![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ciruleens)
Visu laiku notiek kaut kādas sajūtas, kuras gribētos pierakstīt, bet nekādi nesanāk un tad nu viņas dzīvo manā galvā, līdz brīdim, kad kļūst pilnīgi nesvarīgas. Tad ir mazliet žēl, ka nav sanācis pierakstīt tieši tad, kad viņas bija aktuālas. Šis skrējiens ar dzimšanas dienām, Ziemassvētkiem, Jauno gadu, braukšanām šurp un turp, ciemiņiem un radiniekiem, labām un sliktām ziņām ir padarījis mani drusku neirotisku. No asarām līdz smiekliem ir viens solis turp vai atpakaļ, regulāri aizkrīt ausis, jo asinsspiediens, un pacietība tolerēt bullshitu ir tuvu nullei. Piezīme pašiem sev, ka šī ir vienīgā lielā dzimšanas dienā, ko puikam šeit svinēsim. Būs 40-50 viesu, no abām vīra šķirto vecāku pusēm, pirmā šāda tikšanās kopš viņi izšķīrās pirms 20(?) gadiem. Ir milzīga kaudze ar dekorācijām, jau divas dienas tiek gatavots un reizēm es tiešām nesaprotu, kam šis viss ir vajadzīgs. Vakar dzimšanas dienu nosvinējām mazajā ģimenes lokā un bērns bija sajūsmā par iespēju pūst nost svecīti, kura visu laiku atdzīvojās.
Bonusā vīra brālēna sievai vakardien atnāca vēža diagnoze. Vīra mammas ģimene šeit ir liela un tuva, tāpēc tas ir milzīgs trieciens visiem. Nezinu, kā izvērtīsies šī atkal satikšanās, ja gandrīz puse ģimenes šobrīd regulāri raud, citi streso par to vai ir nopirkts pietiekami daudz salami un vīra tēva puse, aij, es pat nezinu, ko viņi domā. Viņi šajā visā ir tie smalkie ļaudis, kuri vienmēr ir bijuši bagāti un vīzdegunīgi un kuriem nekas šeit tāpat nepatiks un tas būs redzams sejā.
Ohh well...
inese_tk)garīgais: jāguļ
skan: vis klus
Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.
inese_tk)garīgais: vispār slikti
skan: kkāds radio birojā
vilibaldis)un vēl par neapķērību.
sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...
f)also, nupat esmu izdzīvojusi rotenieku, un šoreiz es tiešām sajutu, kas tas tāds ir. tik ļoti sajutu, ka jau sāku sliekties uz domām, ka tas ir kovids, jo bija arī temperatūra, kas kratīja no aukstuma un lauza kaulus, bet nē, 30 h un viss cauri. tak sebje piedzīvojums pirmssvētku laikā.
zazis)Lai pieņemtos svarā no plikiem kartupeļiem, cilvēkam ar sēdošu dzīves veidu ir jānotiesā aptuveni 3kg kartupeļu dienā.
inese_tk)https://www.lsm.lv/raksts/zinas/lat
https://jauns.lv/raksts/zinas/631149-pa
https://www.delfi.lv/898102/versijas/12
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomi
_re_)cik tā gemosa karija pasta jāliek uz, teiksim, 600 g vistas + daži dārzeņi? tējkarote, ēdamkarote, divas?
zazis)Krietnu brīdi nevarēju beigt brīnīties par to, ka pārtikas tehnologi par visām varitēm cenšas visur un visam pievienot vājpiena sūkalu pulveri. Čipšiem, piparkūkām, cepumiem, šokolādei utt utjp
Un tad es sapratu. Tiek ražots neprātīgi milzīgs daudzums dažādu piena produktu - siers, biezpiens, sviests, jogurti utt utjp. Ražošanas procesā rodas milzīgs daudzums blakusprodukta jeb vājpiena sūkalas. Lūk arī atbilde, nekā personīga, prasts bizness. Kaut kā tak tas sūds ir jāiedabū nabaga patērētājā. Izcils risinājums kā appošļīt pēc iespējas vairāk pārtikas produktu ar strutu sekrēta ekstraktu.
inese_tk)nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.
p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!
f)
the ultimatum tomēr nevarēju izturēt. visu laiku viņi tur viens otram palīdz open up, un būt vulnerable, un ir challenging (c), it kā citu vārdu pasaulē nav, un es skatos un domāju, jeibogu, kādi jūs visi mazi un dumji (takes one to know one), bet nu, visam ir savs limits, tāpēc paldies par black doves.
daria)Mums kaut kāds series of unfortunate events iestājies, es vairs pat nestresoju, tikai atkaujos un ļoti gaidu atvaļinājumu, kad varēšu - varbūt - atpūsties klubkrēslā, palasīt grāmatu un iziet izskriet.
krii)Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.
dooora)lapsa, viņa nāk ar gaidīšanu. ilgām. caur caureju smilgās.
lācis, šis paķeras uz sildīšanu. gastrō-maķ–intestinālis.
ko mēs, bērni, šovakar no šī varam mācīties?
viss tas ūr•primārais laimes un sūdu avots mīt punča rajōnā.
sekojiet sev, esiet uzmanīgi & piesardzīgi.
sen nav skanējis anzamblis „Belly” ar hītu „My Boody Lies over the Ocean”:
might as bloody well
zazis) Ko par to saka zinātne un inženierija?
