jūlijs

Posted on 2020.07.11 at 13:22
Tags: , ,
nepatīk ilgstošs stiprs vējš. rada sensoro overloadu un anksi. nepatīk, ka visu laiku gar mani kaut kas rīvējas un trinas un šņāc. un ir vēl arī auksts. tagad ir tāds. varu baudīt tikai īslaicīgi un kādā vējam piemērotā vietā - divdesmit minūtes pie jūras (liela ezera, hes dambja pie daugavas, kādā skatu tornī) ir maksimālā vēja baudīšanas doza, kas var sagādāt patīkamas sajūtas.

jūlijs

Posted on 2020.07.09 at 01:51
Tags:
suņuburkšķu pļava pārvērtusies par vīgriežu pļavu un joprojām nav nopļauta.
mūsu iestaigātās takas nogrimušas zālē. lēkšojot likās it kā mēs peldētu.
zirgs dedzīgs un ātrs un spēkpilns. jūlija vakaru gaisma tik skaista.

jūlijs

Posted on 2020.07.08 at 01:29
skan: Vilnītis laiza sev vēderu
Tags: ,
pēc jūnija beigu lietus un sekojošā vēsākā laika dārzs uzbriedis. viss tāds dzīvs, lekns un zaļš. zied lilijas un smaržu vakaros jūt arī pavisam otrā mājas pusē. šogad gan mazāk, nekā iepriekšējos gados, jo pa ziemu strupastes nograuzušas vienu rindu ar sīpoliem. nezinu, kā ar viņām cīnīties. virs gultas smaržo un kaltējas lavandu buntītes un rīt vajadzētu sākt lasīt skābos ķiršus - kamēr sirojošie strazdi vēl kavējas.
vakarā aizbraucām uz Lizdoles ezeru. nebiju bijusi kādus 20 gadus vismaz. tur tagad iekārtota fancy peldvieta un ezerā var tikt arī ārpus kempinga teritorijas. ūdens diezgan vēss, bet mākoņi skaisti. pēc tam izmetām līkumu pa grantiniekiem - Drusti - Gatarta - Katrīnkalns - Launkalne. ļoti skaists ceļš - daudz kalni un lejas un līkumi. ceļmalas pilnas ar vīgriezēm, ugunspuķēm, baldriāniem, birztalu nārbuļiem un sarkano āboliņu. vīgriezes vispār veselām pļavām šobrīd zied. gaiss tik smaržīgs. Drustos ļoti skaista baznīca. Gatartā ļoti skaista muiža. bet skaistāka par visu bija gaisma. tik pārpasaulīga, silta un majestātiska vienlaikus. 2020. gads būs ne tikai pandēmijas, bet arī iespaidīgāko varavīkšņu gads. un mākoņos rotājās pilnīgi visas pelēkā un rozā nokrāsas, kādas vien eksistē. satikām stirnubuku un divus zaķus. piefočēju pilnu telefonu un piespamoju instagramu.
pats vakars gan tāds stindzīgi auksts. jūlij, no kā tu baidies?

jūlijs

Posted on 2020.07.06 at 00:21
man:: ai
skan: K. blakus istabā skatās filmu
Tags: ,
tepat blakus, Jāņkalnā, brēc vairāki ausainās pūces bērni. atceros bērnībā redzējusi vasaras naktī pūci sēžam uz mājas skursteņa. varbūt tā bija šo pīkstētāju vecmāmiņa. vai vectēvs.
Vecajā parkā tvanīgi smaržo liepas un pirmo reizi šosezon nopeldējos aukstākajā šīs pilsētas ezerā. bet nebija auksti. tikai lietus lija.
karaliskās lilijas sāk ziedēt un tumsa nolaižas jau sajūtami ātrāk un biezāka.

jūlijs

Posted on 2020.07.04 at 02:31
Tags: ,
katras dienas pierakstīšanas projektu esmu beigusi un ir pagājušas trīs dienas jaunā mēnesī - ievēroju, ka dienu pierakstīšanas projekts ir padarījis mani vērīgāku, uzmanīgāku un apzinātāku savās darbībās. es vairāk pievēršu uzmanību tam, ko es daru un, kā es par to jūtos un, kas katrā dienā ir kaut kādā ziņā ievērojams. jo sajūta, ka tad, kad sāc pierakstīt dienu, bet vispār neatceries, ko esi darījis ir nepatīkama. nepatīkama sajūta arī tad, ja pa visu dienu nav bijis nekā tāda, ko gribētu atcerēties. gan jau šis vērīgums nebūs uz ilgu laiku. bet, kamēr ir - forši.

