*

*vasara beidzās tai naktī ar biezo miglu;
*pagājšnedēļ notika diezgan klasiska Galzoniāde;
*drusku paravēju. augstajā dobē, kurā auga zemās sviesta pupiņas no zemes izķeksēju palielu speķa gabalu. nu tādu ābola izmērā, tikai ne apaļu. balts speķītis, ar mazliet ierullējušos ādiņu vienā sānā. vispār nesaprotu - kā? kāpēc? wtf?
*K no somas izleca pele un paskrēja pagultē;
*šon bijām pie notāra;
*ja ekvinokcijas dienā Sauriešos bija tiešām silts ūdens, tad šovakar Klievī jau pizģec auksti;
*nopeldēju katru dienu 4 mēnešus. no maija vidus līdz septembra vidum. izņemot 7. septembri. man tad bija pohas un citas prioritātes. turpinu peldēt joprojām, bet ne katru dienu. varētu katru, bet man tiešām zajebal visu laiku plānot loģistiku. + tā tumsa;
*jā. jau tik daudz tumsas. vispār neko nevar paspēt;
*šī bija sarežģīta un mokoša vasara. bet arī neticama, brīnumaina un romantiska. rudens un ziema arī būs sarežģīti, bet ļoti ceru, ka vismaz ne mokoši;
*beidzot sanesu iekšā istabas puķes un beidzot ir sakrāmēta malka;
*ļoti gribas, lai entropija mazliet pierimst. un atrast kaut kādu centrtieces punktu, kurā varētu brīdi pastāvēt mierā. neko nerisināt. citādi es lielākoties nodarbojos ar centrbēdzi. lai gan tajā visā ir arī kaut kāda netverama sajūta par tuvošanos centram - vienlaikus bēgot no tā.

bezdelīgu gads. staļļa bezdelīgām nupat izšķīlies jau trešais perējums. un šodien Mūrmuižā daudz kraukļu. tusēja pa tīrumiem. viens laidās tieši pa priekšu mašīnai, kad braucu cauri ozolu alejai - visas alejas garumā. jutos kā cheesy fantasy filmā.

mazliet uznāca interese par ēdienu/ēšanu. uztaisīju wannabe buritos ar sezonālo dārza dārzeņu pildījumu. kā arī kabaču baba ganuš. biju diezgan skeptiska, bet rezultāts ir visai kruts. laikam svarīgi diezgan sirsnīgi apdedzināt tos kabačus. vajadzēja ātrāk šito darīt. nebūtu tik daudz jākaras citiem kaklā ar tiem saviem kabačiem.

krišana no zirga tomēr ir radījusi drusku vairāk seku, nekā tikai trīs ļoti neseksīgas tulznas no tizlajām Martas striķu pavadām. esmu kaut ko savilkusi kaklā/plecā. ar katru dienu paliek sūdīgāk un savilkums dodas tālāk uz priekšu pa muguru. visvairāk traucē guļot, jo nevienā pozā nav ērti. un braucot ar mašīnu, īpaši, ja jāgriež galva uz atpakaļu, braucot atpakaļgaitā.

vakar biju ciemos pie Jolantas. pajāju ar Vegu. ļoti forši sastrādāta. drusku palecām. dievinu to sajūtu. bet baigi gribas ar zirgu, kura domas es dzirdu savā galvā un, kurš savā galvā dzird manējās. Vega gan ir Radīša māsasmeita un pēc rakstura visai līdzīga - vienlaikus karstasinīga, bet nenormāli labdabīga. bet neviens zirgs nekad nebūs Radītis. jāsāk organizēt sonogrāfija stiegrai. ļoti ceru, ka varēs lēnā garā kaut ko atsākt darīt.

Mudītei plaušu karsonis. vedīšu rīt uz Cēsīm pie ārsta.

malka nekrāmējas, dārzs neravējas.

riebjas doma, ka tūlīt beigsies brīvās dienas.

vakardienas hailaiti - Trīsas, Valmiermuižā satiku klases audzinātāju (viņa ir iekļuvusi rchv mumifikācijas programmā, jo izskatās tieši tāpat kā tad, kad es pirms gandrīz 20 gadiem (fuck) beidzu skolu), pusdivos naktī ejot dārzā pēc lokiem aizķēros aiz eža.

