iepriekš | 0 - 20 |  
porcelāna lellīte [userpic]

25. Novembris 2022 (21:47)

šodien Pepco biju divreiz ar visiem saviem bērniem, tur pavadīju kādu pusotru stundu un notērēju apmēram 3*20 eiro. Apmēram jo skuķiem tur sākās žāksts ko kurš grib un ko ņemt no groza ārā un atstāt veikalā un tos sūri grūti izvēlētos legingus+maiku ko pat uzlaikojām jo neatcerējos kādi viņām šī veikala izmēri nopirku par savu naudu, atskaitīšu kad būs drusku atgājis, katrai kāda naudiņa palika pāri. pārguru pilnīgā lupatā lai gan viss bija mīļi un jauki un forši un es biju rāma kā upe un savaldīga un pat mājās atnācām pateicoties pie veikala ārdurvīm pēc šopinga apēstajiem banāniem un aptiekā pa dārgo (85 centi par puslitru ūdens!!) paņemto dzeramo
Bija žēl, ka smukās kleitiņas atstāja veikalā, bet es tur biju tikai maka nesējs nevis boss un likās svarīgi ka par to iedoto naudiņu nopērk kaut ko lietderīgu. Nevis taupības dēļ bet lai redz ka var pirkt ne tikai našķus
Man tās kleitas tik ļoti patika ka gandrīz zem eglītes jāliek.

Un jā, nr.2 sev nopirka i blociņu (spīzdīgs un ar mikimausi) i flomasterus i vienradzi un nr.3 suni, jo mīkstās mantiņas bija kas tik iekārojams ka jāliek malā balles kleita :D
Un likās, ka beidzot jāizpērk tā manas vecamammas iedotā naudiņa

porcelāna lellīte [userpic]

24. Novembris 2022 (21:03)

atnāca man jaunie zābaki. tieši tādi kādus jau ļoti sen gribu - zamšs ar vilnu iekšā. ērti arī un viegli iet ciet (ar zeķbiksēm vai plāniem džinsiem) par ērtumu staigājot vēl nevaru spriest, jānoiet kāds gabaliņš, bet drusku baidos kā būs līdz ievalkāsies, tā nelauztā kāja pacēluma vietā ir deformējusies, kauliņi bīdas uz āru bet varbūt pārslodze šobrīd un pāries

porcelāna lellīte [userpic]

24. Novembris 2022 (20:33)

pārnāca no bd un tagad krāsainiem burtiem raksta sarakstu Ziemassvētku vecītim. ar dāvanām, protams. LOL (x2), sega, flomasteri, zīmuļi, grāmata, meiteņu lego, suns, lācis, čības, krems vienradzis, putns

porcelāna lellīte [userpic]

23. Novembris 2022 (07:52)

Šodien un vakar vakarā veldzējos fb grupās kuru nosaukumos ir 'maximalist' 'boho home' u.tml. tās bildes no wow! Līdz ???!

porcelāna lellīte [userpic]

22. Novembris 2022 (19:58)

šodien pēc samērā o.k. dienas ne-Rīgā gaidot autobusu piezvanīju pagarinātās dienas grupas skolotājai, ka pēc mazāk nekā stundas būšu, bērns var iet mājās pats. Rīgā kāpju ārā no busiņa (uz četrjoslu ielas ar ļoti intensīvu satiksmi) pieturā.. un satieku savu bērnu. esot gaidījis tikai 10 minūtes. nosalis nebija, gājām mājās (300 m cauri pagalmiem) un pļāpājām kā katram šodien gājis, ko uztaisīt paēst, ko darīt citreiz ja nevar atslēgt ārdurvis, kas kopīgas ar kaimiņiem, ienācām, nolikām mugursomas, paēdām, viņš aizgāja, es apēdu savu porciju un mani sāka tresīt. tresī vēl joprojām tā katastrofas nojauta, jo tu nekad nevari paredzēt kas tam bērnam ienāks prātā un visi attālumi mazi, jāšķērso viena maza ieliņa, viņš prātīgi iet pāri ielai un vienmēr paskatās, astoņi gadi un tomēr. ir reizes, kad jāgaida cits mikriņš jo šitas ir pilns un vairs neuzņem arī kājās stāvētājus. paliek gan karsti gan auksti kad iedomājos, ka es vēl paspēju pēdējā sēdvietā. viss, smadzene vairs nestrādā a rīt ieskaite.
nē nu o.k. viņi ar tēvu vienu reizi bija atnākuši man pakaļ. vienreiz. nav tālu, garām daudz esam staigājuši, bet bet bet
aaaaaaa

porcelāna lellīte [userpic]

