jūnijs

Posted on 2018.06.15 at 12:47
Tags: , ,
Rīga vasarā ir paciešama a) tveicīgos vakaros sēžot bāru terasēs, dzerot, čalojot un klausoties kā kliedz svīres; b) kad, kā vakar, skraida viegls vējiņš ar knapi nojaušamu jūras aromātu un smaržo liepas.

biju uz Pārnēsāmajām ainavām. visai interesanti, tāpēc, ka mana vecvecmamma Alīna 1926/1927. gadā tusēja pa Franciju un strādāja pie Raimonda Dunkana. nebiju iepriekš neko vairāk par to Dunkanu interesējusies. laikam jāpainteresējas.

maijs

Posted on 2018.05.20 at 23:20
Tags: , , ,
Baltu cilšu pirmizrāde
Grails koncerts
tuvu pie desmit mimozām Čē
burciņu sezonas atklāšana ar rabarberu čatnija vārīšanu
Vasarsvētki ar pirmo vegan bārbekjū namiņā

pēdējā laikā daudz laika pavadu ar brāli

februāris

Posted on 2018.02.02 at 23:15
skan: Efrim Menuck - Pissing Stars
Tags: , , ,
Vija Celmiņš piestāv muzeja kupola zālei gandrīz tikpat labi, kā Boiko Sāls kristāli. atkārtoti apmeklēju "1243 ziņas", atkārtoti patika. pēc tam piezvanīju mammai, paziņoju, ka gribu ēst un, ka pēc stundas būsim. pasaulē joprojām nav nekā daiļāka par Vilnīti. un šodien iznāca mana mīļā Efrima Menuka jaunais soloalbis.

dzīvei būtu jābūt skaistai, bet man sāp gudrības zobs un līdz tikšanai pie manas zobārstes jāgaida vēl gandrīz viss mēnesis. toties man kaut kas ir normalizējies attiecībās ar tēvu. vairāk liekas mīļš, nekā kaitinošs. ceru, ka šī sajūta nav pārāk pārejoša.

janvāris

Posted on 2018.01.04 at 02:59
man:: sen jau jāguļ
skan: Spotify Your Daily Mix murgi
Tags:
FB izlasīju, ka miris tēta kādreizējais kolēģis un draugs, kurš bērnībā bieži nāca pie mums uz Tērbatsielas dzīvokli dzert un spēlēt kārtis. daudz esmu viņam klēpī sēdējusi. viņš, nezkāpēc, man asociējās ar Lindgrēnes Ronjas tēvu. neatceros, kad pēdējo reizi viņu satiku. kādi 10 gadi jau būs. mana perfektā klasesbiedrene apprecējās ar viņa dēlu un tagad dzīvo muižā.
viņš bija apmēram tikpat vecs, cik mani vecāki. tāda diezgan asa apjausma, ka... nevarētu teikt, ka es dzīvoju ilūzijās par savu vecāku mūžīgumu - ar mammu esam izrunājušas mantojuma lietas utt., bet šis kaut kā tā diezgan strauji paraustīja tepiķīti, uz kura es stāvu.
es gan vispār pēdējā laikā mēdzu ilgoties pēc mammas. gribas ar viņu komunicēt, bet man nav ko viņai teikt, īpaši pa telefonu. es piezvanu, prasu - kā iet? kas jauns? viņa kaut ko īsi atbild (jo, protams, nekā daudz jau nav) un tad iestājas klusums. viņa pati man nezvana, jo baidās man traucēt. man tas besī.

apdeits: izrādās tomēr 8 gadus jaunāks par maniem vecākiem, turklāt izkritis pa logu :(

novembris

Posted on 2017.11.21 at 00:03
Tags: ,
vakar beidzot aizvedām manu mammu uz kino. viņa pēc tam nakšņoja pie mums. sēdējām divatā virtuvē ar tēju un viņa pēkšņi sāka runāt par lietām, par kurām biju sen gribējusi uzzināt ko vairāk, bet nebiju varējusi sadūšoties pajautāt. piemēram, par viņas pirmo laulību, kura bija īsāka par gadu un par kuru zināju no dažām bildēm (kurās nogriezts jaunais vīrs), kaut kādiem dokumentiem un pāris aprautiem teikumiem. tagad zinu gan to, gan vēl viskautko ļoti, ļoti bēdīgu. piemēram, detaļas par mana brāļa pašnāvības mēģinājumu 1995. gadā. ir labi, ka es to zinu, bet es nezinu kā to visu tagad apstrādāt un procesēt savā iekšienē, tā lai tas tur neiegultos, kā kārtējā sacementēto sajūtu/smaguma kārta.