šodien diezgan daudz vācu tējaugus - ir lavandu laiks un piparmētru un asinszāļu laiks un sākas arī vīgriežu laiks. satinu čupiņu ar dažādu augu kvēpeklīšiem, redzēs, kas no tā sanāks. visa māja mežonīgi smaržo no vīstošajiem un kalstošajiem augiem. pavēlu vakarā bijām jaukā pastaigā caur purvu un pilskalnu. mežā bija liela, silta, blīva un smaržīga mākoņa sajūta. lecot bez pieckapeikas pilnmēnesim, plika nopeldējos Klievja otrā krastā, kopā ar pīli un diviem viņas bērniem. liekas, ka daba vēl kavējas kalna galā, viss vēl šķiet tāds spožs un lekns un svaigs - augošs, nevis briestošs.

jūnijs

Posted on 2020.07.02 at 14:53
man:: laikam nāk miegs
skan: K. taisa mūziku Dailes izrādei
Tags: , ,
kā gadījās, kā ne, pierakstīju arī jūniju. jo, pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, ja nu vienīgi jūnijs. un jūnijs ir mans dzimšanas dienas mēnesis. ja pierakstot maiju es vairāk centos koncentrēties uz lietām, kas foršas un tas bija tādā gratitude stilā, tad jūnijā vienkārši pierakstīju ikdienu, kāda nu viņa bija. kopumā interesants vingrinājums, bet diezgan arī apnika. bet jūnijs bija foršs. es labi pavadīju laiku.

jūnijs )

jūnijs

Posted on 2020.06.17 at 23:09
man:: pēcpeldes
skan: netflixs
Tags:
tas, ka daļai cilvēces kindza garšo pēc ziepēm (manuprāt, vairāk pēc blaktīm) esot ģenētiska lieta. man, acīmredzot, ir mainījušies gēni, jo es tagad dzeru sausu gruzīnu baltvīnu un piekožu kindzu ar brinzu. līdz šim man kindza tiešām garšoja pēc blaktīm, es to kaut cik piecietu Gruzijas braucienā, jo vienkārši nebija citas opcijas. tad pirms pāris gadiem man kindzas mikrodeva iegaršojās ar marinētām olīvām, bet tas arī viss. bet tagad nezkāpēc man tā garšo arī salātos un tomātu aukstajā zupā un izrādās es spēju kindzu piekost arī pie brinzas un tas ir pat patīkami un negaršo pēc blaktīm. pēc ziepēm arī nē.

jūnijs

Posted on 2020.06.06 at 02:25
man ir bēdīgi un arī dusmīgi par to, kas šobrīd notiek pasaulē, bet man tā visai bezpalīdzīgi liekas, ka es tur neko nevaru darīt/mainīt/ietekmēt un ļoti cenšos par to nedomāt, tāpēc paklausīsimies labāk dziesmiņu.

maijs

Posted on 2020.06.01 at 21:49
Tags: ,
tā kā lielāko aprīļa daļu nejutos pārāk labi, bet maijs ir mans mīļākais mēnesis es nolēmu nolemt, ka maijs būs foršs un es darīšu, ko varēšu, lai justos forši. sākumā sanāca visai labi, bet, kad sabojājās laiks, tad palika aizvien grūtāk justies priecīgi un maijīgi. mani kaut kā ļoti ietekmē gaisma un siltums un to trūkums. eksperimentālā kārtā biju izdomājusi katru dienu īsi pierakstīt, kas jauks, foršs un maijīgs noticies. nu tādā Emīla Pudeļa stilā, visai lietišķi un neko nedzejojot, orientējoties uz to, kas man konkrētajā dienā iepriecinājis vai licis justies labi. nezinu kāda no tā beigu beigās jēga, bet bija interesanti, lai arī brīžiem šausmīgs slinkums tos dažus teikumus no sevis izspiest.

