*

bezdelīgu gads. staļļa bezdelīgām nupat izšķīlies jau trešais perējums. un šodien Mūrmuižā daudz kraukļu. tusēja pa tīrumiem. viens laidās tieši pa priekšu mašīnai, kad braucu cauri ozolu alejai - visas alejas garumā. jutos kā cheesy fantasy filmā.

mazliet uznāca interese par ēdienu/ēšanu. uztaisīju wannabe buritos ar sezonālo dārza dārzeņu pildījumu. kā arī kabaču baba ganuš. biju diezgan skeptiska, bet rezultāts ir visai kruts. laikam svarīgi diezgan sirsnīgi apdedzināt tos kabačus. vajadzēja ātrāk šito darīt. nebūtu tik daudz jākaras citiem kaklā ar tiem saviem kabačiem.

krišana no zirga tomēr ir radījusi drusku vairāk seku, nekā tikai trīs ļoti neseksīgas tulznas no tizlajām Martas striķu pavadām. esmu kaut ko savilkusi kaklā/plecā. ar katru dienu paliek sūdīgāk un savilkums dodas tālāk uz priekšu pa muguru. visvairāk traucē guļot, jo nevienā pozā nav ērti. un braucot ar mašīnu, īpaši, ja jāgriež galva uz atpakaļu, braucot atpakaļgaitā.

vakar biju ciemos pie Jolantas. pajāju ar Vegu. ļoti forši sastrādāta. drusku palecām. dievinu to sajūtu. bet baigi gribas ar zirgu, kura domas es dzirdu savā galvā un, kurš savā galvā dzird manējās. Vega gan ir Radīša māsasmeita un pēc rakstura visai līdzīga - vienlaikus karstasinīga, bet nenormāli labdabīga. bet neviens zirgs nekad nebūs Radītis. jāsāk organizēt sonogrāfija stiegrai. ļoti ceru, ka varēs lēnā garā kaut ko atsākt darīt.

Mudītei plaušu karsonis. vedīšu rīt uz Cēsīm pie ārsta.

malka nekrāmējas, dārzs neravējas.

riebjas doma, ka tūlīt beigsies brīvās dienas.

pārlidoju kūleni pāri zirga (ne-sava) galvai.
otrā reize mūžā, kad šāda veida pieredze atnes dīvainu miera un atvieglojuma sajūtu.

visādi citādi (tai skaitā arī ironiski) - jājot jūtos tik ļoti at home. ļoti pietrūkst regulāri un ar savu zirgu.

Zirgs maijā:
180 EUR ikmēneša pansijas maksa (ietver - siens/ganības, ūdens, auzas 1x dienā, staļļa/ganību infrastruktūra, zirga pieskatīšana un regulāra nočekošana);
95 EUR zobu vīlēšana (70 EUR vīlēšana + sedācijas medikamenti, 25 EUR par izsaukumu/ceļu (pilna izsaukuma/ceļa maksa ir 50, maksājām uz pusēm ar Martu, jo viņas zirgiem arī vīlēja) - jāveic 1x gadā, parasti uz ganību sezonas sākumu;
218.83 EUR Tartu zirgu klīnika apmeklējums. Konsultācija, ultrasonogrāfija, sedācija;
45 EUR ceļa izdevumi uz Tartu (ja Martas zirgs arī nebrauktu, būtu 2x vairāk);
100.70 EUR barības piedevas (MSM stiegras atjaunošanās veicināšanai, bosvēlija - pret iekaisumu, E vit + Selēns - neiroloģiskajai problēmai);
15.29 EUR Voltaren ziede, ko smērēt uz iekaisušās stiegras;
35 EUR ortopēdiskie pakavi;
30 EUR nagu apgriešana un pakavu uzlikšana (drauga cena, parastā cena būtu 50) - būs jāpārliek pakavi pēc 5 nedēļām, kad būs atauguši nagi. parastos laikos, kad pakavus nevajag, nagu apgriešana notiek apm reizi 4-5 nedeļās un maksā 15 EUR;
KOPĀ: 719.82 EUR

(neskaitu sīkumus, kā pretiedeguma krēms, ko smērēt uz baltā deguna, kurš pavasara saulē mēdz apdegt; našķus - burkāni, banāni; maizīte, uz kuras uzpilināt šķidro e vitamīnu, degviela braucieniem uz stalli; kaut kāds pūšamais pret kukaiņiem, ziede ar ko apsmērēt kukaiņu sakostās vietas, utt.)

Bijām pagājšnedēļ uz Tartu. stiegra ir iekaisusi, bet nav sarauta. rekomendēja pāris mēnešus ierobežotā aplociņā, kas īsti nav iespējams - viens nestāvēs, bet likt kādu biedru klāt īsti nevar, jo pārējiem zirgiem tieši vajag kustēties pēc iespējas vairāk. un uzlikt ortopēdiskos pakavus, kas mazliet paceļ papēdi uz augšu un noņem slodzi no iekaisušās stiegras, lai tā var atpūsties un mēģināt sadzīt. pēc 3 mēn miera perioda, ieteicama atkārtota ultrasonogrāfija.
šodien uzlikām tos pakavus. nekad nedomāju, ka kādreiz kalšu savu zirgu. esmu visai ļoti anti pakavu cilvēks (kopumā ļoti neveselīgi). bet re kā dzīve piespieda. nelikām gan metāla, bet plastikāta. viņus var arī līmēt, nedzenot naglas, bet dzīvojot ganos, viņš tos ātri vien pazaudētu. cerams nenoraus ar visām naglām un rātni staigās līdz jūlija sākumam.

p.s. Tartu klīnika baigi kruta, attieksme nesalīdzināma ar vietējiem vetiem. ļoti laipni un ļoti profesionāli. kā ārzemēs.