sarkanrīklīte istabā, uz lielā grāmatplaukta. šosejas vidū caur sapluinītu miglu lapsa dzenas pakaļ zaķim. pirmā perseīda. vai varbūt otrā.
konteksta kamoli ripo. lejā. Smilča ir riteņbraukšanas paradīze un elle. vienā mirklī tu minies augšā ar mēli pār plecu un vēl pāris reizes apmestu ap kaklu kā šalli - lai neierauj spieķos. otrā - ripo lejā ar gaismas ātrumu, cerot neiepist kādā bedrē un nenosisties.
man pietrūkst adrenalīna. pietrūkst auļot ar zirgu pa nokultiem labibas laukiem. pa tīrumiem, pļavām un Valmiermuižas jāšanas laukumu. atsāku nēsāties ar riteni. V3V ir tikpat soothing kā Mimī Pārkere. viņvakar satiku stirnāzi, rudu kaķi un pasaulē mazāko gliemezīti. un biškrēsliņus. man tik ļoti patīk kā smaržo biškrēsliņi. es gribētu tādas smaržas. biškrēsliņu smaržas. sapūsties un smaržot pēc biškrēsliņiem un saplūst ar grāvmalu vai Gaujmalu vai vienu mazu kaktiņu savā dārzā.
sarkanrīklīte man teica, lai parunāju ar priekšnieci. par darba grafiku. pirmdien kritīs perseīdas. trīspadsmitā, septiņpadsmitā un četrdesmitrešā. slepenas zīmītes tik cik melns aiz naga. tik cik matu uz galvas.
vai šīs miglas atnesīs tomātiem puvi? esmu izdalījusi visus kabačus. un kabači ir franču režisora smalkajā filmā.
katram savu kabaci. katram savu perseīdu. katram savu resno kaķi. tik rudu un resnu un mīkstu kā baltmaize. siltu kā krūtis.

piektdien
bija zirgiem vīlēt zobus. bija ļoti gara darbdiena. bija episkākā ziemeļblāzma ever
sestdien
bijām ar Līgām tehniskajā vizītē uz Savvaļu. ārprātīgā ziemeļu vējā uz bāzes jumta dziedājām rotāšanas dziesmas
svētdien
izstādīju siltumnīcā lielāko daļu tomātu un paprikas. un izkāru ārā podu puķes - ģerānijas, fuksiju, u.c. trakas salnas vairs nedrīkst būt
pirmdien
atkal pļāpāju ar Briedi par Grīnbergiem un revolucionāriem, pārmaiņas pēc dzīvajā nevis mesendžerī. iestājos Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijā.

turpinot putnu ziņas - tikko bija pilna ābele ar zīdastēm. nebiju nekad pavasarī redzējusi. tikai vēlu rudenī/ziemā.

zīdastes sauktas arī - kadiķu irbīte, ziemas strazds, zīdeasts, paegļu irbe, kadiķu irbe, zīdastīte, parastā zīdaste, zīdastītis, zīžastīte, krusta putns, mēra putns, mirstības putns, zidastitis, zīžaste

Pupuķim ir labi attīstīta ligzdas aizsardzība pret ienaidniekiem. Mātīte, kamēr perē olas, izdala smirdīgu šķidrumu, arī mazie putnēni izdala šādu šķidrumu. Tā smaka atgādina pūstošu gaļu. Šķidrums noklāj pupuķa apspalvojumu, atbaida plēsējus, kā arī parazītus un, iespējams, tam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Sekrēts pārstāj izdalīties drīz pēc tam, kad jaunie pupuķi pamet ligzdu. Papildus tam, ka mazie putnēni izdala smirdīgu sekrētu, tie no 6 dienu vecuma spēj ar ekskrementiem apšļākt ienaidnieku, ja tāds cenšas ielīst ligzdā, turklāt tie šņāc tāpat kā čūskas.

Kaimiņiene atsūtīja bildi ar pupuķi no sava pagalma. Vakar ar bija apkārtnē dzirdami saucieni. Izskatās, ka taisās kaut kur tepat blakus ligzdot. Cerams pieskries atrādīties arī manā dārzā. Cēlie putni pupuķi.