Īsums ar enerģijas uzglabāšanu. Labi, ka akumulatoru cenas turpina strauji kristies. Slikti, ka EU viegli izgāzās ar ražotņu būvniecību un attīstību, Ķīna atkal jau mums "izgriež pogas". Tīras vides, dzeramā ūdens utml cena ir augsta, bet personīgi es esmu ar mieru to maksāt.
https://about.bnef.com/blog/lithium-i
Because renewable production fluctuates with the weather, it often causes grid congestion and cannot always be relied on, while → baseload power from conventional power plants is still used to ensure security of supply. In the future, storing renewable power is predicted to play a more important role in allowing Germany to give up fossil fuels altogether, alongside flexibility options like demand-side management. Some industry players already use battery storage plants to balance short-term fluctuations in power supply and to keep the grid stable
https://reneweconomy.com.au/baseload-po
zazis) 3 miljardi par 3.5GW un 4.5GWh glabātuvi ir ļoti ļoti neslikti. Kaut kur redzēju apreķinu, ka tas atmaksāsies max 4.2 gados. Tas tev nav 15 gadi, 15 miljardi par 1.6GW, kas, iespējams, neatmaksāsies nekad, jo jāpērk degviela. Pēc $ gadi var bliezt augšā nākamo, neieguldot ne kapeikas. Un tas neņemot vērā, ka saules paneļu un bateriju cena turpina strauji krist.
https://www.constructionbriefing.com/ne
inese_tk)garīgais: nav
skan: LR1
Aplī izbrauciet tumšākajā izejā.
zazis) Ārā stabili negatīva temperatūra. Ar to arī visus apsveicu.
mufs)braucu vienu vakaru un skatījos, kā mājas apdekorētas ar gaismiņām, daudzviet tiešām smuki, bet nekādi nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas krāsainās lampiņas, izskatās tik... krieviski un nemājīgi
betnu, es arī gribēju kaut kādu z sv dekoru mājai ielikt, īsti vienīgais risinājums likās - logā, jo durvis man ir no sētas.
tērēt naudu, protams, negribēju
aizbraucu uz depo, nolūkoju led lampiņu zvaigznes, nekas cits īsti neģeldēja likšanai logu starpā.
atbraucu mājās, ieliku baterijas un - TADĀ - lampiņas krāsainas. Uz iepakojuma skaidrā latviešu valodā rakstīts - krāsains. vot,kā instant karma sit par to, ka domājam slikti par citiem.
aizbaucu, samainīju pret baltajām.
long story short - tās nolāpītās lampas pat, ja pa dienu izslēdz, ir izēdušas visas 3 barterijas (katrai) pa nepilnām 3 dienām. sapīku. skopums.
nu, un vēl arī besis, jo lēkājot pa dīvāna malām, ielauzu finieri, to vajag mācēt.
mufs) no zila gaisa ņēmu un vakar nolikos ar sāpošu kaklu, šonakt jau pievienojās mega iesnas, visu dienu esmu pa gultu novārtījusies, jo strādāšana ar tādu ķobi nekāda nesnāks
agrākos gados es vispār mēdzu nolikties ar temperatūru īsi pirms ziemassvētkiem, mēs parasti ar māti bijām ne pārāk labās attiecībās un tad tas bija tāds materiāls izlīgumam, bet šoreiz tā kā par agru un pārāk pamatīgi.
gribas normāli elpot
au)svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši.
kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā.
protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi.
tāpēc
jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta.
bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti.
krii)Sen nav rakstīts par tumsu, vai ne?
Tātad - kā liecina https://www.timeanddate.com/sun/lat
Nu jā, un kad šis tumsas mēnesis būs pagājis, atliks paciesties tikai vēl vienu mēnesi, un tad solārā ziema beigsies. Tie, kuri nodzīvos līdz februārim, apmēram no sestā datuma varēs jau ar neapbruņotu aci uztvert mazliet gaismas. Pirmo nakts koncentrāta trimestri esam jau pieveikuši, lai tas mums visiem dod mazu cerības stariņu!
ciruleens) Esam laukos, fazendā pie drauga un viņa meitas. Pie drauga, ar kuru draudzība šķita dziļāka draudzējoties no attāluma nekā esot tuvumā. Bet tā bieži gadās ar attāluma attiecībām un kā izrādās arī draudzībām. Guļam istabā bez griestiem, starp jumta segumu un dēļiem, dzīvo sikspārņi. Vakaros ap astoņiem var dzirdēt kā tie lien ārā. Reizēm tur dzīvo arī čūska, neindīga, kas ēd sikspārņus. Citu vakaru sijā virs gultas sēdēja kaut kāda žurka, labi, ka ne oposums, tā arī varot gadīties. Pirms divām dienām piedzima jēriņš, šonakt nomira aita, kas viņu dzemdēja. Šis ir ļoti katoļticīgs reģions, visur ir krusti un Kristus un skolās rīts sākas ar lūgšanu. Bet ir arī universitāte un atvērta sabiedrība homoseksuālām attiecībām. Ir arī komunisms un birokrātija, kurus katrs izprotam citādāk. No vienas puses šeit gribēos dzīvot, no otras, laikam tomēr nē.
Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.
(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)