saņēmām arī mēs pavēsti, ka mūsu mašīna pabraukājusies pa zviedriju un nav samaksājusi the congestion tax. cik vienkārši viņi tā sadomā, atsūta vēstuli, neko nepaskaidro, ne bildes, ne kā, mašīnas numurs un sak, ja nesamaksāsi, tiesu darbi, bet ja samaksāsi, vari rakstiski nepiekrist un rakstīt sūdzību uz turieni un turieni. labi jau, ka visa sarakste varēja norisināties epastā. latvijā droši vien būtu jāraksta ierakstīta vēstule vai arī beidzot jānoformē elektroniskais paraksts. nujā, aizraksījām appeal, un tad viņi sūta (papīra vēstuli; poor trees) atpakaļ, ka, jā, the swedish tax agency concludes that your car has not passed a road toll. es palasīju infromācijas kripatas internetā, kā tāda kļūda varēja gadīties, bet, taisnībsakot, kad es saņēmu to vēstuli, man šķita, ka tā ir kaut kāda krāpšanas shēma.

Ričards tomēr taisa foršus līnijdeju lasījumus:
Secret Affairs by Mark Curtis

Grāmatiņas atjauninātais izdevums edukacionāli guļ šeitan:
https://failiem.lv/u/uwy64gcy

nu, ko es jums varu pateikt? pirmdiena vēl nav galā, bet es jau esmu nodevis Dzimteni, darbus un drusku pa bundžām (follerīts an'nulēts).

http://klab.lv/users/dooora/457440.html

Kult-ak-ā jau atkal var pieteikties uz vieslekcijām, paskatiet vai nav kas jums noderīgs:
pieteikšanās 27.jan-16.feb.
https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/izveles-kursi-viesstudentiem/

Ai, kā ierakstīju par to Fick dich ins Knie ,tik skumji iedūrās, sen nebij dūris, viss tāds samierniecisks. bet ir vairākas lietas, par kurām mēs tikai ar Raimi varētu atbilstoši izzviegties, sootvetsvenno, kā ap četriem iedūrās, tā vēl tagad dur, au au. Atklāju baigi foršo meiteni, bet tur jāpierod, gluži kā pie manis, haha. Klausījos tā, skumu, atcerējos, hei jō, cibabļaķ. Kuros aizkaros ta vēl puņķi noslaucīt? Nu čau!
Īsumā man iet labi. /Kā iet jums, pāris sulīgos vārdos?/ Man tik ik pa laikam kāds grieķis norau jumtu, bet ar tiem tinderiem nekad neko nevar zināt, grieķis uz vienu brīdi iesnaudās, nezinu, šķiet nav pamodies vēl šobaltdien, neesmu interesējusies arī. Bet tas arī bij tāds, gudrs un asprātīgs un smuks, betnu, visu laiku šitie, šov mī mooore, give mī moooor, tak es jau tā visu pieļaujamo nobildēju. Ta nu kautkur aizpisās sirtaki ritmā. Nuja, un kamēr šis iesnaudās tikmēr man sakrīt mač ar tumsnēju kauktādu Irhanu vai tamlīdzīgi, kur man bija zināt, ka viņi mēdz būt arī gari augumā, zinātnieki, gaumīgi piselīgi un vēl asprātīgi. Norau jumtu mo men tā. Ta līdz četriem rītā un viss pa gaisu, jumts uguns liesmās un kaismās dziesmās. Labi tas viss pofig. Tagad pauze, huiviņzin, gan jau pacēla cepuri un aizgāja pisties tālāk.
Nu, uz darbu vēljoprojām neeju, dzīvoju no haltūrām, rakstu bezjēdzīgus kopīraitus un citus bōring priekšmetus, kas man tagad vispār bij jādara,  vienu mēnesi pamēģināju iet darbā, bet man nepatika. attiecīgi, ja dzirdat kko par kaut kādu jocīgu pagrabu, kur vajag kaut kādu jocīgu darbinieku, let mī nov. Normālā negribu, man besī tie uzvalciņi un kūkas pusdienās, lai iebāž sev dziļās vietās jopta. Kas ta vēl tāds? Nekas, paklausieties meiču, interesanta tāda, bučas

indieši ir pamanījušies uztaisīt pat likteņa ironijas jeb vieglu garu rīmeiku! un tas nav nekāds joks!