24895. Ja pupute aizdzied, tad dvaša smird. /M. Navenickis, Zasa./
24901. Ko no rīta tukšā dūšā pupiķis aizpupina, tam blusas aug. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
24902. Ja aizsmakusi bada dzeguze aizkūkoja, tad cilvēks aizsmaka. /J. Rubenis, Ērgļi./

Pirmo reizi redzēju pupuķus. 2 gab. Savā dārzā. Tagad visu laiku, te tuvāk, te tālāk dzirdu viņu saucienus.

vakar no rīta dzirdēju pirmo lakstīgalu. vakar naktī viņa neļāva gulēt (apmēram kā dziesmā). likās, ka bezmaz sēž blakus uz spilvena un pogo.
strauji noziedēja agrās plūmes. aizvakar vēl bija pilnos ziedos un bišu/kameņu drona ieskautas. šodien jau praktiski nobirušas. sāk ziedēt ķirši un pārējās plūmes. ievas te vēl nezied, bet tūlīt, tūlīt ziedēs. gaiss ir maigs un svaigs un smaržīgs.
sasēju burkānus un cūku pupas un lauvmutītes. nupat vakarā iebāzu zemē drusku kartupeļus. sašķinu trešo sparģeļu porciju. rīt vārīšu krēmzupu.
nevaru izdomāt kur stādīt laškrāsas dālijas un zantedešijas. vajadzētu izstādīt pērn no sēkliņas izaudzētās un podā pārziemojušās mārsmilgas. bet arī nezinu kur.

pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet vēl ir tikai aprīlis.
un es jau ilgojos pēc svīrēm.

16388. Ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdzied, tad sadeg kāds uzvalks. /A. Mencis, Puikule./

malkas šķūnī mētājas vāveres astes gals un zebiekstes vai seska kaka

ārā -18,9, komforta temperatūra -24. iekšā negribu skatīties cik grādu, bet maz, jo A vējš ir izpūtis māju un stāsta, ka rīt izpūtīšot vēl vairāk.
vismaz mums nav pavisam kails kailsals. ir kādi 2 cm sniega pūciņas. vismaz psiholoģiski drusku vieglāk.
un tūlīt, tūlīt vienlaicīgi ciemos ieradīsies abas mūsu mātes.
būs fun

Atcerieties, kā es kaut kad rudenī braucu busā uz Smilteni un pierakstīju aizmugurē sēdošā vīrieša telefonsarunas ar Sauļuku un citām personām?
Lūk, tagad atkal braucu autobusā, šķiet, ka pat tajā pašā reisā (Rīga - Smiltene - Alūksne, 17:50) un pa diagonāli no manis sēź čalis, kurš ik pa laikam liecas uz manu pusi un ber uz manas somas saujām konfekšu. Viņš piedāvāja arī citiem apkārtsēdošajiem, bet visi īgni vai aizdomu pilni atteicās un viņš arī to visu sabēra man. Jāteic, ka man viņš nepiedāvāja, vienkārši uzbēra un turpina bērt. Viņš nemēģina nekā uzbāzties vai runāties, tikai apber manu somu ar konfektēm. Ja viņš tā turpinās, es tikšu aprakta konfektēs. Konfektes tādas normālas - snikerīši, werthers, geiša, marss utt., nav varžu kājiņas vai zosu kakliņi.

Citās ziņās, lai pēdējā šī gada darbdiena nebūtu pārāk easy, no rīta bija drāma ar lidiņu. Kronim bija 7 no rīta cehā jāizņem sastāvdaļas divām rasola izrādēm, bet bija sajaukts pasūtījums un sagatavota tikai viena porcija. Tad nu stundu gaidījām kamēr uzvārīs un sagriezīs vēl puskilogramu kartupeļu un pārējās lietas, bet mums jau 10:30 bija jāsāk izrāde Aizkrauklē un pirms tam vēl jāuzkrāmējas. Kkā caur dirsu paspējām, toties skolēni bija pilnīgi mežoņi. Kronis pirmo reizi kādu izmeta no klases.

Smiltenē ir arī nenormāli forši ugunsdzēsēji. pavadīju svētdienas rītu ugunsdzēju depo ar ugundzēsējiem, viņu komandieri Inetu un virskomandieri - rudo kaķi Bosi (viņš ir korumpēts). nošļūcu arī pa ikonisko stieni no otrā stāva.
manam darbam mēdz būt biezas un grūti sakošļājamas garoziņas, bet, kad gadās šādi mīkstumiņi, ir ļoti, ļoti forši.

mums te ir uzradies maģisks sarkans sniegtīrītājtraktors, kas tīrot ielu nošķūrē arī vārtu priekšu. tā, ka nepaliek valnis. nekad iepriekš neko tādu neesmu pieredzējusi. parasti sniegtīrītāja sašķūrēto valni ir visnepatīkamāk norakt, jo blīvs un smags. šogad nekas nav jārok. vaļņa nav. pilnīgs medžiks. tas nav traktorists, tas ir eņģelis.

