Kaut kad, kad regulāri apmeklēju RTU baseinu, neatceros - jaunu apņemšanos sezonā, vai sakrita ar sportistu treniņiem citos celiņos, bet uz viena celiņa palika 16 (sešpadsmit!!!) cilvēki. Tai skaitā galos torčītājas, rāmās omes un megaveselīgie superpeldētāji, kas sasmaržojušies ar ķiplokiem pieslīpē savu brasu.
Nekāda peldēšana nesanāca, tik vien kā pagrābstījos ap citiem un tiktu apgrābstīta.

Lūk. Mūsu miesta veloceļš ap septiņiem ir tieši tāds. Praktiski nav iespējams paiet, ar suni jau sen nemēģinu.
Tikai sešos no rīta vai desmitos vakarā, pa mežu, un arī tur nevar laist vaļā.

Veloceļš mums ir kādus gadus 3-4.
Tieši tik arī diendienā staigāju.
Nekad šitāda biežņa nav bijusi.

Atdodiet sporta zāles, bērnudārzus un skolas!!!

Un vispār sāk besīt - sēžu mājā 3 nedēļas, bet saslimušo skaits tik pieaug.

šonakt sapnī man bija vīruss un es visus aplipināju.

kaut ko runaajos ar beerniem/P
Nora saka: Mommy, watch, I'm cutting my own hair!
Es: Ljoti labi, Norinj.
...
...
...
Es: Aaaaaaaa, Nora, neeeeeee!

Šodien priekšpusdienā atkal ierakstīju darbiņa video. Divos iepriekšējos gados šis darbs mani pieradināja skatīties uz savu seju fotogrāfijās. Tagad pamazām radinos nebaidīties no savas balss un kustībām videoierakstos.

Pēcpusdienā izmantoju likumīgās suņa īpašnieka tiesības un devos ar seru R pretim pavasarim Maskačkā. Forštates zeme pludo zilsniedzītēs, zeltstarītēs, muskarēs, māllēpenēs un erantēs, bet kad paceļ skatu, tad pretim baltiem viļņiem veļas aličas, plūmes un jau pirmie ķirši. Lēni veras lapas. Skaistums rauj jumtu. Cilvēku nav visai daudz, un visi zolīdi distancējas. Varbūt izņemot dažus skeitotājus un riteņbraucējus.

Tagad riet saule, un esmu gatava sākt šīgada baltvīna sezonu. Priekā!

Vakar nospriedu, ka, ceļoties piecos nevis sešos, paspēju daudz vairāk. Jāmēģina atgriezties pie šī režīma.

Дима сказал, Дима сделал - pamodos septiņos...

Jauns.lv: Maskavā policija pie Patriarhu dīķiem aiztur Jēzu, kurš pastaigājās ar suni Platonu

bija jau paredzams - muusu shtataa shajaa maaciibu gadaa skolas valjaa vairs nebuus

bija jau paredzams 2 - saldeetavas nebuus

Mūzikas skola paprasīja atsauksmes par attālināto mācīšanos.
Kā jau taisnības sītarai pienākas pateicu, ka ar flautu viss ok, videozvans tā pati stunda vien ir.
Ar solfedžo skolotāju gan jau ar laiku sapratīs, ko viena no otras grib, pagaidām vēl pieslīpējas.
Bet, ja klavieres tiešām domā, ka uz manu bērnu strādās "nu tu vienkārši patrenējies mājās", tad tie ir mūža meža maldi.
Ja nebūs tik reizes šis vai šitik tas, viņa nedarīs neko.

Ņēmuši pie sirds. Šodien 40 minūtes klausījos - Līva, Līva, cik ir ceturdaļa un cik astotdaļa?! LĪVA, KURŠ PIRKSTS!!! Lēnāk! Ātrāk! Klusāk!
Plus videozvanā nevar klavieres likt uz ausīm, tātad reāla klimperēšana.

Diesapžēlojies, varbūt patiesi velti viņu spīdzinu turot mūzikas skolā...

