decembris

Posted on 2019.12.07 at 13:52
Tags: ,
pirms pāris dienām bija daudz smukāk )

novembris

Posted on 2019.11.28 at 14:29
skan: viss pilnīgi kluss
Tags:
atvēru putniņu restorānu. likās, ka paies kāds laiks kamēr tas tiks pamanīts. jā - tas laiks bija apm. 10 minūtes.
3 veidu zīlītes, zaļžubītes, dzilnīši, zvirbuļi, žagata un ļoti skaists, apkārtnē iepriekš nemanīts, kaķis (mazliet līdzīgs Vilnītim - pelēks un puspūkains).

pavasarī, jau putniņu restorāna sezonas noslēgumā, salasījos, ka pārmērīgs sauleņu patēriņš dažiem mazputniņiem veicina neauglību. nopirku šogad maisu ar kaut kādu maisījumu, bet protams, ka viņi izlasa saulenes un kaut kādus tos random graudus atstāj.

novembris

Posted on 2019.11.28 at 02:51
skan: kuras krāsns
Tags: ,
ir vēla novembra pēcpusdiena. strauji un nepielūdzami krēslo. ir jau visai satumsis, bet vēl nav ieslēgta gaisma un aizvērti aizkari. uz grīdas raustās ielas apgaismojuma un vēja pluinītu ābeļzaru radītas ēnas. vecāmamma apsēžas pie plīts, lai to iekurinātu. blakus istabā sēž vecaispaps un skatās tumšumā. viņš nav iesnaudies, viņš klausās Latvijas radio. lielajā istabā, uz apaļā galda apakštasītē ir viņa nomizoti āboli. tumsā. sīpoliņi un antonovkas. viņš tos ir nomizojis man. es esmu maza. ļoti iespējams vēl nemaz neeju skolā.
plītī apmierināti ierūcas uguns un, neritmiski sprakšķēdama, aizdegas malka. drīz sāks klusi šņākuļot tējkanna. vecāmamma piecelsies, ieslēgs virtuvē gaismu un šis mirklis izgaisīs. mēs ēdīsim vakariņas.

es nezinu kāpēc, bet šis mirklis man asociējas ar nāvi. tur ir klusa, maiga un mierīga tumsa, drošības sajūta, rūpes un mīlestība, klātbūtne un uguns, kas iedegas. siltums, kas izplešas un uzvar. un mazliet baiļu. šis mirklis ir man ļoti mīļš. un man gribas, lai tajā mirklī pa Latvijas radio skanētu Nora Bumbiere. es gribētu nomirt ar tādu sajūtu, kāda man ir šajā mirklī.

novembris

Posted on 2019.11.24 at 16:46
man:: pohas
skan: krāsns kuras
gandrīz aizbraukt uz Alūksni, ir kļuvis par ikgadēju pēcspēlmaņu nakts tradīciju. kā pērn, tā šogad pamodos autobusā, kad tas jau bija kādu laiku nostāvējis Smiltenē un taisījās drīz braukt tālāk.

prieks par Klāvu, bet šī bija nenormāli garlaicīga un neinteresanta ceremonija. neatlika nekas cits kā laiku īsināt ar spirtotiem dzērieniem. un tādēļ man tagad gribas: saldējuma kokteili, ceptu olu, kkādas fancy roltontipa nūdeles, picu, augļu salātus, svaigi spiestu apelsīnu sulu, boržomi, arbūzu, kaut ko ar pesto (to nenormāli garšīgo vegan pesto, ko var dabūt Gemosā), asu, tomātainu zupu, portobello burgeri, koftas (tādas, kā kādreiz deva Kamadenā), mitru burkānkūku ar bieza, garšīga krēma pildījumu un virskārtu, sīpolu gredzenus (tādus taukainus, kā taisa Kristaps Krēsliņš) un pavisam mazliet kondensēto pienu.

P.S. vīrs no galvaspilsētas atveda saldējuma kokteili, pupiņu burgeri un frī ar sieru un dārgo, garšīgo apelsīnu suliņu <3

jūnijs - septembris

Posted on 2019.11.17 at 23:40
Tags:
jūnija vidus - septembra vidus provincē )

ļoti, ļoti ceru, ka nākamvasar vairāk būšu mājās. šī gada vasara bija diezgan kreizī.