1. decembris. ļoti, ļoti daudz sniega. snieg jau otro diennakti, gandrīz bez apstājas. man ļoti, ļoti patīk šāda ziema mazpilsētā. iesnigt baltā, mīkstā, pufīgā klusumā. patīk pamosties padzisušā mājā un kamēr K kurina plīti un vāra kafiju mokas kanniņā, izšķūrēt celiņu līdz putnu barotavai, iebērt sēkliņas un tad sēdēt pie virtuves loga, bieži vien kopā ar kaķi, skatīties kā snieg un, kā putniņi ņemas pa barotavu. pierakstīt naktī redzētos sapņus, izvilkt dienas kārti, dzert kafiju un just kā lēnām un maigi izplešas siltums no plīts. pēc tam iet tīrīt sniegu, iet pastaigāties uz Pilskalnu vai Parku vai doties uz stalli, lēkšot pa sniega laukiem, vai braukt uz kalnu slēpot. atgriezties mājās, kurināt krāsni, gatavot pusdienas. paēst, uztaisīt otro kafiju. atkal sēdēt pie virtuves loga, bieži vien kopā ar kaķi, skatīties kā snieg, kā putniņi ņemas pa barotavu un, kā pamazām satumst. manliekas, es mierīgi tā varētu vismaz mēnesi no vietas.
bet nevar. jāstreso un jāstrādā. man jau sen nepatīk Rīga vasarā, bet man laikam nepatīk Rīga arī (īstā) ziemā.

runājot par ēdienkarti "novembris", vakardien, piemēram, ēdām vareņiku kariju. lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti, ļoti garšīgi. tas dzima no vairāku apstākļu sakritības. šie apstākļi bija - PMS, pelēka un mikla novembra diena, pabūšana ārā kādu laiku, vēlme pēc kaut kā vienlaikus drusku džankīga, bet tajā pašā laikā bagātīga un sildoša, kas turklāt ir viegli un ātri pagatavojams. tātad:
uzkarsētā eļļā apcep ingveru, ķiploku, puravu (viss sīki sagriezts) un dzeltenā karija pastu. piegāž bundžu kokospiena un apmēram tikpat tomātu pastu (man īstenībā bija sablendēti tomāti savā sulā, nenosakāms daudzums, kkad palicis pāri un iebāzts saldētavā). kad šis viss uzsilis, iemet tur sauju (vai divas) saldētu zaļo zirnīšu un saldētu/iepriekš atlaidinātu tofu, kas saplūkāts gabaliņos (saldēšana drusku maina tofu tekstūru, viņš paliek tāds čaganāks un vistīgāks). vēl piemet kādu laima lapu un iespējams vēl kaut ko, ko šobrīd vairs neatceros. kad tas viss sāk burbuļot, ieber tur paku vareņiku ar kartupeļiem un sēnēm (ļoti iespējams, ka kaut kādi austrumnieciski pelmenīši tur iederētos labāk, bet kas nu man bija saldētavā, to arī izlietāju). uzliek vāku un pasutina mērcē kādas 10 min. ik pa laikam apmaisa, jo ciete no vareņiku mīklas mērci iebiezinās un, ja panna tāda seklāka, var pieraut pie apakšas. kad vareņiki gatavi, tad ēd bagātīgi pārkaisot ar svaigu kinzu no dārza. brīnišķīgs PMS ēdiens, bet iztēlojos, ka varētu arī uz pohām ļoti labi aiziet. galvenais, ka praktiski nekādu pūļu.

pieliekamajā vēl ir drusku dārza gurķi. neatceros nekad tik ilgi bijušus. protams, strauji zaudē tvirtumu, bet tzatziki aiziet ļoti labi. tomātu arī vēl gana daudz. gan gatavu, gan vēl gatavošanās stadijā kastē. nupat apēdām pēdējās dārza paprikas, vēl palicis viens baklažāns. pagrabā vēl daudz kabaču. tie gan arī sāk bojāties, jo diezgan daudz nācās noņemt tādus pusgatavus. šodien tako salātos ēdām salātu no dārza. bija gan jau tāds uz pāraugšanas robežas. vēl ir kinza, pētersīļi, selerijas. siltumnīcā pašsasējušies salātu bērniņi. nevar saprast, ko darīt ar puraviem. parasti atstāju ārā un ziemā ņemu pa taisno no dobes. bet pagājšziem uz pavasara pusi stirnas nograuza, ko nebijām paspējuši vēl apēst. laikam brīvos brīžos (ko?) jāvelk pa kādam nost, jāgriež un jāliek saldētavā.

