novembris

Posted on 2020.11.28 at 21:24
Tags:
lai gan es esmu ļoti izteikts vasaras cilvēks, es šobrīd tiešām ilgojos pēc ziemas. man gribas gaismu, mīkstumu un pūkainumu no sniega un, lai nav dubļi, miklums un pelēkumus. lai gaiss ir svaigs un kraukšķīgs un vizuļojošs. jāt pa sniegu, nevis grimt dubļos un iet leduskritumu meklēšanas ekspedīcijās.
Bricis teica, ka vismaz līdz gada beigām īsti neesot ko cerēt.

novembris

Posted on 2020.11.21 at 21:43
Tags:
dzejolītis novembra nogales tumsai

novembris

Posted on 2020.11.17 at 20:05
Tags: ,
man besī, ka prasa vai nevar iedot bezmaksas pieeju telefonizrādei Rolanda dziesma. biļete maksā fakin piecus eiro. bet izrādes uzturēšana (tb LMT rēķins) ir 180 eur mēnesī. ejiet prasiet, lai Reirs jums nopērk biļetīti, bļe.

p.s. un izrādes reklāma TV ir nevis tāpēc, ka viņa pelnītu baigo piķi un mēs varētu atļauties reklamēties valsts televīzijā, bet tāpēc, ka mums līdz gada beigām jāiztērē reklāmas laiks, kuru dabūjām kā barteru par to, ka teātris.zip filmēja un kkad rādīs Perturbonu un šobrīd jau nekas cits nenotiek un nav ko citu reklamēt.

pandēmijas dienasgrāmata

Posted on 2020.11.08 at 03:58
nu ko, priekšā gara un tumša ziema un neviens nezina cik gara un tumša viņa būs.

Oktobris

Posted on 2020.10.31 at 15:46
Tags:
Rikardo nomedīja manu pasaulē skaistāko vāveri :(

oktobris

Posted on 2020.10.28 at 18:28
Tags: , ,
pirmdien biju uz treniņu un uz pirti. nosvīdu kaut kādu smaguma gabalu nost un atstāju aukstā dīķa dibenā.
otrdien Rikardo bija pie ārsta - tagad viņš ir kastrēts, čipēts, nosvērts (5kg 250g) un novērtēts, kā apm pusotru gadu vecs.
šodien ir trešdiena, šodien ir tieši mēnesis kopš vairs nav Vilnīša. šodien ir Simjūds - veļu laika centrālā diena.
šodiena bija skaista. daudz saules un spožs, silts gaiss. gribēju beidzot iztīrīt māju un pakomunicēt ar veļiem, bet bija pārāk gaišs, lai būtu telpās. daudz ko padarīju dārzā, biju peldēt Klievī un pierijos malkas cepeškrāsnī ceptas siermaizes. joprojām zied lavanda.

šobrīd personīgi pazīstu 3 ar kovidu slimus cilvēkus un zinu divus pazīstamiem cilvēkiem zināmus mirušos.

oktobris

Posted on 2020.10.25 at 01:02
Tags:
rudens avenes vēl ražo. jālasa salstošiem pirkstiem.
manī perinās kūtrums un tumsa.
mežā gan vienmēr labi. mežā un ezerā.
Niedrāja centrālajā peldvietā šodien kopā ar mani peldējās liels, liels vēzis.

esmu vīlusies, ka tomēr notiks pāreja uz ziemas laiku. biju sacerējusies, ka tas ir atcelts.

oktobris

Posted on 2020.10.22 at 00:36
Tags:
7. aprīlī nogājām pāris km turp un atpakaļ pa Rauzas krastiem. šodien atkal nogājām pāris km turp un atpakaļ pa Rauzas krastiem, tikai pretējā virzienā nekā iepriekš. ļoti, ļoti skaisti.

oktobris

Posted on 2020.10.19 at 12:50
Tags: ,
rudens stresainākā (cerams) daļa darbā ir noslēgusies. esam pārvākušies, ievākušies, kaut cik iekārtojušies, čerezžopu palaiduši pirmizrādi, parādījuši pēdējo Perturbonu un iefilmējuši viņu teātrim.zip un vakar beidzot notika Vecmāmiņu valsts Peronā - tā teikt caur adatas aci. jo nu atkarīgs no traktējumiem, bet vismaz pēc viena no tiem - koris vakar īsti nedrīkstēja vairs izrādē piedalīties. ja būtu vēlreiz jāatceļ būtu vienkārši neizsakāms čakars un pismačs.
vakarnakt atbraucām mājās. šorīt bija uzsnidzis sniegs, nolūzis pūpolkoks un ķirsis un viss dārzs sabļucis zem slapjā sniega šļuras. uz galvaspilsētu taisos tagad nebraukt vismaz nedēļu, dzīvošu provincē un spamošu instagramā.

