Arvien simpātiskāki man kļūst gudri un mierīgi, psihiski līdzsvaroti cilvēki, kuriem viss puslīdz kārtībā ar spēku un pašapziņu. Nav nekā mazāk interesanta par "interesantajiem neirotiķiem", par kādiem dažubrīd sajūsminājos jaunībā, patiesi, patiesi!

laukus apsēdušas vaboles tādā kvantumā, ka dažbrīd sajūta kā Vecajā Derībā

Viena no pozitīvajām rīta skrējienu blaknēm ir arī pieaugoša apmierinātība ar savu ķermeni.
Glītums vai neglītums paliek otrā plānā, būtisks ir sīkais prieciņš un lepnumiņš par to, ka tomēr kustos. Lai cik lēni un tizli, bet tomēr ātrāk par tiem, kuri neskrien nemaz. Un ka mana sirds tomēr spēj nodrošināt rumpja uzsvempšanos sestajā stāvā pa stāvām kāpnēm bez aizelšanās. Un tas ir labi un pareizi, un paldies, ka tā ir, par spīti desertiem, vīnam un daudzām stundām biroja krēslā.
Un vispār ir forši tik tieši un nepastarpināti izbaudīt vēl kaut kādu miesisko baudu, ne tikai pierīšanos vai nokniebšanos.

5 valstis 7 nedēļās bija liela, liela plānošanas kļūda.
Nu labi, piektā nebija plānota un Čehija bija brīvdienas, bet, dodoties uz Minsku, jau bija sajūta, ka no lidostas īsti neizeju.
Vakar atklājās, ka iespējams tuvojas vēl viens pārlidojums, jo Beļģijas bankas praktizējot, ka jāredz lietotāji "sejā" pirms atvērt kontu.
Nav pagaidām ideju, kā CLO un CEO vienlaicīgi dabūt Briselē, bet par to domāšu vēlāk, kad būs 100% skaidrs, ka jābrauc...

Minska, neskatoties uz absolūti hektisko projekta sadaļu, pagaidām izskatās pēc veiksmes stāsta. IT šefs uzrakstīja GM sīrupainu vēstuli, ka esam uzņemti HTP un milzu paldies projvadam, man un līgalītei.
Sīkums, bet tomēr patīkami.

Toties, lai pārāk neatslābtu, kamēr mēs bijām aizņemti ar BY, cita juristu daļa atvērusi jaunu lokāciju, kas (!@#$%^&) atrodas +5h laika joslā. Manas komandas amplitūda tikko no 11h (21:30 Vankūvera, 8:30 Tbilisi) paplašinājās uz 16h.
Ar Fredriku steidzamā kārtā apmaksājām privātās lidmašīnas rēķinu CEO uz aizdomīgu pilsētu. Man šķiet, viņi perina atkal ko jaunu.
Laika zona tur tā pati, bet nu...
CEO rīkojums pielikt finansēs tik galvas, cik vajag, ir novedis pie tā, ka ņemam grāmatvedi pat maziņam uzņēmumiņam. Kas it kā ir apsveicami, bet nu jau man ir 8 cilvēki, kas reizi nedēļā pa stundai 1:1 nozīmē jau pilnu darbdienu tikai lai noskaidrotu, kas jauns.
Sāku ievadīt sarunas ar Jākobu, ka jāsāk domāt kā dalīties reģionos. Kas ir diezgan nereāli, jo atveram pa drupačai visur.

Brīžiem pašai sāk palikt interesanti, cik vēl var pavilkt?

3 dienu menedžmenta mācības bija vienkārši dievīgas, tomēr visdebilākajā laikā - precīzi trijās slēgšanas dienās. Atskaites saliku jau pēc slēgšanas, sapratu, ka diviem pāriem neiet atlikumi, bet Fredriks nav pamanījis 10k nesakritības. Nu jau 10k sāk palikt par norakstāmu starpību... Nu lai tā būtu, nevaru kvekšķēt, jo pati nepaspēju savlaicīgi.