https://www.youtube.com/watch?v=xZcdNFaHrJU

Nora visus kompaktdiskus sauc par Hamiltoniem

es vakar Ūpim iekodu plecā.
viņš tā spirinājās rokās, ka iebakstīja man acī un es kaut kā automātiski iekodu plecā. nopietni. protams, ātri atrāvos, šorīt kodumu neredz, bet nu.
es iekodu dēlam, ja.
lūk, jums iespējamā trauma uz mūžu.

Māju tīrot, atradu korvalola pudelīti ar izbeigušos derīguma termiņu. Kaķi dabūja piektdienas vakara reiva pārtiju.

Emiiliju aicina uz Black Belt Club. Tas noziimeetu ciinjas maakslas veel vienu dienu nedeeljaa - piektdienaa. Bet piektdienaa vinja ir citaa skolaa un no taas atgriezhas tikai ap 5iem.
Jaaaprunaajas ar vadiitaajiem: cikos nodarbiiba buutu; vai uzaicinaajums var expireeties (piemeeram, vasaraa vinja vareetu iet, ja vien ir kaut cik jeedziigaa laikaa, lai mees tiekam no darba aaraa).
Februaarii - martaa atpakalj buus arii shii gada testa rezultaati, varbuut naakamgad vinja tiek pilna laika Quest, nevis tikai piektdienaas. Tas arii var mainiit dziivi.
Es nesaprotu, kaa mees tiksim galaa, kad intereses visiem saaks atshkjirties. Pagaidaam vismaz martial arts abiem lielajiem ir kopiigas un Noru arii noteikti suutiisim, kad buus lielaaka.
Emiilija jau tagad atsevishkji iet uz ziimeeshanu. Mikjelim arii droshi vien kaut ko kaadaa briidii gribeesies.

Bet par labo - sveetdien uzlikaam abus uz zaljaas trases, sleepoja labi! Veel jau, protams, jaauzlabo, jo lielaako dalju sleepo picaa, nevis paraleeli, bet progress ljoti juutams. Man jau liekas, ka vareetu pameegjinaat arii kaadu no zilajaam traseem, bet tad jaabrauc uz Central Summit, nevis West Summit, jo westaa visas zilaas ir kopaa ar melnajaam un muuseejiem veel nevajadzeetu iistiem sleepotaajiem pa kaajaam maisiities. Veel jaapabraukaa uz zaljajaam/zilajaam, tad skatiisies. Varbuut veel vienreiz vareetu instruktoru, lai pamaaca, kaa labaak uz lielajaam traseem un tad gan! Tad gan iestaasies briiviiba un es arii vareeshu izbaudiit.

Mūžam nebūtu iedomājusies, ka tāda maza, trausla meitene spēj nodarīt man TĀDAS sāpes, piedevām bez beisbola nūjas rokā.
Un kas smieklīgi, darīs to vēl 2-3 reizes nedēļā par 25 eiriki pusstundā pārredzamā nākotnē.

Toties apsolīja ar 99% garantiju, ka galva vairs nesāpēs.
Mugura gan nav dirsā (burtiski), kā es biju nodiagnosticējusi, bet griežas pulksteņa rādītāja virzienā ap savu asi (ja skatās no putna lidojuma).
Vajadzētu saprast, kā es sēžu. Lai to pamainītu.
Kā jau visi ārsti, noskaidro, kas garšo tikai ar vienu mērķi - lai to aizliegtu.

Ā un vēl ir filmas, kuras vērts skatīties atkal un atkal, biju palaidusi garām ģeniālo:
My father was like a God... busy elsewhere.
Tik ļoti.

P.S.Tikko, pētot savu skaisto, sarkano teipu uz lāpstiņām (ļāva izvēlēties krāsiņu!!!), sapratu, ka man ir zilumi. FAKIN ZILUMI pa perimetru kaklam.
Izskatās tā, it kā kāds uzskrējis man virsū divas sekundes pēc tam, kad nokrita taburete.

