septembris

Posted on 2022.09.24 at 20:57
Tags:
man pieliekamajā stāv tomāts no Severodvinskas.
sāku rakstīt garu postu par to kā man te pēdējās dienas ir gājis ar krieviem, bet noguru. varbūt rīt uzrakstīšu. baigi sarežģīti.

augusts

Posted on 2022.09.01 at 21:27
augusts )

augusts

Posted on 2022.08.30 at 13:41
vasara atvadījās ar zibeņiem un pērkoniem. un aizgāja.
paldies, tu biji forša. bija daudz piedzīvojumu un daudz brīnumu.

augusts

Posted on 2022.08.24 at 12:23
Tags:
nezinu kāpēc, bet man regulāri gribas iet uz mežu tumsā. bieži nē, bet regulāri gan. neizmantojot lukturīti, protams. sen nebiju bijusi. vakar ap astoņiem aizbraucu līdz Spicierim. pa Ieejas takām aizgāju līdz izcirtumam, kurā ir kaut kāds mani uzrunājošs vaibs. man vakar prasījās tieši uz turieni aiziet. uzkāpu nogāzē un ilgi sēdēju uz celma. pa to laiku satumsa. tagad satumst jau tik agri un strauji. kaut kad saņēmos iet atpakaļ uz mašīnu. sāku iet, pa citām Ieejas takām. jau tā bija tripīgi. droši vien tas tripīgums arī ir tas, kas mani velk uz mežu tumsā. arī ziemas spelgonī mēdzu iet. bet šoreiz pilnīgi norāva jumtu, jo mežs bija pilns ar jāņtārpiņiem, kuri te uzmirgoja, te nodzisa. visur, visur visapkārt. es esmu arī iepriekš redzējusi jāņtārpiņus, bet nekad tik daudz un tik intensīvi. apkārt tumša, bet silta nakts, vienīgā skaņa - intensīvi sienāži/siseņi/cikādes (diemžēl neatšķiru viņu dziesmiņas), mežs klusi elpo, katra izelpa smaržo pēc sūnām, skujām un kaut kā salda. un spīdvaboļu gaismiņas. tos, apmēram, 3 kilometrus gāju ļoti ilgi, jo bieži vienkārši stāvēju un blenzu apkārt. šķita tik neticami un sirreāli.
pasaule ir pilna ar brīnumiem.

Latvijā ir divas spīdvaboļu sugas - jāņtārpiņš un mazais jāņtārpiņš. mazais esot visai rets, bet tā kā parastais spīd jūnijā, bet mazais augustā, pieņemu, ka satiku tieši mazos.

ap vienpadsmitiem beidzot biju aizgājusi atpakaļ līdz Spicierim. pasēdēju vēl kādu laiku uz laipas un tad plika ielīdu ezerā. gulēju tumsā uz muguras ūdeni un skatījos zvaigznēs.

ezers + mežs = vislabākā vieta pasaulē

p.s. no rīta ķemmējoties atradu matos briežuti

augusts

Posted on 2022.08.22 at 19:53
manliekas vēl neviena vasara nav paskrējusi tik ātri kā šī

