Februāris

Posted on 2020.02.18 at 11:54
Tags:
Redzēju pirmo stārķi

Kütioru

Posted on 2020.02.17 at 00:09
Tags:
kaut kā maz sanāk ekskursēt pēdējos gadus. vakar aizlaidām līdz Igaunijai.

Kutioru taka )

kopumā ļoti forši un jau tagad ļoti gribas braukt nākamajā eckursijā.

Februāris

Posted on 2020.02.14 at 01:15
Tags:
Ir daudz vieglāk būt un dzīvot, kad dienā ir gaišs un spīd saule!

Posted on 2020.02.13 at 22:31
Tags:
liepajniekiem.lv: “Oskara” laureātes seansu apmeklē tikai Luijs Fonteins
tvnet: Vīrietis ASV dedzinājis baznīcas, lai veicinātu savu karjeru mūzikā

februāris

Posted on 2020.02.09 at 01:23
Tags: , ,
uz bērēm nebiju, biju uz karnevālu. nebiju bijusi kādus vismaz 6 gadus, kopš tā, kurā bija 20. gadu tēma (vai melnbaltā?). nomācoši daudz cilvēku, vispār nebija kur palikt. visi visu laiku vai nu kustējās vai sastrēga un viss bija viena milzīga mīcīšanās. mizkašču arī bija ļoti par maz un viss bija ļoti pilns ar atkritumiem. plusiņš par to, ka bija brīvi pieejams dzeramais ūdens. dzirdēju drusku Nikto (dzirdēt gan traucēja ļoti skaļais cilvēku sarunu fons) un Tesiņu.
joprojām vispār negribas lietot nekādas apreibinošas vielas (izņemot sēnes, kuras gribas jau kādu laiku, bet ne publiskā pasākumā). nevarētu teikt, ka man ir zudis anksietijs utt., bet varbūt tiešām esmu sākusi labāk justies savā prātā, jo nav ne mazākās vēlmes viņu mīkstināt ar alkoholu vai ko citu. jocīgi un neierasti, bet forši. sākās tas ar to neirofīdbeku.

februāris

Posted on 2020.02.05 at 00:22
man:: bēdīgi
Tags:
turpinot iepriekšējo postu un šajā postā noslēdzot rindkopu par tēta pusbrāli - atrasts dzīvoklī aiz slēgtām durvīm, ar lodi galvā.

februāris

Posted on 2020.02.03 at 22:02
Tags:
gada sākuma nāvju statistika papildinājusies ar tēta pusbrāli. turklāt kaut kā nelāgi. vai nu pats vai ar kāda palīdzību. bēdīgi un savādi, ka Grīnbergu ģimenes vīriešos ir tāds milzīgs, pelēks un netverams smagums, inertums un bezcerīgums, apvienojumā ar izciliem, ātriem un asiem prātiem (kuru reālo potenciālu viņi tā arī neizmanto, jo ļaujas tam lielajam, pelēkajam Nekam).
ļoti ceru un novēlu, ka vismaz manus brāļadēlus tas neskars. lai gan vecākajā esmu jau saodusi to Grīnbergu ģimenes vīriešu nolemtības noti. jaunākais gan tāds it kā no citas planētas, ļoti negrīnberdzīgs. lai nu tas tā arī paliek līdz bezgalībai.
https://thebestbrainpossible.com/epigenetics-trauma-brain-reversed-mental-health/

februāris

Posted on 2020.02.02 at 23:59
Tags: ,
jau kādu ilgāku laiku tā ļoti apzināti cenšos neuzdurties ne uz viena no Karpmana trīsstūra stūriem, bet, ja ir kļuvis nesalīdzināmi labāk ar upura un glābēja lomām (kas man vēsturiski bijušas dominējošās), tad tagad kaut kā visai bieži sanāk cīnīties sevī ar vēlmi varmākot. esmu kļuvusi šausmīgi neiecietīga pret tiem, kas upurojas un cieš un ir nabadziņi, kuri tipa neko nevar ietekmēt, jo dzīve ar viņiem vienkārši notiek, nevis viņi to dzīvo. īpaši grūti paliek ar vienu no kolēģiem. brīžiem gribas sist viņam ar pannu pa galvu un kliegt - beidz vienreiz ciest un uzņemies atbildību par to, kā tu jūties. un tad man protams, kauns, ka es it kā esmu drusku atrāvusies no pārējiem stūriem, bet tagad tā smagi duros uz šī un vienkārši no viena grāvja esmu pārmetusies uz citu.
jāpapēta vairāk ideja par to, ka Victim - Survivor, Presecutor - Challenger un Rescuer - Coach. varbūt tur var atrast kādu skrūvgriezi, lai no tās trakās figūras labāk atskrūvētos.