pandēmijas laika maijs provincē )

maijs

Posted on 2020.05.20 at 01:38
Tags:
šovakar drusku atgriezās ticība šī gada maijam. visu dienu bija pelēks un brīžam smidzeklīgs, bet ap sešiem vakarā saņēmos braukt uz stalli un bija jauks, saulains un gana silts vakars. jāju apvidū pa pieneņu un pērkoņu laukiem un sapriecājos, ka atpazīstu bariņu putnu balsis. visi tādi basic, bet tāpat forši - lakstīgala, dzeguze, žubīte, čuņčiņš, dzeltenā stērste, lauka balodis, lauka cīrulis, ķīvīte, pelēkā dzilna un vēl strazdi, kurus gan baigi labi neatšķiru vienu no otra. iztraucējām arī stirnu baru no vakariņām.
kad deviņos vakarā stāvēju garā rindā pie omnivas pakomāta, lai aizsūtītu biedrenei, kurai rīt sākas starošana pēc krūts vēža operācijas, savu vāktu bērza čagu, dzirdēju pirmās šī gada SVĪRES! es viņas tik ļoti gaidīju un nu beidzot ir klāt.

pēc tam vēl iestādījām manu jauno purpura ābeli un bija jau kurā citplanētīgā un/vai sēnīgā šī maija varavīksne uz sērdzeltena un košļeņrozā fona.

maijs

Posted on 2020.05.17 at 15:07
man:: fui
skan: Cocteau Twins - Persephone (vinilā)
Tags:
pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet maijobris nav nekāds īsts maijs. mēģināju sevi visādi mierināt, ka vēsums jau forši, jo pavasaris notiek pakāpeniskāk un ir ilgāk baudāms, nevis uzsprāgst pāris dienās kā pie +25, bet nupat jau sāk tiešām noriebies. labi vismaz, ka līdz šim nekas nav nosalis. saprotu, ka nav labais tonis sūdzēties par laikapstākļiem un kam gan interesē to lasīt, bet man tiešām besī.

tikmēr meteolapa.lv: Arī nākamās nedēļas lielāko daļu saglabāsies vēss (+7...+14) laiks ar brāzmainu ZR puses vēju, pa laikam līs (nedēļas griezumā vairāk nokrišņu valsts austrumos, saulaināks Kurzemē).

maijs

Posted on 2020.05.11 at 18:33
Tags: ,
5. maijā nosvinējām 9. kāzu jubileju ar tripu - Kazu grava - Cecīļu dabas takas - 1 nepamesta un 4 pamestas Centrālvidzemes pareizticīgo baznīcas. bija superīga diena, nogājām padsmit kilometrus, izbraukājāmies, pārsitām riepu, dabūjām dāvanā lielisku, pašceptu maizīti. tikai solītās saulītes pietrūka.
un aizvakar apritēja 12 gadi kopā.

ilustrācijas )

maijs

Posted on 2020.05.07 at 03:05
Tags:
Pilnmēness, zied plūmes un pogo pirmā šī gada lakstīgala.

maijs

Posted on 2020.05.04 at 21:45
Tags: ,
Noskatījāmies "Spiegs, kurš mans tēvs" un atkal šausmīgi sakārojās uzzināt kaut ko vairāk par savu vecvectēvu, kurš 60. gadu beigās pabija ASV (tai skaitā Baltajā namā), Kanādā, Francijā un citur Eiropā. kaukad prasīju vēsturniekam Jānim Š. vai kaut kur kaut ko nevar izrakt, bet viņš teica, ka visdrīzāk tas viss ir Maskavā un nav pieejams kaut kādiem random cilvēkiem.
noskatījāmies arī "Mēs gribējām izmainīt pasauli". normāli.

maijs

Posted on 2020.05.03 at 02:10
man:: kāpēc es nečuču?
skan: visi čuč
Tags:
kā zināms, pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet maijā savukārt ir pasaulē skaistākās varavīksnes. šī bija spilgtākā, skābākā, dīvainākā un iespaidīgākā varavīksne manā mūžā. tādas trū sēnes.