piektdien
bija zirgiem vīlēt zobus. bija ļoti gara darbdiena. bija episkākā ziemeļblāzma ever
sestdien
bijām ar Līgām tehniskajā vizītē uz Savvaļu. ārprātīgā ziemeļu vējā uz bāzes jumta dziedājām rotāšanas dziesmas
svētdien
izstādīju siltumnīcā lielāko daļu tomātu un paprikas. un izkāru ārā podu puķes - ģerānijas, fuksiju, u.c. trakas salnas vairs nedrīkst būt
pirmdien
atkal pļāpāju ar Briedi par Grīnbergiem un revolucionāriem, pārmaiņas pēc dzīvajā nevis mesendžerī. iestājos Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijā.

kad pagājšsvētdien nomira Selfa, es tajā naktī redzēju sapni, kurā pamodos, paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka viss mans dārzs ir nošķūrēts un nolīdzināts. es sapnī drausmīgi raudāju un tad pa to lauku skrēja divi kumeliņi. viens vecāks, jau tāds uz jaunzirga pusi, otrs jaunāks. zirgiem bija epizodiska loma šajā sapnī, tas vēl turpinājās tālāk un kopumā tas bija visai personisks, bet šķiet zirgi vienkārši izmantoja to kā platformu, lai uz brīdi ielauztos un atrādītos.

jo - šorīt pamodos ar ziņu vacapā, ka nomiris Tors. un divi kumeliņi pēkšņi makes sense. Tors bija ilggadīgs mana zirga draugs. kad pagājšruden siena krīzes dēļ Marta likvidēja pansiju, Tors bija pēdējais, kas aizbrauca un man bija žēl - tieši mana zirga dēļ. viņi ir ļoti ģimeniskas būtnes, kas veido ciešas draudzības un Tors bija ļoti labs draugs manam zirgam. viņi bija tāda nešķirama trijotne - Radis, Vankū un Tors. mēs viņus jokojot saucām par brāļiem Ilmāriem. Tora saimniece dzīvo Jelgavā, tāpēc viņš bija pa ziemu pārcēlies uz kādu stalli netālu no Jelgavas. bet tur ir ierobežota teritorija un vasarā nav pietiekamas platības ganībām. bija sarunāts, ka viņš uz ganību sezonu atgriezīsies Birzlejās. šorīt bija jābrauc, bet kāpjot treilerī pēkšņi nokrita un dažu minūšu laikā, ar galvu saimnieces klēpī, nomira. viņam bija tikai 16 gadi. viņam gan bija visai smaga emfizēma (astma), krietni smagāka nekā manam zirgam. pavasaris viņiem ir grūts laiks, īpaši, kad strauji paliek silts + viskkas zied. ilgstošās elpošanas problēmas atstāj iespaidu uz sirdi. visdrīzāk vienkārši sirdslēkme (zinu vēl 2 zirgus ar emfizēmu, kam uznākot siltajam laikam strauji palicis slikti un krituši ar sirdi). + vēl stresiņš, ka vienam kaut kur būs jābrauc.
tā zirgi joprojām redzami sēro par Selfas nāvi. Radis un Vankū abi ir ļoti klusi un ieturēti, visu laiku cieši turas viens pie otra, nespēlējas, pat kārumus īpaši nekļančī. likās būs forši - atbrauks vecais draugs Tors un novērsīs domas. nu nekā.

zirgam stiegras trauma tomēr ir nopietnāka nekā sākumā likās. tas savukārt ļoti iespējams nozīmē, ka - this is it. ņemot vērā viņa vecumu (22) ļoti iespējams vairs nekādu lekšanas treniņu, maču, utt. droši vien ir var vēl tā puslīdz reālistiski cerēt, ka pēc pāris mēnešu miera perioda, varēs jāt vizināties vieglā slodzē, bet tas arī viss. stiegras traumas mēdz sūdīgi dzīt arī jauniem zirgiem. Radim bija otrai priekškājai, mazliet citāda profila stiegras trauma pirms kādiem ~10 gadiem. un tas bija ļoti mokošs pusgads ar ierobežotām kustībām un soļošanām pie rokas un diezgan psihopātisku atgriešanos slodzē (viņš bija nostāvējies pilnīgi traks).
šajā gadījumā trauma rada problēmas arī viņa voblera sakarā. voblers ir neiroloģiska problēma, kas rada problēmas komunikācijā ar pakaļkājām (tās var kustoties "zust", klupt, ļodzīties). šai kaitei viņa gadījumā palīdz 2 lietas - e vitamīns diezgan lielās devās visu laiku + slodze, kas veido un uztur muskuļus, kuri tad palīdz to pakaļgalu saturēt un noturēt un kontrolēt. tiklīdz muskuļu masa zūd, tā paliek redzami sliktāk. viņš jau tagad ir sācis vairāk vilkt pakaļkājas pa zemi un biežāk klupt, jo bijusi ļoti minimāla slodze. ja tagad ir pāris mēnešu miera periods stiegrai ar tikai soļošanu pie rokas (15 - 20 min dienā) - es nezinu, kā uzturēt muskuļu masu vajadzīgajā apjomā. turklāt viņa vecumā muskuļu masa ātri zūd, bet grūti un lēni nāk atpakaļ. vēl viens iemesls kāpēc viņam ir svarīgi kustēties ir emfizēma (zirgu astma) un tās saasinājuma laikos (pavasaris, putekšņi, putekļi) arī ir svarīgi daudz kustēties, īpaši lēkšot, lai tiek iztīrītas un izventilētas plaušas.
esmu bēdīga un noraizējusies par šo visu.

viena no dīvainākajām sajūtām, ko just ir sēdēt uz zirga, kurš nav nekā ierobežots un var brīvi kustēties, ar ciet acīm. vakar tā sēdēju saulē, kamēr zirgs lēnā garā rušināja no kūlas apakšas jaunos zāles dzinumus. tas ļoti mulsina vestibulāro aparātu un bez atskaites punkta telpā, ko nodrošina redze, smadzenēm ir ļoti grūti apstrādāt. zirgs zem tevis ir silts, viņš ritmiski elpo un neritmiski kustās, grozās un lēni iet meklējot zāli. tur kaut kā pazūd gan laiks, gan telpa un rodas kaut kas līdzīgs sēņu tripam. vakar tam visam pievienoju arī sejas vēršanu pret spožo sauli. tā spozme, protams, laužas cauri arī aizvērtiem plakstiem un izgaismo to dīvaino telpu, kas rodas zirga kustības un redzes atslēgšanas rezultātā. atkal atverot acis liekas, ka ir pagājuši gadi un pasaule ir pilnīgi jauna un cita un savāda.
jāšanu ar aizvērtām acīm mēdz izmantot arī kā reitterapijas vingrinājumu, bet tas ir drusku vienkāršāk, jo zirgu ved instruktors un notiek vienmērīga, ritmiska, paredzama kustība pa taisnu līniju. manā variantā ir tāds neeeenormāli palēnināts breakcore.