provinces dzīves piezīmes

Posted on 2022.08.09 at 11:50
Tags:
* ir iestājies tas laiks, kad nevar tā vienkārši izvēlēties - šodien gribas ēst to/gatavošu šito. viss ir jādomā un jāplāno, lai maksimāli samazinātu fūdveistu un pēc iespējas vairāk izmantotu visu to, kas vienlaicīgi nāk gatavs dārzā un ir steidzami jāēd (vai kaut kā jāpārstrādā lietošanai ziemā). kabači, sviesta pupiņas, cūku pupas, gurķi, tomāti, utt.
* gurķi. gurķi ir jocīgs augs. tu vari katru dienu cītīgi izskatīt visu gurķokni un nolasīt visus normālā izmēra gurķus. un tāpat tur uzradīsies vairāki milzīgi, pārauguši sēklinieki. vai arī - nolasi gurķus. ej garām gurķu dobei citās darīšanās - skaties, ka kārtējais gurķis uz pāraugšanas robežas lūr uz tevi un ņirdz. ej klāt un gribi noraut - viņš ir izgaisis. un tā vienmēr ar tiem gurķiem ir.
* noraku kartupeļu dobi. varēja jau vēl augt, bet vienā galā bija iemetušās kolorado vaboles. sākumā gribēju likvidēt tikai skarto reģionu, bet tam nebija skaidri izteiktas robežas, tāpēc beigu beigās noņēmu visus. pagājšnedēļ no tās pašas (augstās) dobes novācu cūku pupas. ja neskaita vaboles, tas viss bija baigi kruti. pavasarī, stādot, neņēmu nost lapu kārtu, ko rudenī saberu uz visām dobēm. ierušināju kartupeļus iekšā tāpat. un pupas. kartupeļiem augot, vēl pāris reizes pabēru sapļauto zālīti, ne ļoti biezā kārtā. kartupeļi, pupas un arī kliņģerītes izauga cauri, nezāļu ļoti maz. viss līdz šim brīdim bija paspējis sadalīties. zeme joprojām melna un neizēsta, kā kartupeļi to mēdz darīt. irdena un pilna resnu slieku. pupas dod augsnei slāpekli un novēroju, ka tieši blakus pašām pupu saknēm ir vislielākie kartupeļi. un pateicoties mulčēšanai, kartupeļi bija ļoti tuvu zemes virskārtai un nekur dziļi nebija jārokas. es gan šitā jau pāris gadus daru, bet šoreiz tā apzināti pievērsu uzmanību visām šīm detaļām.
pabaroju atbrīvoto dobi ar 2 maisiem pussadalījušos zirgu mēslu, sarušināju viņus kaut cik zemē un iesēju visādus salātus rudens cēlienam.
* šogad kaut kā neaizmetas ķirbji. ir daudz tukšo ziedu. tikai vienam bija aizmetušies 2 ķirbīši. viens aug labi, viens bija izdomājis padoties un kamēr biju Valmierā atvienojās no mātes un nopuva.

šī vasara paskrien tik ātri, kā mazas, siltas gaismas lodītes lēciens melnā bezdibenī

tako salāti pēc aptuvenas trimdas latviešu receptes ar daudzām manām izmaiņām

Posted on 2022.08.02 at 20:24
man:: jāmazgā trauki
skan: mušas
Tags:
manas šīvakara pusdienas diezgan ietekmēja tas, ka bija pienācis pats pēdējais brīdis apēst mazu, no pērnā gada aizķērušos ķirbīti. un kuram gan augustā gribas ēst vecu ķirbi. tāpēc atcerējos gan par indiāņu trīs māsām (ķirbis, pupiņas, kukurūza), gan tako salātiem, ko ēdām pie Amandas mammas Amerikā. toreiz es gatavošanai nepievērsu lielu uzmanību, bet daudz maz atceros, ko un kā es ēdu un šī būs tāda kā netieša restaurācija.

galvenā sastāvdaļa jeb pildījums:
nelielos gabaliņos sagriezti dārzeņi - ķirbis, kabača gals, drusku paprika, tomāti + kukurūza un sarkanās pupiņas no bundžas;
sīpols, ķiploks;
garšvielas - Amandas mamma bēra gatavu tako garšvielu maisījumu. man tāda nav, tāpēc lasīju kopā pati - kumins, čilī, paprikas pulveris, raudene, sāls, varbūt kaut kas vēl, ko jau paspēju aizmirst.