viņa pati personīgi )

maijs

Posted on 2020.05.02 at 16:19
Tags: ,
maijs ir mans mīļākais mēnesis, tāpēc es nolēmu, ka pohui, lai vai kas, es jutīšos labi. t.i. turēšos pie tādām izvēlēm, kas veicina jušanos labi ilgtermiņā, nevis, piemēram, vienas čipsu pakas garumā. galu galā uz darbu nav jāiet un man ir visas iespējas izbaudīt maiju kā vien vēlos (nu, ja neskaita sēdēšanu pilnās bāru terasēs glāsmaini siltos un smaržīgos maija mijkrēšļos). aprīlis nebija pārāk labs, bieži jutos inerta, apātiska, drūma un anksīga.
vakar sāku rakstīt tādu garāku pandēmijas dienasgrāmatas postu, kā man ir gājis un iet dažādās dzīves frontēs, bet pašai palika garlaicīgi un pārtraucu.

pagājusī nakts gan bija īsts izaicinājums labai jušanai - vīrs bija pārkurinājis krāsni, es nevarēju pagulēt, nebija, ko elpot, bet Vilnītis pārvērtās par Rakšasu un neganti lēkāja mums pa galvām. es viņu vienreiz, samiegojusies, ar aizvērtām acīm un vienu, asu, precīzu rokas kustību (un visai neapzināti) atsitu kā tenisa bumbiņu. viņš aizlidoja, uz brīdi apvainojās, es sāku laisties miegā un tad viņš atkal atsāka. arī loga atvēršana un svaigs gaiss nelīdzēja iemigšanai. tāpēc piecēlos saullēktā un nogāju 8,6 km apli pa savu pasaulē skaistāko mazpilsētu. atnācu mājās, pagulēju un tagad jūtos kā no mēness nolaidusies. liekas, ka tikko tikai diena sākusies, bet ir jau gandrīz pieci.

pandēmijas dienasgrāmata

Posted on 2020.04.30 at 01:11
Tags:
gribas aiziet uz ļoti piebāztu bāru. nu teiksim Kaņepi. tik piebāztu, kā man parasti riebjas. tā, lai nav kur palikt un ar saviem draudziņiem jāstāv kaut kur ceļa vidū, kur visi visu laiku spraucas garām un šļaksta virsū alu no pilniem kausiem. un viss gaiss ož pēc sakarsušiem (iesvīdušiem) ķermeņiem, alkohola dvingas un elpām, kuras tikko smēķējušas. mūzika (drīzāk nesaprotams troksnis) ir mazliet par skaļu, lai varētu komfortabli sarunāties, bet, ja sagribas var iet drusku padejot (precīzāk - pakratīties un patirināties un patrīties gar citiem). pie tualetēm drausmīgi garas rindas (viena kabīne, protams, nedarbojas) un var saviesīgi tērzēt ar citiem čurātgribētājiem. varētu traki piedzerties, pārnakšņot pie kāda nejauši satikta drauga vai paziņas (pa ceļam uz gulēšanu, ieturoties ar Hasana falafelu) un tad no rīta, uz pohām, iet uz Terapijas branču. nelielā, bet jautrā kompānijā. drausmīgi pieēsties un dzert sojas lattes un sidrus (jo mimozas tur nedod). pēc branča (izejot caur pāris humpalām) apmeklēt kādu izstādi un/vai filmu. vislabāk Splendidā (nav jāiet tik tālu kā līdz Bizei un nav auksti, kā parasti K.Sunī). bet neko pārāk dīpšit. drīzāk kaut kādu indie romkomu - kā jau uz pohām. tad varētu sākt doties uz mājām, bet nejauši uz ielas satikt atkal kaut kādus draudziņus un aiziet uz kaut kādu citu ļoti piebāztu bāru, visdrīzāk Čē vai Aleponiju, bet šoreiz tā pa mierīgo un, nakšņojot savās (pareizāk sakot, Salaspils) mājās. no rīta ilgi gulēt, tad ēst kaut kādu foršu, mammas gatavotu ēdienu (mammas DIY frī kartupeļus ar salātiem, piemēram), bet pēcpusdienā iet uz darbu un apskauties ar kolēģiem un dzert ūdeni visiem no vienas, mūžīgi kabinetā stāvošās, herpju tālāk nodošanas glāzes. un pēc izrādes, naktī braukt mājās uz provinci, visu ceļu klausīties kaut kādu gudru podkāstu (vai Low), iet čurāt Bērzkroga Circle K, nemazgāt rokas un nenotriekt nevienu stirnu.