šodien būs sarežģīta diena. vajag drusku parunāties ar kolēģiem.

lauksaimniecības ziņās - nupat jau šķūnī glabātu sienu tirgo pa 70 - 85 eur rullī. pirms pagājušā gada sausuma normāla cena bija 10 - 20 eur par rulli. pagājšvasaras beigās vēl varēja pa 40 kaut kur kaut ko dabūt. zirdzinieku grupās pilns ar ziņām - lai uzmanās no tāda un šitāda piegādātāja - kad aizbrauc paskatīties, parāda kaut kādus parādes ruļļus, bet piegādā sapuvušu sūdu par milzu naudu un pazūd. manam trenerim vēl sūdīgāk - piegādātājs pieprasīja avansu un pazuda - nav ne siena, ne naudas. fb grupā "siena tirgus" ar iet ļoti augstos toņos.
daži jau ved no Čehijas (ne tikai Polijas) - izmaksas uz rulli ap 100 eur, bet vismaz kvalitāte izcila, nevis kā šitiem te vietējiem žuļikiem un beigu beigās izmaksas tādas pašas, jo nav jāšķiro un puse jāmet ārā (kas ir papildus smags roku darbs un kkur jau tie puvekļi ir arī jāliek).
katrā ziņā tiem, kas cerēja, ka rudens masu neprāts pāries un tad jau cenas nokritīsies līdz normālam līmenim, ir diezgan dirsā šobrīd.
govīm ar viņu miljons kuņģiem vēl tā, bet zirgi, kuri neko nezina par teicienu "vesels kā zirgs" ir ļoti jutīgi uz barības kvalitāti.

ja jums ir siens, šis nav slikts laiks, lai nopirktu zirgu par salīdzinoši labu cenu. pirmais vilnis bija jau rudenī, bet izskatās, ka tagad ir otrais. tie, kuri saprot, ka līdz ganību sezonai visiem, ko ēst nepietiks, tirgo nost, ko vien var notirgot. vispār būtu interesanti paskatīties statistiku vai šajā ziemā pieaudzis arī uz kautuvēm aizsūtīto zirgu skaits.

un tad jau pie reizes arī vēl trešo ierakstu.
* nedēļas sākumā bija Līgu radošā nometne "Stiebriņos", apvienojumā ar apmēram ikgadējo Amandas v.d. un veļu vakaru. drusku pamocījāmies ar introverto Jāņu programmu, kaut kā nebija ideju, bet beigu beigās palikām pie tā, ka galvenais instruments būs harmonijs. kaut ko uzreiz arī ierakstījām. tas gan sarežģī dzīvā izpildījuma iespējas, bet par to domās, kad pienāks laiks. sabarojām veļus. nākamajā rītā viss bija apēsts, izņemot granātābolu (izlobītā agregātstāvoklī) un nebija izdzerts arī Valmiermuižas šokolādes stouts (es arī nevaru to iedzert).
* visu laiku līst, joprojām stāv miljons nedarītu darbu dārzā, ko būtu tomēr foršāk izdarīt rudenī, nekā atstāt uz pavasari, kad būs jau pavasara darbi jādara. vakar paspēju drusku paravēt (novembra vidū, bļe), šodien gāju grābt lapas, bet visu laiku lija, atmetu ar roku un gāju iekšā.
* bija uzpeldējis Decibels. kopumā normālā stāvoklī, bet šķiet, ka atkal saaktivizējusies tā viņa sāpošo/iekaisušo smaganu problēma, jo visu laiku ļoti siekalojās un ēst neēda. bet pagulēja drusku ar mani gultā un bija jauks.
* zirgs joprojām traks. es kopumā nevaru viņu novaldīt, vairāk jūtos kā pasažieris, nekā vadītājs. nē, nu protams, kaut kādas normas viņš ievēro, bet lēkšos pa lauku man īsti nav nekādas teikšanas. tas nav labi. viņdien izgājām apvidū, viss drausmīgi pielijis, pamats dziļš un dubļains. atradu sausāku maliņu, kur palēkšot, lēkšojam, priekšā liela žļampa, gribu piebremzēt, bet kungs purina galvu un skrien vēl ātrāk. viņš tā nav darījis kopš laikiem, kad tikko iepazināmies (t.i. pirms gandrīz 13 gadiem). izlēkšojāmies gan pa to žļampu, gan vēl citām žļampām, kas nav baigi veselīgi stiegrām un locītavām. viņa vecumā būtu labi iztikt bez bezjēdzīgām traumām. kad apstājāmies, sabļāvu uz viņu diezgan dusmīgi. domāju par to, kā tas korelē ar maniem sapņiem par stihiskajām, melnajām fūrēm un izbēgušiem jaunzirgiem un problēmām ar mašīnām reālajā dzīvē. kaut kāda aizvien niknāka cīņa par hegemoniju starp stihisko (un ļoti iespējams arī radošo) un intelektuālo, drošo, komfortablo (un ļoti iespējams stagnējošo).
* ar terapeiti runājām, ka iespējams esam izsmēlušas onlaina iespējas. man viņa ļoti, ļoti patīk, bet attālinātais process ļauj man distancēties un neveicina tādu īstu līšanu laukā no čaulas/bruņām/novecojušiem pašsaizsardzības mehānismiem. ļoti labprāt ietu pie viņas klātienē, bet viņa dzīvo un pieņem Liepājā. nezinu, ko darīt. man galīgi negribas meklēt citu terapeitu un skaitīt visus savus pātarus no jauna. man īstenībā liekas, ka man šobrīd vajag kustību terapeitu. kaut ko somatisku un kustīgu. bet man ļoti riebjas saderīga terapeita meklēšanas process. esmu diezgan izvēlīga + nevaru atļauties neko baigi dārgu. īstenībā neko nevaru atļauties.
* kaut kāds stulbs posms šobrīd.