Burtiski nedēļu atpakaļ nopublicējām 2019, jau sapulce par 2020...
Godavārds, lielākais grāmatvedības trūkums ir kaut kāda mūžīga nepabeigtības sajūta. Mēnesim nav ne sākuma, ne vidus, ir tikai slēgšana. Viens gads beidzas un otrs jau sāk beigties...
Sapulcēs ar savu Šefu Daiļdirsēju jūtos kā Kristīne Garklāva 900 sekundēs - viņš Muld Kā Pa Ķešu, es, savilkusi nopietnu seju, piekrītoši māju ar galvu un kratu, kur nē.
Turklāt man vienmēr jābūt gatavai, ka viņš ik pa brīdim iemet - ja, pavisam?
Tāpēc jābūt modrai un nevar kapāt candy crush, kamēr viņš lej tīru avota ūdeni.
Fredriks stabili kaut ko spēlēja.

Sanāca reāli debila situācija, kā kad māte paprasa - nu, kad tad precēsieties? palaižot uz pirmo randiņu.
Tailers, ticis pie vārda, pirmais ko paprasīja kurš liks kopā 2020 tagad, kad konsultante ir prom - pavisam?

Mēs ar Fredriku saspringām, jo šis jautājums vispār nav izrunāts.
Es ar šausmām griežu galvā - projektam vajadzētu būt cauri, tak tūliņ ņems un uzmetīs man...
Jākobiņš žagojās, žagojās un atdeva Fredrikam.
Godavārds redzēju pazibam bļeģ viņa acīs.

Un es vēl ņerkstu, ka neveicas loterijās...

Slikti tas, ka šķiet ir iemesls, kāpēc man neiedeva.
Man liekas, ka viņi perina atkal ko jaunu...tikko uzzināju, ka kopš feb ir vēl viens štats vaļā. Bet tas nevar būt viss..

no vienas puses, protams, ir jau informācijas pārbagātība par to kōvidu, bet, kad (twitter vai facebook) lenti mēģina atsvaidzināt ar "kaut ko pozitīvu", galvā uzzib: "nopietni? who cares?!" un rullēju pāri. jātur sevi rokās.

Red chile, when fed to pink flamingos, improves their feather color.
avots

savilku kopā savu čillī grāmatvedību. neraugoties uz manām kļūdām un neauglīgiem meklējumiem, daba ir darījusi savu, un nu man ir 40 rullīši ar 38 šķirņu dēstiem. Pieciem no sākotnējā saraksta RIP & †

baidos, ka drīz būs jāsāk dalīties. diskogrāfija sekos.

pieļauju, ka gada beigās dzims Ugas

mums ir jauna lauku tradīcija. katru rītu, kad bērni saģērbjas, mēs satiekamies pie augstā virtuves plaukta un izsniedzu katram pa selgas cepumam.
tā nu mums “iziet” divi cepumi dienā (krīzē izdevīgi!) un es beidzot saprotu, kā vecvecākiem laukos manā bērnībā vienmēr bija bļoda ar končām. jo tā gluži vienkārši stāvēja augstajā plauktā.

meegjinaam nopirkt papildus saldeetavu
lielaakajaa daljaa veikalu vai nu sold out vai backordered
it kaa izdevaas vienu veikalu atrast, bet zvaniis pirmdienas riitaa. Neesmu baigi ceriiga.

Jūs bijāt pamanījuši, ka satriecoši liela daļa Harisona bītlu laika daiļrades vai nu ir par sociālo distancēšanos, vai ļoti labi der kā sociālās distancēšanās saundtreks? Jau sākot ar Don't bother me un augstāko punktu, šķiet, sasniedzot ar The Inner Light.

