jūlijs

Posted on 2020.07.06 at 00:21
man:: ai
skan: K. blakus istabā skatās filmu
Tags: ,
tepat blakus, Jāņkalnā, brēc vairāki ausainās pūces bērni. atceros bērnībā redzējusi vasaras naktī pūci sēžam uz mājas skursteņa. varbūt tā bija šo pīkstētāju vecmāmiņa. vai vectēvs.
Vecajā parkā tvanīgi smaržo liepas un pirmo reizi šosezon nopeldējos aukstākajā šīs pilsētas ezerā. bet nebija auksti. tikai lietus lija.
karaliskās lilijas sāk ziedēt un tumsa nolaižas jau sajūtami ātrāk un biezāka.

maijs

Posted on 2020.05.20 at 01:38
Tags:
šovakar drusku atgriezās ticība šī gada maijam. visu dienu bija pelēks un brīžam smidzeklīgs, bet ap sešiem vakarā saņēmos braukt uz stalli un bija jauks, saulains un gana silts vakars. jāju apvidū pa pieneņu un pērkoņu laukiem un sapriecājos, ka atpazīstu bariņu putnu balsis. visi tādi basic, bet tāpat forši - lakstīgala, dzeguze, žubīte, čuņčiņš, dzeltenā stērste, lauka balodis, lauka cīrulis, ķīvīte, pelēkā dzilna un vēl strazdi, kurus gan baigi labi neatšķiru vienu no otra. iztraucējām arī stirnu baru no vakariņām.
kad deviņos vakarā stāvēju garā rindā pie omnivas pakomāta, lai aizsūtītu biedrenei, kurai rīt sākas starošana pēc krūts vēža operācijas, savu vāktu bērza čagu, dzirdēju pirmās šī gada SVĪRES! es viņas tik ļoti gaidīju un nu beidzot ir klāt.

pēc tam vēl iestādījām manu jauno purpura ābeli un bija jau kurā citplanētīgā un/vai sēnīgā šī maija varavīksne uz sērdzeltena un košļeņrozā fona.

maijs

Posted on 2020.05.07 at 03:05
Tags:
Pilnmēness, zied plūmes un pogo pirmā šī gada lakstīgala.

maijs

Posted on 2020.05.03 at 02:10
man:: kāpēc es nečuču?
skan: visi čuč
Tags:
kā zināms, pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet maijā savukārt ir pasaulē skaistākās varavīksnes. šī bija spilgtākā, skābākā, dīvainākā un iespaidīgākā varavīksne manā mūžā. tādas trū sēnes.

viņa pati personīgi )

aprīlis

Posted on 2020.04.15 at 13:38
Tags:
tad, kad visu ziemu nebija ziemas, man jau likās, ka tas tik vienkārši nebeigsies. manas prognozes gan bija, ka martā uznāks kaut kāds aukstuma vilnis ar -20, bet to, ka ziema šitā atraugāsies aprīļa vidū, es gan nebiju plānojusi. vakar visu dienu putināja, šodien snieglīst. diezgan pretīgi.

pandēmijas dienasgrāmata

Posted on 2020.04.09 at 14:10
Tags: , , ,
mēnesis ārkārtas stāvoklī. tādā praktiskā ziņā viss joprojām labi - ko ēst ir, ko darīt arī, ir kur iet ārā, bet jūtu kaut kādu trauksmes apakšstraumi. baigi negribas neko darīt, gribas spēlēt Heroes (personīgais red flag), negribas darīt jogu. negribas pat braukt pie zirga, lai gan tas ir tas, kas mani tiešām iepriecina un nekad neesmu nožēlojusi, ka aizbraucu. cenšos savus erorus apiet, sarunājot ar staļļa saimnieci cikos un kad būšu, tas motivē tikt līdz mašīnai un sākt braukt, jo ir taču sarunāts. pēc tam jau ir labi un priecīgi. brīžiem naktīs sapņoju garus, nogurdinošus un ļoti sarežģītus, vārdos neieliekamus sapņus. pārreiz esmu modusies arī nosvīdusi pilnīgi slapja. mājās un dārzā neesmu izdarījusi gandrīz neko. vīrs arī pārstājis pievērsties saimniecības lietām - spēlē ģitāru, skatās Peaky Blinders vai taisa audio failus KVFR Dekamerona projektam. pusotru nedēļu nebijām bijuši veikalā. vakar bijām un, lai gan gandrīz vienīgā lieta, ko reāli vajadzēja bija maize, iztērējām veselu žūksni naudas, jo - ja nu sagribas to, ja nu šito, labāk jāpaņem tagad... apnicis arī internets. neskatos un nepatērēju nekādu ēkultūru. tikai no rīta un vakarā nočekoju ziņas un periodiski truli skrollēju soctīklus.

