Marts 2020   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Kur palikuši visi tauriņi?

Posted on 2020.03.30 at 19:18
Mūzika: C Duncan - Nothing More
Par atlikušajiem centiem kontā nopirku krāsainu pildspalvu zīmēšanai. Tikai tagad pamanīju, ka jau ceturtā, kurai pie uzgaļa uzraksts Angelic color. Maigi rozā kā ceriņu ziedi, lavandas, gaiši zilā un dzeltenā krāsā. Ja bērnībā un tīņa vecumā daudz zīmēts, ir viegli uz lapas radīt dažādus meiteņu tēlus. Nez kāpēc visgrūtāk ir uzzīmēt kājas, tāpēc bieži zīmētās dāmas paliek bez kājām vai izlīdzos ar supergaru kleitu. Cilvēks no malas droši vien teiktu, ka man trūkstot saiknes ar realitāti un zemi.

Pastaigas laikā krūma zarā redzēju iespraustu dekoratīvo knaģīti ar dzeltenzaļu sirsniņu.

Joprojām neesmu redzējusi nevienu tauriņu. Vai eju pa nepareizajiem ceļiem?

Katrs pats sev horeogrāfs

Posted on 2020.03.26 at 10:23
Tags:
2 m distances ievērošanu uztveru, kā sava veida horeogrāfisku uzdevumu. Vakarpusē pastaigās tomēr iet samērā daudz cilvēku. Tas saprotami. Darbi apdarīti, var izvest suni vai pastaigāties kopā ar dzīvesbiedru un bērniem. Tad nu uz brīdi jautri iet tādā rindiņā (priekšā 4 cilvēki), ievērojot 2-3m distanci. Iztēlojos, ka esam misijā uz citas planētas. Vai arī, ka cilvēkiem ir krekliņi ar uzrakstu "keep your distance" vai "stay away".

Why does my heart feel so sad?

Posted on 2020.03.25 at 07:51
Pēc strīdiem pamosties ir tik sāpīgi. Gribas sarauties čokurā un raudāt. Vienīgais, kas nomierina, ietīšanās mīkstā un pūkainā segā. Gribas tikai gulēt un gulēt, līdz viss atkal ir skaisti un labi.

Sauksim lietas īstajos vārdos

Posted on 2020.02.23 at 00:02
"Ja uzvilksi kleitu, izskatīsies pēc transvestīta."
Hohoho. Tātad iziet uz ielas rajonā kleitā laikam man bīstami. Bet kas par to?

Daudz krāsu un pavisam citāds ierastais ceļš

Posted on 2020.02.20 at 19:00
Zaļās sūnas ir tik skaistas šajā saulainajā pēcpusdienā. Vesels kosmoss, ko vērot un pētīt stundām.

Atmiņu dzēsējs, pat ja pozitīvā ir vairāk

Posted on 2020.02.15 at 13:33
Kas paliks poētiskajā atmiņā pēc vakardienas? Kartīšu spēle ar jautājumiem? Koši zaļās spinātu lapiņas, kas atgādina par pavasari? Sastāvdaļu izvēlēšanās picai? Līšana caur caurumu žogā, lai neatļauti šķērsotu sliedes, jo tuneli palaidām garām? Ceļinieki Daugavpils vilcienā? Nejaušības princips? Vakara debesu krāsas un krāsainās mājiņas Ogrē? Cilvēka roku siltums? Pamestības sajūta centrālaja stacijā? Vai pēc gada es to visu vēl atcerēšos? Otra cilvēka prieku?

Februāra bērni

Posted on 2020.02.12 at 19:06
Mūzika: Here We Go Magic - Over the Ocean
Kaķēnu kokles skaņas ļoti nomierina. Vēl viens iemesls, lai pievērstos vairāk mūzikas spēlēšanai. Spēlēšanas laikā atcerējos, kāpēc man 14. februāris patika. Jo vecmāmiņa svinēja savu dzimšanas dienu tajā datumā. Ap šo laiku arī daudz vairāk gaismas pēcpusdienās. Puķīte uz palodzes izziemos.

Pozitīvais mikriņš

Posted on 2020.02.02 at 19:57
Pa mikriņa loga, redzēju, kā sirma kundze atvadās no sava vīrieša, nobučojot viņu uz vaiga. Kāpjot iekšā sieviete nez kāpēc šoferim atvainojās, ka tik lēnu kāpj iekšā. Galu galā ar spieķi un nesamajiem ir grūtāk. Vīrietis māja ar roku, taču sieviete to laikam nemanīja, jo bija koncentrējusies uz apsēšanos. Pēc laika sieviete lūdza vistuvāk esošo pasažieri sakārtot kapuci. Pasažiere kaut ko krieviski norūca, bet kāda cita, daudz jaunāka sieviete laipnā balsī teica: "Es jums palīdzēšu."

I'm not there

Posted on 2020.01.24 at 20:38
Mūzika: Aisha Badru - Soil's Daughter
Pēc vairāku gadu pārtraukuma pavisam jocīgi braukt pretēji ierasatajam virzienam piektdienā, no neirastā uz ierasto. Varbūt tāpēc autobusa šoferis mani pieturā nepamanīja vai izdomāja manā vietā, ka es kāpšu citā autobusā. Toties sētas kaķis pagalmā nemaz nekautrējās viļāties uz muguras un svešiniekiem rādīt vēderu. Ir labi iet ilgākā pastaigā, ja pāris nedēļas esmu dzīvojusi lielā šaurībā un mazkustīgumā. Ķermenis, pāts un viss kopums jūtas ļoti pateicīgi.