*tā kā naktī solīja lietu un nezināju cikos K būs atpakaļ no Tallinas ar klabošo Fordu, es vakarnakt, pārbraucot no Rīgas, dekonstruēju nojumes atpūtas zonu, lai nojume varētu pildīt garāžas funkcijas mitrumneizturīgajam Volvo. K ar klabošo Fordu atbrauca visai laicīgi, bet kad taisījos braukt uz treniņu vēl (un vairs) nelija, tāpēc izbraucu jau Volvo ārā, bet tad sāka gāzt lietus un es izvēlējos tomēr doties savās gaitās ar klabošo Fordu. bet es to visu rakstu tāpēc, lai pastāstītu, ka vēlāk ieradās jumta cilvēki un paši iekārtoja nojumē atpakaļ atpūtas zonu. viņi jau zina, kā jābūt. kā ir pareizi. izlika galdiņu un krēslus un iekārtojās. un joprojām nav pabeiguši jumtu.
*runājot par braukšanu uz treniņu - tas dzīvnieks tiešām ir pārēdies attālu. šodien ielādējām treilerī Valensi un es uz mirkli palaidu vaļā striķi, kas mani savienoja ar manu zirgu, lai aizvērtu bomīti aiz Valenša dibena. un mans zirgs vienkārši ņēma un aizlaidās atpakaļ uz ganiem. zirgs, kuru Valmiermuižā varu atsoļot bez nekā uz galvas (t.i. viņš rātni staigā man pakaļ, bez apaušiem un striķa). skrēju pakaļ un saucu, bet šams dieba prom atpakaļ neskatoties. mums līdz šobrīdējiem ganiem gandrīz kilometrs pa grantinieku. noķēru jau gandrīz pie ganu vārtiem. nokavējām treniņu par pusstundu. bet Reinis priecājās cik Radis labi izskatās un cik azartiski kustas. es, protams, arī priecājos, kamēr vien viņš nesankcionēti nediebj prom pa ceļu.
*kaimiņi jau paspēja appludināt mūsu jauniegādāto dzīvokli, pie kura remonta nemaz vēl neesam paspējuši pieķerties.
*es jūtos ļoti nogurusi no visa. kaut kā jāsaņemas pabeigt un iesniegt kvfr kākāefs. nav jau vairs nekas daudz tur palicis, ko darīt. bet es laikam šovakar vairs nespēju. vēl ir laiks rīt. toties joka pēc atkal iesniedzu Līgu Introvertos Jāņus - tā kā tas neprasīja no manis neko vairāk kā copy paste un nomainīt laika plānu. to pašu projektu, kas jau 2x noraidīts. kā saka - trīs lietas labas lietas.

p.s. kaut kā jāpievalda vībotnes tējas dzeršana. tie sapņi tiešām ir fun, bet es reāli nejūtos izgulējusies - jo visu nakti esmu ganījusi alni vai klīdusi pa svešām pilsētām vai risinājusi kaut kādas kosmiskas problēmas. bet kā nāk vakars, es eju ārā tumsā, iešķinu sauju pāraugušas vībotnes, ieštaukāju krūzē, uzleju vārošu ūdeni un triecu iekšā. šovakar nē, šovakar esmu Saļikā un mammai neliekas fun dārzā audzēt vībotnes. bet es jau jūtu, ka gribas to tējiņu.

* 6dien dabūjām 4. vietu Valmiermuižas kausā, 80 cm maršrutā. Reinis teica, ka tas bija labākais, ko viņš no manis esot redzējis. aizraujoši, jo pusi vasaras nebiju jājusi + pēdējā laikā bija izkrituši vairāki treniņi. lēmumu piedalīties pieņēmu tikai 4d, kad pēc 2 ned pārtraukuma aizbraucām uz treniņu un izrādījās, ka zirgs ir ārkārtīgi līksms, azartisks un enerģisks. tāpēc likās, ka ir vērts pamēģināt.
* vakar biju uz O. un Gilla band koncertu. man laikam iesildītāji patika pat labāk. vispār bija ļoti foršs koncerts, bet es jutos nogurusi, melanholiska, bēdīga un mēnešreižaina un man bija grūti. un tas pallādiums likās ļoti nemīlīgs.
* sports trackeris par šodienas apvidus izjādi teica "fastest horseback riding this year". zirgs attālā noēdies galīgi traks. ne tikai grib, bet arī var. likās nenokausējams.
* deviņos jau ir pilnīga tumsa. man liekas, ka vēl tikko saule rietēja 21:18. bet nekā. šovakar 21:18 pliki peldējām Niedrājā pilnīgā tumsā. paldies, tev, septembri, ka esi tik silts, ka joprojām var neviebjoties gulēt uz muguras ūdenī un skatīties zvaigznēs. kad izlīdām no ūdens, turpinājām skatīties zvaigznēs ar Star Walk 2 appu. iesaku.
* cenšos peldēt katru dienu. Mūrmuižā ir viss - drausmīgi auksts ūdens. Sauriešu karjerā piektdien bija neticami silts un glāsmains, nu tāds, ka negribas līst ārā. Klievī un Niedrājā ir normāli.
* ēdienkartē "septembris", pēc nedēļas ar džankfūdu, cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa. sacep tomātus tā, kā aprakstīts ne pārāk daudzus ierakstus atpakaļ, bet piemet klāt arī papriku un dažus nelielus sīpoliņus. kad gatavi pārmet katliņā, pielej paciņu auzu krēma, sablendē un uzvāra līdz uzmet burbuli. pārkaisa ar smalki rīvētu Granisteru, svaigu baziliku un piekož grauzdētas tomātmaizītes.
* skrienu pa dārzu. šodien novācu gandrīz visus ķirbjus. viņiem bija galīgi sabrūnējušas un neveselīgas lapas. nav baigi daudz šogad. sacepu kārtējo tomātu porciju saldēšanai. es šobrīd slīkstu tomātos. un laikam atkal sākas tomātu alerģija. novācu sviesta pupas. lillā atkal bija paspējušas pāraugt. sāku vākt arī lobāmās pupas. briseles kāpostus apsēduši kāpuri. es jau pēc savas iniciatīvas no kāpostaugiem audzēju tikai keilu, bet kaimiņiene pavasarī iegrūda stādus, nolēmu pamēģināt. baklažānam kaut kas tomēr ir izaudzis. nu vairāki mazi baklažāniņi. un viņš izskatās smuki. tas baklažānaugs. tā, ka varbūt izklaidējošos nolūkos tomēr audzēšu vēlkādreiz.
* jumta cilvēki turpina rosīties. viņiem atkal liekas, ka šī būs tā nedēļa, kad visu pabeigs. nu redzēsim. viņiem tā likās jau aizpagājšnedēļ.