šo konkrēto dienu esmu nolēmusi veltīt pilnīgam kūtrumam. es gan biju nolēmusi arī bezgalīgi ilgi gulēt, bet esmu augšā jau no astoņiem, kad kaķis gribēja ārā un es ieraudzīju sniegu, nolauztos kokus, utt. un vairs nevarēju aizmigt.

oktobris

Posted on 2020.10.15 at 15:13
skan: Jessica Moss
Tags:
dabūju otro sodu savā ~10 gadus ilgajā autovadītājas stāžā. sūda pārvietojamais radars - 109 km/h 90 vietā.
pirmais sods bija par invalīdu stāvvietas aizņemšanu. vedu suni pie vetārsta, steidzos un uztraucos, horizontālie apzīmējumi bija nodzisuši, vertikālos pārpratu. samaksāju 60 Ls, kas tolaik bija drausmīgs robs budžetā.
vēl man bija brīdinājums par braukšanu bez tuvajām gaismām - pašā pirmajā reizē, kad pēc tiesību dabūšanas braucu viena pati. bet tas neskaitās.
vispār brīnos, ka man tik laba sodu statistika, jo braucu pārsvarā bez waze un pa šoseju ar atļauto ātrumu pārvietojos tiešām reti. tfu, tfu, tfu!

oktobris

Posted on 2020.10.11 at 18:22
mans jaunākais mīļākais podkāsts https://thisjungianlife.com/podcast/
neskaitot to, ka vienkārši interesantas tēmas, bieži taščos no tā, kā viņi runā, tb kā izmanto valodu un formulē domu.

Oktobris

Posted on 2020.10.08 at 13:12
Tags:
Diez man šoreiz negribas piedzerties, lai remdētu sāpes un stresu tāpēc, ka esmu iemācījusies izdarīt veselīgākas izvēles un drusku labāk par sevi rūpēties vai tāpēc, ka vienkārši baidos zaudēt kontroli?

Oktobris

Posted on 2020.10.07 at 21:09
Šodien uz mirkli pieskāros laimes sajūtai. Bija silts kā vasarā, debesis zilas, saule mazliet griezīgi spīdēja tieši acīs. Mēs lēkšojām pa tumši zaļu attālu, spalva uz zirga kakla un plīvojošās krēpes žilbinoši zaigoja saules gaismā un uz brīdi viss bija kārtībā.

Visādi citādi ļoti priecājos, ka mums joprojām ir vismaz viens kaķis. Viņa klātbūtne mazliet mierina. Rikardo ir daudzējādā ziņā pilnīgs Vilnīša pretstats, bet tas ir labi šobrīd. Viņš arī visai redzami pārdzīvoja Vilnīša nāvi. Bija trauksmains, bēdīgs un noraizējies. Tagad pamazām sāk atgriezties viņa parastais saulainums, bet viņš liekas ļoti empātisks un emocionāls zvērs. Vienīgi viņš šodien no apm 11 līdz 20 nebija mājās un tādas lietas gan rada papildus stresu un trauksmi.

oktobris

Posted on 2020.10.05 at 01:05
Tags:
visa šī nedēļa bija pilnīga elle, bet pagājšsvētdien bija skaista diena. ar mammu ārā paēdām pusdienas. neznokurienes parādījās Vilnītis un uzleca uz beņķa starp mums. es viņu lēni glaudīju, skatījos un domāju - cik gan trausls ir tāds mazs kaķītis. pirmdienas rītā es iestūķēju viņam rīklē attārpošanas tableti un aizbraucu uz Rīgu. pēcpusdienā viņu notrieca mašīna. viņš palika guļot ielas vidū, izstiepta lēciena pozā. esot bijis daudz asiņu. drīz pēc tam kāds vecāks kungs piestāja un nocēla viņu ielas malā. tur viņš gulēja līdz otrdienas rītam. mēs to nezinājām. mamma bija izlēmusi mums neteikt, ka viņš jau divas naktis nav bijis mājās. droši vien cerēja, ka atnāks un negribēja mūs uztraukt, zinādama, cik traki mums iet darbā. trešdien no rīta to izspļāva tētis. man uzreiz likās, ka viss ir ļoti slikti. sazvanījām kamiņieni, kura jau bija izstaigājusi visas apkārtnes mājas un pārbaudījusi, vai nav nejauši ieslēgts kādā šķūnī. nebija. ieliku postu Smiltenes FB grupā un praktiski uzreiz bija ziņa, ka pirmdien netālu no mūsu mājām redzēts notriekts ļoti līdzīgs kaķis. atrakstīja arī sieviete, kas pastāstīja, ka komunālais dienests kādu laiku uzglabā notriektos dzīvniekus saldētavā. viņa tur pavisam nesen bija atradusi savu Loti. sazvanījām komunālo dienestu, noskaidrojām, ka tāds kaķis ir savākts un sarunājām, ka kaimiņiene vakarā aizbrauks atpazīt. atpazina.
vakarrīt aizbraucām pakaļ. bez viņa tur bija vēl vairāki kaķīši. atvedām mājās, izķeksējām no melna miskastes maisa un apglabājām laukumiņā starp vecāsmammas pojenēm, ķirsi un lielo jasmīnu. turpat blakus beņķim, uz kura sēdējām pusdienojot. zem lampiņām.