kopumā pēdējos mēnešos vispār daudz nodarbojos ar interesēšanos par smadzenēm un mentālo/emocionālo metabolismu, jo vienkārši jūtos pārāk veca, lai liktos ok pārsvarā justies drūmi, depresīvi un anksietiski un nemācēt menedžēt stresu. tā kā kļuva arvien grūtāk pa naktīm braucot mājās 136 km/2h izvēlēties mūziku, ko klausīties, iegrimu podkāstu pasaulē. pagaidām mani favorīti ir - Happiness Lab, Happier with Gretchen Rubin, Shut up, Brain un Rise Together.
Pamēģināju arī neirofīdbeku, bet par to pagaidām vēl negribas neko daudz runāt, lai gan pirmā reize ļoti izmainīja 3 lietas (paradumus?) manā dzīvē (kā ar nazi nogrieza jebkādu vēlmi dzert kafiju un alkoholu un atsāku darīt jogu, ar ko pāris gadus dažādu iemeslu dēļ neveiksmīgi stragloju, turklāt daru kaut mazliet, bet katru dienu nu jau kādu pusotru mēnesi), bez nekāda apzināta manis pašas eforta + ir cilvēku no malas novērojumi par izmaiņām manā uzvedībā (es esot ikdienā (dzīves)priecīgāka un emocionāli stabilāka/mierīgāka).

dzīvot ir ļoti, ļoti interesanti.

p.s. runājot par jogu, šis ir izcils kanāls, kad slinkums pašai domāt ko, kā un cik daudz kustēties. un man nenormāli patīk, ka viņai ir tas sunītis.

februāris

Posted on 2020.02.01 at 22:48
Tags:
zirdziņš tagad būs ne tikai "Baltu ciltīs", bet arī "Kur vedīs ceļš". vakar bijām aizbraukuši uz Skaņokalnu pafilmēties un patusēt 12h ārā, naktī. bet es biju tik ļoti satuntulējusies, ka pat nenosalu. vispār attiecībās ar zirdziņu ir jauns mailstouns - esam tikuši pāri treilerī nekāpšanai. vakarnakt mājās braucot, ielādēju šamo divās minūtēs, bez palīdzības no zāles. ļoti priecājos. vēl biju visai pārsteigta, ka zirdziņu vispār neuztrauca būt tuvumā palieliem ugunskuriem un lāpām. it kā neatceros, ka viņam būtu bijusi iepriekšēja pieredze ar kaut ko tādu. mīļš un labs man zirdziņš.

janvāris

Posted on 2020.01.23 at 01:47
man:: jāpavingro
Tags:
tikko pa ceļu ielu, gar logu, laiski, bet cēli aiztipināja lapsa

(varu piepulcēt savam ap provinces pilsētas namiņu redzēto zvēru skaitam vēl vienu - neskaitot dažādus putnus, vardes, krupjus, kurmjus, ķirzakas, kukaiņus, peles un kaimiņu kaķus, sarakstā līdz šim bija vāveres, eži, sesks, zaķis, stirna, sikspārņi un zalktis)

