*

šon bija sarunāts braukt uz Gaujienas kapusvētkiem ar māti, brāli un abiem brāļadēliem (15 un 11) un pie reizes paekskursēt pa dzimtā kādreiz aktuālām vietām - brāļa dēli nav bijuši un nav redzējuši. brālis jau tiklīdz sākām braukt (īsi pēc 12) izvilka konīti, izpisa to. piebraucām pie kapiem, tur paņēma divas glāzes nefiltrētu mājas alu. pēc tam Trapenē, kur iebraucām pie mammas brāļa sievas pansionātā, paņēma vēl vienu konīti. pa vidam kopām kapus un satikām radus.

rekur atkal es

es vispār vairs nespēju izturēt sadzērušos cilvēkus. it īpaši ģimenes locekļus.
dirsā, bļe (vispār šie vārdi man pēdējā laikā ļoti daudz skan galvā).

manī ir ļoti daudz dusmu!

svētdien bija mani mīļie Gaujienas kapusvētki. vēl bija vēsa, apmākusies diena, ar ļoti skaidri un asi izteiktu rudens spocīguma vaibu. pēc kapu sakopšanas un pasēdēšanas ar manām 2. pakāpes māsīcām, aizbraucām uz Kalamecu-Markuzu gravām Igaunijas pierobežā un pēc tam uz Zvārtavas pili.

( ilustrācijas )

nobraukt ~400 km, lai uzliktu puķes uz pāris kopiņām, kurās apglabātos es nekad neesmu redzējusi, bet mana mamma ir satikusi pavisam dziļā bērnībā. turklāt, zinot, ka tos kapus noteikti būs sakopis kāds cits. izklausās visai bezjēdzīgi, bet tas ir tik ļoti tā vērts. tā sajūta, ko es iegūstu to darot. ļoti grūti to aprakstīt.
Gaujienas kapusvētki ir viens no maniem beisik identitātes rituāliem.

bēdīgi par muižu. ar katru gadu paliek arvien sūdīgāk. vispār bēdīgi par Gaujienu, jo, ja saņemtos, manliekas varētu gana labi piesaistīt tūristus un visu sačiņīt. muiža skaista, saglabājušās daudz muižas kompleksa ēku, parks ar lauvasmutes avotiņu, ordeņa pilsdrupas, Gaujmale, potenciāls visādām ainaviskām dabas takām, Vītola muzejs, spēcīga un plaši apmeklēta kapusvētku tradīcija, kungu kapenes utt. apkārtnē arī citi tūrisma objekti (foršs skatu tornis Igaunijas pusē, Zvārtavas muiža, Randātu klintis utt.)

+ ļoti paveicās neizšķaidīt mašīnai purnu un pakaļu. stāvēju pie sarkanā, tur, kur Augšlīgatnē remontē tiltu par dzelzceļu un vienā brīdī spogulī redzēju, ka aizmugurējā mašīna lido man virsū. bet tante bija apstājusies ar palielu distanci un paspēja nodot pa bremzēm. kāds bija aizsapņojies un iebraucis rindas astē, izraisot domino efektu. nebūtu īsi pirms tam apdzinusi to aizmugurējo tanti, būtu viņas vietā. (http://apollo.tvnet.lv/zinas/cetru-automasinu-sadursme-augsligatne-cietusi-sieviete/740796)
+ Niedrājā šodien bija neticami auksts ūdens. aukstāks nekā Sauriešu karjerā, kurā biju vakarā.

( dažas ilustrācijas )

teicams mārketings. pirms pāris gadiem, braucot uz Gaujienas kapusvētkiem, lasīju tikko iznākušo "Latviešu kapusvētki. Identitātes rituāls". Šogad braucot uz Gaujienas kapusvētkiem, varēšu lasīt tikko iznākušo "Kopā kapos".

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

( trips )

6dien bijām Kārļa radinieka bērēs Jaunmārupes kapos, bet 7dien sakopām manu vecvecāku kapus Smiltenē un braucām uz Gaujienas kapusvētkiem:
bēres bija pilnīgs dizāsters. mums tika teikts, ka sākas 14os, bet kad 13:45 izkāpām no auto, bēres bija tikko kā beigušās un visi mums uzglūnēja īgniem un neizpratnes pilniem skatieniem. par sodu bij jāpaliek uz bēru mielastu, turpat netālu esošajā un ne visai jaukajā kafejnīcā. tur mūs gaidīja gaļas buljons, buljona pīrādziņi, milzu paplātes ar kotletēm un karbonādi, taukas šķiņķa šķēles un rasols. un kūciņa ar želantīna slāni virsū. it kā jau mums ikdienā apkārt ir gana daudz gaļēdāju, bet to, ka cilvēki mēdz ēst tik šausmīgi daudz un dažādas gaļas vienā ēdienreizē es biju aizmirsusi un jutos diezgan neomulīgi. visu vēl vainagoja dažu radinieku savstarpējā ecēšanās. tas, ka mēs gandrīz nevienu tur nepazinām ar nebija diezko forši.
kā tikām prom, tā braucām uz Smilteni, lai pieņemtu rudenīgu peldi Niedrājā un nākamajā rītā dotos uz, man kopš bērnības ļoti mīļu, pasākumu - Gaujienas kapusvētkiem. cerēju tur satikt un aplūkot visādus savus dzīvos radus, bet sanāca tikai vienai vecāsmammas māsīcai virsū uzskriet.
pēc tam atpakaļ uz Smilteni, vēl viena rudenīga pelde Niedrājā + apgājām visam ezeram apkārt. bērnībā likās, ka kaut kas tāds prasītu veselu dienu, ja ne divas, bet izrādās to var izdarīt apmēram stundā.
pielādējām Golfu ar āboliem un braucām mājās.

rezultātā - ļoti daudz pārdomu par bērēm, un to tradīcijām; par to kā daži cilvēki savas sāpes nevis laiž vaļā, bet auklē un staipa līdz milzumgarus mūžus; par kurzemnieku un vidzemnieku nenoliedzamajām atšķirībām; par radiniekiem un ģimenēm; un par to cik šauuuuusmīgi forša vieta uz planētas ir Niedrājs!

( ilustrācijas. pārsvarā no ne-kapiem )

1) aizpagājšsvētdien bijām Vislatvijas zirgu dienās un Ropažos - tur ir diezgan īpatnējas formas estrāde;
2) aizvakar pēc pāru jōgas aizbraucām uz zvērudārzu. man tagad ir skaidrs tas, ka turpmāk es zoo apmeklēšu tikai pelēkos darbdienu rītos. kā jau saulainā vasaras sestdienā tur bija nenormāli pilns ar cilvēkiem, ar uzsvaru uz slāvu tautību un lielu daļu zvēru prieka manī nosita bezspēcīgi nikna noskatīšanās, kā kārtējais tēvainis mudina savu sīci iedot ēzelim čipsīti, par spīti tam, ka visur ir salikti uzraksti Lūdzu nebarot un pie ieejas zoodārzā ir stends ar informāciju par dzīvniekiem, kas gājuši bojā no visādiem apmeklētāju dotiem sūdiem;
3) vakardien bija nenormālforša diena, kad ar mammu un dzīvesbiedru mazliet paceļojām pa Ziemeļlatviju - ( lauku estrādes, ieži un pilsdrupas )