* pagājšnedēļ pirmā salna. dilles ārā nenosala, bet nosala siltumnīcā ienestās dekoratīvās nātrītes.
* ceturtdien atcēlās treniņš, tāpēc aizbraucām panēsāties pa kalnainajām Niedrāja stigām. zirgs joprojām pilnīgi traks.
* esmu vairākas reizes nobraukusi garus gabalus ar Volvo intensīva lietus laikā ar apstāšanam pa vidu un elektro gļuks nav bijis. bet tā vispār es domāju, ka tas gļuks diezgan labi raksturo manu dzīvi - mēģinot uzsākt kustību histēriski vēzēt ščķotkas, bļaut - "bremžu defekts, apstājieties drošā vietā", bet uz priekšu nemaz nekustēties un nesākt darboties. es laikam diezgan bieži tā daru.
* vakar noskatījos Dead Man uz lielā ekrāna.
* man vispār patīk mārpuķītes, es viņas necenšos nekā baigi apkarot vai likvidēt no mauriņa, bet šoruden viņas ir nenormāli piesējušās pa visām dobēm. nekad tā nav bijis. diezgan besī.
* ēdienkartē "oktobris" - wannabe rāmens ar marinētām un airfrajerotām dižsardzenes šķēlītēm, kūpinātu tofu un avokado (buljons ar miso, wakame, puraviem un sēnēm), kā arī Minesotas savvaļas rīsu zupa ar rudens taurenēm, gaileņu pastēti (gailenes saceptas olīveļļā ar puraviem un sablendētas) un lielajām baltajām pupām. un vēl - apceptas sviesta pupiņas ar zilo sieru un valriekstiem.
* izskatās, ka esmu iesaistījusies kopienas teātra projektā Smiltenē.

* baigā tā vētra. nu jau ilgāk nekā diennakti visu laiku pūš un šņāc un kauc un auro un dārd. liekas, ka pūš cauri mājas sienām. naktī modos augšā no tā cik nikni lietus tiek triekts logos. jā, lietus arī gāž gandrīz nepārtraukti. vējš norāva gar zemi vīnogu. viņa ir liela un dzīvoja pie tāda kā koka rāmja pie mājas dienvidu sienas. ļoti ceru, ka nav pavisam nolauzta. man negribējās iet tuvāk skatīties, jo es vienatā tāpat nespēju viņu piecelt augšā un nav arī jēgas celt, ja uzreiz kaut kā nenostiprina.
* biju jau paspējusi ļoti noraizēties par kaķi. viņš ap pusčetriem naktī izlauzās ārā vētrā un aizgāja. kopš tā laika nebija rādījies. nebija ne brokastīs, ne vakariņās. ik pa brīdim gāju saukt, bet nebija. tikai negaidīti daudz mazputniņu visu laiku rosījās dārzā. visādu veidu zīlītes, dzilnīši, melnie strazdi u.c. brīnos, ka viņi šādos apstākļos vispār spēj palidot.bet kaķis tikai tagad beidzot pārvilkās. briesmonis tāds.
* nolasīju plūškoka ogas. ļoti maz šogad. viena bļodiņa. viņš laikam apsala maija salnā. kaut kāda drusciņa sīrupiņa jau sanāks. varbūt jāpieliek klāt avenes.
* apgriezu savas podā izaudzētās mārsmilgas (sweetgrass) un sapinu bizes. sanāca viena normāla un viena maza bizīte. viņa smaržo debešķīgi. ceru, ka pārziemos un nākamgad būs jau vairāk.
* biju tepat KC noskatīties Labra namu. man patika. forša pieredze. baigā matemātika.
* ēdienkartē "oktobris" - wannabe rāmens ar kūpinātu tofu, avokado un marinētām (sojas mērce, medus, olīveļļa, citronu sula, ķiploks, čilī) un airfryerī apkraukšķinātām saulsardzeņu šķēlēm. buljoniņš ar sēnēm, wakame un puraviem, grauzdētu sezamu.
* es laikam nekad nenokļūšu Grab koncertā