Viena no amizantākajām un vislabāk globālas struktūras raksturojošām situācijām man bija iepriekšējā darba vietā.
Neatceros, kā sauca, bet tur bija Arhīva Sistēma.
It kā uzskatu sevi par attapīgu, bet ielogojos un neko nesapratu.
No Polijas nāca kastes ar papīriem, kuras pēc kaut kādas sloģikas bija jāsūta tālāk - jāpasūta no LT naķenes, jāsūta uz noliktavu.
Rakos, pēros pa sistēmu, nu nesaprotu. Atradu manuāli uz 200 lapām. Nu nafik.
Rokot dziļāk, atradu linku uz suportu pa lokācijām. Laimīga ieklikšķinu Rīgu un atrodu tur... savu vārdu un uzvārdu...

Uzrakstīju uz attiecīgo departamentu, wtf utt. Uz ko viņi man atsūtīja to pašu 200lpp manuāli.
Kad pēc 2 gadiem pametu kuģi, aiz manis stāvēja pilna siena ar kastēm...

Vakar apmeklēju mīļā IFRS16 semināru.
Nonākam pie diskaunta likmēm, sagatavoju pildspalvu un lektore svarīgi paziņo - tās pieprasiet no grupas, visticamāk Treasury.
Ja vēl nav, atgādiniet, ziniet, viņi jau Latviju parasti aizmirst, mēs jau parasti esam nebūtiska grupas sastāvdaļa...

!#@#$%^&
ES esmu grupa :D

Paldies, heda, Dvēseļu putenis patiesi bija jāredz uz lielā ekrāna.
Gan paklaigāju, gan palēkāju, gan paturēju šalli acīm priekšā, bet salvešu paciņu tā arī noņurcīju neatvērtu.
It’s official - I’m dead inside.
Jāpiekrīt - ļoti aizkustinoša filma. Ļoti savdabīgi skaista. Man ļoti patika, ka tīšām neraudina. Patika aktieri. Patika, kā bezkaislīgaias jēdziens “vēsture” tiek aizstāts ar “pagātne”.
Ja japāņiem ir skaista samuraju cīņa uz oranži rozā sakuras fona, tad mums ir bērni sniegā, dubļos un šautenēm rokās.

Es nekad vēl nebiju bijusi kino seansā, kuru cilvēki pamestu absolūtā klusumā.
Kāds gan mēģināja applaudēt, ne pārāk sapratu, ar kādu domu.

Reāli tikai dažas epizodes atceros no grāmatas (ko gan var gribēt no cilvēka, kurš neatceras, ko vakar ēda).
Atceros, kad lasīju, šķita, ka Grīnam kas sagājis uz īso, ja ko tādu var rakstīt un aprakstīt.
Tagad šķiet, ka visai cilvēcei ir sagājis uz īso. Drausmīgs kauns. Es nezinu īsti par ko, sagulsies zarnas kur tām jābūt, tad varbūt varēšu noformulēt...

Nu un ieskatījos savām kazām acīs (abas filmu redzēja caur skolu), paprasīju, vai tiešām suns? Suns bija pati bēdīgākā vieta?!
Šīs rausta plecus.
Nē nu neko jau nevar pārmest... ar tādu māti jau tik suņa var būt žēl.

Viss, turpmāk es tikai uz ledussirdīm un minioniem.

šodien viena gājējtante ņēma un sāka iet pāri ielai, kad es biju mašīnā pavisam tuvu. man deg zaļā gaisa, viņai sarkanā, es, turklāt, JAU braucu, viņa paskatās uz mani un iet pār savu nolādēto zebru. ātrums nebija liels, bet ja būtu bijuši ziemīgāki laikapstākļi, es būtu uztriekusies viņai virsū. stulbie cilvēki. i mean, visi idioti, es arī, bet tik un tā.
pēc tam mūsu ceļi krustojās, un viņa smejoties saka: "gandrīz paskrēju zem riteņiem, vai ne? ai, tā ir, kad viss novērš domas." vajadzēja viņu no biksēm izlamāt ārā, jo nez vai viņai daudz rūp tāds jēdziens kā bremzēšanas ceļš un vispār ceļu satiksmes noteikumi, da i loģika vispār. ja tu neesi pašnāvnieks, nelec zem mašīnas, a?