novembris

Posted on 2019.11.17 at 19:27
Tags:
nepatika Baltais helītis. vizuāli ļoti skaisti, tāpēc žēl, ka nespēju uz to skatīties kā mans paziņa, kas studē scenogrāfiju - kā uz 3h ilgu gleznu. ļoti skaists balkoniņš (bet tikko Vēlajā mīlā arī bija skaists balkoniņš). tekstā un darbībās trūkst iekšējās loģikas. es nesaprotu kāpēc pāvesta ilggadīgs sekretārs viņam tur uzdod tādus jautājumus, uz kuriem čista viņam būtu jāzina atbildes (manuprāt, vienīgais jūtamais iemesls, ir Alda vēlme, lai šie teksti tiktu pateikti un tas neliecina par labu dramaturģiju). vai, piemēram, otrajā cēlienā - balkoniņam smuki "vējā" plīvo aizkari, bet tu sēdi un domā, diez kā viņi pavāks viņus malā, lai atkal varētu ielidot helītis - un Kaspars pieceļas pamīcās ap tiem aizkariem, atver tos un atkal aiziet prom no turienes - skaidrs, ka viņu vada nepieciešamība pavērt ceļu helītim, nevis tēla iekšējā loģika. un tā daudzās vietās. to helīti es arī līdz galam nesapratu. Guna pirmo reizi mūžā nelikās laba. šādu viņas steberēšanu var redzēt vairākās citās veco cilvēku lomās. protams, ka vienam cilvēkam ir kkādas ierobežotas iespējas, bet te es redzēju tikai steberēšanu, nevis tēlu (totāli nevainoju mīļo Gunu, bet režiju un/vai materiālu). Miša šajā izrādē runā klusi un neartikulēti (Brodskī bija nesalīdzināmi labāk), attiecīgi, lai gan sēdēju 4. rindā, turpināju klausīties Viļa lasīto latvisko tulkojumu austiņās arī angļu tekstu laikā - kopumā nav baigi ērti. bet Miša uzplauka īsajos dejas iestarpinājumos. teksti kopumā rada sajūtu, ka Aldim ir reāla vajāšanas mānija un bailes, ka visi ļaunie liberāļi, kuri patiesībā ir totalitaritāļi, cenšas nozagt viņa eiropu. un visas tipa smieklīgās vietas likās ļoti nodrāztas un neasprātīgas. karoč viss likās tāds ļoti izdomāts un bez iekšējās dzirksteles. drusku arī radās sajūta, ka tas kopumā ir kkas tāds, kā skroderdienas - ko uzbliež un tad bez prieka atspēlē pa visām lauku un mazpilsētu estrādēm, lai sapelnītu piķi - tikai šis tādā starptautiskā mērogā.
maestro G. feisbukos bija ierakstījis, ka šīs izrādes atslēga esot ieslēpta intervijā ar Aldi pēdējā KD. ziņkāres vadīta izlasīju un vēl vairāk pārņēma sajūta, ka es nemaz negribu tur neko mēģināt atslēgt.
un vēl - aizvien vairāk nostiprinājās sajūta, ka Aldis jau kādu laiku atrodas "karalis ir kails" situācijā.

novembris

Posted on 2019.11.16 at 02:02
Tags: ,
turpinu priecāties, ka šajā darbā un kolektīvā ir iespēja izpausties dažādos veidos un justies droši to darot. man tiešām prieks par iespēju atkal izlikties par kostīmu mākslinieci un scenogrāfi un man tiešām arī patīk mūsu kopdarba (es, vīrs un gaismu mākslinieks + režisora vēlmes) rezultāts. vispār man liekas, ka darbs šajā komandā man palīdz lēnām kratīties vaļā no vismaz dažām unsafe/insecure attachment issues šķautnēm.
+ vīrs uztaisīja izrādes scenogrāfijai ļoti skaistu galdu - es gribētu visādas tādas lietas arī mājās, bet, kā zināms, kurpnieku sievas staigā basām kājām..

novembris

Posted on 2019.11.13 at 23:19
man:: besis
skan: Jānis aiz muguras ķibina pulksteni
Tags:
paldies, ka pasaulē ir stokpots. neesmu bijusi mājās vairāk nekā nedēļu (mamma bija aizbraukusi pakurināt uz dažām dienām). kā atbraucām no Rēzeknes viesizrādes, tā dzīvojam pirmspirmizrādes stāvoklī. naktsmītnē uzturos tikai naktī, gatavot līdzņemšanai nav enerģija. un laika. labi, ja atrodas enerģija un laiks aiziet līdz stokpotam, lai apēstu kaut ko jauku un garšīgu un normālu, nevis kkādus balto miltu aizbāžņus (starp citu Narvīša lēcu salāti ir visai labi, vienīgi nav vegan un cik tad var).
paldies [info]vaarna par jauko pārsteigumu aizvakar (vakar? kad tas vispār bija?) - tas bija tieši tas, kas man nepieciešams.