septembris

Posted on 2017.09.05 at 23:27
Tags:
sāku domāt par savu ģenētisko predispozīciju nosliecei uz leftvingu, aizdomājos par sava vecvectētiņa rakstītajiem rakstiņiem pagājušā gadsimta pirmās puses kreisajos izdevumos, ieguglēju dažus no šiem kreisajiem izdevumiem, konstatēju, ka periodikā.lv nemazam nava, toties rekušeku pa 7 štukām var nopirkt. man Saļikā, Otto čemodānā, pāris "Kreisās Frontes" mētājas. ja tā cena būtu reāla un atrastos kāds pircējs uz līdzenas vietas, es varētu mest galdā atlūgumu un brītiņu neparko neuztraukties. nu vai nopirkt jaunu mašīnu vai vēl vienu zirgu vai uzlikt Smiltenes mājai jaunu jumtu.

p.s. [info]basta pameta tik jauku domu - mazliet smieklīgi, ka 'antikapitālistu' izdevumu tagad var atļauties tikai kārtīgi kapitālisti.

maijs

Posted on 2017.05.12 at 23:59
Tags: , ,
*šodien Radžai bija jāsvin 9. dzimšanas diena. tā vietā viņa pirms 2 mēnešiem un 1 dienas nomira;
*toties mēs svinējām papā dzimšanas dienu. mums beidzot ir parādījusies opcija kopīgiem ģimenes pasākumiem - ejam uz to unimarine spa, kur jubilāram ir for free un viņa viesiem ar atlaidi. ejam visi kopā, ir tipa ģimenes kopābūšana, bet katrs var sēdēt savā pirtī vai baseina galā vai džakūzī un nekomunicēt. ik pa laikam kādā no stūriem satikties, mazliet pakontaktēties un tad atkal pazust;
*vēl šodien beidzās ārprātīgais Kārklu maratons. tagad līdz pašām sezonas beigām būs miers no šīs izrādes (un krietni lielāks miers no darba vispār)

februāris

Posted on 2017.02.21 at 01:21
Tags: ,
aizbraucu uz salaspili, sabrēcu uz papā. nu, es gluži nebrēcu, bet es nezinu kā vienā vārdā apzīmēt ātru, intensīvu runāšanu, mazliet skaļākā tonī nekā runāju ikdienā. no vienas puses man ir šausmīgi žēl tēta, es redzu viņa anksietiju, viņa nenormālās bailes, viņa izmisīgo vēlmi būt labam un pieņemtam, kuru viņš diemžēl pauž veidā, kas rada pilnīgi pretēju efektu utt. no otras puses man ir manas emocijas - dusmas un vilšanās par to, ka man nekad nav bijis īsta tēta, nu tāda kādi bija manām klasesbiedrenēm, draugiem, paziņām. kas naktī brauc pakaļ uz ballīti, iedod pieclatnieku pa virsu pusdiennaudai, interesējas vai bērnam iet labi, priecājas par sasniegumiem, utt. es nedomāju, ka visiem, izņemot mani, ir ideāli tēti, bet no malas, no ārpuses skatoties, īpaši bērnībā man tā ir ļoti bieži licies. es esmu apskaudusi draudzenes, kurām pat patēvi bija klātesošāki, nekā man tētis. klātesoši emocionālā, ne fiziskā ziņā. jo tā jau tētis man ir bijis vienmēr - cilvēks pie televizora ar aliņu rokās, kurš visu naudu iegulda mašīnā, kurš nekad, pilnīgi nekad, nav atzinis nevienu savu kļūdu.

sabrēcu uz viņu un jau brēcot sapratu, ka viņš arī šoreiz neko nesaprot un nesapratīs. braucu mājās un domāju, ka es nekad neesmu redzējusi savu tēti tādu trū priecīgu. esmu redzējusi dusmīgu, aizkaitinātu, nobijušos, aizvainotu, noslēgušos, varbūt arī tādu kā apmierinātu. vistuvāk priekam viņš ir slēpojot, bet tur viņš ir viens, tur nav vietas ģimenei. lai gan es priecājos, ka viņš joprojām brauc uz kalnu, slēpo un dara to skaisti un eleganti. un, man ir žēl, ka viņam ir tikai divas ļoti, ļoti šauras komforta zonas - pleķītis pie televizora ar alkoholu un uz slēpēm. un re - atkal viņš ir mani nemanāmi aptinis ap pirkstu - es žēloju viņu un savas personīgās emocijas atstāju otrā plānā, jo tās taču, tās taču, tās taču ir mazsvarīgas.

p.s. jā, pareizi, vēl viņam mēdz būt pilnīgs bērna prieks par dzīvnieciņiem un kontaktu ar viņiem. bet tas tiešām ir trū bērna prieks. kad Trīne bija satraumētu vietu pie astes turpinājusi laizīt līdz kaulam (jā, brūcē tiešām varēja redzēt vaļēju kaulu), tad papā tā vietā, lai aizvestu viņu pie veta, gulēja viņai blakus gultā un nekustējās, lai netraucētu/nepamodinātu utt.. nebūtu es pamanījusi, Trīne būtu prom uz mākoņmalas jau pāris gadus iepriekš.