manā dzīvē ir bijuši vairāki ļoti mīļi kaķi. arī jaunais kaķis ir mīļš un esmu paspējusi viņam pieķerties. un man nekad ne par vienu dzīvnieku nav licies, ka tas ir vienkārši/tikai kaķis vai vienkārši suns vai vienkārši zirgs. bet Vilnītim bija pavisam cits mērogs. viņš bija mazs kaķītis, ar bezgalīgi lielu auru. daudziem, kas bija viņu redzējuši tikai bildēs, likās, ka viņš ir ļoti lielizmēra kaķis. bet, nē, pavisam maziņš, viegliņš un nekad ar lieko svaru. ķēniņdēls no kšatriju varnas. ātrs, ass, precīzs, izveicīgs, ar milzīgu harizmu un gribasspēku, augstprātīgs, neiecietīgs, lepns, majestātiski labvēlīgs, ļoti, ļoti skaists un gudrs. drosmīgs un bezbailīgs. pārgalvīgs. ar caururbjošu skatienu un ļoti koncentrēts. apbrīnojams. un viņam bija tikai 7 gadi.

pasaulē nav nekā skaistāka par Vilnīti un maiju. Vilnīša vairs nav, bet līdz maijam - bezgalīgi tālu.
paldies visiem par līdzjūtībām un atbalstu.

Posted on 2020.10.02 at 01:55
Tags: ,
Viss, ko man gribas ir peldēt biezā, bezgalīgas mīlestības miglā. Pelēkā, mīkstā un siltā - kā Vilnīša kažoks.

Vai vismaz kripatiņu tās sajūtas, ka, ja es tiešām, tiešām visu palaistu vaļā un kristu - mani kāds noteikti noķertu.

Posted on 2020.09.30 at 14:32
Tags:
Vilnīti nobrauca

septembris

Posted on 2020.09.26 at 22:33
Tags:
Ap trijiem izbraucu no Rīgas. Tik daudz mašīnu visur, visu ceļu, visos virzienos. Nopeldējos Klievī. Pārrados mājās. Priecājos satikt mammu un kaķus. Uzsildīju un paēdu, trešdien, braucot uz Rīgu, ledusskapī aizmirsto, līdzņemšanai sagatavoto, sautējumu. Un aizgāju uz svecīšu vakaru kapos. Ļoti sirreāls. Septembra beigas, astoņi vakarā, +20 grādi, tumsā klusināti, bet priecīgi čalodami klimst cilvēki t-kreklos. Visur, visur, visur deg sveces un no kapu kalna augstākās vietas, skaļruņos, skan Melanholiskais valsis, bet starp kokiem uz augšu spraucas trekns sinepjukrāsas mēness. Stundu nostaigājos pa kapiem un ļoti sailgojos pēc vecvecākiem.
Veļu laiks sācies, lapas birst, bet vasara aizmirsusi izkāpt no vilciena un brauc mums līdzi. Kavējies vēl, mīļā.