parīt pirmizrāde, tad otrizrāde, tad pusotra brīva diena, 19.11. jau jābūt Daugavpilī, trešdien izrāde Dpilī un pēc tam brīdi kaut kāds maaaazliet mierīgāks periods ar lielāku potenciālu pabūt mājās, pakurināt krāsniņu un satikt zirdziņu. vien tas, ka visādas atskaites līdz gada beigām jāuzraksta un kkādos pilnīgos nelaikos un superierobežotā laikā jāsamēģī zsv koncerts.

atgriežoties pie aktuālajām lietām - ja kāds zina, kur šobrīd šajā pilsētā var nopirkt kko šādu, lūdzu neslēpiet to no manis. es esmu izskrējusi miljons veikalus un humpalas. nekur nav. bet ļoti vajag. der arī dzeltens vai bronzīgs. galvenais, ka tāds pieguļošs, ar negarām piedurknēm un tāds, no kura nekrīt ārā krūtis.

Posted on 2019.11.08 at 02:35
man:: No Rēzeknes
skan: Buss grab
Tags:
Tvnet: Dzeltena līnija un anonīma kundze rada milzu galvassāpes autovadītājiem Sarkandaugavā

novembris

Posted on 2019.11.03 at 20:38
Tags: ,
novembra krēsla ar novembra miglu pļavās dejo lēnas un morrīgas dejas. debesis ir zemas, pelēkas un klusas. tās retumis šķērso vien kraukļi un vārnas, īsi un griezīgi sasaukdamies. tālu, dūmakaini violetā mežmalā ganās stirnu bariņš. zirga spalva pārvērtusies no zīdainas un glāsmaini mirdzošas uz biezu, blīvu, matētu un pufīgu kažoku. apkārt nekā nav, viss ir apstājies, mēs esam vieni paši un dodamies pāri laukam.
mūs izseko tumsa.

novembris

Posted on 2019.11.02 at 20:22
Tags:
sen nav nekas par ēdienu rakstīts, bet šodien esmu līksma - izdevās reanimēt mīļu bērnības ēdienu - krāsnī, oglēs ceptus kartupeļus. it kā jau nekas sarežģīts, bet kādreiz ar to nodarbojās vecaispaps un arī mana mamma īsti nezināja par niansēm. daži iepriekšējie mēģinājumi nebija izdevušies pārāk labi. ja ieliek par ātru - sadeg. ja ieliek par vēlu - iekšā zaļi. tad nu šodien beidzot sanāca perfekti. un TĀ smarža ir tikai un vienīgi oglēs ceptiem kartupeļiem.
kādreiz ēdām ar biezpienu, bet man tagad ir jauna aizraušanās, fermentēti indijas riekstu krēmsieri. beisik "bezpienam" vai riekstrikotai vajag sablendēt 2 glāzes mērcētu indijas riekstu, iejaukt masā 2 probiotiku kapsulas (lietoju šīs) un uz nakti atstāt uz siltas plītsmalas. pēc tam jau tālāk var lietot kā biezpienu vai sajaukt ar visādām garšvielām, veidojot kādu krēmriekstsieru vien gribas.

karoč, esmu ļoti pieēdusies vienkāršas, bet lieliskas vakariņas - oglēs cepti kartupeļi + fermentētu indijas riekstu bezpiens + jūraszāļu ikri no ikejas. un pudele alus, ho ho ho.

maijs/jūnijs

Posted on 2019.10.29 at 21:39
man:: ārā -3
Tags:
maija vidus - jūnija vidus provincē )

oktobris

Posted on 2019.10.29 at 19:30
Tags: ,
pēdējā laikā mana dzīve man pašai asociējas ar braukšanu tumsā. es tikai braucu un braucu un apkārt ir bieza, melna tumsa. acis grauž pretimbraucošo uguņi, es noduru skatienu un sekoju baltajām nepārtrauktajām vai pārtrauktajām līnijām. tieši mašīnas priekšā iznirst liela briežu govs. tik tuvu, ka nevar redzēt viņas kājas. tikai sānu un pagrieztu galvu ar samulsušu skatienu. liekas, ka nav nekādu iespēju izvairīties no sadursmes, bet tad viņa atkal pazūd. un es turpinu braukt, pat nepaspējusi pārlikt kāju uz bremzēm. iepriekšējā reizē, kad braucu, dzīvas briežu govs vietā, nācās slalomot starp vairākām lielām kažokotām, asiņainām un gaļainām čupām uz šosejas. kādam citam nebija bijusi tik veiksmīga un mirklīga tikšanās.
katrreiz, sākot braukt, domāju, ka jāuzliek kaut kas jauns un foršs un interesants, bet pēc ļoti ilgas domāšanas un muļļāšanās atkal un atkal uzlieku Low. un tad atbraucu mājās un ir auksts, naktī kurinu krāsni un spēlēju HOMM 3. kad esmu sagaidījusi brīdi, kad var taisīt ciet šīberus, ielienu gultā un aizveru acis, tad man atkal rādās tās līnijas. tumsa un baltas nepārtrauktas un pārtrauktas līnijas, kas lokās, vijās, reizēm pazūd un tad atkal atsākas. kaut kas, kam var mēģināt sekot, cerot, ka tās kaut kur aizvedīs. izvedīs no tumsas. jo nekā cita, kam sekot jau nav.