janvāris

Posted on 2020.01.18 at 01:11
man:: jāpavingro
Tags:
ja man nedod kristāldzidras un zaigojošas ziemas spelgoņa naktis, kad ieelpa dedzina nāsis, leduspuķes namiņa vecajos koka logos, šķīstīšanos aukstumā, ar līksmu adrenalīnu un plīvojošām krēpēm piepildītus auļus pa neskartiem sniega laukiem, pēc kuriem zirga sviedri ir pārvērtušies vizuļojošā sarmā uz viņa blīvā kažoka, leduskritumu meklēšanas ekspedīcijas, puteņa dziesmas skurstenī, mašīnu, kas nosalusi nelec un ik pa laikam ir jāatrok, vienkārši vārtīšanos sniegā, to pūkaino klusumu, kuru var piedzīvot tikai, kad visu ietinis sniegs un to matēto gaismu, ko atstaro sniegā nogrimusi pasaule, vai neizturami spožo - ja gadījumā nav apmācies un stiklaini zilās debesīs liesmo zobaina un salta saule, tad neatliek nekas cits, kā sākt ilgoties pēc glāsmaini siltām peldēm ezeros, nerimstošiem svīru saucieniem augstu gaišzilās debesīs, saulē sasilušas, mitras melnzemes smaržas, ābeļziediem, hiacintēm, ceriņiem, pojenēm, lilijām, filadelfiem, cīņas ar laputīm lielajā rozē, ar līksmu adrenalīnu un plīvojošām krēpēm piepildītiem auļiem pa svaigi sazaļojušām pļavām, apdullinoši skaļa daudzsugu putnu kora, bezgalīgi garām dienām un caurspīdīgām, mirklīgām mijkrēšļa naktīm, baltvīna ar gāzētu ūdeni, pērkona negaisiem, dienām un diennaktīm, kas pavadītas neuzvelkot kājās nekādus apavus, vienmēr atvērtām durvīm un logiem, daudzbalsīgas zāles pļāvēju un trimeru rūkoņas agros brīvdienu rītos, smilšainām grīdām, zemenēm, tveicīgām pēcpusdienām, kad gaiss ir biezs un nokaitēts un ieelpa dedzina nāsis, sausa, gaišpelēka asfalta, gaismēnu dejām pa vieglā vēsmā trīsošām mirdzoši zaļām lapām, sēdēšanas ganos ar zirgu baru un siltas, dzeltenas, visaptverošas un tik mierinošas saules gaismas, kas izslīd caur ādu, caur muskuļiem un taukiem un apvijas kauliem smalkā, vizuļojošā, zeltainā un viegli svilinošā tīmeklī, lai dotu spēku izturēt arī nākamo ziemu.

drausmīgi nogurdina atrašanās šajā pelēkajā, dubļainajā un tumšajā starpgadalaiku uzgaidāmajā telpā, bet to es teicu jau pirms dažām dienām.
un paldies par sauli šodien.

janvāris

Posted on 2020.01.17 at 00:49
Tags:
iegāju ss.lv pameklēt izrādes vajadzībām vienu priekšmetu (ja kādam ir lieka neliela izmēra šokolādes strūklaka, varam jūs no tās atbrīvot)

pirmās piecminūtes TOP
1. Aizkritušu lietu satvērējs. Palīdzēs izvilkt lietas no neaizsniedzamām un bezcerīgām vietām.
2. Slepenas austiņas eksāmeniem
3. Usb šķiltavas (slikti runāju)
4. Bohēmas limonādes komplekts
5. Jauna maizes ciba.

Vajadzīgo neatradu, bet uzzināju, ka ss.lv ir ļoti liela izvēle ar čuguna kazaniem.

janvāris

Posted on 2020.01.12 at 16:17
jūtos ļoti nogurusi no šī pelēkā un purvainā laika

janvāris

Posted on 2020.01.12 at 15:35
Tags:
vakar piecēlāmies 7, 8 izbraucām no Smiltenes, 10 pārsēdāmies autobusā, kas pilns ar dzērājiem un Aptiekas "mēbelēm", 14 paēdām pusdienas Kuldīgā, no 15 sēdējām Pāvilostas Enkurā, 23:45 izbraucām uz Rīgu, 3:30 iekāpām mašīnā un devāmies uz Smilteni, 5:30 iekūrām kāsni, iekritām gultā un aizmigām.

janvāris

Posted on 2020.01.06 at 23:57
Tags: ,
gads atkal sākas ar nāvi. pagājšnakt redzēju dīvainu sapni, kurā piedalījās gan vecāmamma, gan tetamamma - abas manas nu jau sen mirušās vecmāmiņas. un šodien Nikolajs atkal satika Radžu. Nepaspēju atvadīties.


janvāris

Posted on 2020.01.03 at 18:42
čagas tēja, ar kanēli, kardamonu, kadiķogām un tējkarotīti viršu medus.