citās ziņās:
* septembra priekšpēdējās dienas pēcpusdienā aizbraucu uz darbu šortos, pa ceļam iebraucot nopeldēties. šī vasara bija gara. paldies par to. šobrīd liekas, ka tāpēc būs drusku vieglāk pārciest tumsas un šļuras laiku. bet varbūt arī nebūs.
* aizvakar pirmo reizi šosezon iekurinājām plītu. vakar drusciņ, drusciņ krāsni. ne aukstuma, bet mikluma dēļ. joprojām nav iztīrīts skurstenis.
* aizvakar izvācu no siltumnīcas tomātus. gurķi, paprika, baklažāns un bazilks vēl palika. izstādīju rindiņās arī pašsasējušos salātus. moš izaugs. moš neizaugs.
* kaimiņiene iedeva mango kociņu, man gan liekas, ka viņam pie manis nepatiks.
* jumta cilvēki pazuda, kad K aizbrauca tūrē. ir palikusi viena nepabeigta maliņa aizšķūnijā, nav apzāģēti dēļu gali, te mētājas viņu trepes, varbūt vēl kaut kas. klausuli neceļ un neatzvana.
* kādu pusotru mēnesi jūtos kā pārtikas pārstrādes un ražošanas cehā. visu laiku ir kaut kas, kas kaut kādā veidā jāpārstrādā, lai nesabojājas un tam visam vēl klāt es pielasu sēnes.
* bet es nesaprotu arī teicienu, ka jāaudzē tik cik var apēst/patērēt, jo tu jau nekad nezini kas un cik izaugs. man ir bijis, ka iestādu 3 kabačus, bet visus nograuž gliemeži. vai gurķi - viņiem nepatīk pārstādīšana, iestādi 10 stādus un puse nobeidzas. šogad pirmās sviesta pupas ko es iesēju nograuza nezinkas. palika tikai tādi stumbenīši. sēju pa jaunam kaut kad jūnijā. laistīju, viņas nīkuļoja, bet mitrajā vasaras otrajā pusē saņēmās un vēl joprojām kaut ko drusku ražo. es esmu iemācījusies nevergot dārzam tādā nozīmē, ka, ja ir pilns krūms ar ērkšķogām un man viņas neinteresē, tad es neapgrūtinu sevi ar lielapjoma zapšu vārīšanu, kuras gadiem skumji stāvēs pagrabā. bet, ja tas ir kaut kas, kamī esmu ieguldījusi daudz darba, laika un enerģijas (piemēram, vasaras sākumā divus mēnešus staigājot pa visu dārzu ar lejkannu) un, kas man arī ļoti garšo. tad negribas gluži ļaut tam visam sapūt. es nezinu, ko es darītu, ja vīramāte nebūtu atdevusi lielo saldētavu.
* zirgs šausmīgi resns. ja būtu cits gadalaiks un/vai viņš būtu jaunāks, es sāktu raizēties. bet tagad labi vien ir. būs rezerves, ko tērēt, kad paliks auksts. pēdējā laikā esmu zirgam veltījusi ļoti maz laika un jūtos par to slikti.
* darba daudz, naudas maz.
* grupusaišu prezentācijas pasākumā Aleponijā satiku spiritualized (kāds atceras viņa lieliskos bilžu stāstus?)
(* K tikko teica, ka, ja es ilgi sēžot istabā, es paliekot grumpy. šodien tā ir, jā)