Sen nebiju tik ilgi bijusi Rīgā - četras dienas. Drausmīgi nogurdina. Vēl visa nākamā - pirmizrādes nedēļa jāizdzīvo.

septembris

Posted on 2020.09.23 at 00:18
man:: K. migrēna, bļe
Tags: ,
rudens ekvinokciju atzīmēju ar mežonīgiem auļiem pa bezgalīgu, nokultu rapšu lauku. bija glāsmaini silts un spoži spīdēja saule. zirgs trinās kā uzvilkta atspere jau labu brīdi pirms tam un gaidīja mazāko zīmi no manis, ka var skriet. man likās, ka viņam pa acīm, ausīm un nāsīm nāk dūmi. tiklīdz zīme bija (es pat teiktu, ka sekundes simtdaļu pirms tās), viņš no vietas katapultējās auļos. man likās, ka moš būs gonkas ar ceļabiedriem, bet otrs zirgs vispār netika mums līdzi, lai gan centās, ko spēja. mēs jau sen bijām apstājušies, kad viņi vēl bija visai tālu aizmugurē. sajūta tādos, savstarpējā uzticībā balstītos, auļos ir pilnīga maģija un brīnums un kaut kas, kā dēļ ir vērts dzīvot. manliekas ļoti svētīgi sākt tumsas uzdzīves laiku ar kaut ko tik virmojošu, līksmu un dzīvespriecīgu.

staļļa saimniece teica, ka novērojusi, ka manam zirgam izteikti mainās seja/vaibs, kad es atbraucu. citiem zirgiem, kas pie viņas pansijā, tā neesot. viņš ikdienā esot neitrāls - ne īpaši priecīgs, ne bēdīgs - nu vienkārši ir. bet, kad es atbraucu, tad viņš izstarojot prieku un esot tāds šķelmīgs. man pašai grūti novērtēt, jo nezinu kāds viņš ir, kad neesmu klāt, bet, ja nu ir kā viņa saka, tad jūtos ļoti pagodināta un pateicīga. es vispār jūtos pagodināta un pateicīga par mūsu attiecībām.

(runājot par zirgu sejas izteiksmēm - https://www.sciencemag.org/news/2015/08/horses-capable-humanlike-facial-expressions)

visādi citādi - K. atsākušās migrēnas lēkmes + vakar kompja pašai maliņai uzšļakstījās mikrošļuciņa baltvīna. uzreiz visu noslaucīju un izslēdzu līdz šim vakaram, bet čakarējas, bļe. vairāki taustiņi nespiežas utt. kompja problēmas mani allaž piemeklē tam īpaši nepiemērotos brīžos.

septembris

Posted on 2020.09.18 at 20:20
man:: gribas tēju
skan: K. čeko Skaņu meža izsludinātos ārtistus
Tags:
visu dienu kliegdamas iet pāri dzērves. pāri un prom. arī daži zosu bari. tas vienmēr ir bēdīgi.
prokrastinējot pieaugušo cilvēku dzīvi, aizbraucu sēnēs. lai gan īsti jau nebija laika ne klimšanai pa mežu, ne pēc tam sēņu tīrīšanai. ļoti gribējās pabūt mežā. mežā vienmēr ir labi.
sēņu daudz, bet ne tādas, kā es gribēju (es cerēju uz seksīgajiem apšu kundziņiem).
salasīju groziņu ar visādām random bekām un pāris sauju gailenes. nopeldējos Niedrājā, vējš traki pūta un ūdens diezgan auksts.
uzvārīju beku krēmzupu un turpināšu prokrastinēt pieaugušo cilvēku dzīvi ar Heroes of Might and Magic III: Horn of The Abyss.

septembris

Posted on 2020.09.17 at 00:51
Tags: , ,
deviņos no rīta Cēsīs dabūju deviņus divniekus tehniskās apskates cedelē.
pārbraucu mājās, nolasīju avenes, cik nu bija gatavas, novācu vēl šo to, kam varētu skādēt rīt solītā apokalipse, pagulēju 25 min, nopeldējos Klievī (ūdens virskārta pat likās silta) un braucu uz pirmo sapulci jaunajā kabinetā. tur ir diezgan jauki. pēc sapulces pāris stundas melanholiski klīdu pa Akropoli, domājot par kostīmiem, kurus vajag topošajai izrādei, bet īsti nav skaidrs kādus un budžeta arī īsti nav, bet līdz pirmizdrāzei atlikušas 2 nedēļas. nopirku sev jaunu mugursomu un braucu atkal atpakaļ uz provinci. drausmīga tumsa visapkārt un ir vēl tikai septembris. kaķi jau gaidīja pie durvīm. jaunais kaķis laikam spēj (un vēlas) apēst neierobežotu daudzumu slapjās barības (un viņš pāris stundu laikā pēc uzlikšanas padirsa savu fancy atstarojošo kaklasiksniņu).

tik daudz kam vajag piķi.

es pis to pieaugušo cilvēku dzīvi.

Atpakaļ 20