2019

Posted on 2020.01.03 at 01:23
Tags:
man patika 2019. gads. brīžiem bija grūti, brīžiem bija depresīvi, brīžiem bija daudz trauksmes un stresa (vienā periodā pat biju atsākusi nakts svīšanu), bet es daudz labi pavadīju laiku, daudz ko iemācījos, tiku galā ar dažādiem interesantiem un ne tik interesantiem izaicinājumiem. man apkārt bija daudz foršu un brīnišķīgu cilvēku. bija mazliet par daudz noslogota vasara un rudens sākums. bija par maz laika atpūtai un namiņam un dārzam. to es šogad gribētu vairāk. finansiāli bija visai ok. šogad varētu gadīties, ka ir sūdīgāk, bet tad jau redzēs. ļoti daudz naktī un tumsā nobraukti kilometri. daudz nobraukti kilometri vispār. gribētos vairāk laika veltīt zirgam - šams bija ļoti labā prātā un atvērts visādiem piedāvājumiem un ierosinājumiem. attiecībās gribētos vairāk laika kopā, nedomājot un nerunājot par darbu. un vairāk ekskursiju un ceļojumu. 2019. biju Spānijā un Anglijā, bet abās reizes bez dzīvesbiedra. uzsāku praktizēt intermittent fastingu. ļoti kruti. ar visādiem izkritieniem no ritma praktizēju jau kopš augusta. priecājos, ka pagaidām spēju pie tā atgriezties un turpināt. atvērās skriešanas čakra, jo sapratu, kas manā prātā mani traucē. rudens sākumā gan pārstāju, bet tas nekas. kaut kad jau atkal skriešu. un decembrī atsāku vingrot un jogot. ļoti, ļoti kruta sajūta. kā ielaist ķermenī svaigu gaisu, kura tur pietrūcis ļoti, ļoti sen. cerams, arī pie šī sanāks pieturēties ilgtermiņā. pārāk maz mūzikas - ļoti pietrūkst foršu koncertu. Līgu mēģus arī daudz sanāca bastot un tur nekas tāds jauns un svaigs nav noticis. šogad vajadzētu saņemties. gada klausītākā grupa - Low. daudz peldēju. līdz novembrim. pēc savas laikapstākļu gaumes būtu varējusi vēl ilgāk, bet novembra pirmajā pusē sanāca ļoti intensīvi pa Rīgu dzīvot, tāpēc peldsezona tā arī apstājās un vairs neatsākās. diezgan daudz laika esmu pavadījusi pastaigājoties. pārsvarā pa mežu. mēģināju atsākt iet pie psihoterapeita, bet man kaut kā vairs neklapēja ar manu terapeiti un citu meklēt nesaņēmos.

gan jau bija vēl kas svarīgs vai nozīmīgs vai atzīmēšanas vērts, bet šobrīd vairāk neatminos. katrā ziņā - paldies, bija labi un nebija garlaicīgi.

sīkāk )

decembris

Posted on 2019.12.30 at 18:09
man:: norm
skan: ASMZ - Horses in the Sky
Tags:
ir sajūta, ka šis gads beidzas ar kaut kādu tādu gaišu cerību. nezinu par ko tieši un kāpēc, bet liekas, ka uz taciņas, pa kuru eju, spīd gaisma. viņa gan neizgaismo neko uz priekšu un tas, uz kurieni dodos, tāpat ir pilnīgā tumsā/miglā/neziņā tīts, bet vismaz es redzu, kas ir man zem kājām un, kur speru nākamo soli. ļoti gribas, lai tas vismaz kādu brīdi tā arī paliek. tā mazā, bet spožā, siltā un draudzīgā gaismiņa. lai nenodziest.

decembris

Posted on 2019.12.21 at 20:35
Tags:
sveiciens gada garākajā naktī

priecīgus svētkus

Posted on 2019.12.21 at 15:21
As neuroscientist David Eagleman observes, the human brain itself relies on other brains for its very existence and growth—the concept of ‘me’, he notes, is dependent on the reality of ‘we’: We are a single vast superorganism, a neural network embedded in a far larger web of neural networks. Our brains are so fundamentally wired to interact that it’s not even clear where each of us begins and ends. Who you are has everything to do with who we are. There’s no avoiding the truth that’s etched into our neural circuitry: we need each other.
+
“Our culture teaches us to focus on personal uniqueness, but at a deeper level we barely exist as individual organisms. Our brains are built to help us function as members of a tribe. Most of our energy is devoted to connecting with others… Almost all mental suffering involves either trouble in creating workable and satisfying relationships or difficulties in regulating arousal (becoming enraged, shut down, overexcited or disorganised). Usually it’s a combination of both. Being able to feel safe with other people is probably the single most important aspect of mental health. Numerous studies of disaster response around the globe have shown that social support is the most powerful protection against being overwhelmed by stress and trauma - Bessel van der Kolk
+
“There are plenty of secondary reasons for this distress, but it seems to me that the underlying cause is everywhere the same: human beings, the ultrasocial mammals, whose brains are wired to respond to other people, are being peeled apart. Consumerism fills the social void. But far from curing the disease of isolation, it intensifies social comparison to the point at which, having consumed all else, we start to prey upon ourselves. Social media brings us together and drives us apart, allowing us precisely to quantify our social standing, and to see that other people have more friends and followers than we do. Of all the fantasies human beings entertain, the idea that we can go it alone is the most absurd and perhaps the most dangerous. We stand together or we fall apart - George Monbiot
+
https://www.happinesslab.fm/episodes/mistakenly-seeking-solitude

Atpakaļ 20