aprīlis

Posted on 2020.04.23 at 15:22
Tags: ,
sliktajās ziņās: zirgs sāka mistiski klibot un izrādījās, ka mans parastais ārstējošais vets tikai par izsaukumu/braukšanu uz Valmieru prasa 120 eur + atsevišķi par katru lietu, kas klibuma diagnostikai kopā mierīgi var iet pāri trejiem simtiem, ja vajag sonogrāfiju vai rentgenus (man par zemāku cenu ir braukuši visādi kruti ārzemju speci...). sarunāju uz nākamo nedēļu citu vetu, ar kuru nav iepriekšējas pieredzes, bet kuram ir visa aparatūra un, kā runā, krietni demokrātiskākas cenas, bet tāpat jau nebūs lēti. kopumā ļoti bēdīgi, gan par zirga kāju, gan naudu, gan to, ka zirgu dzīve šobrīd bija tāds safe place, kurā viss ir kārtībā, viss notiek un viss ir tā, it kā ārkārtas stāvokļa nemaz nebūtu. tagad man ir par ko uztraukties pilnīgi visās dzīves sfērās. mašīna ar servisā un hvz cik maksās.

nedabūjām arī dīkstāves pabalstu. mums ir visai sarežģīta, bet pilnībā legāla, ienākumu gūšanas sistēma, kas neatbilda pabalsta gūšanas nosacījumiem. darbiņš tad nu izmaksās mazo cieto aldziņu un tā arī būs jādzīvo. biedē arī ziņas, ka sezonu, iespējams, nevarēs atsākt līdz pat septembra vidum.

ļoti pietrūkst kopādziedāšanas. var jau kaut ko dungot savā nodabā (Deadman saundtraku, piemēram), bet kaukt daudzbalsīgi un tašķīties no visām tām disonansēm un vairāku balsu kopāvīšanās, piemēram, rotāšanas dziesmās ir kaut kas pavisam cits. tas ir tā terapeitiski, atbrīvojoši un dziedinoši. kaut ko jau mēģinām ņemties - iedziedāt katra atsevišķi un tad likt kopā vienā failā un rezultātu apspriest videomītingā, bet tas ir garlaicīgi un lielā mērā bezjēdzīgi. skaidrs jau ka šāda tipa mūziku ir krietni foršāk (kop)dziedāt pašam, nekā klausīties. pirms gada Spānijā.

aprīlis

Posted on 2020.04.23 at 00:27
Tags: ,
labajās ziņās: šodien klīdām pa Kapusilu meklējot Kapusila akmenskrāvuma senkapus. bija jābūt aptuveni 1 km uz DA no Kapusila pilskalna. pilskalnu atradām, kapus nē. kopumā jau ar esošo informāciju laikam bija drusku par maz, gājām ļoti aptuveni un iespējams pamanīt traucēja arī visai izteiktais reljefs. tur ļoti skaists mežs ir. nav brīnums, ka dabas liegums/aizsargājamo ainavu apvidus. tāds mežonīgs un reljefains un dziļš. jauki pastaigājāmies. tā jau mums tos kapus nemaz par katru cenu nevajadzēja, tas tik tā, lai intersantāk klimst pa brikšņiem.

un man te izrādās ir veselas divas pasaulē skaistākās vāveres. nu jau vairākas reizes esmu redzējusi vienu pēc otras kursējam no Lazdukalna uz puriņu vai atpakaļ. diezgan tādas drosmīgas un viņām sanāk visai garš gabals pa zemi, bez kokiem skriet. vienreiz jau viena bija plūmē, apakšā Vilnītis, bet nākamā plūme bija par tālu, lai aizlektu pa taisno. sagūstīju Vilnīti un šamā aizleca tālāk. ļoti ceru, ka ne Vilnītis, nedz kāds cits no miljons apkārtnes kaķiem viņas neapēdīs.

sliktās ziņas kādā citā dienā.

Posted on 2020.04.20 at 23:56
Tags:
boredpanda: Kids Destroy Duck’s Nest, Woman Saves Cracked Egg By Carrying It In Her Bra For 35 Days

Atpakaļ 20