikās jocīgi, palasīju vairāk, a tur ieliks 9/11. Un protams, pēkšņi visi liriki taisa jēgu. Un es pat atceros sākotnējo versiju bez šitā. Un tā dziesma kkā baigi parāva.
Pēc dažām dienām atcerējos savas citas divas skaistākās ever mīlas dziesmas, abas dzied ne pārāk glīti vīrieši, bet kaut kā var izturēt lai gan katru reizi līdz asarām, bet šoreiz pēc tā trieciena ar Kamillu kaut kāda brūcīte palika.
Un tad es šovakar atradu abām Selīnas Dionas versiju..
Var jau protams ierēkt par viņu, man viņas dziedāšanas maniere ne līdz galam patīk, un tas arī bija tas, kas to vivisekciju, kas tur panesās (nevis mazu jauku katarsīti, kas tevi pārplēš un pēc tam jauki salīmē kopā, paldies, nāksim vēl) vispār noturēja vienu soli no ārprāta. Jo daudz nezinu, bet tās bekgraunda drupačas ko zinu palikās grūti
Un vispār izglāba tikai Milēna Fārmere ar priecīgu dziesmiņu par melanholiju

porcelāna lellīte [userpic]

19. Septembris 2020 (20:06)

Man gribētos lai vairāk runā par to, cik daudz laba bērniem var sniegt saskarsme ar tiem radiem, kas mums ne pārāk patīk, kas ir jocīgi, kašķīgi, pirms simts gadiem pateikuši ko Tādu un aizvainojuši līdz kapa malai vai vienkārši briesmīgi krīt uz nerviem. Īpaši tiem, kas ir padzīvojuši vai veci.

Protams, viss saprāta robežās, drošā vidē un dozējamā daudzumā, bet ir kaut kas tik īpašs tajā, cik viņi abpusēji bagātinās. Varbūt tādēļ, ka bērni nešķiro cik kurš smuks, kruts, nesmuks, gudrs, turīgs, jauns vai vecs, un tas, ka tevī tiešām klausās un pastāsta ko līdzvērtīgi interesantu var būt kā svaiga gaisa malks tieši tāpat kā bērnam wow! jo pastāsta ko neiedomājamu
Vīra tanti šodien redzēju, īpaši nesatiku, jo viņa ar bērniem krāmēja malku (es arī, bet lielumu sakrāva viņa ar diviem no sīkiem), spēlēja bumbu, gāja ekspotīcijā uz tālo pļavu (mamma, tu nenāc, gaidi mūs te, mēs ar Artu iesim) pļāpāja un vispār labi pavadīja laiku. Un tas ir tā vērts, pat ja dažreiz ir sarežģīti jo jāiespringst vai tā, it kā man pēkšņi būtu vēl viens todleris

Jo mēs visi, nu tie, kas karoti nenoliks kamēr jauni un smuki, būsim veci perdeļi, iespējams pat čūsku vecenes vai nīgri veči. Pat tiem, kas grib būt nejauki un mērķtiecīgi palikuši bez draugiem. Un tas kā mēs tagad pret saviem un ne tikai, kā spogulī būs pret mums pašiem un ar mūsu mazbērniem. Bērni visu redz un dzird. Ko sēsi, to pļausi.

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2020 (18:59)

Un no istabas augiem es gribu litopsi, kas ir kaut kas pa vidu starp akmeni un dibenu, mazas apaļas zaļas bumbiņas uz stīgas un sirsniņas, kas savērtas diegā.
Bet es vispirms iemācīšos parastas kalanhojas

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2020 (18:10)

Ub vispār jau nav obligāti to dārzu pie mājas, ja paveicas nopirkt pleķi nekurienes vidū vai vecu parku, var izvērst dendroloģiskos stādījumus

Un Brigaderes Kanādas kļavas bēbīti es gribu. No Sprīdīšiem

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2020 (15:48)

Tā, kam te bija sapnis par lielu koku aleju. Uzskrēja man reklāma. Paulonija. Johaidī, cik smukas lapas! Un augot ātri, tik pirmajā ziemā laikam jāpiesedz. Diskusijā bija ielikta bilde ar pagājušā gadā stādītu un tā bija smuka un kupla un ļoti pāri galvai. Varot arī visādi iznesties ar veidošanu. Ziedot arī.

Tad nu man šī sarakstiņā pie divirbuļu vilkābeles Scarlet kkas tur, tulpju koka, akmeņozola (šodien moš jāaiziet pēc zīlēm, kastaņi bija ļoti daudz sakrituši) un arī sniegpulkstenīšu koka.
Tik tāds sīkums, ka vajag dārzu kur.

Un vēl es gribu mazu apaļu vītoliņu. Kaut kur Daugavas labajā pusē Sēlijā, apmēram ap Skrīveriem pie pašas upes ir mazu apaļu vītolu pudurītis, tādas feinas bumbiņas, kas lielas neaug. Tādu es arī briesmīgi kāroju

porcelāna lellīte [userpic]

17. Septembris 2020 (20:42)

Tas nav nemitīgs cirks, kurā es dzīvoju, tas ir improvizācijas teātris ar operetes elementiem
:D

iepriekš | 0 - 20 |