marts

Posted on 2018.03.27 at 17:51
Tags: , ,
es tā arī nesapratu, kas man īsti kaitēja. vakardienu pārsvarā pavadīju nespēkā guļot vai pusmiegā. līdz ap astoņiem vakarā mani pamodināja mammas zvans - pēc tā pamodos un - sajutos visai normāli. temperatūra vēl bija mazliet paaugstināta, bet kopumā - nekāda vaina. miegs vairs nenāca, līdz pieciem no rīta lasīju Tīta Aleksejeva "Svētceļojumu" (igauņu literatūra ir tik kruta). šorīt piecēlos - itinkā nekas nebūtu bijis. iesnu nav, deguns vaļā, temp. nav. jāatzīst, ka vienīgais medikaments ar ko ārstējos, neskaitot čagas un ingverus, bija kopumā 4 antihistamīna tabletes, jeb precīzāk - zyrtec. svētdien, kad deguns bija tā aizmakrofleksējies, ka likās, ka vai nu nosmakšu vai pārsprāgs galva, tas bija vienīgais mājās esošais medikaments, uz kura palīdzību varēja kaut mazliet cerēt. un reāli nostrādāja. varbūt man vienkārši bija alerģija pret kaut ko X?
tā vispār es ne visai labi māku slimot, gripas man nav bijis 10+ gadus un reizēm gadās gadi, kad tā arī nenoķeru nevienu puņķi un klepi. tāda ritīga augsta temperatūra pēdējo 10 gadu laikā ir bijusi 2x.

pavasaris gan tāds ar baltiem diegiem šūts. aizbraucu apsveikt zirdziņu 16. dzimšanas dienā un ļoti ātri gribējās kāpt mašīnā un braukt atpakaļ mājās. sabaroju zirdziņu ar svētku banāniem, pakasīju spalvmetošo kažociņu un tā arī darīju. virs Mūkusalas apļa redzēju vairākus varenus putnu kāšus laižamies. rīt jābrauc pabeigt Līgu pH3 ieraksts!

marts

Posted on 2017.03.28 at 20:08
man:: pusprokrastinēju
skan: Amen Dunes - Song to the Siren
Tags: ,
Ja Dobeli varētu pielīdzināt īstai un glītai Kurzemes skaistulei, kas dziļā vientulībā pošas un rotājas un, savām sapņainām acīm tālumā raudzīdamās, gaida sirds princi, tad Saldu nevar citam pielīdzināt, kā īstās žīdietes Jaunjelgavas māsai, kas palikusi turklāt vecmeitās, kaut gan žīdietēm, ari nesmukām, šāda klizma gadās gaužām reti. Bet šai nu tāda nelaime gadījusies, jo ārkārtīgam nesmukumam pievienojies vēl daudz svarīgāks trūkums precinieku acīs — kroņa (pūra) naudas trūkums, tā ka viņu pat ne paunas žīds nav gribējis ņemt. Un tā nu viņa sēd pinkaina un netīra, īgnuma un žults pilna, Ciecēres upītes- malā saņurcītā un nosmulētā uzvalkā un raugās nekautrīgi apkārt, kā pasakainam putnam līdzīgā Fama, kam tikpat acu, ausu un mēļu, cik spalvu, jeb, kā mūsu tauta savā spēcīgā izteiksmē saka — īsta žīdauka.
Bet kauču veca, neglīta, īgna un pretīga — viena viņai netrūkst: apbrīnojamas ēstgribas. Un kad viņa no plašā apkārtnē izsūktās zemes sulas un taukiem gatavo šabu vakariņas — visa pilsētiņa pludo degušu tauku un sagruzdušu sīpolu un svētiņu smacīgos tvaikos.

/Valdis "Kurzemē" (1928)/

decembris

Posted on 2016.12.13 at 02:21
Tags: ,
šon dabūju savu pirmo šī gada zsv dāvanu (jeb pirmā skaitās lietots ledusskapis no mammas?) - manas foršās kursabiedrenes (un I. Astahovskas) sastādīto grāmatu. guļu gultā, lasu un man acu priekšā visu laiku rādās aina - ir (laikam) 2003. gada vasara, klubs Depo, Lediņa disene mazajā zālē, ļoti maz cilvēku, ļoti daudz cigarešu dūmu. Hārdijs uzliek Cauro tumbu un lēni un lācīgi virpuļo ar savu milzīgo vēderu, gandrīz tukšajā, bet biezi piesmēķētajā zālē. tā ļoti skaisti un ļoti sirreāli.