lielā pannā, nelielā eļļas daudzumā apcep čilī pārslas, piegāž gandrīz visus sīpolus un gandrīz visus ķiplokus, drusku apcep un piegāž pārējos dārzeņus (izņemot pupiņas). pieber garšvielas un sāli. cep/sutina zem vāka - tā, lai viņš vienlaikus nav ne sauss, ne šķidrs, bet viss tāds kopā savilcies.
tikmēr uz otras, mazākas, pannas, sataisa refried beans - apcep atlikušo sīpolu un ķiploku, piegāž pupiņas, drusku pacep un tad visu samačkā ar kartupeļu stampiņu un vēl pacep. cik daudz mačkāt ir gaumes jautājums. manā gaumē ir par 2 trešdaļām samačkātas pupiņas.
kad otrā pannā visi dārzeņi mīksti, tad iegāž pupiņas tur un visu labi samaisa kopā + pievieno arī krietnu sauju svaigas kinzas (manā gadījumā tālredzīgi sasaldētas, jo dārzā visa jau sen pāraugusi un aizgājusi ziedos un sēklās).
trimdas latvieši to visu gatavoja vienā pannā, bet tur bija liels uzsvars uz pupiņām un ļoti maz citu dārzeņu, man šajā variantā negribējās, lai viss ir samačkāts, tāpēc taisīju divās.

tālāk vienkārši krāmē visu kārtās uz šķīvja:
1. krietna sauja kukurūzas čipsi/tortijas - ar roku salauza vidēji lielās drupačās;
2. pupiņu - dārzeņu šļura;
3. pēc izvēles rīvēts siers/vegan siers (nezinu, kas tas bija par sieru, ko likām salātos Amerikā. es tagad sarīvēju kāds nu man ledusskapī bija. kaut kāds ļoti parasts siers)
4. svaigi zaļumi, jeb pareizāk sakot, kinza. tiem, kas neēd kinzu, iespējams var palīdzēt pētersīļi.
5. krietns slānis ar sagrieztām salātlapām. man šķiet, ka trimdā tas bija ledussalāts. es vienkārši salasīju pēc iespējas nepāraugušākas random salātlapas pa dārzu. vēl es tur ļoti labprāt pievienotu svaiga avokado šķēles, diemžēl uz sitienu dabūt labu avokado mazpilsētā nereti ir nereāli. tāpēc nācās iztikt bez.
6. visu pārlej ar veikalā pirktu meksikāņu mērci. es biju nesen kaut kādu nopirkusi Depo un to arī uzgāzu. gan jau var iespringt un šmorēt pats, bet mans šodienas uzstādījums bija minimāla piepūle.

droši vien kaut ko aizmirsu pierakstīt, bet tāpēc es pati nekad negatavoju tieši pēc svešām receptēm un iesaku tāpat darīt arī jums.
tā dārzeņu šļura ir ļoti garšīga. es apēdu krietni vairāk nekā man reāli gribējās un, ja kaut kas vēl paliks pāri pēc tam, kad būs atbraucis un paēdis vīrs, tad to es rīt satīšu burito un paņemšu līdzi uz Valmieru.

jūlijs

Posted on 2022.08.01 at 20:59
Tags:
jūlijs )

jūlijs

Posted on 2022.07.29 at 13:40
man:: ļoti bēdīgi
svīre tomēr aizlidojusi tālāk. pavisam, pavisam prom. pie pēdējā ceļa posma cilvēkiem pēkšņi palikusi ļengana, ar taksi sūtīta uz Pūri, bet pa ceļam nomirusi.
Drauga spārns domā, ka sākusies infekcija no kaķa koduma un, ka būtu vajadzējis ātrāk iedot antibiotikas. tagad es zināšu, ka nav nemaz ko ļoti priecāties, ja kāds kaķa ievainots putniņš vai nu pats vai ar cilvēka palīdzību tomēr izdzīvo un aizlido. izrādās kaķa siekalās ir nāvējoša baktērija, kuras radīti iekaisumi nonāvē lielāko daļu putnu, kas izglābušies no kaķiem, bet ir sakosti. tagad domāju, ka vajadzēja vakar no rīta, pirms sūtīšanas tālajā ceļā uz Pūri, aizbraukt ar viņu tepat līdz tehnikuma klīnikai. varbūt būtu dabūjusi tās antibiotikas.

