ik pa laikam kāds prasa kā es šito visu varu? patiesībā nevaru. nu, varu kaut kā kampaņveidīgi ar Dievu uz pusēm, dažreiz veiksmīgi, dažreiz ķep-ļep. šodien aizvedu skuķus uz skolu (atcerējos abām sporta tērpus, abām bļodas ar rudens velšu kompozīcijām - plds D! nesa pašas - mugurenes, maiņai sandales nr.3 jo kedas, kas skolā spiež, grozu rudens veltēm ar āboliem un ķopsīti ar zīlēm, atcerējos paņemt no skolas uz izstādi aiznestās bērnu dzejoļu grāmatas), bet gandrīz nokavējām, jo nevarēju atrast dzīvokļa atslēgas un bija jāgaida kad vīrs atnāks pavadījis vecāko bērnu. v
atnācu no skolas, atslēgas atradās.. svārku kabatā. satikos ar cibiņu, atdevu maisu ar bērnu drēbēm (cenšos nesapriecāties par to, cik mēneša laikā esmu atlupatojusi, jo lupatu nezūdamības likums mani baida, es jau jūtu, kā man no nezināmas puses uzglūn!), parkā papļāpājām, apskatīju dārziņu (es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs! jau nākamgad!) pacienāja ar āboliem, uzdāvināja saulespuķes, aizveda līdz mājām <3 uzcepu omleti, sagriezu dažus ābolus plātsmaizei un bija jau jāiet pēc skuķiem. nr.2 drāma - sporta kuļķenei atiris viens štrunts kas stūrī notur striķīšus, fiksi aizejam uz mašīnu, pa ceļam vīrs zvana prasa kaut ko par nošu burtnīcu. nr.3 nezin kur viņai stāv, kurā somā, kāda izskatās. pie mašīnas redzam kā vīrs raitā gaitā iet pakaļ tiem štruntiem. līdz nodarbības sākumam 6 min un vēl jābrauc. pēc mirkļa zvana, ka nevar atrast. atnāk ar kaut kādu nepareizo kladi, nr.3 dusmīga un niķīga, es, protams, vainīga. mūzikas skolā drusku nokavējam sākumu, ielaižu kabinetā pirms tam sabučojusi un apsolījusi atnest launaga kārbiņu un pameklēt nošu burtnīcu un to mapi, kura jau sen esot pazudusi. mājās padzeros, pačurāju, nomainu kreklu, ielieku mazākā somiņā maku, atslēgas, ielieku kārbiņā banānu, pusi svaiga ābola un trīs žāvētus, iestūķēju somiņā un nesos - līdz viņas starpbrīdim 13 minūtes. starpbrīdis bija sācies kad nonācu mūzikas skolā, jo paiet es varu ātri gan, bet dūrējs sānā iemetās nevājais un tāpat bija jāpastāv ar skatu uz mūzikas skolu. telpā bija jauki un jautri kamēr mans bērns ar bd grupiņas biedreni bija divatā aizgājušas pačurāt (tas ir sācies, ja?!)
vīrs kkad pirms izgāju prasīja vai uz centru braukšu pa tiešo, bet es tobrīd nevarēju. sazvanījos lai noskaidrotu, ka viņš izdarīs atlikušo dienas jebļu ar mūzikas skolu (samainīs bērnus un pēc tam savāks arī vecāko), brīnumainā kārtā man līdzi bija viss, izņemot svaigu kreklu un ūdeni un pat vilciens uzreiz paspējamā laikā, tā nu braucu atlikušajās neplānotajās obligātajās darīšanās uz Pilsētu slapju muguru, kuli putās un drusku pēc smalka siera. viss ok, bet prasītos jaciņu, padzerties un sausu kreklu :D

nu jā, kaut kā tā - kurš gan atceras, ka vajag launadziņu un mūzikas skolas somu iepriekšējā
laba motivācija autoskolai (kurai man tāpat šobrīd nav resursu, vismazāk jau mentālo un intelektuālo)