septembris

Posted on 2016.09.26 at 11:57
Tags:
Nolēmu, ka jāpaeksplorē romānu sērija "Mēs. Latvija XX gadsimts". Sāku ar Gailes "Stikliem" - it kā ok, bet kaut kas mani visu laiku kaitināja un likās neīsts (vai ne līdz galam? vai nepārliecinošs? vai nenoticams?). Tad pieķēros izdaudzinātajai Bērziņa "Svina garšai". Arī it kā ok, bet viss sākas ar spoileri - t.i. atbrīvošanos no priekšādiņas, kad skaidri zināms, ka grāmata beidzas 1941. gadā. Esmu izlasījusi kādas 3/4, situācija sāk sabiezēt un hitlerpolitika uzņem apgriezienus. Attiecīgi skaidrs, ka viss beigsies ļoti slikti un zūd motivācija lasīt tālāk. Nē, nu tas bija skaidrs jau tad, kad galv. varonis tapa apgraizīts, bet skaidrs bija arī tas, ka līdz vācu laikam Matīss noteikti izvilks. Tā jau forši tie citāti no tā laika aktuālas preses, vēsturiskās detaļas, valoda utt.
Ko man vēl no tās sērijas vajadzētu palasīt?

augusts

Posted on 2016.08.17 at 18:03
skan: Growing - Tepsihe (All Music is Folk Music)
Tags: ,
teicams mārketings. pirms pāris gadiem, braucot uz Gaujienas kapusvētkiem, lasīju tikko iznākušo "Latviešu kapusvētki. Identitātes rituāls". Šogad braucot uz Gaujienas kapusvētkiem, varēšu lasīt tikko iznākušo "Kopā kapos".

Četri monologi un divi stāsti

Posted on 2016.04.10 at 01:27
Tags: ,
noskatījos "Četri monologi un divi stāsti", vispār forši, bet man pirmā daļa - "Trīs stāsti" - laikam patika labāk. to es skatījos pagājšvasar, dīvaini, bet neesmu par to neko šeit rakstījusi. "Četros monologos..." likās drusku par izstieptu gabals par studentu, bet tas nu tā - ja ļoti gribas piekasīties. kopumā ļoti labi pavadīju laiku. jāatzīst gan, ka vērtējot šo mākslas darbu grūti abstrahēties, no tā, ka tur spēlē mani draugi un paziņas, bet izskatījās, ka izrāde patika arī pārējiem skatītājiem, kuri visi noteikti nebija pazīstami ar izrādes dalībniekiem.

vēl interesanti, ka man ļoti, ļoti patika Kivirehka romāns "Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus", "Rijkuris jeb Novembris" ar likās ok, bet, kad mēģināju lasīt tos stāstus, tālāk par otro laikam netiku, kaut kā šķita garlaicīgi un kaitinoši. toties uzlikti uz skatuves man patika visi, gan no pirmās izrādes, gan otrās.

februāris

Posted on 2016.02.28 at 13:51
skan: Kārlis un tētis diskutē par podu
Tags: ,
tas, ko es domāju par mākslu, ir apmēram tas, ko Tarkovskis domā par mākslu. ideālistiski, bet man patīk ideālisms. neesmu pat redzējusi visas Tarkovska filmas, bet lasu viņa "Scuplting in Time" un ir tāda mierinoša māju sajūta.

februāris

Posted on 2016.02.23 at 00:50
man:: sāp zobi
skan: Glitterbust - The Highline
Tags: ,
šodien biju uz Anitras Rozes grāmatas "Caur krāsu logu" atvēršanu. tāds mazs un patīkams pārsteigums, bet tur ir dažas manas bildes un izteikta arī pateicība par palīdzēšanu. es par to visu biju pilnīgi aizmirsusi, viņa man sen atpakaļ rakstīja un uzdeva jautājumus par zirgu krāsām un lūdza kādu bildi, nesen atnāca aicinājums uz prezentāciju. grāmatu dabūju, drusku pašķirstīju, par zirgu krāsām, protams, ir neprecizitātes, bet tas jau tā normāli tāda apjoma darbam, kur zirgi galīgi nav centrālais tēls un, kas ir no izteikti valodnieciska aspekta veidots. kopumā liekas ļoti foršs izdevums, kurā ielikts pamatīgs darbs.
ieskats saturā šeit

visādi citādi, man laikam ir skumīgi, ka šajā un nākamajā nedēļā uz lekcijām darba dēļ tieku tikai trīs dienas. man patīk iet uz lekcijām, lai gan es tam neredzu nekādu praktisku jēgu. man ir interesanti un man liekas forši, ka mani stimulē domāt.