Sapratu vairākas lietas:
1) Man taču ir komanda!!! Tā safokusējusies uz kokiem, ka aizmirsu mežu. Protams, ar laika zonām, tas nav nemaz tik vienkārši. Niklas rīkoja sapulces 2x mēnesī, Sonia un Ana bija pidžamās. Viena vēl, otra jau. Jāatjauno tradīcija, tikai retāk un jāizdomā reālas diskusijas, lai nav ķeksītim.
2) Man IR vissarežgītākā komanda uzņēmumā, jo NEVIENAM nav pilnīgi visas lokācijas, dažs vaimanā par uzraudzībā esošo Maltu un Gruziju vienlaicīgi. Pfff. Turklāt, manā gadījumā izgāžas teorija, ka komanda sastāv no dažādiem cilvēku tipiem, lai labāk funkcionētu. Protams, raksturos esam 9 ūnikumi, bet rievas tomēr vienas un tās pašas. Vismaz būtu jābūt.
3) Lai gan ikdienā esmu vientuļā vilcene, es izrādās esmu kolosālā komandā, kas pirmo reizi satikās mācībās. Kāds pareizi iesaucās - mēs faktiski varētu nodibināt savu uzņēmumu, esam pilnīgi visas funkcijas! Apbrīnojami, cik pieauguši esam. Lektore izmantoja šoka terapiju, uzsākot kursu ar vienu ielaminētu a4 lapu, pilnu ar uzdevumiem un iedodot 20 minūtes. Pēc 5 minūšu apstulbuma sākās lapas fočēšana, pārsūtīšana, gūglēšana, kurš skrēja uz staķiku pēc avīzēm, kurš veidoja sloganu no dalībnieku pirmajiem burtiem, es rakos pa somu, meklējot kādu noklīdušu konču, ar ko uzpirkt lektori, lai viņa iedod atslēgu citam uzdevumam. Labi, ka man ir Līva un somā vienmēr kāda konča :)
Kursi arī beidzās ar uzdevumu, kurā jāizlemj, kā izdzīvot arktiskajā tundrā. Emocijas uzsita tik augstu vilni, ka vienbrīd likās, ka nekad mūžā apsaimniekotājs vairs nerunās ar build crew, jo tie neatbalsta plosta ideju, bet juristi nekad vairs neizskatīs operations līgumus, jo tie uzskata, ka grāmata nafig nav vajadzīga. Sākās tādi gāgānu kari, ka nobrēcos "We're all gonna die!!!", visi apsmējās. Galubeigās pat nonācām pie lēmuma 5 minūtes pirms noteiktā laika.
Nekad nebiju to analizējusi, un ir diezgan baisi dzirdēt no malas - es ar savu izlēcienu esot izsitusi grupu no strupceļa, jo uz brīdi visi atslāba un atcerējās, kāpēc te esam. Vienmēr esmu zinājusi, ka izmantoju humoru kā aizsardzības mehānismu, nekad - ka neapzināti vēl visur kur. Tāpēc negribu pie šrinka, nevajag mani analizēt. Pieņemiet mani tik perfektu, kāda esmu :>

Esmu salikusi darbu sarakstu Kristapam, 3x atgādinājusi Jākobam, ka uz nedēļu pazudīšu. Jei bogu, skaitu dienas. Un man vienalga, vai spīdēs saule, vai gāzīs lietus - man ir plāns abos gadījumos!!!

Palikušas 2 novērtēšanas un 4 darbdienas.

liepajniekiem.lv: Svilst durvis, siena un gruži
liepajniekiem.lv: Shēmotāji zaudē brīvību
liepajniekiem.lv: Kriminālprocesu par šokējoša nosaukuma došanu WiFi tīklam nesāks
liepajniekiem.lv: Pa Cenkones ielu – bez tiesībām un dūšā
liepajniekiem.lv: Zvēri nāk pilsētā un izraisa avārijas
liepajniekiem.lv: Dzērāju lūgumi un brāziens trokšņotājiem
liepajniekiem.lv: Šņabis “ietriec” stabā
liepajniekiem.lv: Uzbrūk mašīnai, aizstiepj ķiveri
liepajniekiem.lv: Skurbulī pie stūres – vīri un puiši
liepajniekiem.lv: Viens vieglā skurbulī, cits – teju komā
liepajniekiem.lv: "Slepenā VID aģente" apcietināta

Matu kodaļā sācis dīvaini miksēties melnums, sirmums un saules balinājums. Apsveru iespēju šovasar uz brīdi kļūt šatena.

https://www.quora.com/Are-Indians-forgetting-their-culture

(traki interesantas atbildes, iemetu šeit vēlākam, jo tagad nav laika iedziļināties kā gribētos)

(bet nu jā, indiešu apsēstība ar picu ir rēcīga; also, nebūtu iedomājusies, ka deju indietis ir sikhs, ja viņš to nebūtu pateicis; rokassprādzi ievēroju tikai pēc tam)

Pa gadskārtu jānīcnāca, pa gadskārtu es arī.

Pļek.

Tas bija mans ieraksts cibā.