22. Novembris 2022 (16:39)

Ar alkatīgu iekāri kritiski apskatu visus iespējamos ziemas zābakus gan sabiedriskās vietās (un autobusos!) gan ģērbtuvēs un izrādās ka tie, kam iekšā tiešām īsta vilna nemaz nav tik reti sastopami un funkcionālā ziņā lētāks ne vienmēr nozīmē sliktāks

porcelāna lellīte [userpic]

21. Novembris 2022 (10:15)

ielīdu spama kastē, uzjautrinājos. no policijas.generaldirektorāts džīmeilā atsūtīts draudu e-pasts ar pielikumu policija.pdf

porcelāna lellīte [userpic]

21. Novembris 2022 (09:21)

nopirku divas pirmās Ziemassvētku dāvanas. jo nu lai vai kā jāturpina taču dzīvot. un visādas lietas labsajūtai, dzīves kvalitātei un lai patīkamāk. baigi dārga lieta tas komforts. izskatās, ka pirmo ziemas laiku staigāšu savos uz stalli ejamajos zābakos, ja būs vilnas zeķīte gan jau arī vējš tik dikti nesvilpos (ķipa vīriešu, domāti pufīgākai pēdai)

porcelāna lellīte [userpic]

norakstīt nost

20. Novembris 2022 (17:54)
Tags:

garīgais: pļekš

trešdien pēc mēreni intensīvas dienas drusku ātrāk tikusi mājās metos gatavoties Dzimšanas dienas svinībām. ar Tanti bija sarunāts, ka viņa man zvanīs kad tuvojas Rīgai vai ap pustrijiem, kad es toč esmu jau atbrīvojusies. trīs, vēl nezvana. nu nekas, saganu mājās bērnu, iedodu viņam ko iekost, organizēju, ka mācās, liekam ceturtdienai skolas somu, mizoju tos burkānus, uzrakstu audzinātājai, ka skuķus šodien izņemšu ātrāk, starp četriem un pieciem (jo kā atceramies četros solījās būt ciemiņi, bet nu es jau ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta), ap pēc četriem? zvanu, kur esi, kāpēc nezvani? es tagad iebraucu autoostā. bišķi atslābstu. noskaidroju cikos nāks draudzene ar bērnu. ap 18.iem. jāpiezvana vīramātei kas un kā. pa ceļam uz bd pēc skuķiem (ap bez 20 pieciem) zvanu, šī tāda neko nezinu, viss ir slikti, neko nevaru vaimanuvai un pēdējā teikumā, kad jau beidzam sarunu 'ak tad piecos sešos? mmm. tavs vīrs man teica septiņos'. ļāvu ieskanēties daudznozīmīgam klusumam un tad atvienoju. cepos, protams, jo tas bija naturāli domāts lai mēs sakasītos, bet es viņu tomēr esmu iepazinusi un zinu, ka viņš to neteica (ragana sasodītā). bd paņēmu arī vienīgo paredzēto ciemiņu, kura mamma ilgi nenāca, saudzējot savus nervus, jo mūsu viesus grūti izturēt. 'līdz tumsai jāpaspēj mājās' tante ieradās pussešos, apēda rosolu un jau nervozi sāka trīties. pēc kūkas aizmuka. sarunā par kaut ko grūtu pilnīgā beztolkā vīramāte iemetās ar 'bet iedomājies kā manai draudzenei X, kas strādāja bērnu slimnīcas reanimācijā pie tiem slimajiem mirstošajiem bērniem' ar kaut ko krāšņu, kas paldies Dievam noslēdzās ar odu Pēterim Kļavam. karoče vakars (un es pati) bija tik saraustīts, ka es sagriezu vienu kūku no divām un pāri palikušo rosolu paņēmām līdzi uz mazpilsētu.
ceturtdien neplānoti lekcijas bija rindiņā, bez pauzes, gadījos grupiņā kura darīja to, ko es ne pārāk gribēju, kas bija ilgi (palikām pēdējās), toties interesanti, lai gan uz beigām sāpēja mugura. mājās fiksi dušā (jo mazpilsētā nevar) atslābināties, jo visu ceļu mājās stāvēju kājās. dēls no skolas bija pārnācis pats, bez mana zvana skolotājai, ka gaidam. sametu somā trūkstošo (ķipa sapakojos), saorganizēju, ka to izdara puika un skuķi, braucām tur. mātes nebija mājās, viņai ceturtdienas pirts, pārradās drusku pirms deviņiem, vai ko uztaisīt vakariņās. es saku, nē, zobi jau iztīrīti, bet bērni grib