zvaigznes salikās un paspēju uz savu bērnu pirmo pirmo septembri. aizkustinoši, protams. ļoti patika gan audzinātāja gan pagarinātās grupas skolotāja. vakar Lucavsalā iepazināmies ar klasesbiedreni, kuras māsa ar vecāko gāja vienā bd grupiņā (vīrs atpazina tēti) un viņa šodien gādīgi paskaidroja skolotājai kura dvīne ir kura kad dalīja e-talonus un audzinātāja teica ka nezin kura ir kura :D
tā kā ir vēl viena padraudzene no bd, arī maniem intraventajiem bērniem viss būs o.k., jo ir aizmugure, ja vien aizmugure pati neapbižos.lol

bērns atnāca no skolas, priecīgs pastāstīja, ka piecpadsmit minūšu dejošanas nodarbībā viņi paspējuši valsts svētku deju koncertam izmēģināt 3 dejas, uzlaikot un izdalīt katram deju tērpu
aaaaa!
/un man reizēm liekas, ka ES esmu strauja/

šodien septiņas stundas (-30 min -15 min -15 min) bija nodarbības, pa vidu vispirms noskaidroju nokārtoju vienu birokrātisku lietu (kas mani satrieca un izsita no ritma), aiznesu papīrus, citu birokrātisku lietu nodarīju gandrīz da galam (ja neskaita to izsisto), slapju muguru bet paspēju uz transportu, mājupceļā kādu 4 enerģisku/spītīgu/dusmīgu/atriebīgu kantrīdziedātāju balāžu laikā puslīdz sakarīgā līmenī dabūju atpakaļ tās emocijas, mājās rikšiem, atsaucu bērnu no vecmāmiņas, fiksi tēju un maizītes, nedaudz sapļeku, attapos pēc kādām 10 min kad burtiski biju blenzusi sienā pilnībā uzkārusies, rikšiem ar vecāko uz bd pēc sīkām, drāma (tu man nepatīc, es negribu ka tu esi mana mamma. kāpēc jāiet ar kājām. kājāmiešana kaka. man nepatīk tētis. es gribu braukt mašīnā ko mēs šovakar darīsim, es gribu lai nav garlaicīgi, pie kāpņutelpas durvīm es gribu ēst, ko tu uztaisīji u.t.t.), drāma es nelikšu nost virsdrēbes (izmētātas pa visu koridoru) drāma es nemazgāšu rokas un ēdīšu netīrām (pārcilvēciskiem spēkiem pasīvi agresīvo 'nu tad pļūtī uz veselībām' paturēju sevī) un kāpēc nav gatavas vakariņas un aaaa es uzkāpu štrumbanšbikšu sprādzei un es neko neēdīšu, izvilku burkas zupu, uztaisīju, drusku ēda abi, kamēr šie medīja krējumu un maizes ko taisīt pie zupas vai kā alternatīvu tai uz vēdera gulēju gultā un gārdzu, jo kaut kad dienas gaitā pēc 15:00 (kā vaidēja citi) e-klasē pēkšņi uz rītdienu 1,5 m striķa, šauras zīda lentītes (brīnums, ka ne krāsainas), aplikāciju papīrs, šķēres, līme. un jāatrāda slimošanas laikā uztaisītais dzijas bumbulītis (ko es vīkendā neizdarīju, jo man dzija atdota vai nu kkādas neiedvesmojošas krāsas un vajag lai vismaz viens no mums ir iedvesmots, vai satītas uz kaut kādiem no veciem kalendāriem sagrieztiem lieliem platiem apļiem, tātad jāatplēš un jāsatin. teiksim moderni - nebija resursu). dzijas vīriņu taisīšu rīt, ja būšu spējīga, jo teorijā man atzvanīs no provinces slimnīcas, kur arī dara to psihologu un man jāiet ar to birokrātiju ja ne cīnīties, tad pateikt lielu vatafak, ko jūs mani šitā apbižojat, un tad vēl es sameklēju izbeigušāss burtnīcas matemātikā vietā jaunu un parakstīju
un man liekas, es redzēju vienu cibiņu, bet to es sapratu pēc krietna laika, jo biju stresā un bija jāpaspēj
un tagad zobi gandrīz grib klabēt, iekšā viss kratās, bet es xanax ceturtdaļu negribu, jo man jau tā nāk miegs (agrie rīti)
ar ko es lepojos - cibas laicīgi iebaidīta pirms man vispār bija bērni (paldies kihelkonnai, sw un tvarj un noteikti arī kādiem sen publiski nerakstošiem aizmirstiem jūzeriem) es jau kādu laiku krāju visādus potenciāli noderīgus sūdukus. mētājas viņi visur gan sakārtoti (makšķernieku āķu kastē), gan kastēs ar bardaku puslīdz par tēmu un bižutēriju gan ik pa laikam vienkārši kaut kur. tā nu ar burvju mākslinieka cienīgu kustību no virtuves bardaka čupas izvilku kleitai nogrieztas traucējošas zīda cilpiņas. nu, jūs ziniet tās, ko liek lai smalkas drēbes nešļūk nost no pleciņiem. lūdzu, nav par ko!
un mani pilnīgi neinteresē, ka tas zīds ir feikais un krāsa melna, jo es no kaut kādiem mistiskiem krājumiem atradu šauru striķīti ap 2m (nogriezu kā vajag) un arī drusku garāku gaišu lentīti, iespējams no kādas vecas dāvanas
nebija spēka saorganizēt ciemošanos rīt vai parīt vai aizparīt, sarunājām konceptu, bet man tas dzijas vīriņš un sadzīves proza, bet nu ja kas, tad vīkendā vienu dienu brauksim ciemos. ja nebūšu nosprāgusi, jo ļoti gribas izkāpt
/jāmēģina pašai pierakstīties pie tā klīniskā psihologa par sevi un ceturtdien jāpalielina zāļu deva, jo šitā ar diegiem nav aršana, smagi nepietiek. loģiski, ka tā/