staļļa saimniece likvidē pansiju. galvenokārt siena dēļ, bet ir arī citi personīgi apsvērumi. mans zirgs ir vienīgais izredzētais, kurš drīkst palikt. pārējām meitenēm jāmeklē saviem zirgiem citi staļļi. siens, ko viņa nopirka (un bija pirms pirkšanas skatīties) vairāk nekā puse izrādījās ļoti sliktas kvalitātes. viņa jau pārdeva vairākas fancy zirglietas, lai pirktu citu sienu, bet vienkārši nav. tas, kas ir - ļoti zemas kvalitātes (karsis, pelējis) un ļoti dārgs. viņa ir izbraukājusi puspasaules siena kvestā. nupat vienam alerģiskam zirgam, pēc viņa īpašnieces iniciatīvas tika nopirkti 4 ruļļi pa 60 eur gabalā. 60 eur par rulli! atveda mājās - un tāpat iekšā karsis. vēl sūdīgāks par to, kas jau bija uz vietas.
aizvakar apstaigājām kaimiņa attālu. tās pļavas, no kurām siena laikā parasti sanāca ~150 ruļļi, bet šogad neviens. vietām ir pagarāki zāles pleķi, bet daudz kur tāpat mikrozālīte un pienenes vien. vai tur sanāks kaut ko saruļļot - hvz.
kapusvētkos aptaujāju radus, kas nodarbojas ar lauksaimniecību vai kādam nav kādi siena gali. mammas brālēns, kam Raganā ļoti moderna piensaimniecība, dzīvos no pērno gadu iekrājumiem. otrs brālēns, kam Trapenē mazāk moderna piensaimniecība - samazinās govju skaitu. un govīm prasības pēc siena kvalitātes ir zemākas nekā zirgiem.
jūtos ļoti priecīga, pateicīga, pagodināta un atvieglota, ka mans zirgs var palikt Birzlejās. neapskaužu pārējās meitenes, jo šobrīd vairums staļļi ir gatavi uz ziemu pieņemt kādu jaunu zirgu tikai tad, ja brauc ar savu sienu pūrā.

* aizvakar šeit pirmo reizi kopš aprīļa bija tāds pavisam, pavisam īsts lietus. tāds, ka vairākas stundas blīvi līst.
* jumta cilvēki drusku saņēmušies. izskatās, ka dienas beigās būs saimniecības ēkai segums uzlikts. mājai kaut kad jau pasen uzlika ceturto daļu un pameta.
* zirgs beidzot beidza klibot. laikam. bet nav kustināts. biju šon Vmuižā ar Jolantas Vegu - Radīša māsasmeitu. ļoti interesanti - man pirmā pieredze ar zirgu, kuram pirmā pieredze lekšanā turklāt vispār pirmo reizi ar viņu jāju. forši iejāta, uzticas jātniekam, neģorgājas. nu pāris reizes dibenu uzmeta un vienu reizi no biedējoša laukuma stūra (tur ir topiņš!) panesa. bet nebija bailīgi. es vienīgi nemāku celt viņu lēkšos. cēlu kā ceļu savu zirgu, bet Vega teica - es saprotu, ko tu gribi, bet tu prasi NEPAREIZI. celties jau cēlās un lēkšoja, bet viebdamies. tā ir ar tām ķēvēm.
* staļļa kaimiņš nopļāva siena pļavas. sanāca nulle ruļļu, jo zāle tik īsa, ka nav ko vālot un tīt. normāli viņam no tām pļavām ir apm 150 ruļļu. par pieklājīgas kvalitātes sienu daži jau prasa pat 42 eur rullī (līdz šim normāla cena bija 10 - 20 eur). arī par nepieklājīgas kvalitātes sienu prasa kosmiskas cenas. citos reģionos laikam ir drusku labāk, bet Vidzemē tiešām ir ļoti pizģec.
* vakar bija krustmāte ciemos.
* vakar arī atvedām no staļļa piekabi ar sūdiem.
* joprojām neesmu atradusi vietu lidla hortenzijai. tagad jāmeklē vēl arī vieta krustmātes dāvinātajai rozei.
* sakrāmējām lielo malkas kaudzi. pašā apakšā, protams, bija krupis ar savu dēlu. atkal palika bez pilīm. bēdīgi. tēvs pats iebēga jasmīnkrūmā, dēlu aiznesu plaukstā, jo viņš apmulsis sēdēja pagalma vidū ērti pieejams kaķim un vārnai.
* maximā joprojām izcilas Vidusāzijas melones.
* šovasar vispār nekas nenotiek pēc plāna

