*

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

Iznesām ārā egli, vēl nebija sākusi ne druskas birt. Žēl, bet ko padarïsi.
Noliku pagalmā, lai vēl tur papriecē.

Man ir progress netīro trauku jomā. Jau kādu nedēļu vai pat 2 nekrāju izlietnē, bet nomazgāju uzreiz.
Decembrī mazgāju 2x mēnesī un bija traki.
Traki trauki.
Tagad izlietne neož.

Rasa šodien uzvarēja pilsētas Gada jaunā mākslinieka konkursā.

Kopš lietoju Himalaju sāli, man nav bijušas iesnas.

Make a rat.

Principā, lai uzlabotu savus rezultātus iekš kaut kamā, ir jādara lietas, kas ne pārāk labi sanāk, līdz tās sanāk labi/labāk, un man tas ir ļoti grūti, darīt lietas, kuras man (pagaidām) nesanāk. AAAAAAA

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstīju:

Janvāris 16., 2006

21:40
cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā
cilvēkiem reizēm/ ir svarīgi/ ka viņus atceras /cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi

Mirgojošs Teams uzdzen stresu

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

biju nolēmusi vairs netērēt nevienu mirkli savas dzīves asv (after all, es tur vairs nestrādāju) un viņu pedofilu fīreram, bet grenlande tomēr trāpīja manā ledus aukstajā sirdī.

Zem asfalta ir pludmale masu kapi.

1) Hate campaign forces Lisbon's Tantura restaurant to close:
https://www.jpost.com/diaspora/antisemitism/article-882665

2) Tantura massacre:
https://en.wikipedia.org/wiki/Tantura_massacre?wprov=sfla1

Šīs bailes ir halucinācija.

Ja resns saģērbjas spīguļdrēbēs, vai tā ir disko bumba?

Irāņiem nepaveicās ar atbalstu, jo netrāpīja trendā... Man šis ir kaut kāds lūzuma punkts attiecībā uz ticību publiskās līdzjūtības godīgumam. Ukrainu, Baltkrieviju, Izraēlu, Palestīnu un Venecuēlu visu es spēju saprast. Šo vairs ne.

Q: The Premier of Greenland said today: We prefer to stay with Denmark. YOu see that as a…?

Trump: Who said that?

Q: The premiere of Greenland

Trump: Well, that’s their problem, that’s their problem, I disagree with them, I don’t know who he is, don’t know anything about him but that’s gonna be a big problem for him.

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā.
ir taisnība virs zemes

出汁。

bet tā kā ciba ir sākusi runāt par bērnu sporta aktivitātēm tieši mana ieraksta par šahu sakarā,
tad sanāk, ka šahs IR īsts sports.

Šodien dzd ne tikai Raimondam, bet arī Blixam

varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim?

viņš ir ķluvis par šahistu.
tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums.
kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē.

tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!!

viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī.

bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji.

latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas.
tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā).
bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd.

aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis.

Ļoti gribētu noskatīties filmu Bezgalīgā zilgme (O Último Azul).

Atskaite.
Atskaite.
Saņemies.

Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus

Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā.
Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu.
Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu.

tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo.
kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela.
grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos.
kāpu nost un liku augstāk stūri.
nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums.
nekāds.

"...dziesmā sāpes dzīst"

Sapnī no pasaules pazuda jebkāda mūzika, un tam nebija nekāda izskaidrojuma, kāpēc cilvēki to vairs nedzirdēja.

pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:

ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti

Pie Nātres (Usnes) skāries, neraudi Tu, kas Tevi dzina šo ziedu plūkt:
https://www.youtube.com/watch?v=aN90-Q31QhI
pietrūkst tādas kadru kompozīcijas/arhitektonisma mūsdieno kīno.

Auksta duša un peldēšana varētu mani pamodināt no ieilgušās apātijas. Varbūt arī dabīgi izmainītais apziņas stāvoklis - veselīgs miegs un klusā lūgšana. Vienā žurnālā pat bija jautājums: vai aizmigšana ir ceļošana laikā?
Un tad jau varēs īstenot nākamo soli, satikt paziņas un bijušo kolēģi, jo piespiedu kārtā to nevaru.Lai cik arī zinātniski pamatoti tas nebūtu, negribu cilvēkus uztvert kā zāles vai līdzekli.

Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

Ļoti slikti kartupeļi.

mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"

sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

Kad dzirdu vijoles, ģībstu

Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

Pirmajā decembrī darbu sāka jauns kolēģis. Pāris dienas pirms tam viņam tika nodedzināta māja - kāds pa logu iemeta degmaisījumu.
Dažas dienas vēlāk degmaisījums tika iemests arī kolēģa kaimiņu mājā. Tā nenodega, jo iemītnieki paspēja degmaisījuma pudeli izmest. Vēlāk kolēģis uzzināja, ka viņa māja bija nodedzināta kļūdas dēļ - uzbrucēji bija sajaukuši adreses un patiesais mērķis bija kaimiņu māja.
Pagājušajā naktī tika nodedzināta šī kaimiņu māja.

nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

Maigs atgādinājums no providences, ka viss negriežas ap mani. Kad bažīgi apjautājos par ieilgušo klusumu, izrādās cilvēkam tuvinieks nomiris.


-------------------------------------

"You get to know what something is by getting to know what it is for, but what it is for only appears when it does what it is for."

/ Elizabeth Anscombe, Human life, Action and Ethics.

viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

Iekopēšu arī šeit.

Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.

Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.

Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.

Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.

Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.

Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.

Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.

Ķepas zina ceļu.

vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.

Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā.