šodien septiņas stundas (-30 min -15 min -15 min) bija nodarbības, pa vidu vispirms noskaidroju nokārtoju vienu birokrātisku lietu (kas mani satrieca un izsita no ritma), aiznesu papīrus, citu birokrātisku lietu nodarīju gandrīz da galam (ja neskaita to izsisto), slapju muguru bet paspēju uz transportu, mājupceļā kādu 4 enerģisku/spītīgu/dusmīgu/atriebīgu kantrīdziedātāju balāžu laikā puslīdz sakarīgā līmenī dabūju atpakaļ tās emocijas, mājās rikšiem, atsaucu bērnu no vecmāmiņas, fiksi tēju un maizītes, nedaudz sapļeku, attapos pēc kādām 10 min kad burtiski biju blenzusi sienā pilnībā uzkārusies, rikšiem ar vecāko uz bd pēc sīkām, drāma (tu man nepatīc, es negribu ka tu esi mana mamma. kāpēc jāiet ar kājām. kājāmiešana kaka. man nepatīk tētis. es gribu braukt mašīnā ko mēs šovakar darīsim, es gribu lai nav garlaicīgi, pie kāpņutelpas durvīm es gribu ēst, ko tu uztaisīji u.t.t.), drāma es nelikšu nost virsdrēbes (izmētātas pa visu koridoru) drāma es nemazgāšu rokas un ēdīšu netīrām (pārcilvēciskiem spēkiem pasīvi agresīvo 'nu tad pļūtī uz veselībām' paturēju sevī) un kāpēc nav gatavas vakariņas un aaaa es uzkāpu štrumbanšbikšu sprādzei un es neko neēdīšu, izvilku burkas zupu, uztaisīju, drusku ēda abi, kamēr šie medīja krējumu un maizes ko taisīt pie zupas vai kā alternatīvu tai uz vēdera gulēju gultā un gārdzu, jo kaut kad dienas gaitā pēc 15:00 (kā vaidēja citi) e-klasē pēkšņi uz rītdienu 1,5 m striķa, šauras zīda lentītes (brīnums, ka ne krāsainas), aplikāciju papīrs, šķēres, līme. un jāatrāda slimošanas laikā uztaisītais dzijas bumbulītis (ko es vīkendā neizdarīju, jo man dzija atdota vai nu kkādas neiedvesmojošas krāsas un vajag lai vismaz viens no mums ir iedvesmots, vai satītas uz kaut kādiem no veciem kalendāriem sagrieztiem lieliem platiem apļiem, tātad jāatplēš un jāsatin. teiksim moderni - nebija resursu). dzijas vīriņu taisīšu rīt, ja būšu spējīga, jo teorijā man atzvanīs no provinces slimnīcas, kur arī dara to psihologu un man jāiet ar to birokrātiju ja ne cīnīties, tad pateikt lielu vatafak, ko jūs mani šitā apbižojat, un tad vēl es sameklēju izbeigušāss burtnīcas matemātikā vietā jaunu un parakstīju
un man liekas, es redzēju vienu cibiņu, bet to es sapratu pēc krietna laika, jo biju stresā un bija jāpaspēj
un tagad zobi gandrīz grib klabēt, iekšā viss kratās, bet es xanax ceturtdaļu negribu, jo man jau tā nāk miegs (agrie rīti)
ar ko es lepojos - cibas laicīgi iebaidīta pirms man vispār bija bērni (paldies kihelkonnai, sw un tvarj un noteikti arī kādiem sen publiski nerakstošiem aizmirstiem jūzeriem) es jau kādu laiku krāju visādus potenciāli noderīgus sūdukus. mētājas viņi visur gan sakārtoti (makšķernieku āķu kastē), gan kastēs ar bardaku puslīdz par tēmu un bižutēriju gan ik pa laikam vienkārši kaut kur. tā nu ar burvju mākslinieka cienīgu kustību no virtuves bardaka čupas izvilku kleitai nogrieztas traucējošas zīda cilpiņas. nu, jūs ziniet tās, ko liek lai smalkas drēbes nešļūk nost no pleciņiem. lūdzu, nav par ko!
un mani pilnīgi neinteresē, ka tas zīds ir feikais un krāsa melna, jo es no kaut kādiem mistiskiem krājumiem atradu šauru striķīti ap 2m (nogriezu kā vajag) un arī drusku garāku gaišu lentīti, iespējams no kādas vecas dāvanas
nebija spēka saorganizēt ciemošanos rīt vai parīt vai aizparīt, sarunājām konceptu, bet man tas dzijas vīriņš un sadzīves proza, bet nu ja kas, tad vīkendā vienu dienu brauksim ciemos. ja nebūšu nosprāgusi, jo ļoti gribas izkāpt
/jāmēģina pašai pierakstīties pie tā klīniskā psihologa par sevi un ceturtdien jāpalielina zāļu deva, jo šitā ar diegiem nav aršana, smagi nepietiek. loģiski, ka tā/

un vēl šodien grupiņas čatā pacēla izlaiduma tēmu un kaut kad rīt vai parīt viņiem nāk sveču liešanas darbnīca (7 eiro)