Visās sūdu bedrēs ir zelta maliņa.
Tomēr ir sasodīti patīkami, ja tavus darbus kāds meklē kā konkrētu brendu.

tikko pa ceļu ielu, gar logu, laiski, bet cēli aiztipināja lapsa

(varu piepulcēt savam ap provinces pilsētas namiņu redzēto zvēru skaitam vēl vienu - neskaitot dažādus putnus, vardes, krupjus, kurmjus, ķirzakas, kukaiņus, peles un kaimiņu kaķus, sarakstā līdz šim bija vāveres, eži, sesks, zaķis, stirna, sikspārņi un zalktis)

Serebreņņikova Outside ir kaut kas, kam es līdz galam neticēju visas izrādes laiku, bet aplausos sāku aizgūtnēm raudāt.

Sapnī man bija zīdaiņa vecuma bērns, un nekādas nojausmas, kā gadījies, un visa māja pamperos un pudelītēs. Bet trakākais, ka man bija jāskrien uz vienu svarīgu pasākumu, un es bažīgi domāju, cik liela ir varbūtība, ka tas sīkais ņems un nomirs, ja es viņu atstāšu uz visu vakaru vienu pašu, un ka būtu nelabi, ja viņš nomirtu, tāpēc, ja tāda varbūtība ir pietiekami liela, man viņš jāņem uz to tusiņu līdzi. Ar visiem pamperiem un pudelītēm. Lakatā piesiets.
Nezinu, ko es izlēmu, jo sākās cits sapnis, kurā es atcerējos, ka man nav nekāda bērna. Un arī uz tusiņu nav jāiet.

Jautājums cibai - kā latviski labskanīgāk pateikt "I am enough"

ā, un man ir jautājums!

mēs te gatavojamies tādam vienam garākam ceļojumam, tāpēc jau laikus domājam par to, kā laīt šādos ceļojumos lasīt. smagus grāmatu kalnus jau nevazās līdzi.
un
lai varētu iepazīties ar ceļojumu galamērķu valstīm, labprāt lasītu jau tagad attiecīgās uzziņas, vēstures un kultūras grāmatas. radās doma to visu iepirkt kindlē, lai šādu literatūru varētu tai ceļojumā arī ņemt līdzi.

un tātad: kāda ir labākā kindle? kad tādas pērk? (varbūt ir sezonālas atlaides, kuras vērts sagaidīt) kas ir svarīgie parametri?
varbūt labākā kindle NAV kindle? kā lasīt garos ceļojumos?

un vēl. (ir gada depresīvākā diena, ja)
es ļoti novecoju. strauji. nenormālos tempos pēdējo trīs gadu laikā.

Saņēmu e-pastu:

"Hi Insane
Yes that can be fine by me,
..."

Fredriks vārtās pa Stokholmas ofisu, es izspļāvu kafiju uz klavieres, nevaram nomierināties :D

Interesanti - autocorrect vai zemapziņa?

fakts, ka lielākā daļa latvijas iedzīvotāju nemūžam netiktu pie latvijas darba vīzas, ja viņiem būtu vajadzība pie tādas tikt (un izjūtu lielu cieņu pret tiem, kam tomēr izdevies tādu iegūt, tas tiešām prasa ņevjebannākās profesionālās un citas spējas). no otras puses, neesmu mazs bērns un saprotu, kāpēc valsts sargā vietējos tizleņus, loderus un humanitāro profesiju pārstāvjus no tiem, kas, teiksim tā, ir motivētāki. no trešās puses, darba spēka deficīts visvisādās jomās, gan sarežģītākās, gan prastākās, ir pavisam reāls. no ceturtās puses, novērtēju centienus to mazināt, samazinot bezģeļņika pabalsta saņemšanas laiku, tas ir tik ļoti mīlīgi latviski