šī bija ļoti mokoša nedēļa. pirmdien visu dienu bija drausmīga trauksme. vakarā braucām uz cinevillu. mans zirgs joprojām klibo, tāpēc tika sarunāts cits privātais zirgs no mūsu staļļa viņa vietā un es braucu kā viņa aukle. 4 dienas cinevillā bija garas un grūtas. nekad iepriekš nebiju pieredzējusi tik iespaidīgu neatbilstību callsheetam. bija karsts, ļoti dundurains un lielāko daļu laika jābūt 5 min gatavībā, lai vestu zirgus uz seta. un savam nogurumam un besim priekšā jāliek zirgu nogurums un besis. visu laiku apkārt sveši cilvēki. dzīvojām motelī 12 min attālumā no cinevillas, trijatā vienā nelielā istabiņā, turklāt vienu no meitenēm, ar kuru dalījām istabu, iepriekš nepazinu. atsākās alerģiskais dermatīts, kas bija uz kādu laiku pierimis. aizvakar naktī atbraucām atpakaļ. palaidām zirgus ganos. iekāpu mašīnā, lai brauktu mājās un man likās, ka es vnk neprotu vairs braukt ar mašīnu. atbraucu kaut kādos pusdivos, sagaidīju Kroni (viņš vadīja pilsētas svētkus), parādīju, kur var gulēt un izrubījos. kaut kad naktī, uz pusstundu pārnāca Kārlis, bet viņam nebija laika pasnaust ne mirkli. pamodos ap 10, izlīdu no istabas, uzreiz uzklupa uz kapusvētkiem atbraukusī māte (viņa atbrauca neilgi pēc tam, kad es aizbraucu un izravēja man dārzu). stāstīja kādas visādas problēmas saimniecībā jārisina. man likās, ka es mirstu. tā man likās pāris stundas. aizgāju atkal pagulēt. pamodos, apēdu roltonu, izmazgāju matus un gāju skatīties Paulas Ēdenes dārzu Vecajā parkā. varēja just, ka izrāde nav sen spēlēta, trūka flova, ķērās teksts, bet tā jau forši. ļoti paulīga. likās, ka varētu pat patusēt ar kolēģiem, bet viņiem bija jābrauc atpakaļ uz Rīgu. gāju uz viedrades kvartālu meklēt vīru, kuram jau kādu diennakti vilkās darbdiena. paņēmu abuls sidrs, kečapojām, līdz uzpeldēja mana kursabiedrene, kura, kā izrādās ir precējusies ar K labu paziņu, kurš nesen nakšņoja pie mums sava velotripa laikā un, kurš spēlēja reivu pilsētas svētkos. man galīgi nebija enerģijas, bet sēdējām un pļāpājām. es viņu īsti nebiju satikusi kopš akadēmijas beigšanas un arī akadēmijas laikos nebijām baigi tuvas, bet kaut kā aizgājām ļoti dziļos ūdeņos un runājām par terapiju un tēviem alkoholiķiem un citām eksistenciālām tēmām. īsi pēc vieniem vilkos mājās un neilgi pēc manis atnāca arī Kronis un likāmies uz auss. ap pusastoņiem ienāca K, kuram ritēja jau 36. darbdienas stunda. pagulēja apm 40 min un atkal aizgāja uz darbu. dzirdēju kā māte pieceļas, paskrabina tukšo cukurtrauku un aiziet uz autobusu. tad atkal izrubījos, pamodos 11, Kronis jau bija paspējis padzert kafiju. drusku papļāpājām, tad viņš aizgāja ievadīt pēdējos pilsētas svētku pasākumus. es atkal jutos dirsā. bet kaut kad saņēmos aizbraukt uz veikalu pēc pārtikas. pēc tam atkal vienkārši vairākas stundas gulēju. ļoti uztraucos par K, jo viņš negulēja (tās 40 min neskaitās) jau otro diennakti un viņam bija jāveic dažādi uzdevumi un jāvada mehāniskie transportlīdzekļi. tas atšķaidīja manu blank/apātisko stāvokli ar trauksmes piešpricīti. gribēju viņu sagaidīt, bet bija jau vēls un vilkās negaisa mākoņi, tāpēc ap septiņiem braucu uz stalli. zirgs joprojām klibs. ir drusku labāk (Marta viņam vakar iedeva butu). izmērcēju nagu āboletiķūdenī. ļoti ceru, ka tas ir vienkārši naga abscess, kas nenāk ārā, jo šajā sausumā ir katastrofāli cieti un sausi nagi. aizvien vairāk taisījās uz lietu. iebraucu Mūrmuižā nopeldēties un braucu mājās. K bija piebraucis tieši pirms manis. bija pāri astoņiem vakarā. kādi pusdeviņi varbūt jau. 60 stundu darbdiena. no piektdienas 7 rītā līdz svētdienas astoņiem vakarā. pēc šī es esmu pārliecināta, ka Raginskis nav un nevar būt labs priekšnieks/vadītājs. K aizgāja gulēt, es paliku gaidot negaisu. protams, arī lietu, jo viss atkal ir izkaltis un izžuvis un drausmi sauss. bet man tiešām gribējās arī to negaisu. zibeņus un pērkonus un dramatiskus padebešus. un varbūt vienkārši apgulties zemē un izlīt līdz ādai. līdz kauliem. nesagaidīju. vienīgais prieks bija guļot uz muguras ūdenī Mūrmuižas dzirnavezerā skatīties kā vālojas pelēkie mākoņi. lietu arī nesagaidīju. kaut kāda rasiņa nosmidzināja, bet nekas nopietns. jāiet gulēt. drausmīgi negribas lai nāk jumta cilvēki. man ir nenormāli izbesījis tas cik ļoti tas jumts ir ievilcies. un man rada trauksmi tas, ka pa pagalmu rosās sveši cilvēki, kuri turklāt atbrauc nebrīdinājuši un neatbrauc tad, kad ir teikuši, ka būs. man gribas, lai mājās ir miers, klusums un kārtība. galvā arī. terapeitei šobrīd garš atvaļinājums.