un vēl šodien grupiņas čatā pacēla izlaiduma tēmu un kaut kad rīt vai parīt viņiem nāk sveču liešanas darbnīca (7 eiro)

Jo vairāk par to domāju, jo vairāk iekšā vārās. Man piektdien eksāmens un tikai šāda čakara trūka. Disciplīna disciplīnai un huligāni huligāniem, bet bērnus apsaukāt par stulbeņiem un vecākus ar, nemaz nerunājot par to, ka ir, kam raudiens nāk ja ko nesaprot vai kas jāpajautā skolotājai jo no viņas baidās.. sūtīšana uz pulciņu tādu, kur bērns nav gājis, tiek lietota kā uzvedības korekcijas metode un nelaišana uz pulciņu uz kuru bērns iet arī

vecāki sašutuši un iekarsuši mainīt klases audzinātāju. līdz mācību gada beigām 4 dienas. saprotot, ka kā vienmēr kas gan cits, ja ne es, uztaisīju aptauju. sajūsmā neesmu, bet pie vadības ar apkopotajiem rezultātiem un situācijām arī laikam jāiet būs (arī) man. es klausos un man tāds b%$#@ jūs kur bijāt visu laiku, ja reiz tas nelikās o.k. (un lielākoties arī nebija). sāk rasties aizdomas, ka viņa bloks uz radošo un 'nemāku zīmēt' arī no turienes

vispār esmu ļoti priecīga, ka pirmā vēdera vīrusa reize pirmo reizi gadā un mācību gadā bija marta pēdējā dienā
un ļoti sevi apsveicu ar to, ka nebūs katru vakaru jāmazgā tā auduma maska, tas bija apgrūtinoši

Klases stundai m.d. jāraksta uz lapas ģimenes noteikumi:
1. Pie galda par kakām nerunājam

Mammu tava mīkla bija laba. Citiem bija lipīga vai juka ārā. Tava ne.

:D

Šodien sīks no skolas iznāca vēlāk. Izrādās šie pēc sporta (pēdējā stunda) visi esot gājuši uz kaut kādu īpašo deju zāli visi kopā dejot, tikai viens puika bijis botēs un sporta biksēs. Pēc tam pārējie esot gājuši ēst launagu.
Dejošanas pulciņa ķipa nav. Eklasē arī šādas info nebija :D