*

dzīve ir harda

stil issue

Brooks C17 ir mans mīļākais velosipēda sēdeklis uz mūžu.

Vincit Online.

If I die young, bury me in satin, lay me down on a bed of roses, sink me in a river at dawn, send me away with the words of a love song.

Kad es domāju par to, ka Niks Lands pārcēlās dzīvot uz Ķīnu, es to iztēlojos kā brāļu Dentonu izceļošanu uz Hongkongu slavenajā vidospēlē Deus Ex. Varbūt es arī varu būt mazliet kā JC Dentons un emigrēt uz Ķīnu kopā ar ģimeni, lai nodrošinātu saviem bērniem gaišu nākotni.

Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.

Mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu kapitālu.

Es vienmēr esmu teicis – lai iekustinātu ekonomiku, to vispirms vajag attaisīt vaļā.

Es bieži eju ēst rāmenu uz Ramen Riga, parasti ēdu cūku vai pīļu rāmenu, vienīgi mani dara bažīgu tas, ka tur visu laiku skan viens un tas pats City Pop dziesmu saraksts. Ja es tur strādātu, man jau sen būtu nelabi no Marijas Takeuči Plastic Love.

Man ir piemetusies vecu cilvēku liga. Kopš septembra sāp plecu locītavas, jo sevišķi kreisā.
Knapi varu saspraust ar sprādzi matus, kā ceļu roku, tā stipri sāp.
Vecums sāp.

If only you knew how bad things really are.

Dienās aprit gads, kopš pārtraucu ikdienā lietot visas man zināmās atkarību izraisošās vielas.

es vairs neatšķiru parastu dienu no saindēšanās

Tā gan, labākais risinājums krīzes situācijās ir atgādināt visiem: "Es taču teicu – reiz tā notiks!"

Situācija pasaulē ir briesmīga.

lai arī, varbūt šī raidījuma mērķis ir lēnām iemidzināt manu sociālo un politisko apziņu, kas sāk jau pieslēgties šeit valdošajam ziemas miegam.
šodien klausījos priecīgu stāstījumu par to, kā zinātnieki ir pierādījuši, ka naudas trūkums gadu gaitā veicina cilvēku mentālo degradāciju, un bija pieaicināts peļu zinātnieks, kas aizrautīgi stāstīja par to, kā stresainas peles sliktāk atpazīst objektus, ko tās vienreiz jau ir redzējusās... .. .... kā jums šķiet, vai tika palaists garām kāda iespēja izdarīt būtiskus politiskus un filozofiskus secinājumus un nodot vēstījumus politiķiem un māksliniekiem? jā, tieši tā, mēs palikām ar pelīšu jokiem, un es šo faktu konstatēju tikai kā faktu, nevis sašuvos tā ka gribētu sist pa radio

Izdomāju, ka varētu būt tādas nemirstīgas dvēseles. Pēc cilvēka nāves tās nonāk ellē.

Zen 2 Senior.

Man vispār nepatīk kolekcionēšana, bet, ja es kaut ko kolekcionētu, tie visdrīzāk būtu ThnikPad portatīvie datori un aksesuāri. Man šobrīd ir darba izsniegtais ThinkPad T14s Gen1, ThinkPad P15 Gen1, ko nopirku lietošanai Kiprā un ko šobrīd pieslēgtu pie ThinkPad USB-C dokstacijas pārsvarā lieto Santa, kā arī nesen vecākajam bērnam sagādāju ThinkPad T14 Gen1 (ar Ryzen 5 PRO 4650U procesoru) un ThinkVision monitoru, kas arī darbiojas kā USB-C dokstacija. Kad jaunākais bērns paagusies, domāju, ka viņam arī vajadzēs savu ThinkPad.

es nezinu, vai raidījums "zināmais nezināmajā", kas nereti ir mans dienas highlighrs, man uzlabo mentālo veselību, vai tieši pretēji, baro autiskās tendences un special interests burbuļus

labais, derīgais, patīkamais un skaistais

Tādu es arī aptuveni iedomājos sastapšanos ar ļaunumu.


-------------------------------------

"Tu rušinies pie apdzisušas guns,
ja savos gados atkārto tik senas žēlabas.
Tas par to tautu apspiestībā ir tak nieki
bērnišķi, kā svētceļojums lauķiem."

/Šīmuss Hīnijs, Stacijas sala.

Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

man ir atkarība no pārsteigumiem

"There is no steady unretracing progress in this life; we do not advance through fixed gradations, and at the last one pause:—through infancy’s unconscious spell, boyhood’s thoughtless faith, adolescence’ doubt (the common doom), then scepticism, then disbelief, resting at last in manhood’s pondering repose of If. But once gone through, we trace the round again; and are infants, boys, and men, and Ifs eternally. Where lies the final harbor, whence we unmoor no more?"

/ Herman Melville, Moby-Dick

kvantu garīgums

Dzirdēju interesantu domu, ka dvēseles pilnveides ceļš ir kā restauratora darbs, kurā ikonu attīra no daudzajiem slāņiem, kas to aizmiglojuši. Un tā pamazām atklājas tās sākotnējais skaistums.

mīlīga vitrāžas definīcija “chromatic delusions of transcendence produced by colored-glass chips”.