Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".
latvju raibās
Šodien Mežciemā redzēju sabrauktu ezīti.
Pirms 21 gada šajā dienā rakstu: par spilventiņu izmantoju ezi, bet tu esi spilvendrāna manā veļaskastē
Pirms 21 gada šajā dienā rakstu: par spilventiņu izmantoju ezi, bet tu esi spilvendrāna manā veļaskastē
Negribas krāsot olas, negribas neko lieldienisku, negribas Augšāmcelšanos. Nopirku violeto kāpostu un sīpolu mizas, nopirku kaut kādu tur Pastorālo vīnu, bet negribas.
pirms 20 gadiem šajā dienā
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.
ņoki gultā
- aizvedu Rasu uz viņas mīļākās grupas koncertu.
- KC
- KC
Skrieniet skatīt mēnesi
VID pieblīvētās tabuliņas un ciparu virknes atslēdz manas smadzenes un ieslēdz totālu izmisumu. es skatos uz to visu kā svešvalodu, citplanētu, un es nezinu, kur lai to valodu iemācās, un es arī TIK ļoti negribu! es jūtu fizisku pretestību, man tas šķiet nepareizi un pretīgi. to vajadzēja mācīt skolā. paldies mammai, kura manu izmisuma smieklu pavadīta spēj tur kaut ko ieraudzīt un uztvert un man palīdzēt.
es nemāku gulēt. aizmiegu tādā pozā, ka divas dienas nevaru bez kunkstiem vairs pagriezt galvu. pie vainas gan laikam ir pārāk plānais spilvens. es gribu senās ēģiptes koka spilvenu, galvas novietni. kam lai pasūta? kaut ko šādu.
sapnī ar M un P bijām kādā pagrabā ar koka grīdu. telpas vidū grīda bija uzplēsta, un tajā bija kanalizācijas lūka. P teica, ka zem lūkas ir elle, un ka mēs varot parunāties ar pašu nelabo, ja noceļam vāku. nocēlām vāku un runājām ar sātanu. sākumā viņš atbildēja baisā dēmonu valodā, bet pēc tam pārgāja uz valodu, ko es sapnī sapratu, bet kas nebija ne latviešu, ne angļu, bet izklausījās baisa tāpat. balss tāda, kādu iztēlojos dievu balsis – pamatīga, dziļa, doba, ar atbalsi, drusku tāda graudaina, smilšaina, it kā viņa balss saites būtu no akmens, it kā tur basā runātu tektoniskās plātnes. līdz ar katru izteikto vārdu no atveres iznāca tāds kā elles karstums vai sātana elpa, un versme sašķobīja gaisu, viss caur to uzlūkotais izliecās un vibrēja. neatceros, ko mēs vaicājām un ko mums atbildēja, bet tas bija ārprātīgi baisi un mazliet vilinoši vienlaikus. mēs nevarējām saņemties ielūkoties caurumā. no malas lūkojoties šķita, ka tur ir mēma, matēta, bezgalīga tumsa, kura mūs sevī ieraus, ja lūkosimies ne no malas, bet aci pret aci. un ja nu tas, ar ko mēs runājām, arī bija visa šī bezgalīgā tumsa?
Sapnī dzirdētus vārdus nav vērts paturēt prātā.
Mango and strawberry.
Fulton expenses.
Oh shit I'm feeling it.
Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis.
Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
Skeptiska attieksme pret pašas skepticismu
Posted byskan: Tame Impala - New Person, Same Old Mistakes
"Vai tiešām mūsu vidū varētu būt tāds nodevējs, skeptiķis, kas visu apšauba?"
Posted by
misene on 2026.03.31 at 20:54
ciba šobrīd ir palikusi vienīgā vieta, kur vēl var paglābties no tiem sintētiskajiem mākslīgā intelekta ģenerētajiem tekstiem. tikko lasīju kārtējo sintētisko atklāsmju ierakstu, liekas, instagramā, un sapratu, ka man šie teksti atgādina mākslīgos saldinātājus. it kā ir zināmi ieguvumi, it kā izdevīgi, bet tikai tad, ja spēj sev iemānīt, ka šis pārspīlētais saldums, nedabiskās teikumu konstrukcijas un teksta uzbūve liekas pieņemama.
taču vispār traģiski, cik daudz tagad pilni sociālie tīkli ar nedzīvām, sintētiskām domām, kuras papildina nedzīvi, sintētiski attēli. ciba uz šī fona liekas patīkama oāze.
taču vispār traģiski, cik daudz tagad pilni sociālie tīkli ar nedzīvām, sintētiskām domām, kuras papildina nedzīvi, sintētiski attēli. ciba uz šī fona liekas patīkama oāze.
"Es nezinu, kas esmu, es neesmu tas, ko zinu.