ir tikai oktobra beigas un priekšā daudz garu, tumšu un aukstu mēnešu, kuros būs ļoti daudz šādu garu, tumšu un aukstu braucienu.
es tikai ceru, ka tās baltās līnijas nepazudīs. ka nepaliks tikai kaila un nepielūdzama tumsa visapkārt. un briežu govs.

Posted on 2019.10.27 at 20:54
Tags:
tvnet: Vīrietis piedzeras pats pret savu gribu, jo viņa zarnās iekārtojies vesels “alus brūzis”

Posted on 2019.10.27 at 19:05
Tags:
tvnet: Šogad gadu mijā varēja būt 11 brīvas dienas pēc kārtas, taču tā nebūs

oktobris

Posted on 2019.10.23 at 02:47
man:: besis
skan: K. jau čuč
Tags:
šorīt pamodos Liepājā, pabiju Saldū, Rīgā, Salaspilī, aizmigšu Smiltenē.

Nedēļas laikā bijām ar bērnu izrādi Tukumā un ar VV Kuldīgā un Liepājā. Vēl priekšā Latgales braucieni novembrī.
Baigā tabora sajūta un kopumā diezgan nogurdinoši, bet dzīvi ļoti atvieglo tas, ka visa komanda nenormāli forša.
Visu laiku ir pleca un aizmugures sajūta.

Posted on 2019.10.18 at 20:25
Tags:
Amfidepresanti

Posted on 2019.10.14 at 22:16
Tags:
delfi.lv: Darba sākšana pirms desmitiem rītā ir pielīdzināma spīdzināšanai, secinājuši pētnieki

oktobris

Posted on 2019.10.14 at 12:08
Tags:
vakar pamodos Smiltenē, samīļoju zirgu Mūrmuižā, nopeldējos Sauriešu karjerā, apmeklēju koncertu Viļņā un aizmigu Salaspilī.

par koncertu - sākumā patika, ļoti centos pieslēgties, bet īsti nesanāca, tad klausījos vienkārši ar prātu. ļoti patika trombona daļas. pēc tam mazliet noguru - nu kā, kad pārēdas un vairs neiet iekšā un beigu beigās piedzīvoju nelielu panikas lēkmi.
karoč pirms koncerta visu zāli, ar ļoti augstiem griestiem, pamatīgi piepūta ar dūmiem. tā, ka vispār neko nevar redzēt. izskatās jau smuki, bet man tie dūmi kaut kā ne visai - nekad neesmu baigā sajūsmā. man mēdz būt viegli alerģiska reakcija - aizliekas deguns ciet, nepatīk kā viņi ož, liekas pretīgi, ka viņu visu laiku jāelpo, grauž acis un izsusē kontaktlēcas. reizēm ir arī viegla nelabuma sajūta. bet nu labi, māgsla prasa upurus, sēdēju un klausījos. kaut kur ap skaistajām trombona vietām dūmi jau bija mazliet paklīduši un varēja redzēt, piemēram, gabaliņu no prožektoru stangas. bet tad viņi ņēma un sāka atkal pūst dūmus, tā ka viss ir pizģec pilns un man sākās sensorais overloads - dūmi+troksnis. kādu brīdi hvz kāpēc centos to apspiest, bet tad izgāju ārā. gribējās ilgi vnk iet, būt kustībā un elpot svaigu gaisu. kad biju apgājusi pāris kvartālus, koncerts arī beidzās.

karoč, Anglikāņu baznīcā pirms X gadiem Sunn o))) patika labāk.

oktobris

Posted on 2019.10.10 at 01:14
Tags:
īsumā par svarīgāko jeb "tev to nesaprast"

p.s. tik skaisti. tāda tīra māgsla.

Atpakaļ 20