oktobris

Posted on 2015.10.22 at 20:38
Tags: , ,
mani pēdējā laika literārie atklājumi:

e) to, ka ellē ir auksts, nevis karsts, pirms manis izdomāja jau kaut kāda itāliete Brodska Ūdenzīmēs;
p) Rūtai Mežavilkai ir dzejolis par perseīdu vērošanu uz saulē sasiluša dambja betona, Salaspilī.

oktobris

Posted on 2015.10.07 at 01:51
man:: jāiet gulēt
skan: Hildura Gudnadotira
Tags: ,
turpinot par aktuālām tēmām )

janvāris

Posted on 2015.01.06 at 12:22
Tags: , ,
izrādās, ka es lasu dīvainas grāmatas

Krāslavieša gardums

Posted on 2014.12.05 at 03:23
Tags: ,
Krāslavā par sevišķu gardumu uzskatīja svaigu gurķi ar medu. Tikko šķītu gurķi nomizoja, sagrieza šķēlītēs un aplēja ar svaigu medu. Ēda un apgalvoja, ka tā sagatavots gurķis ir labākais gardums, svaigs gurķis ar medu veicinot kuņģa darbību un radot arī omulības sajūtu. Gurķi ar medu dēvēja par krāslaviešu nacionālo ēdienu, bet Krāslavu - par gurķu galvaspilsētu. Gurķi tur ļoti labi padevās, izauga neparasti lielas ražas. Katra krāslavieša dārziņā bija dažas gurķu vagas, un saskaņā ar vietējām paražām katrs garāmgājējs, pazīstams vai svešs, bez atļaujas prasīšanas drīkstēja pieiet gurķu dobei un nošķīt vienai reizei gurķus. Uz ielas bieži gadījās redzēt - iet krāslavietis, rokā trauks ar medu, bet kabatā gurķis.
Jēgers, dz. 1930, Krāslavā, 1963, E 6, 172.
/Linda Dumpe, "Latviešu tautas ēdieni. Latvijas vēstures institūta etnogrāfisko ekspedīciju materiāli", 2009)

decembris

Posted on 2013.12.15 at 19:22
Tags:
izmatoju savu jocīgo saaukstēšanos, lai izlasītu līdz galam 1,6kg smago grāmatu - jebšu Balanjo "2666". ziniet, man patikās. visvairāk pirmā un pēdējā daļa un vismazāk priekšpēdējā (tur bija par daudz līķu un es vienu brīdi apsvēru iespēju pārtraukt lasīšanu).

decembris

Posted on 2013.12.04 at 04:19
Tags: ,
Labvakar, mani sauc Inese un es šobrīd lasu grāmatu, kas sver ~1,6 kg. Jāatzīst, ka tas nav pārāk ērti.

oktobris

Posted on 2013.10.17 at 12:51
Tags:
es kādu laiku atpakaļ priecājos par grāmatu Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti - tikko tā man uzleca virsū pdf formātā.
varbūt kādam noder.

Posted on 2013.03.11 at 01:41
Tags: ,
the unexamined life is not worth living

es_shobrid_lasu

Posted on 2013.01.09 at 15:34
Tags: ,
jocīga, bet interesanta un aizraujoša grāmata - Sievietes, kuras skrien ar vilkiem. kaut kā ļoti, ļoti sasaucas ar pirms tam lasīto Riding into your mythic life (un vēl iepriekš lasīto Kohanovu, arī, protams)
karoč, folklora, mitoloģija un arhetipi mani ir sagrābuši un velk arvien dziļāk. man gan tas viss ir interesējis jau kopš neatminamiem laikiem, bet šobrīd pa galvu jaucas, pagaidām vēl ļoti neskaidras un aptuvenas, domas, kā to visu varētu izmantot un pielietot darbā ar zirgu. un ar laiku no tā varbūt uzradīt kaut ko tādu, ar ko varētu palīdzēt citiem. vienlaicīgi, protams, palīdzot arī sev.

p.s. vispār kaut kas tāds ir uzradīts un tiek darīts, bet man diemžēl nav iespēju braukt uz ārzemēm to mācīties. vismaz šobrīd.

21.12.2012. 00:21

Posted on 2012.12.21 at 00:21
man:: rīt viņa nāks atpakaļ
Tags: ,
Jūs, tumsības zvēri, kas slēpjaties un par izlikšiem kurus sauc,
jūs sauli man atņēmāt, lai viss kļūtu pelēks un auksts;
es esmu ļoti vientuļš, no sniega gurdas ir manas kājas,
pēc ielejas zaļajiem kokiem mana sirds ilgoties neapstājas;
es atceros savu verandu zilo un viļņus jūras plašumā,
vairs negribu dzīvot tik šausmīgi baltā sniega valstībā.

/Trollītis Mumins/