Of the birds rescued alive from the mouths of cats, approximately 40 per cent died from the direct effects of the bites, and approximately 60 per cent died from Pasteurella multocida infection.
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7376178/
p.s. arī cilvēkiem tā kaķu siekalās esošā Pasteurella multocida var visai strauji izraisīt septisko šoku, smagu iekaisumu ar nepatīkamām sekām, utt.

jūlijs

Posted on 2022.07.28 at 16:27
kārtējo reizi pierādījās, ka ciba ir mans medijs. 60+ šāres manā privātajā FB profilā un 60+ šāres Smiltenes grupā, bet vedējs svīrei atradās tieši te un praktiski uzreiz kā ierakstīju. citu piedāvājumu īsti nebija.
no rīta bija drusku bail iet skatīties, kā svīrei iet. ļoti negribējās ieraudzīt, ka pa nakti nomirusi. bet gluži otrādi. viņa bija atpūtusies un izgulējusies pie savas siltā ūdens pudeles. bija ņipra un moža, skrapstinājās pa savu kasti un braši vicināja spārnus - kas bija ļoti atvieglojoši - tas nozīmē, ka spārni nav lauzti un viņa varēs atgriezties savvaļā un dzīvot īstu brīvas svīres dzīvi. iedot mušu viņai es tā arī neiemācījos, bet sadzirdīju ar medus ūdeni un aizvedu līdz Cēsīm, no kurienes viņa ceļoja uz Rīgu un, cerams, tagad jau ir devusies tālāk uz Pūri. ieliku pūrā līdzi drusku naudiņu, savāktās mušas un medusūdeni. Drauga spārns teicās pāris dienas padot AB, lai būtu droši, ka nesākas iekaisums no kaķa radītajām brūcēm (bija nesmukāks pušums vienā "padusē", kas gan jau ir sāpīgs un traucē nopietni lidot) un laidīšot brīvībā.

viņas ir tik šausmīgi skaistas, tās svīres.

jūlijs

Posted on 2022.07.27 at 22:12
par to svīri - mazās svīrītes šobrīd atstāj ligzdas un trenējas lidot. ja nu viņām neveicas un viņas nokrīt, tad ir visai sūdīgi, jo jau pieaugušai un lidotprasmīgai svīrei ir grūti pacelties no zemes, kur nu vēl bērnam. izgāju vakarpusē dārzā, skatos Rikardo guļ netālu no siltumnīcas un no viņa staro aizdomīgi spēcīgi pašapmierinātības stari. gāju skatīties - mhm, blakus guļ svīres bērns. neticu, ka viņš viņu noķēra, drīzāk bija atradis nokritušu zemē. sākumā likās, ka beigts, bet nē dzīvs, tikai šausmīgi pārbijies un ar pāris nelielām brūcēm. spārni nelikās lauzti un kustējās diezgan brīvi. atcerējos lasīto, ka vajagot zemē nokritušu svīri pamest gaisā. ar visu svīri rokā (tas nebija ļoti grūti, jo viņa iekrampējās ar nagiem man rokā un nemaz netaisījās kaut kā mēģināt no manis aizlaisties) uzlīdu šķūņaugšā, pa logu izkāpu uz nojumes jumta un mēģināju darīt, kā lika interneti. bet svīrēns žēli iepīkstējās, nemaz nemēģināja lidot un vienkārši noplanēja zemē. sapratu, ka nebūs tik vienkārši, nesu iekšā, ieliku kastītē un zvanīju Drauga spārnam. Drauga spārns bija sašutis par to gaisā mešanas lietu un teica, ka tā nekad nevajagot darīt un, ka tās esot muļķības. putnu vajagot mēģināt nogādāt pie viņiem uz Pūri. līdz tam laikam likt kastītē ar dvielī ietītu silta ūdens pudeli blakus, iepilināt knābī medus ūdeni un mēģināt barot ar, hmm, sienāžiem un naktstauriņiem. beigās izrādījās, ka var arī ar mušām. salasījām ar kamiņieni mušas, bet, ja medus ūdeni svīrēns dzēra labprāt, tad vērt vaļā savu sīko knābīti, lai paņemtu mušas - ne visai. pagaidām tā arī neizdevās, mēģināšu vēlāk vēl. Drauga spārns teica, ka vajagot ar naga galu atvērt knābi, iebāzt knābī pirkstu un tad bāzt tās mušas, bet tas knābītis ir tik maziņš un putniņš tik trausls, ka man ar šo galīgi nesokas. man bail viņu saspiest un savainot vēl vairāk. cerams izturēs ceļojumu uz Pūri. pēc atpūšanās pie siltās pudeles un medusūdens, kļuva visai ņiprs (un sāka vēl vairāk sarežģīt manus mēģinājumus iebarot mušas). viņam vajagot apēst kādus 200 kukaiņus dienā, ja kas.