Nedēļa no pekles.
Plānoti/neplānoti, salikās kādas 25 sapulces, tai skaitā nelāgs kašķis ar apturētās valsts auditoriem, 3 intervijas otrpus okeānam, ikgadējais kašķis par "kāpēc man tik maz pielika pie algas" (kā Jākobs saka - this time of the year...). Goda vārds kā nešķīstas kritiskās dienas reizi gadā.
Plus 3 divu-metru-pastaigas ar kolēģiem.
It kā jau forši - var izrunāt gan darbu, gan kliedēt vientulību, bet iztukšo baisi. Un es tā kā nesūdzos par vientulību.
Cits piezvana un STUNDU ļerkst. Nopietni?! Un tas pēc tam, kad esmu pateikusi, ka dīka nav dilemma, kas piemeklējusi mani, esmu noslogota vairāk kā parasti.
Divas dienas guļu, staigāju un lasu grāmatu, bet neesmu droša, ka esmu 100% atguvusies.

Gribētos kādu profesionāļa viedokli, kas notiek? Kāpēc cilvēki kļūst bezpalīdzīgi? Uzdod debilākos jautājumus ever. Paģēr, lai viss tiktu pienests, padots, iebarots ar karotīti.
Uzmanības trūkums? Stress sabloķē smadzenes? Vaino darba devēju visā?

Maikls, vienīgais jēdzīgais cilvēks projektā, guļ slimnīcā ar C-19.
Pēkšņi šī zaraza no kaut kā abstrakta kļuva par kaut ko ļoti reālu.

Palaidām Maltu bez viņa. Divus vakarus projvads zvanīja histērijā, tipa "šef, vsjo propalo", jo nevarēja testu iecelt produkcijā. Kaut kas ar kaut ko negāja, ko Maikls zinātu risināt.
Bet palaidām... Kā jau teicu - pilnas kapsētas neaizvietojamiem cilvēkiem.

Vispār šī zvanīšanās pa vakariem sāk piegriezties. Tāda sajūta, ka līdz ar darbu no mājām, ir pazudusi sapratne par darba laiku.
Jākobs vienkārši zvanās 5x dienā.

Piektdien vakarā jutos kā uz klona nomesta ola. Izšķīdusi, bez formas un satura.

Bet nākamā ir īsā nedēļa!!!

Manā burbulī visi sākuši cept maizi. Šodien jaucot rauga mīklu, sapratu, ka mājās ir tikai viena paciņa sausā rauga.
Ja šitas viss ievilksies, būs jāmēģina teorētiskās zināšanas pārlikt praksē.

Saistīta lasāmviela ēģiptiešu alus - ātrs un bez žēlastības

man nav nekādas iepriekšējas pieredzes ar kaut ko tādu, ne dzīvajā, ne attālināti, bet Ryan Heffington Instagram Live deju nodarbības/ballītes ir kreizī kruti.

vakar nosvinējām K. dzd nelielā pulciņā Zoomā. bija diezgan jauki, bet cerams, ka pārāk daudz svētkus nenāksies šādi svinēt.
sanāca ļoti forša kūka. taisīju pamatā pēc šīs receptes, bet tā kā es tiešām nespēju neko uztaisīt precīzi pēc receptēm, tad arī šajā ieviesu savas korekcijas. margarīna vietā kokosriekstu eļļa, parastā cukura vietā tumšais muskovado un valriekstu vietā sālīti zemesrieksti (sāls dod foršu kontrastiņu tai saldumbumbai) un grauzdēti lazdu rieksti un vairāk nekā oriģinālreceptē.

Tāda krīze maniem pirkstiem vēl nebija bijusi.
Nupat vārda "jauki" vietā uzrakstīju "kaili".

WM ailītē - veiktie covid testi uz 1 milj. iedz. - Latvija apsteidz Vāciju. Vismaz šobrīd priecājos par valsti, kurā gadījies piedzimt.

apaļš kā tomāts
apaļš kā ābols
apaļš kā sviests
apaļš kā siers

to nu es novēlu, lai ir kāds, ko iepliķēt, un, ja nav, tad pliķējieties paši!

Nu tad visi - apaļi kā pūpoli!