notriecu stirnu. ļoti nestirinīgā laikā - pusdesmitos no rīta. pie Zauskas priedes. izlidoja no krūmiem tieši priekšā. nepaspēju nobremzēt. mašīnai nekas. maza, maza buktīte pa kreisi no kreisā luktura. ieplaisājusi krāsa un tajā ieķērušies pāris rūsganu spalvu kumšķīši. stirna uzlidoja augstu gaisā un iekrita grāvī otrā ceļa pusē. es tā arī neaizgāju apskatīties. piezvanīju policijai, izstāstīju visu kur un kā, teicu, lai brauc ātri, jo man liekas, ka viņa vēl varētu būt dzīva. visdrīzāk ar lauztu pakaļkāju. domāju vai būtu bijis pareizāk, ja es ietu skatīties? es nezinu. ja tas būtu mājdzīvnieks, es ietu, lai gadījumā, ja viņš vēl ir dzīvs, mēģinātu viņu komfortēt ar savu klātbūtni. bet meža zvēram visdrīzāk būtu vēl papildu stress. ja viņa būtu acīmredzamās, šausmīgās mokās - vai es varētu viņu nogalināt? visdrīzāk jau nē, visvairāk tāpēc, ka nezinātu kā. nu, man mašīnā stāv saliekamais nazītis, bet kur es ar viņu durtu vai grieztu? kad pēc ~3 stundām braucu atpakaļ, nobraucu gar to grāvi ļoti lēnām - viņas tur nebija.
man jau daudzus gadus ir paradums vienmēr redzot kādu notriektu zvēru domās lūgt piedošanu. kā savas sugas pārstāvei.

aizbraucām uz treniņu. iesoļojāmies. sākām rikšot. abām zirgi klibi. mans vairāk. ar savu klasisko labo priekškāju. viņš vidēji reizi pusotrā gadā ar viņu paklibo. vakar abas kopā bijām apvidū, sanāca lēkšot pa kunkuržņaināku gabalu. es ļoti ceru, ka drīz pāries, jo mums praktiski visu nākamo nedēļu plānots dzīvot cinevillā. zirgam jātēlo royal guard zirgs. es ļoti, ļoti rēķinos ar tā darbiņa honorāru. tā ir vienīgā normālā nauda man šovasar. sestdien atbrauks masiere un izmasēs un cerams būs ok.

vēl man zajebal jumta cilvēki. visu laiku stiepa gumiju, jo tipa neesot saražots segums. ilgi nebija rādījušies, vakar kko paknakstījās pa dienu, vakarā atveda pirmo porciju ar segumu. teica, ka tagad būšot 3 dienas no vietas un sākšot reāli likt to jumtu. šodien ne miņas no viņiem un klausuli neceļ.

ja man šobrīd kāds liktu rakstīt atsauksmi par pieaugušo cilvēku dzīvi, es liktu ļoti, ļoti maz zvaignīšu.

Kopš šodienas savu dzīvē piedzīvoto pieredžu groziņā varu ievietot vēl divas:
1. Tīri izlekt 80 cm maršrutu tikai ar vienu kāpsli;
2. Tikt vizinātai ar Suzuki GSR 600 “stella”. Max ātrums 151 km/h

Ar abām pieredzēm esmu apmierināta

Haha, atradu sev ideālu nākamo zirgu. Viss izcili - vizuāli gandrīz identisks Radim (kas par elegantu divjūgu vai pāru iejādes pāri sanāktu!) un izcelsmē tās pašas asinis. T.i. viņš ir Rada māsasdēls. Jauns un lecošs.
Vienīgā problēma cena. 25 štukas.
https://www.zirgs.lv/zirgi-sludinajumi/detalas?recordId=recucJYAoN8MIGCzK

man cepeškrāsnī cepas kaut kas episks. ja tas iznāks tā, kā esmu iztēlojusies, tad pastāstīšu sīkāk.

sliktajās ziņās - apsegloju zirgu, gājām izlēkšoties pa mīļo lucernas lauku, a tur divi traktori ar. paspēju vēl pa vienu maliņu izjāt un atvadīties. laikam saimnieks nolēmis nomainīt kultūru, jo lucerna tur jau bija vairākus gadus. tā bija jāšanai izcila vieta. plašs, līdzens kā galds, nekur tieši nerobežojās ar lielu ceļu. varēja auļot uz nebēdu visos gada laikos un visos virzienos. vasarā, protams, bija pauzes, kad pieklājīgi nebradājām pa saaugušu lucernu. bet lucerna aug ātri, to pļauj līdz pat ~6 reizēm sezonā, tāpēc tādas "nevar bradāt" pauzes nebija pārāk garas. kur mēs tagad iesim? rudenī, protams, rugāju lauki. bet vasarā būs čābīgāk. būs jāatgriežas miklo kunkuržņu pļavā. toties drīz būs pabeigts jaunais Birzleju jāšanas laukums. varēs lēkāt arī mājās, ne tikai izbraukumā.