svīres ir mani visvismīļākie putni.

Svīres bērnam vajag palīdzību

Posted on 2022.07.27 at 21:19
mīļie zaķīši, jūs paši vai jums kāds zināms nebrauc šovakar vai rīt pa Vidzemes šoseju uz Rīgu? man ļoti vajadzētu dabūt līdz Drauga spārnam ievainotu svīres bērnu. Drauga spārns ir Pūrē, bet viņi palīdzētu saorganizēt transportu tālāk no Rīgas līdz viņiem. vajag no Smiltenes, bet es varu pavest kādu gabalu, piemēram, līdz Valmierai vai drusku uz priekšu pa A2.

jau iepriekš ļoti pateicos.
ja nu kas - 29882311

jūlijs

Posted on 2022.07.27 at 12:46
Tags:
man patīk, ka liela daļa no mana dārziņa aizpildās pati un, ka dārzs daļēji dzīvo pats savu dzīvi. nav jāpiepūlas ar sēšanu. man atliek tikai izravēt no galīgām nevietām vai kaut ko drusku pārstādīt:
kliņģerītes, rudzupuķes, magones, deviņvīru spēki, dilles, kinza, gurķene, kumelītes, viengadīgās dekoratīvās salvijas (lillā un rozā), gurķene, ilzītes, kaņepes, atraitnītes, kaut kāds dekoratīvs augs, kam nezinu nosaukumu, bet kurš izaug ļoti liels un ir attāli līdzīgs fizālim, meiteņu zeltpīpenītes, gaiļbiksītes, noteikti kaut ko vēl esmu aizmirsusi.
vēl var pieskaitīt mežonīgos tomātus. trīs no šobrīd siltumnīcā augošajiem tomātiem tur uzradās paši, divi turklāt izauga slīpi caur šauru šķirbu starp malas dēļiem. viņi katru gadu uzrodas dīvainās un negaidītās dārza vietās.
un nelielos apmēros lauvmutītes. reizēm uzrodas arī kāds ķirbis un kartupelis. salāti arī sējas, bet pārāk neprognozējami, tāpēc tos es sēju arī pati.

augusts

Posted on 2022.07.25 at 12:57
Tags:
tātad 20. augustā otro reizi piedalīsimies mājas kafejnīcu dienās. formāts tāds pats kā pērn - vegānisks branča tipa galds + veģetāras kūkas.
pierakstiet savos kalendāros un kaut kad arī rezervējiet galdiņu.
https://fb.me/e/42a45K2IV

jūlijs

Posted on 2022.07.23 at 22:16
man:: ātri pagatavojamās nūdeles
skan: kaimiņam ballīte
ja vien jūs zinātu, cik daudz klaba ierakstus es esmu uzrakstījusi galvā. es katru dienu rakstu. vairākus. manliekas, ka sviesta cibas esamība ir kaut kā ļoti fundamentāli ietekmējusi to, kā es domāju.

jūlijs

Posted on 2022.07.20 at 13:01
Tags: ,
pagājusi nedēļa kopš atbraucu no Amerikas. likās jau, ka esmu tikusi galā ar džetlagu, bet, piemēram, vakardien man drausmīgi sāka nākt miegs jau ap pusastoņiem vakarā (lai gan iepriekšējā naktī biju labi nogulējusi 8h). kaut kā izvilku līdz pusvienpadsmitiem un šorīt pamodos pusseptiņos. man nav iebildumu celties mazliet laicīgāk no rīta, bet es nevaru tik laicīgi rubīties ārā vakaros. mans parastais ritms ir iet gulēt ap vieniem un mosties ap deviņiem, tādā biju iegājusi arī Amerikā.