aizvakar gan bija ļoti forša diena. sapratām, ka dabas takas ir mīkstajiem un pēc manas dziedāšanas biedrenes - hidrobioloģes ieteikuma gājām pārgājienā pa džungļiem Rauzas krastiem. ļoti skaista upe, tepat mūsu rajčikā, kuras liela daļa ir dabas liegums, tāpēc, ka tajā dzīvo vairākas ļoti, ļoti retas gliemenes. tās gan nemācējām pamanīt, bet es pirmo reizi redzēju mežirbi, kuru nav nemaz tik viegli tā ieraudzīt. izbridāmies pa brikšņiem, kraujām, zvēru agorām un upes krastiem. nogājām tik nelielu daļu no upes, tā kā palika citām reizēm arī ko iet. vēl plānā ir turpat blakus esošā Šepka un Kapusila senkapi un pilskalns. ja kas, šādām aktivitātēm iesaku LVM GEO aplikāciju. var redzēt grāvjus un mazos celiņus + to, kas ir LVM, kas privātīpašums, t.i., kur var droši vazāties. pēc pārgājiena beidzot atklāju arī peldsezonu.

kas jums jauns?

marts

Posted on 2020.03.19 at 21:32
Tags: ,
vakarnakts novembrī gulēju dīvānā, lasīju Žaumes Kabrē "Es atzīstos" (5os no rīta pabeidzu. nepilnās 2 dienās), uzdzēru savu pēdējo gadu mīļāko vīnu, bet vīrs turpat blakus sēdēja oranžās apenēs (ar lācīšiem) un uz ģitāras spēlēja variācijas par spageti vesternu tēmu.
šodien saule un zilas debesis. zemu virs ziemāju laukiem plivinās ķīvītes, augstu virs ziemāju laukiem planē peļu klijāni, pļavu lāmās bradā dzērves un kūlas klājienos peļo kaķi. zirgu krēpes pilnas vēja, bet paši zirgi pārgalvīgi pavasarīgi priecīgi.

marts

Posted on 2020.03.18 at 19:57
Tags: , ,
vakar pa sniega rožu ceru zummēja bites, pa kaimiņu tūjām lēkāja pirmie mājās pārnākušie strazdi, puriņa briksnājā savu smalko un vibrējošo dziesmiņu sauca smukās garastītes, zālienā nez no kurienes saradušies daudz tumšlillā kroksīši (pērn toč nebija) un viss bija pilns ar gaismu, sauli un glāsmainu gaisu. šodien pilnīgs novembris, lietus un vējš. guļu gultā zem segas, ēdu un lasu grāmatu.

p.s. man riebjas, ja daiļliteratūras grāmatās, īpaši biezās, zemsvītras piezīmes un komentāri ir beigās, nevis lappuses apakšā. tiešām riebjas.

februāris

Posted on 2020.02.29 at 19:42
Tags:
attiecībā uz šo ziemu varam pārfrāzēt pantiņu: ziema ir balta no abiem galiem un pa vidu dubļi.

winter wonderland stila sniegs un smukums bija 1. un 2. decembrī un 27. - 29. februārī. vismaz manā skaistajā pilsētā.

februāris

Posted on 2020.02.25 at 21:33
Tags:
no rīta bija saule un tāds gaiss, kāds man tik ļoti, ļoti patīk. pirmajā mirklī ciets un kraukšķīgs un mazliet abrazīvs, bet ievelkot dziļāk - mīksts, maigs, glāsmains, samtainu saulstaru piestrāvots. tāds, kā vēsa kārtainās mīklas kūciņa ar trekna, bet gaisīga krēma pildījumu. pilns gaismas, labvēlības, solījumiem un cerībām. vienlaikus veldzējošs, barojošs un iedvesmojošs.
bet tagad snieg un putina miklu, pūkainu milzpārslu sniegs.

gaisā )

Februāris

Posted on 2020.02.18 at 11:54
Tags:
Redzēju pirmo stārķi

septembris

Posted on 2019.09.10 at 23:26
Tags:
šovakar atkal kaila peldējos karjerā. bija skaisti un silti un vasarīgi, bet bija arī kaut kā ļoti bēdīgi. nebija vēls, bet jau visai tumšs un, spriežot pēc laikaziņām, šī bija pēdējā temperatūras ziņā komfortablā pelde šosezon.