Vai rīks? Vai punktiņš sīks un aplis? Minēt minu."
Johans Silēzijas Eņģelis
(atdzejojis Juris Boiko)
Šodien vizināju Kristu (siev.dz.)
šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu
Beidzot zāle kļūst zaļa
Naktī bija slikti sapņi.
Man ir jauns tetovējums, bet tas vēl nav pabeigts, jo vakar noguru pēc pirmās kārtas. Lai arī vakar mazliet raizējos par to, vai tas nebūs pārāk blāvs, lai pēc pāris nedēļām redzētu, kur likt nākamo kārtu, šodien visu var redzēt, un ir skaidrs, ka problēmu nebūs. Joprojām neesmu iegādājies tetovēšanas mašīnu, jo tas nav tik viennozīmīgs lēmums – no vienas puses varētu tetovēt ātrāk, un nesāktu sāpēt mugura no saliekšanās, bet no otras puses tas nozīmētu, ka vajadzētu mācīties to lietot, un būtu bail pieļaut kļūdas.
Es aizsāku jaunu tradīciju – spēlēt videospēles.
Kas labākas – peles vai žurkas?
Es vidusskolā paliku uz otru gadu.
mūsu dārzā vienmēr ir bijuši sastopami eži
senāk lidinājās arī sikspārņi, bet tad kaimiņi nojauca veco šķūnīti un uzbūvēja jaunu
glīta siena terasei, bet sikspārņu vairs nav
pēdējās dažas vasaras šeit konkrēti dzīvoja četri eži, viens ar kleinu pakaļķepiņu, mēs satikāmies daudz un bieži, viņiem pat gadījās man uzkāpt uz kedām
viņvasar kompostā ieperinājās žurkas, un eži pazuda
pagājšnakt uz ielas tieši pretī vārtiem atradu nobrauktu ezīti
vismaz nonesu malā, visu tādu stīvu un izstieptām ķepiņām
senāk lidinājās arī sikspārņi, bet tad kaimiņi nojauca veco šķūnīti un uzbūvēja jaunu
glīta siena terasei, bet sikspārņu vairs nav
pēdējās dažas vasaras šeit konkrēti dzīvoja četri eži, viens ar kleinu pakaļķepiņu, mēs satikāmies daudz un bieži, viņiem pat gadījās man uzkāpt uz kedām
viņvasar kompostā ieperinājās žurkas, un eži pazuda
pagājšnakt uz ielas tieši pretī vārtiem atradu nobrauktu ezīti
vismaz nonesu malā, visu tādu stīvu un izstieptām ķepiņām
Tas ir tik dīvaini, man nav diagnozes, bet riktīgi palīdz tablete Medikinet, ko dabūju no draudzenes. Cits darbinieks.
Latvijas lati.
- KC
- Reiz nomainīju mašīnai bremžu diskus, taču vecajiem cilindrīšiem tas nepatika un tie mazliet sāka strīķēties, līdz uzkarsa un 'aizvērās', t.i. nobremzēja abus priekšējos ratus tā, ka dūmi kūp. Tad bija jāgaida kādas 50min lai diski un cilindrīši atdzistu, atbrīvotu bremzes un varētu turpināt braukt kādu kilimetru un tad atkārtot procesu. Ja pareizi atceros, no Pētersalas līdz Mūkusalas aplim tiku kādās četrās stundās.
Par šo atcerējos šinī vīkendā, jo pamanīju, ka kreisais priekšējais bremžu cilindrītis kārtīgi neatlaižas, bet jābrauc vēl bija >400km. Pēdējos 275km nobraucu nespiežot bremžu pedāli. Normāli - es tapat reti kad bremzēju (labs vingrinājums, iesaku)
- To Neirosis gan kādreiz vēl gribētos dzirdēt.
- Reiz nomainīju mašīnai bremžu diskus, taču vecajiem cilindrīšiem tas nepatika un tie mazliet sāka strīķēties, līdz uzkarsa un 'aizvērās', t.i. nobremzēja abus priekšējos ratus tā, ka dūmi kūp. Tad bija jāgaida kādas 50min lai diski un cilindrīši atdzistu, atbrīvotu bremzes un varētu turpināt braukt kādu kilimetru un tad atkārtot procesu. Ja pareizi atceros, no Pētersalas līdz Mūkusalas aplim tiku kādās četrās stundās.
Par šo atcerējos šinī vīkendā, jo pamanīju, ka kreisais priekšējais bremžu cilindrītis kārtīgi neatlaižas, bet jābrauc vēl bija >400km. Pēdējos 275km nobraucu nespiežot bremžu pedāli. Normāli - es tapat reti kad bremzēju (labs vingrinājums, iesaku)
- To Neirosis gan kādreiz vēl gribētos dzirdēt.