dārzs mani sagaidīja pārvērties par džungļiem. divas jūlija pirmās nedēļas dārza kontekstā ir ļoti daudz. siltumnīcā bija izpleties pašiesējies ķirbis un aizņēmis visu celiņu, tā, ka ne ieiet. visādi ēdamie augi dobēs noslīkuši kliņģerīšu un gurķeņu krūmos. daži dekoratīvie augi bija nomiruši. not sure vai izcepās saulē vai tika pārlieti. toties vecāsmammas lilijas mani sagaidīja. bija sākušas vērties vaļā pāris dienas pirms atgriezos. likās, ka tējas šogad baigi daudz nebūs, bet šo to bija ievākusi mamma un diezgan daudz, kas ir vācams tagad. man ļoti patīk kā smaržo māja, kad visur kaltējas augi. pēc Minesotas un Dienviddakotas ļoti mitrā karstuma, man te ir auksti. grūti peldēties, jo ūdens liekas ļoti salts. kādā otrajā naktī pēc atlidošanas pieprasīju ziemas segu, tā arī turpinu ar to gulēt. bet te ir skaisti un mierīgi un labi.

zirgs jau sācis mest vasaras spalvu.

jūlijs

Posted on 2022.07.14 at 14:43
man:: nāk miegs
skan: muša zum
Tags:
man jau kādu trešo gadu (kopš izlasīju ļoti jauku grāmatu - Braiding Sweetgrass) gribas atrast smaržīgo mārsmilgu (Hierochloe odorata). tas ir tas pats augs, kas indiāņiem svētā sweetgrass. pagaidām nav sanācis. tādā īpašā kvestā gan neesmu gājusi. viņa nav pārāk izskatīga un pa gabalu viegli pamanāma - tāda ļoti, ļoti parasta graudzāle. tas, ka latviskajā nosaukumā ir pieminēta Māra, rada nelielas aizdomas, ka varbūt te arī nebija gluži sveša kaut kādiem rituāliem vai ārstnieciskiem mērķiem. indiāņu muzejā dabūju paostīt, smaržo tiešām skaisti. mazs gabaliņš no sweetgrass sapītas bizītes maksāja 20+ dolārus. augu noteicējā rakstīts, ka smaržīgā mārsmilga ir arī zubrovkas pamatgaršviela un poliski to saucot par bizoņzāli.
tikko nospļāvos un pasūtīju ībejā sēklu paciņu. vnk ņemšu un iesēšu nākampavasar kādā kaktā. tad jau redzēs, kas tur sanāks.
ar parasto smaržzāli (Anthoxanthum odoratum) arī labprāt iepazītos.