gulēt. a nav kur, jo tur kaudze ievākusies. pussašķirotas daudzas kaudzes ar žurnāliem puikas gultā, mūsu gulta nokrauta ar visu ko un lupatām, gultas nevaru saklāt un nav kur likt to. pēc vienas reizes, kad es kaut ko sagrupēju, atbrīvoju platību, saklāju un viss bija slikti, uz mani kliedza, es to vairs nedaru un neiesaistos vispār. tāda dirsas pozīcija, bet ir stulba sajūta, ja vasarā esmu teikusi, ka būsim 17.11. kad viņa bija ciemos es teicu, ka brauksim 17.11. telefona sarunās ar vecomammu kad tante pēc tam sataisījas braukt, arī bija zināms, ka brauksim 17.11. vienā telefona sarunā ar māti arī teicu, ka brauksim 17.11. nu es nezinu kā vēl lai nokomunicē ar vārdiem iepriekš, jo tās darbības, kas neseko liek justies nereāli stulbi - brauciet, brauciet, a kur? ok, pofig ka visiem jātusē 18 kv.m. istabā, īsu laiku var paciest, bet ja nevar ienākt un nav kur palikt un viss ir slikti un tas ir milzīgs apgrūtinājums.. nu nezinu
tā pati tante briesmīgi gribēja ar mums ietusēt, es saku, nu forši, davai 18.11. tajā viņa neatnāca, kā akā iekritusi. caur baumu telefonu sastresojās, kad uzzināja, ka mēs sestdienā braucam ciemos pie manas draudzenes. cikos brauksiet, kad būsiet atpakaļ, kad jūs var satikt. es jau izbesījusies saku a tev kāda starpība, tu tāpat no rīta deviņos nebūsi un mēs ne visu dienu, ap pusdienlaiku būsim atpakaļ, var tad var svētdien. vai, bet viņai dēliņš bez atslēgām vaimanuvai (dēliņš pilngadīgs vīrietis). bez telefona arī es paprasīju. nu, pofig, saku lai dara kā grib, var svētdienā
šodien atnāk, apsveicinās ar bērniem un tiešā taciņā uzreiz pie tēva 'a tu zini par tām krievu lidmašīnām pie NATO kuģa'. tēvs priecīgs sacepies, beidzot par viņa tēmu. kaut kā ar pūlēm uz citu tēmu. viņai jau nebija labi tajā trešdienā, nu tā, ka cilvēks iesāk teikumu un visu laiku trīs metru garā taciņā sarunas laikā staigā šurpu turpu, gandrīz nekāda acu kontakta, bieži mirkšķina u.tml. un tad mēs jau vācām mantas un pakojāmies, māte cepa pankūkas, kaut kā tur sākās runa par radiem (nu, kā jau vienmēr), es laikam visu nejauši iesāku ar savu piezīmi par to, ka viņam ir izvēle arī dzīvot atsevišķi. vaimanuvai viss tik dāgrs. nu, var tak dzīvot kopā ar meiteni lai lētāk. tad tur panesās cita tēma, es aizgāju uz guļamistabu dzentā taboru ziemas drēbēs, tur jau sākās paceltas balsis, kamēr atgriezos ar trauciņu, kur ielikt saceptās pankūkas, tante jau kliedza manai mātei "Ej dirst". tēvs sacepās, jo turpat sēdēja mans vecākais bērns, visi ar visiem sastrīdējās
atbraucām Rīgā. mājasdarbi. uz rītdienu A2 izmēra lapa un attēli vai zīmējumi ar dejotājiem. jāsaliek somas baseinam. lapu dabūjām, zīmējumus meklēsim Sestdienās un žurnālos un es drusku nevaru, jo tūlīt atnāks vīratēvs. svinēsim bērnu jubilejas pēdējo reizi, tad tas beidzot būs izdarīts (tātad šis prasa vidēji 20 dienas). piekususi esmu no drāmām, toties vairs nav sirdsapziņas pārmetumu, ka neesmu pamācījusies vai padarījusi lietas studijām. t.i. pavisam nedaudz. bet es neesmu sajukusi prātā vai kādu nožmiegusi, tas tomēr skaitās! un šis būs patīkami jo lai gan viņš ir (lielākoties) funkcionējošs alkoholiķis, salīdzinājumā ar pārējiem gandrīz vai veselīgs sārtvaidzis
zeltītā mākoņa maliņa - šo jāatkārto ne ātrāk par Ziemassvētkiem un ja man būs sesija, sīki būs slimi, kādam kovids, atkal ierobežojumi vai karš, tas atcelsies vai pārcelsies vai sadalīsies