šīs ir bijušas labas dienas. paldies saulei! piektdien pilnībā imersējos dārzā. šogad viņš no ziemas iznācis diezgan bomzīgā paskatā, jo rudenī nepaspēju apgriezt diezgan lielu daļu ziemciešu. tad nu griezu tās, iekašņāju siltumnīcā mikrobio mēslojumu un iesēju salātus un redīsus. izravēju nezāļaināko āra kasti un iesēju spinātus, redīsus, rukolu, kinzu. sakopu vēl pāris kastes. beidzot atradu ķiplokus. es viņus trakā steigā bāzu zemē 18. novembrī kamēr intensīvi sniga un veidojās sniega kārta un vairs neatcerējos kurā kastē. domāju, ka vai nu stirnas nograuzušas vai vienkārši par vēlu iestādīju un sapuvuši. bet ir tomēr. pavicinājos ar grābekli šur un tur. sestdien no rīta jājām ekspedīcijā uz Pekas pilskalnu un Gaujmalu. nojājām ~14 km. bija ritīgi forši. stallī paēdām lielisko falafelu/kebabus no Valmieras AhhMeat (par gaļām hvz, bet falafels svaigi ceptā maizē ir brīnišķīgs. iesaku). tad braucu mājās atkal imersēties dārzā. pagraizīju zarus. diezgan simboliski - tīri tik tos, kas ķeras matos un duras acīs, bet tāpat baigā kaudze. izplēsu vienu sarežģīto dobi, kura it kā nav dobe, jo iziet ārpus mana īpašuma robežām, bet tomēr ir izveidojusies par dobi un tur aug visādas augstas graudzāles un miķeļi un lupstājs un tas viss bija palicis nenogriezts rudenī un zem sniega aplūzis un izļumis un izskatījās drausmīgi. tad jau bija vakars un biju ļoti piekususi. gāju iekšā, nokrāsoju olas. 5 sīpolmizās, 5 sarkanajā kāpostā. tad vēl vajadzēja pievākt māju un izmazgāt grīdu. vajadzēja, tādā nozīmē, ka jutu nepārvaramu iekšēju nepieciešamību to izdarīt, par spīti tam, ka biju ļoti nogurusi, sāpēja mugura un nāca miegs. tā pa fikso un lielos vēzienos izdarīju. vienpadsmitos iekritu gultā uz pranamat un kādu stundu skrollēju rīlus. paldies pranamat, jo mugura par visu šito nav baigā sajūsmā. šorīt atkal bija agri jāceļas - Marta man piegādāja zirgu, izjājām līkumu pa Niedrāja mežiem. tad viņa laipni aizgādāja viņu atkal prom, es nemaz neaizbraucu līdz stallim. paēdu vientulīgas (jo K ir tūrē) Lieldienu brokastis - ārā, baznīcas zvaniem zvanot. bija gan diezgan dzestrs. no rīta visa zeme bija balta. tad atkal imersējos dārzā. pievācu aizpakaļu, izķemmēju centrālā pagalma zālienu, piekārtoju saimniecības ēku, kur pa ziemu bija viskautkas sasviests, turpināju griezt ziemcietes (un tāpat vēl palika, ko griezt), sāku kaut ko ravēt, bet beidzās spēks. mēģināju atklāt šūpuļtīkla sezonu, bet sala mugura. vakarā dzirdēju un redzēju pirmo āra odu (daži bija redzēti istabā). sapratu, ka šis būs mežonīgs odu gads, jo purā un puramalā joprojām stāv daudz ūdens. kopš te dzīvojam tā nekad nav bijis. bet šogad ir. tur pat peldas mežapīles. visu laiku iet gājputni. vārnas uzsākušas ikgadējo karu ar pelēkajiem strazdiem. divas dienas pēc kārtas nekurināju krāsni, šodien drusku iekūru. naktīs tomēr auksts un bija tāda drēgna sajūta.
žēl, ka neviens nemaksā par to, ka es esmu mājās. man nenormāli patīk būt mājās.

p.s. runājot par būšanu mājās. izskatās, ka kaķis tagad dzīvo kaut kur citur. jau nezcik dienas uzrodas tikai vēlu vakarā, drusku paguļ, vēl tumsā izlaužas ārā. tad varbūt izrāda žēlastību un parādās uz brokastlaiku. bet varbūt arī nē. un visu dienu nav ne miņas no viņa. nenāk man palīgā strādāt dārzā, kā ierasts.

piezīmes par šonedēļu:

* pirmizrāde. rezultāts man liekas ļoti labs un, lai arī producēšana nesa gana daudz stresa, man tiešām ir prieks un gandarījums par darbu pie šī projekta. vēl tikai atskaite no sevis jāizspiež. kas mani pārsteidz - aizvakar ielikām pārdošanā vienu papildizrādi un to izpirka pāris stundu laikā. mums tā nekad nav bijis. vēl pat neviena recenzija nav bijusi. man nelikās, ka tēma būs tāds kases grāvējs (ir pat jau 27 biļetes uz septembri nopirktas).
* pavasaris. saulgriežus svinēt nebija laika. tieši sakrita ar pirmizrādi. bet esmu satikusi pirmos stārķus, ķīvītes, strazdus, dzērves un vardes.
* auļoju pa lucernas lauku kopā ar stirnu baru (~10 indivīdi). ļoti dzīvības pilnas sajūta.
* bija garais Līgu mēģis ierakstam. introvertajiem Jāņiem. šobrīd ir saraustas jau 18 dziesmas. aiznākamnedēļ sāksim rakstīt. bet K aizņemtības dēļ gan jau ieraksts līdz šī gada Jāņiem nebūs izdodamā formā. pati programma gan cerams būs.
* vakar nosvinējām zirdziņa 21. jubileju. īstais datums gan ir rītdien. bija ļoti forši un silti. tāda sajūta, it kā pašai būtu bijusi dzimšanas dienas. dabūjām visādas dāvanas (piemēram, papildbarības vairāk nekā mēnesim, lietotu ziemas segu, burkānu maisu, banānus, Jolanta bija uztaisījusi zirgam kūku, utt.). bija tiešām ļoti priecīgi. man vēl šodien seja velkas smaidā par to domājot.
* šon izlīdu drusku dārzā. pastaigāju ar grābekli, apgriezu šo to, kas nebija paspēts apgriezt rudenī (bet palika vēl daudz griežama), izstiepu no pagraba sapuvušos ābolus. negribas to aukstuma vilni un šļuru nākamnedēļ. gar puramalu stāv ūdens, dārzs vispār ļoti slapjš.
* Decibels nav redzēts, bet pirms pāris dienām uzpeldēja Roziņš. viņu neviens apkārtnē nebija kopš novembra redzējis. pati neredzēju, pie mums nebija, bet kaimiņiene ziņoja un K arī bija manījis sēžam ceļa malā.
* abas mašīnas joprojām servisā/gaida rindā uz servisu. nu jau kādi 4 mēneši būs ar visu šo to čakaru.
* gribēju tagad braukt staigāt uz mežu, bet kaut kā ļoti nāk miegs. besī man tā pulksteņa grozīšana. lai gan manā pasaulē vasaras laiks ir īstais laiks.
* nākamnedēļa brīva. lielākā daļa kolēģu brauc atpūsties uz ārzemēm. es braukšu pie zirga un iešu ārā dārzā. un mežā.