piezīmes par Ameriku

Posted on 2022.07.14 at 12:10
man:: džetlags
Tags:
vēl mazliet daži vispārīgi iespaidi par Ameriku.
* ļoti, ļoti tīras tualetes. arī toitoji, pat rodeo, kur pilns ar alu dzerošiem tēvaiņiem. Amandai bija teorija, ka tāpēc, ka amerikāņi ar apsēsti ar tīrību un viņiem kauns par to, ka cilvēka ķermenis čurā un kakā. tā varētu būt. jo tualetes sauc par restrooms un neviens neiet "uz tualeti čurāt". piemēram, Parīzē tualetes bija nesalīdzināmi sliktākā stāvoklī. nevajag nemaz Parīzi. nolaidos Rīgā, aizgāju pačurāt, viss nočurāts. visā Amerikā, lai kādā čuhņā nebūtu, ne reizes neredzēju nočurātu poda malu.
* drausmīgs ūdens. no vienas puses labi, ka visur dod ūdeni (ar ledu) bez prasīšanas for free, visur arī pieejami brīvkrāni, kur var padzerties un uzpildīt savu pudeli. bet tas ir ļoti, ļoti negaršīgs un ož pēc hlora. pēc hlora arī drausmīgi ož visādi mākslīgie strautiņi un strūklakas parkos. man parasti ir diezgan taukani mati un ātri sataukojas, bet pa šo braucienu palikuši ļoti sausi un patrausli. manliekas, ka no tā ūdens.
* laba pārtika ir dārga un grūti pieejama. daudz kur ir food deserts, kur ļoti plašā apkaimē nav pieejami normāli pārtikas veikali un vienīgā iespēja ir braukt kādas 2h vienā virzienā vai pārtikt no benzīntanku ēdiena un citiem fāstfūdiem. turklāt lielākā daļa pārtikas ir ļoti lielos iepakojumos - ja vien nav liela ģimene, tad nav iespējams to paspēt apēst pirms tā sabojājas. + mājās gatavots ēdiens skaitās arī sajauktas kopā 3 dažādas gatavā ēdiena bundžas.
* tas droši vien izklausīsies dīvaini, bet kaut kādā mērā man Amerika ļoti asociējās ar Baltkrieviju. tāda pati no cilvēka, kā dzīvas būtnes, atsvešināta vide. tikai Baltkrievijā centrālā ass ir vara, Amerikā - nauda.
* praktiski neeksistē normāls sabiedriskais transports. ir drusku busi, bet tajos brauc pārsvarā grūtdieņi. tieši pirms pāris dienām tviterī bija foršs citāts, ka par labklājības līmeni liecina nevis tas, ka nabadzīgiem cilvēkiem ir savas mašīnas, bet tas, ka bagātie brauc ar sabiedrisko. Amerikā nebrauc.
* ļoti daudz agresīvu savvaļas cilvēku/crazy people. bomži ir visur, bet te viņi bija tādi agresīvi un uzmācīgi. mums vairākas reizes nāca pakaļ un tiešām smagiem vārdiem lādēja. nekur citur man tā nekad nav bijis. nu varbūt kāds izņēmuma gadījums, bet ne tā, ka 2 nedēļu laikā nezcikreizes.
* satiksme ir ātra, bet mierīga un pieklājīga. nemanīju praktiski nevienu psihopātu/līdēju/trakotāju. savādi noteikumi, kuru dēļ baidījos dienas vidū stūrēt lielajās pilsētās. visādas nesaprotamas griešanās pa kreisi pāri vairākām nepārtrauktām līnijām, joslas, no kurām pa kreisi griežas abos virzienos braucoši auto. krustojumi, kur visiem ir stop zīmes un brauc piebraukšanas kārtībā, nevis darbojas labās rokas likums. tiklīdz ir vairāk par divām mašīnām, tā sākas tizlošanās. un tas, ka nav normālas zīmes, bet viss sarakstīts ar vārdiem - Eiropas zīmes man galvā tulkojas automātiski, bet, ja man jālasa nezcik vārdiski uzrakstīti paziņojumi un vēl jāiekļaujas visai ātrā plūsmā un jātrāpa, kur vajag, tad ir grūti un stresaini. + visos štatos nav vienādi noteikumi. kad iebraucām Dienviddakotā, guglējām, vai šeit drīkst griezt pa labi pie sarkanā, kā to drīkst Minesotā. drīkstēja, bet ir štati, kuros nedrīkst.
* amerikāņiem ļoti patīk steitmenti. sanāca diezgan daudz pastaigāt pa dzīvojamajiem rajoniem un gandrīz pie katras mājas ir kāds steitments izlikts - par black lives matter, par praidu, par to, ka esi grāmatmīlis, ka tev bērns šogad beidz high school, ka tici zinātnei, cik mīļš tev ir jēzus utt. uz mašīnām arī liek
* pēdējās dienas dzīvoju 4 blokus no vietas, kur noslepkavoja Floidu. un biju ciemos mājā, kas ir 3 blokus no tās vietas. jautāju, vai kaut kas ir mainījies kopš tā notikuma. jā - policija ir kļuvusi piesardzīgāka un attiecīgi paaugstinājies noziedzības līmenis, jo noziedznieki jūtas drošāk.
* ā un vēl tā debīlā lieta, ka nekam nav uzreiz cenā norādīti nodokļi. uzzini tikai maksājot - par cik vairāk nekā norādīts jāmaksā. un ļoti nesaprotamā dzeramnaudu sistēma. reizēm ir čekā iekļauts, reizēm nav, reizēm ir iekļauts, bet piedāvā piemest vēl (īpaši maksājot ar karti).