Gaidīšana

Posted on 2020.01.12 at 23:49
Mūzika: M. Ward - Migration of Souls
Ja tumsā smidzina lietus, nemaz nav vajadzīgs kokos iekārt lampiņu virtenes. Mākslīgajā apgaismojumā lāsītes dod tādu pašu efektu.
Lai sailgotos pēc lasīšanas, kāda mīļa grāmata jāatstāj citur vai jāaizdod kādam. Tā es izdarīju ar savu dāvanu.

Sniedziņš sasniga

Posted on 2020.01.06 at 23:56

Līdzsvars

Posted on 2019.12.31 at 14:00
Pirms gada daudz domāju par karjeru un pašizpausmi. Šogad daudz domāju par mīlestību un saticību. Strīdi reizēm noder, bet matu skaldīšana gan ir bezjēdzīga. https://youtu.be/XXx_Hw34V-Q

Posted on 2019.12.19 at 00:16
Ja man būtu superspējas šonakt uzburt sniegputeni, vai kāds no jums būtu dusmīgs uz mani par to?

Kad jūties izmests no ikdienas ritma

Posted on 2019.12.18 at 13:01
Tags:
Darbdienu rīta ieprogrammēto steigu un mērķtiecību pārtrauc melanholiski apcerīga mūzika tunelī. Sabiedriskajā transportā kāda sieviete pie sevis bubina:" Cik daudz cilvēku, viens par otru stulbāki!" Cik daudz pasažieru tajā brīdī domā līdzīgi, bet nesaka skaļi? Varbūt lielākā daļa ir neitrāli noskaņoti. Un kurš domā, cik daudz skaistu un gudru cilvēku šeit?

Laba simbioze

Posted on 2019.12.12 at 14:14
Kopš man uzdāvināja istabas augus, arī kaķim paveras plašākas iespējas. Ja puķe nevēlas dzert ūdeni, atlikumu izlok kaķis. Atgādinājums, ka kaķim jānomaina tīrs ūdens.

Introverta problēmas

Posted on 2019.11.24 at 19:42
Šodien uz ielas pagāju garām raudošai sievietei, kas sarunājās pati ar sevi. Bija impulss viņu uzrunāt, bet tai pašā laikā negribējās viņu nobaidīt vai iztraucēt. Un kādi ir īstie vārdi, lai cilvēks justu, ka viņam grib palīdzēt, nevis vnk piesienas? Nav viegli sarunāties ar svešiniekiem. Tāpēc nemaz nemēģināju, jo viss šķistu neveikli.

Ko es šorīt pamanīju Purvciema māju logos?

Posted on 2019.11.17 at 15:27
Tags:
1. Dzeltenu eņģeli, kas ar plaukstām aizsedzis acis.

2. Čemonādus lodžijā, uz kuriem mīkstā rotaļlieta - kamielis.

3. Varžu kolekciju.

4. ...

5. Vērīgus kaķus

Protams, tas neglābs no izolācijas. Jo vairāk par namu fasādēm un interjeriem mani interesē cilvēki, ko viņi domā un jūt.

Bērnu zīmējumi

Posted on 2019.10.30 at 23:41
Pēc ilgiem laikiem pazīmēju ar kreiso roku. Varētu vēl atsākt zīmēt aizvērtām acīm. Ar kāju zīmēt gan laikam šajā dzīvē nesanāks.

Ārā, lietū, vējā un saulē

Posted on 2019.10.28 at 19:22
Tags:
Parasti, kad ārā liels vējš, gribas iet ārā. Tāpēc prieks, ka vakar ilgu laiku varēju pavadīt ārpus četrām sienām, pat ja daudzi uzskata, ka šādi laikapstākļi tam nav piemēroti. Tikai nebija piemērota apģērba. Taču man aizdeva gumijniekus, kas bija daudzus izmērus pa lielu. Tā nu ar tiem klumpačoju kā mācēju, kā tāds mazs darba rūķis.

"Šeit, meža klajumā, ko pirms vairākiem gadiem varbūt izplēsusi vētra, valda SUŅA LAIKS. Ir cilvēki, kuriem šāds laiks patīk, jo tad vari būt drošs, ka piemirkušajās pļavās un mežā, kur vējš svilpo galotnēs, būsi divvientulībā ar dabu."

Brita Tekentrupa "Laika noskaņas"

Rudens melanholija

Posted on 2019.10.11 at 16:53
Mūzika: Dot Hacker - Eye Opener
Atceros, ka Iļģuciemā bija kinoteātris, uz kura sienas rakstīts Ilgas. Nekad tur neesmu bijusi, varbūt pirmsskolas vecumā vienu reizi. Tagad laikam tajā vietā ir kāds no lielajiem pārtikas veikaliem.

Ja arī uz tā veikala sienas būtu uzraksts Ilgas, tas nemaz nešķistu kā zobošanās par mazā patērētāja eksistenci un tirgus ekonomiku. Varbūt rastos vēl eksistenciālākas pārdomas pirms vai pēc lielveikala apmeklējuma? Atgrieztos nesaprotamas ilgas? Un tad jau ierastie jautājumi - Kur palikuši visi mani sapņi? Vai tādu dzīvi gribēju, ka vakarā pēc darba, labākais, ko vēl spēj izdarīt, ir ieiet veikalā nopirkt sev vakariņas? Vai tiekšanās pēc saviem sapņiem padara apkārtējos cilvēkus nelaimīgus? Bet ja dzīve ir tikai ātri gaistošs sapnis un ilūzija, tad jau mierīgi var dzīvot ar to mazumiņu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu ģimeniski siltu eksistenci mazā nomales mājiņā.

Atpakaļ 20