Augstcienībā

Sirdna.

kātojot pie bankomāta, atklāju, kāpēc sievietes mēdz atpalikt no vīriesiem un what not.

kātoju visnotaļ spraigā solī, cenšoties visus apdzīt, bet īpaši necenšoties, jo zinu, ka tāpat eju par visiem ātrāk, jo īpaši par šo resno onkulīti ar aizdusu, muahahā, bet tad gāju garām fotobūcenim un sastingu, ieraugot spogulī savu ģīmi, ko taču nebija nācies aplūkot kādas veselas 30 min! es pat nezinu, kāda tur bija motivācija, pārbaudīt neeksistējošu skropstu tušu vai vnk pasajūsmināties par savu neatvairāmo šarmu, bet nu fakts ir tāds, ka pa to laiku līdz bankomātam bija nonācis ne tikai onkulītis, bet arī vēl pāris random personāži un dabūju stāvēt rindā.

toties vakar piedzīvoju visai komisku brīdi, kad n. pucēja mani koncertam un mēģināja ievērt man ausīs auskarus. manas ausis ir nesacaraumotas kā bārbijas kājstarpe un bija labi apskatāmas kādas pāris mēnešus pirms tam, bet nu

karoče, mazāk automātisma, mazāk pašcentrisma

Cien. biologi, es zinu ka jūsu te daudz - kā atbrīvot tomātus un citus nakteņus no baltblusiņām nenoindējot sevi un citus zvērus? Nupat man liekas viņu visur ir kā balts klājiens...

šķiet, kaut kāds negaiss ir atnācis arī līdz šejienei. nu, vai vismaz tuvojas. dārd un rīb, kaut kas pilina, un beidzot kļūst vēsāks, var atvērt logus. tā nu sēžu un domāju, sasodīts, vai tad tiešām jāver ciet uz nakti?

* lai slavēts Bacilons, izskatās, ka milzīgā utu invāzija ir apturēta un roze sāk ziedēt;
* pagrabā uzsprāgusi pusotrlitrīga mājas vīna pudele. atvēru durvis un tur smirdēja pēc drausmīgām paģirām un visur stikli. labi, ka pudele stāvēja uz grīdas, vismaz nebija plaukti nolieti, bet stikli gan bija tikuši arī līdz augšējiem plauktiem un tālākajiem kaktiem. savācu apmēram puspudeles apjomā, vēl kāda puspudele kaut kur nezinkur pa pagrabu mētājas;
* te ir ļoti skaisti un smaržīgi (visur, izņemot pagrabu);
* pavisam reibinoši smaržo lielais jasmīnkrūms filadelfkrūms. es varētu visu dienu zem viņa sēdēt, kas šogad liekas pat visai iespējams, jo (tfu, tfu, tfu) ir maz odu. parasti gan viņš zied uz manu dzimšanas dienu, bet tagad jau sāk lēnām birt;
* pagaidām ļoti patīk augstās dobes. esmu daudz maz samulčējusi - šodien drusku paravēju t.i. paraustīju retās nezālītes, kas bija un man neriebās. izskatās, ka šādā setapā es to varu paciest un tas neliekas tik nomācoši un briesmīgi;
* tagad gaidu lietu/negaisu. neesmu vēl šogad izlijusi. ļoti gribas. galvenais, lai nav kaut kāda apokalipses vētra, kas aiznes manu mikrosiltumnīciņu, nosit ķirbīšus un kaut kam norauj jumtu. pamalē jau labu brīdi ducina, bet tuvāk nenāk;
* ducina pērkons un pogo lakstīgala un sasaucas svīres un smaržo jasmīns.

pagājšnakt ap diviem izbraucu no Saļika uz mājām. aiz Launkalnes krusta sajutos kā t-rex spēlē (aka "no internet game"), vienīgi bez iespējas ar mašīnu palekties. ar vienādu intervālu (pietiekami tālu, lai tas nebūtu viens un tas pats radījums) pāri ceļam skrēja zaķi, turklāt katru reizi no pretējās puses. kopā kādi 5 vai 6. šo priekšnesumu noslēdza viens stirnbuciņš. par laimi nevienu no viņiem nenotriecu.
mazliet pēc 4iem biju tikusi līdz Niedrājam. leca saule, dziedāja putni, otrā ezera galā kliedza ziemeļu gulbis, zem laipas saldā miegā gulēja meža pīļu pāris. ūdens bija kluss, rāms un caurspīdīgs un gar krastu klīda zivtiņu bari. nopeldējos un paliku kādu brīdi stāvam apmēram līdz krūtīm ūdenī un tad viens no zivju bariem sāka man vienkārši peldēt apkārt. zivis nebija pārāk lielas, bet arī ne pārāk mazas - tādā krietnas maizes rikas izmērā. viņas peldēja man ļoti tuvu, gandrīz pieskaroties un uz riņķi vien, uz riņķi vien. tas turpinājās kamēr man sāka klabēt zobi no aukstuma un es atļāvos pārtraukt šīs nakts priekšnesumu nr2 izejot krastā.