kad es tā pavisam gausi un laiski peldu iekšā ezerā, kad ūdens ir silts un maigs, kad aizpeldējusi labu gabalu no krasta, apguļos uz muguras ūdenī un skatos debesīs, es jūtos tik mierīga, laimīga un pateicīga. man viss ir labi, tas mirklis ir mans, tas mirklis ir skaists un kluss un rimts un mierinošs. ūdens mani nes un viegli šūpina - kā augļūdens dzemdē. ūdens glāsta un smaržo un ņirb un klusi čalo. tajā mirklī viss, pavisam viss, ir kārtībā un pasaules centrs ap mani izplešas līdz bezgalībai.
un man ir bēdīgi, ka tagad priekšā ir tie daudzie, garie, aukstie, tumšie mēneši, kad šo mirkļu nebūs. es, protams, vēl kādu laiku centīšos turpināt peldsezonu, bet tas nebūs laiski un mierīgi. tas būs ātri un asi un dzeldīgi un negribīgi. un prieks būs galvenokārt par to brīdi pēc saņemšanās, ātras samērcēšanās un vēl ātrākas ūdens pamešanas. brīdi, kad ķermeni pārņems spējš karstuma vilnis un vidēji ātri gaistošs sakāpināta mundruma/možuma uzbangojums.
es tomēr visādā ziņā esmu ļoti siltummīloša būtne.

man nebūtu nekas pretī nākamajā dzīvē būt par tropisko abinieku. jeb varbūt es tāds esmu bijusi iepriekšējā?

septembris

Posted on 2019.09.10 at 00:13
Tags: , ,
šodiena bija gara un jocīga. es beidzot atbrīvojos no gudrības zoba. pēc aptuveni pusotra gada vilkšanas garumā. pārsteidzoši īzī un nesāpīgi. čiks un viss. uzreiz pēc tam peldēju Sauriešu karjerā, bija tveicīgs un pilnīgi rāms, ūdens zils un nekustīgs un caurspīdīgs, tālu lejā zem sevis varēja redzēt gultni. tad es biju darbiņā un tad gāju uz kursabiedrenes vadītu elpošanas piedzīvojumu, kas jāatzīst bija visai jaudīgs (balstīts uz hiperventilāciju). kad beidzām bija jau tumšs un nakts un es gāju uz staciju šūpodamies gandrīz visās Kronvalda parka kokos iekārtajās šūpolēs. un tad es atkal peldēju Sauriešu karjerā. kaila un tumsā un tieši zem Lielā Lāča. ūdens bija silts un glāsmains un es redzēju krītošu zvaigzni (kaut ko daudz mazāku un pieticīgāku nekā tas jūsu visu spožais bolīds). aiz kokiem pamazām lēca trekns un augošs mēness un pār ūdens virsmu vējš dzina mazu vilnīšu rindiņas.

augusts

Posted on 2019.08.19 at 02:23
Tags: , ,
mēness šovakar lēca tik milzīgs un spilgti oranžs, sārta gaismas atspīduma ieskauts. tas lēnām cēlās virs horizonta pa kreisi no šosejas un hipnotiski novērsa uzmanību no ceļa un autovadīšanas.
zirgs met vasaras spalvu, apakšā var sataustīt blīvu ziemas kažoku. svīres jau nedēļu kā prom, debesis tukšas un klusas. tikai sienāži sisina un stārķu bari ganās nokultos labības laukos. saule riet jau pirms deviņiem un pēdējās dienas es peldos tumsā. zemu virs ūdens virsmas joņo sikspārņi. ūdens ezerā smaržo pēc saulē sakarsušām priežu skujām un slapjuma un mazliet pēc sēnēm. dārzā ganās stirna. bet gaisma paliek arvien rūsganāka un krīt aizvien rudenīgākos leņķos. un zvaigznes kļūst spožākas.

jūlijs

Posted on 2019.07.19 at 23:00
Tags:
tumsa sāk izritināt savus kamolus. ada jaunas bezgalīgas tumsas un spelgoņa naktis.
drīz. tas būs pavisam drīz.
jūtu ledainu pavedienu lēni un klusi slīdam caur mugurkaulu.