* bezgalīgi garš augusts. joprojām neesmu izvilkusi nevienu silto drēbi vai apavu un vienīgā virsjaka, ko esmu uzvilkusi ir lietusjaka dažas reizes. joprojām ražo āra gurķi un sviesta pupas. joprojām ārā stāv daļa istabas puķu. joprojām neesmu kurinājusi ne plīti, ne krāsni. daikons un pakčojs šajā karstumā aizgāja ziedos. toties siltumnīcā izdīdzis ingvers, kuru iebāzu zemē kaut kad maijā. es nesaprotu, ko viņš domā.bet dārzs, lai arī zaļš un ziedošs, sāk izskatīties aizvien vairāk paguris. es viņu saprotu. nav nemaz tik viegli būt bezgalīgi garā augustā. nezāles gan nepagurst. man joprojām ir ļoti daudz tomātu. ir āboli un gurķi un kabači. vīnogas un avenes. bet daudz pārtieku no treša, jo vienkārši nav laika gatavot. un kad ir laiks, tad veltu to visa tā, kas taisās sapūt, grūšanai saldētavā.
* esmu ļoti nogurusi no ilgas braukšanas ar auto. nezinu vai vecums vai Volvo, bet sāp dibens, smeldz ceļi un mugura. neatceros, ka tā būtu bijis daudz braucot ar Fordu, lai gan Volvo it kā šķiet ērtāks. septembrī esmu nobraukusi ļoti, ļoti daudz kilometrus. pārsvarā Smiltene, Rīga, Valmiera, Salaspils, bet piektdien nobraucu arī Saļiks - Lūznava - Smilča.
* visur ļoti daudz notriektu āpšu.
* piektdienas naktī ap pusnakti atbraucu no Lūznavas. uzvilku šortus, gulēju ārā, šūpuļtīklā un skrollēju telefonu. deviņpadsmit grādi. divdesmitotrais (jeb diudestotrais, kā saka kāda no Smiltenes Maximas pārdevējām un daudzi citi, kas nākuši no Alūksnes puses) septembris.
* nekādai īpašai rudens saulgriežošanai nebija spēka. bet Smiltenē bija svecīšvakars. man tā likās rudens ekvinokcijai ļoti piemērota garīgā prakse. aizgāju jau tādā krietnā krēslā uz kapiem. bija rudenīgs pelēks un smalki smīlāja lietus, bet bija silts un visur dega svecītes. apsēdos uz salijušā beņķīša pie vecvecākiem un klusi apraudājos.
* runājot par raudāšanu - nesen pamodos no sapņa, kurā bezgalīgi ilgi un bezdibenīgi izmisīgi raudāju, turot cieši sev piespiestu zirga galvu. it kā rotaļu, it kā mana zirga.
* Zola Jesus bija burvīga. uz iesildītājiem nepaspēju, jo vakar stallī bija pansijas slēgšanas ballīte. ēdām kliņģeri un izrādes rasolu. daļa privāto zirgu dodas prom jau ar oktobri, daži vēl paliks līdz ganību sezonas beigām.
* kādu vakaru, jau pēc saulrieta, aizbraucu uz Niedrāja centrālo peldvietu. tajā brīdī neviens cits nepeldējās, bet mašīnu bija pulka - cilvēki pastaigājās, sportoja. kad biju jau beigusi peldēt un ģērbos, man blakus uz soliņa nometās divas dāmas. varētu būt māte un meita, vecumā ap 70 un 50. nebija modeļu miesasbūves. abas noģērbās plikas, gāja peldēt un garāmejot atvainojās. teica, ka cer, ka man nebūs trauma, bet viņas jau pa dienu bijušas peldēt un neesot gribējies vilkt slapju peldkostīmu. es arī gribētu tā varēt un darīt.
* pēdējā laikā ļoti daudz vēža visapkārt.
* ja vasaras vidū bija posms, kurā kaķis dzīvoja pa māju. bija vislaik redzams, sastopams, atrodams, tad nu jau kādu laiku es nezinu, kur viņš dzīvo. mājās ir vairāk kā parādība. parādās, pagrozās, pazūd. kad vakaros atbraucu no Rīgas, atnāk uz motora skaņu atrādīties un atkal aiziet. kaut kad ļoti agri no rīta iekāpj pa logu, drusku paguļ man pie kājām un prom ir.
* zirgs joprojām traki azartisks. ceturtdienas treniņā lecām metru desmit. viņš gribēja vēl un vēl.
* ļoti gribas uz mežu. bet darbs dzen darbu. grauž vainas sajūta, par darba datordarbiem, ko atlieku uz katru nākamo vakaru, bet nedaru. un - ja es aizbraukšu uz mežu, tur būs sēnes un es nespēšu viņas neņemt un nenest mājās, bet man totāli nemaz nav laika, ko veltīt sēņu tīrīšanai un pēcapstrādei.
* visu laiku notiek ziemeļblāzmas, bet man visu laiku nāk miegs.
* dienas kļuvušas jau daudz par īsām. tumsa tin savos tīmekļos.