porcelāna lellīte [userpic]

19. Novembris 2022 (16:15)

Guļu gultā zem segas kleitā jo kaķītis te atnācis. Kaķītis izlēmis, ka knapi 6 un knapi 8 gadi pietiek lai skatītos cilvēks un no bērniem vairs nemūk un ļāva izglaudīt un izbužināt!

porcelāna lellīte [userpic]

18. Novembris 2022 (20:19)

Uz skatuves Pērkons, pirmajā rindā pie skatuves sīkās, man blakus puika, virs galvas sarkanbaltsarkanais karogs un no zili melnām debesīm skanot Zaļajai dziesmai krīt baltas sniega pārslas

porcelāna lellīte [userpic]

Brīnumi notiek

16. Novembris 2022 (10:27)

Ko es šodien izlasīju grupiņas Whatsapp čatā: "Varbūt šogad svētkos bez dāvanu kartēm. Nesen uzdāvinājām un būs tak izlaidums. Tie jau tik Ziemassvētki" un vienlaikus gan atvieglojums (ka kāds cits bet ne es un uzņēma ar ovācijām) un trauksmīte par to, kas Sekos

porcelāna lellīte [userpic]

16. Novembris 2022 (08:26)

reizēm esmu tematiska Kārena. šorīt konstatēju ka heitmeilam ir panākumi, problēma atrisināta un nespēju justies priecīgi vai gandarīta, jo wtf?! ka man vispār uz pirkstiem jāparāda ka konkrētā problēma ir vismaz 11 gadus veca, prasīja dažas minūtes laika un materiālu izmaksas ap eiro

porcelāna lellīte [userpic]

15. Novembris 2022 (17:34)
Tags:

aaaaargh radi mani padarīs traku. vispirms noskaidro vai tik mēs gadījumā netaisamies pa svētkiem uz mazpilsētu /jā, taisamies/ bet vaimanuvai tik sen neesmu bijusi ciemos, kad tad lai aizbrauc /kad tu gribi? sataisies un brauc šurp/ vaimanuvai, bet dāvanas nopirktas, nevar gaidīt līdz svētkiem /brauc uz dzimšanas dienu/ bet vaimanuvai tad jau svētkos nesatiksimies /kāpēc, varam taču tikties arī mazpilsētā/
tad bija drāma ar vīramāti. viņas ar Tanti bija baigās druškas, tad sagāja ragos ķipa par Ukrainu (bet nu tā nebija pirmā šķiršanās tai draudzībā). tad jau lai viņa nonākot pie viņas ar ciemos, ja reiz būšot atbraukusi /kā tas ir - noiet ciemos, vai tad tu uz nr.1 jubileju nenāksi?/ "es jau ar tā kā gribēju nākt uz to dzimšanas dienu" /nu nāc, kas tevi kavē, jāuskāpj pa trepēm tikai divi stāvi/ "bet tad jau jums būs citi ciemiņi". tā arī nezinu vīrene būs vai speciāli nejauši nebūs mājās un pie mums neatnāks
tagad zvana Tante. es teicu, ka ātrāk par 16iem nav jēgas, jo tad es būšu tikko pati pārradusies, atkrāmējusies un skuķi vēl no bd nebūs mājās. šodien viņa saka, ka izbraukšot ap pusdiviem. lai tad var paspēt. nu un ja kas, tad es pagaidīšu ārā. /nekādas gaidīšanas ārā, kad būsi, nāc augšā, vīrs ielaidīs, tēju uztaisīsi pati jo viņam jāstrādā, bet es ātrāk par pusčetriem četriem nebūšu un pirms četriem meitenes no bd nevaru izņemt/. uzprasījās ciemos un tagad grib visādu mentālo akrobātiku, jo viņai uz stundiņu gribas atbraukt (jau pusseptiņos uz autobusu, negribu pa tumsu braukt). tā ir kkāda manipulācija vai pasīvā agresija. esmu sākusi atpazīt, reizēm jau varu nosaukt vārdā, ļoti bieži /ja ir puslīdz sakarīga intelektuālā kapacitāte/ jau atpazīstu un laipni, bet stingri paziņoju, ka nedancošu, stabulīti var nepūst, bet vienalga ik pa laikam šitādi izgājieni uzbrūk no slēpņa