Jūlijs

Posted on 2019.07.02 at 16:24
Tags:
Es esmu ūdens cilvēks, bet neesmu jūras cilvēks. Jūru man sakārojas ~2x gadā, parasti rudeņos vai pavasaros. Bet vakarrīt pamodos ar sajūtu, ka gribas saskarties ar kaut ko lielu, nenovēršamu un atsvešinātu. Galvā skanēja, ka jābrauc uz Tūju. Visu dienu nobumbulējām, bet pēc sešiem vakarā tomēr izkasījāmies, jo 100 km jau nekas liels nav. Mūs sagaidīja auksts vējš un lieli, nemierīgi viļņi un nenovēršamas atsvešinātības sajūta. Nogājām pāris km turp nezinkur un pāris km atpakaļ uz mašīnu. Saulrietā saņēmos arī ielīst ūdenī par spīti aukstajam vējam. Ūdens bija silts kā Klievī, es lecu pa viļņiem un sajutos neizsakāmi dzīva un neizsakāmi laimīga. Viļņi bija vienlaicīgi biedējoši un ļoti izklaidējoši lieli. Kļūmīga soļa rezultātā varētu būt grūti izkļūt no ūdens apakšas. Es stāvēju un ļāvu tiem triekties pret manu muguru, es lecu tiem uz pleca un laidos līdzi. Es jutos kā šķīstītavā un ģērētavā un paradīzē. Un ļoti, ļoti dzīva. Tas bija brīnišķīgi.

P.S. Iesakiet kko lasāmu, lūdzu. Man gribas lasīt īstas, skaistas, biezas vasaras grāmatas, bet man tādu nav. Pēdējās reizēs grāmatnīcās vispār nekas neuzrunāja.

jūnijs

Posted on 2019.06.18 at 16:24
Tags: ,
man te ir vardes, krupji, ķirzakas, ezītis, vāvere, visādi putniņi un kukainīši, bet tikko pie pašas mājas redzēju arī zalkti!

jūnijs

Posted on 2019.06.13 at 20:55
Tags: ,
pagājšnakt ap diviem izbraucu no Saļika uz mājām. aiz Launkalnes krusta sajutos kā t-rex spēlē (aka "no internet game"), vienīgi bez iespējas ar mašīnu palekties. ar vienādu intervālu (pietiekami tālu, lai tas nebūtu viens un tas pats radījums) pāri ceļam skrēja zaķi, turklāt katru reizi no pretējās puses. kopā kādi 5 vai 6. šo priekšnesumu noslēdza viens stirnbuciņš. par laimi nevienu no viņiem nenotriecu.
mazliet pēc 4iem biju tikusi līdz Niedrājam. leca saule, dziedāja putni, otrā ezera galā kliedza ziemeļu gulbis, zem laipas saldā miegā gulēja meža pīļu pāris. ūdens bija kluss, rāms un caurspīdīgs un gar krastu klīda zivtiņu bari. nopeldējos un paliku kādu brīdi stāvam apmēram līdz krūtīm ūdenī un tad viens no zivju bariem sāka man vienkārši peldēt apkārt. zivis nebija pārāk lielas, bet arī ne pārāk mazas - tādā krietnas maizes rikas izmērā. viņas peldēja man ļoti tuvu, gandrīz pieskaroties un uz riņķi vien, uz riņķi vien. tas turpinājās kamēr man sāka klabēt zobi no aukstuma un es atļāvos pārtraukt šīs nakts priekšnesumu nr2 izejot krastā.

maijs

Posted on 2019.05.17 at 22:23
Tags:
uff, nu pasaulē viss ir savās vietās. dzirdēju arī lakstīgalu. vairākas. vienkārši šogad nav tik tuvu pie mājām, toties ļoti tuvu ir pelēko strazdu kolonija. viņi ir ļoti skaļi un rosīgi, lai neteiktu vairāk. ņemas līdz pilnīgai tumsai un atsāk jau pirms trijiem naktī. tajā kņadā grūti sadzirdēt attālāku lakstīgalas pogošanu.

mēs nevaram kaut kā pa druskai noīsināt dažus citus mēnešus (piemēram, bezjēdzīgāko mēnesi gadā - fevrāli) un uz to rēķina uztaisīt garāku maiju?

Maijs

Posted on 2019.05.17 at 16:37
man:: Guļu zālē un anksēju
skan: Putni un vējš
Tags:
Joprojām šogad neesmu dzirdējusi lakstīgalu, bet tikko redzēju un dzirdēju divas svīres!!!! <3

Atpakaļ 20