decembris

Posted on 2016.12.25 at 00:57
man:: un cilvēkiem labs prāts
Tags:
man pēdējās dienās nāk tādas ļoti labas idejas prātā. tik labas, ka pašai brīnums un gribas sist sev uz pleca. vakar izdomāju elegantu risinājumu vienai K. problēmai. šodien, braucot uz svētvakaru ar manu ģimeni, domāju, kā padarīt šo pasākumu paciešamu, kaut cik jēdzīgu un, kas mūs visus (vismaz pamatģimeni - mani, brāli un vecākus) vieno. izdomāju. pa ceļam nopirku 2 kāršu kavas un tiklīdz bija paēsts un kaut cik novākti trauki, ierosināju uzspēlēt Džokeru - Džokera spēlēšana ir viena no retajām lietām, ko mēs kā ģimene jelkad esam darījuši visi kopā.
es pēdējo reizi to spēli spēlēju pirms 10+ gadiem ar Šakāli, pārējie vēl senāk, bet visi pavilkās un vakars beigu beigās noslēdzās ar tādu klusu un kautrīgu, bet tomēr īstu ģimeniskuma sajūtu. ņemot vērā, ka pavisam nesen mēs ar brāli vispār nesarunājāmies (diezgan ilgi), tas ir ļoti kruti.

jūnijs

Posted on 2016.06.09 at 02:21
Tags: ,
Ar kaut ko neparastu saistīja loti intelliģentā pazīstamā nervu slimību speciālista docenta Vildes māsa Alīne, kas drīz kļuva mana divkāršā skolas biedra Madonā un Rīgā Oto Grinberga kundze. Grīnbergs bija kļuvis kreiss, organizēja kopā ar Andreju Kurciju „neatkarīgo sociālistu" partiju. Alīne bija ceļojusi pa Franciju, stāstīja, kā kāpusi ar biedriem kalnos. Viņa bija ne visai skaista, bet mēs abi aizrāvāmies. Daudz tā stāstīja par kreisajām kustībām, ironizēdama par visu demokrātisko, kas notika Latvijā. Oto diezgan rūpīgi studēja un palīdzēja izgatavot diplomdarbus tādiem, kam nebija laika. Baigajā gadā viņš bija Rīgas pilsētas izglītības valdes vadītājs, Alīne inpektrise Franču licējā, kur J. Kadilis bija par direktoru. Tagad O. Grīnbergs ir marksisma "profesors" universitātē, un kā ļoti uzticamam vīram viņam bija pat atļauts ceļot pa ASV.
Oļģerts Liepiņš // Latvija Amerikā, Nr. 32 (20.08.1977)

man gan neliekas, ka viņa bija ne visai skaista )

Strādnieki, ieņemat parkus!

Posted on 2016.06.04 at 14:52
Tags:
Vaj jūs esat novērojuši pilsētu parkos, piem. Rīgā, vaj Liepājā - kas tur rītos, bet sevišķi svētdienas rītos staigā, kas sēd uz soliem, kas priecajas par saules siltumu, par koku un zāles zaļumu - kam tur pieder daba un viņas labumi?
Tie ir buržuji. Dažadi tušņas ar spieķiem rokās, izgāstiem vēderiem tipina no sola uz solu. Dažadas vecenes un madamas, satuntuļotas visu gadusimteņu modes krikumos, aizņem saulainakos solus. Dažadi mietpilsoniski pāriši uzjautrinas taureņiem līdzigi pie parka puķu skaistumiem un pa lapu ēnam. Tas vēl nav viss. Reti ir tādi starp šiem dabas uzņēmējiem, kam nebūtu līdzi suņu! Kungi, madamas un viņu suņi - tie izmanto strādnieka rokām daiļoto dabu viņu pašu celtās pilsētās. Tie aizņem sēdekļus un sauli.
Tas nav pareizi. Strādniecībai ir jaieņem pilsētu dārzi un parki! Tie ir strādniecības īpašumi. Lai no pilsētas dodas projām tie ar suņiem un automobiļiem. Strādniekam vajaga svētdienās vaj darbdienu vakaros, kad vien laiks un kur vien pa rokai - ieņemt visus parkus, visus sēdekļus, visas saules vietas. Eeņemt tā, lai kungs, madama, suns tur vairs nerādas!
F.

"Kreisā Fronte" Nr. 3, 1929.

septembris

Posted on 2015.09.11 at 00:22
skan: Evangelista - Hands of Leather
Tags: , ,
tā kā Rainis šogad modē un viņam tagad te tā jubileja, piedāvāju ieskatu sava sarkanā vecvectētiņa dienasgrāmatas ierakstos par Raini

Otto Grīnbergs un Rainis )