Sučka A.P. uzsita man zilu aci, parīt skolas 100 gadu salidojums. Aiziet!

upd. kas cic atliek kā vilkt uz pasākumu izejamo treniņtērpu.
vai tomēr skriešanas reitūzas. hmm

Man tiešām žēl cilvēku, kuri nevar izbaudīt 32 grādus, kuri šobrīd plosās aiz loga.

vajtad superlīme pēc definīcijas nelīmēja visu pie visa?

tad kāpēc plastmasa pie plastmasas nelīmējas?

politinfornācija

Are you cooler than me? It means - I'm hotter than you.

Sāk šķist, ka ligas un ķezas nāk un iet ritmiskos viļņos.
Jāsāk lietot tagus vai ko, lai saprastu paternu. Teiksim:
#ligaarvīraradiem
#ķezadarbā
#saimnieciskaraksturaķeza
#citurneklasificētasligasunķezas
#savādibetšīnavķeza

Nu ir kārta saimniecisko ķezu vilnim - vakar Pupa iesprūda vannas istabā. Vienu reizi dzīvē ielīdusi vannā bez telefona, lai, ejot ārā, saprastu, ka kliņķis ir atņiebies un viņa ārā netiek. Labi, ka esam gnīdas - durvis tāds lētucis, ka pēc pusstundas izmisuma un histērijas ar plecu izsitusi ielīmēto durvju vidusdaļu (maaana meitiņa...). Patlaban mums ir rāmis bez kliņķa (tas tagad ir pilnībā sadalīts reizinātājos) un ieiet/iziet var nevirinot durvis.
Atkaroju mazumju privātuma, aizklājot caurumu ar dvieli. Kas, savukārt, nekā neattur Margo ienākt un iziet pēc pašas ieskatiem lai vai ko tu tur darītu.

Šodien mājā nebija ūdens, jo ko tur darīja ar trubām. Atvilkos vēlu, ūdens nav. Noklāju matom pastāvošo iekārtu un prasu, vai tiešām joprojām nav ūdens? Esot, bet tikai vannasistabā un izlietnē nevis vannā. Salēju ūdeni tur.
Pēc pusstundas sāku procesēt informāciju - kā tā? Tur vienā ir, otrā knapi tek, te nav nemaz.
Zvans apsaimniekotājam, vai ūdenim tipa jābūt pilnībā, meitene pacietīgi paskaidroja, ka nevar vienā būt otrā ne, jāpatīra sietiņi.
Aaaaa, sietiņi!!! Kā es tā neiedomājos.
Pfff.
Teorētiski, pat esmu redzējusi, kā to dara, sameklēju plaķenes, dodos uzbrukumā - figu. Griežu to daļu, kas manuprāt, satur sietiņu, nenāk vaļā ne lūdzams.
Zvanu facetime cīsam, rādu, ko mēģinu atskrūvēt. Viss pareizi.
-Nu bet nevar atskrūvēt!
-Parādi!
-Nu, redzi!!!
-Nu bet uz otru pusi!!!
-NU BET PRET PULKSTENI, par ko tu mani turi!!!
-Protams, ka pret, bet vītne ir no apakšas uz augšu, tobiš virziens otrādi.

Kolosāli, sakostiem zobiem griežu otrādi, cīsa komentē, ka tur nu gan kāds ir pievilcis...
Protams, es pat zinu, kurš - piecas minūtes no visa spēka vilku :D :D :D

Nu lūk, tagad manā kontā ir krāna sietiņš.
Godīgi sakot, arī durvis labprāt pati saliktu, tik jādabūn no cīsas elektriskais urbis un vadoši norādījumi.

/dzied

jo cil-vē-ki
ir de-bī-li

https://www.sadanduseless.com/chernobyl-selfies/?fbclid=IwAR1VS65wbdovqNaKWlvWzIRym9y30Pu0F0HLiAbXX7XIYwtkQ5lgnS-JCdQ

Vakar ap saulrieta laiku mēs ar seru Ričmondu staigājām pa Grīziņkalnu un ošņājām jasmīnus. Es - ziedošos zarus, viņš - sačurātos stumbrus.
Abi bijām ļoti laimīgi.

Nu ko lai saka - mani uzmeta gudrības zobs, jēma un sapampa un dara nervozu. Man ir dīvainas attiecības ar sāpēm, kaut kādas neironu ķēdes nedarbojas kā nākas un es sāpes izjūtu kā pataloģisku nervozumu.
Piezvanīju zobārstam, protams ka aizņemts. Piezvanīju vēl vienam - šodien līdz divpadsmitiem t.i. nereāli paspēt. Kur lai atstāj sapampušu gudrības zobu?

parasti jau gan es ļoti mīlu karstumu, bet šorīt nudien priecājos, ka laika prognozes 31 grāda vietā sola 28.