piezīmes par Ameriku

Posted on 2022.07.14 at 01:26
man:: jetlag
Tags:
bijām diezgan daudz vietās, pie kurām bija rakstīts, ka šīs zemes piederēja tādai vai šitādai indiāņu ciltij un tā un šitā vieta viņiem bija svētvieta. un viss izpostīts, atņemts, uzbūvēts betona klucis utt. vietām kaut kas tiek mēģināts restaurēt vai atdot (vai vismaz piešķirt tiesības izmantot, kā, piemēram, pipestone, bet tas liekas tāds niecīgs piliens okeānā uz visa tā kopējā nodarījuma apmēra).
jutu sevī drausmīgas dusmas. līdzīgas tām, kuras jūtu domājot par karu Ukrainā.

staigāju un domāju, ka latviešiem ļoti paveicās, ka alkatīgie kristiešu kolonisti ieradās tik laicīgi. kad pasaule vēl bija salīdzinoši ļoti lēna un tehnoloģijas mazattīstītas. viss notika lēnām, bija daudz laika pielāgoties, salāgoties un saglabāt gan atšķirīgu valodu, gan tradīcijas, gan kultūru. Zamerikas indiāņu kolonizācija un genocīds notika jau tehnoloģiski daudz attīstītākā un straujākā laikmetā. uzbūvē dzelzceļu, izšauj bifeļus, cilvēkiem vairs nav ko ēst, viņi izmirst, atlikušos sadzen rezervātā, bērnus nošķir no vecākiem un viss. veselām ciltīm vairs nav iespēju piekopt savu tradicionālo dzīvesveidu, saglabāt kultūru vai kaut kā lēnā garā mēģināt pielāgoties. izbraucām cauri gan Pine Ridge rezervātam (otrā nabadzīgākā vieta visā ASV, vismaz bija dažus gadus atpakaļ ), gan indiāņu rajonam Mineapolē (pilsēta ar vienu no lielākajām urbānajām pamatiedzīvotāju populācijām ASV). bēdīgi un nabadzīgi. paņēmu palasīt viņu pašu ikmēneša avīzi un nopirku pāris pamatiedzīvotāju autoru grāmatas. ļoti interesanti un tiešām ļoti bēdīgi.

šitādus tagad esot modē likt klāt visādiem pasākumu info materiāliem. nebija gan iespējas noskaidrot, ko viņi paši par to domā.


šī bilde no muzeja Čamberlenā https://aktalakota.stjo.org/

jūlijs

Posted on 2022.07.14 at 01:18
Tags:
esmu mājās. mājās ir ļoti labi, bet pagaidām vēl neko nesaprotu. baigais džetlags. vēl man ir kovids. tas pats, kas Kariņam un Znotiņam. praktiski visiem, kas bija ASV latviešu dziesmu svētku noslēguma ballē ir kovids. mēs uzreiz pēc balles aizbraucām uz laukiem, katrai bija kaut kādi savi simptomi, divas pirmajā dienā taisīja testus, bet tie bija negatīvi. vairāk testu nebija un nelikās jēga meklēt un taisīt, jo tāpat jau neviena nepaliktu kaut kur Dakotas nekurienē un neizolētos.
man Badlandu laikā simboliski kniesa kaklā, bet nekāds īpašs klepus nebija. aizvakar sāku šķaudīt, ir drusku vieglas iesnas. K braucot pretī uz lidostu atveda ātro testu - joka pēc uztaisīju un ir pozitīvs.

Atpakaļ 20