un nē, šis ieraksts nav žēlošanās par to, cik grūti ir būt vecākam vai ņemtne lai dabūtu dāvanas, šis ir pilnīgi par ko citu

porcelāna lellīte [userpic]

14. Novembris 2022 (13:07)

Nu nezinu, to suni kas bildēs man liekas nesatiku, toties tur bija viens cits brīnišķīgs mazs sunītis. Ruds, asspalvains, mīlīgs un jauks un klausīgs un riktīgi foršiņš. Droši vien nav dārgi uzturams, jo maza kaķa izmērā (kakši arī pilsētai piemērota kalibra). Šim ķipa ir saimnieki, bet nebrauc pakaļ. Lai gan labi, ka tā, ja jau viņu no ielas savāca pēc vairāku dienu klaiņošanas mazā mētelītī.
Es pilnīgi jūtu ka manā, tāpat kā Brālīša sirdī ir milzīgas ilgas pēc maza sunīša

porcelāna lellīte [userpic]

13. Novembris 2022 (22:56)

notika brīnums, bija brīvs pieraksta laiks un pierakstījos pirmajā sesijas dienā pie mamologa

porcelāna lellīte [userpic]

13. Novembris 2022 (16:57)

bijām Brīvības muzejā uz Mārtiņdienu. ar 3 bērniem un vīramāti. un es sapratu kāpēc gadskārtas svin četrreiz gadā un moš kādu reizīti pa vidu - ātrāk nemaz nevar paspēt atgūties. uztaisījām papīra maskas un kartupeļu puzurus un pretī nākošajās vecāku sejās redzējām to pašu ko jutām savējās. man ļoti ļoti patika, visvairāk Latgales sēta un jaunsaimnieka māja <3 tā koka māju smarža un niedru jumti patīk vislabāk, es labprāt dzīvotu guļbūvē ar niedru jumtu ja varētu dabūt arī lielus logus un verandu. mežs rudenī ļoti skaists, mākoņi šodien kā uzzīmēti. tur bija ļoti skaistas krāsainas māla bļodas par 30 eiro, manā ideālajā lielumā un lēzenumā ar augu nospiedumiem viducī. bija arī dziesmas un rotaļas un gājiens un moš tiksim televīzijā un daudzviet vēl ziedēja miķelīši un mārtiņrozes un dālijas. gribas aizbraukt vēl, sīki bija sajūsmā, viņi vasaras sākumā tikai aizvesti lai es varu pamācīties, izskraidījās, Usmas baznīcā trāpījām uz ērģeļmūziku
mājās pārnākusi ierāpos gultā ar kāju uz dīvānspilvena, piezvanīju vecamammai un parubījos uz kādu pusstundiņu

porcelāna lellīte [userpic]

12. Novembris 2022 (20:16)

bijām uz kino, ļoti patika. ģeniāli, asprātīgi, stāsts ievilka lai arī animācijas stils specifisks un filma ļoti gara, brīžiem reāli gribējās dziedāt līdzi vai apstādināt un patīt atpakaļ lai noskatītos vēlreiz, īpaši trio ar balsīm galvā. iesaku aiziet noskatīties. psihoterapijas seanss par sievišķīgām tēmām


porcelāna lellīte [userpic]

12. Novembris 2022 (11:58)

piezvanīju, sarunāju, ka pirmdien iešu iepazīties ar to sunīti lai apskatītos un izvērtētu cik tur varētu sapasēt ar manējiem, vai neizrādās terorists

porcelāna lellīte [userpic]

11. Novembris 2022 (20:49)

nav jau viss tikai meh. biju šodien pie ģ.ā. un ķirurga par to nelauzto kāju. ja es vēl rīt aiziešu uz analīzēm vispār būtu forši. uz procedūrām arī pierakstījos, bet jāskatās cik tie laiki der

iepriekš | 0 - 20 |