Septembris 2018   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Apziņas parazīti

Posted on 2018.09.05 at 19:36
Tags:
"What's the ugliest part of your body?
Some say your nose,
some say your toes,
but I think it's our mind."

Frank Zappa

Ko darīt visu to laiku, kamēr esi jauns?

Posted on 2018.09.04 at 21:15
Tags:
Kad 2013. gada sākumā pirmo reizi skatījos izrādi "Āda", nobeigums šķita drūms un cinisks. Un savā ziņā šķita, ka tas tēls nedaudz joko un apzināti bārsta klišejas. Nesen noklausījos audiogrāmatu un sapratu, ka esmu dzīvojusi burbulī. Ļoti labi atspoguļo vienas sabiedrības daļas ilūzijas.


- Naudu vajag ieguldīt izskatā, lai pēc iespējas ilgāk būtu jauns?

- Un darītu ko?

(...)

Tātad viss laiks paiet tam, lai labi izskatītos. Kāda jēga?

Fragments: https://failiem.lv/u/kmbt2ymm

Zilā planēta

Posted on 2018.09.04 at 11:42
Tags:
Sapnī lēcu dziļā ūdenī. Lielos viļņos. Šķita, ka noslīkšu, piepūšamais matracis šķita smieklīgs, bet varbūt deva drosmi pārvarēt bailes lēkt iekšā. Nokļuvu uz zilas planētas vai varbūt neparastas un izolētas vietas. Pārsteigums, cik tā tukša. Pie biksēm bieži pieķērās sīkas, jūraszirdziņiem līdzīgas būtnes. Asas un durstīgas. Taču nesatiku nevienu dzīvības formu, kas gribētu ar mani sarunāties.

Varbūt esmu sirreālists pēc būtības, jo reālisms bez sapņiem nešķiet jēdzīgs

Posted on 2018.09.03 at 14:31
Vienmēr esmu tiekusies pēc neiespējamā. Tāpēc kaitina, ja saliek cilvēkus kastītēs, norādot, tas varēs to, bet šitas nevarēs. Kā tik labi var spriest par citu spējām? Un ja tās atšķiras, tad jau drīzāk jāsaka, ka vajadzēs ieguldīt lielāku darbu nekā citiem. Nevis, ka tas nav reāli izdarāms.

Pārfrāzējot Haraldu Matuli jeb bomāra griesti

Posted on 2018.08.11 at 10:54
Piektdienās pēc darba es darīšu, ko gribēšu. Un nesakiet, ko man darīt. Es došos ārā, iekāpšu autobusā vai vilcienā, lai dotos ceļā un satiktu tuvāko un mīļāko cilvēku pasaulē.

Zero waste

Posted on 2018.08.11 at 00:29
Kopš strādāju ārpus mājas, biežāk domāju par atkritumiem, jo ēdu arī ārpus mājas. Tādam nolūkam biju ieviesusi savu krūzīti, lai nebūtu jālieto vienreizlietojamā papīra. Vienreiz to aizmirsu, bet tāpat piecietu apsarga aizdomīgo skatienu, kad mazā stikla pudelē kā bomārs ielēju karsto ūdeni un iemetu tējas maisiņu. Tāpēc priecē zero waste akcija Cēsu tējas un kafijas veikalā. Ja nāk ar savu krūzīti līdzņemšanai, tad 10% atlaide. Jūtos kā praktisks kaķis gados.

Puppet masters

Posted on 2018.08.07 at 21:58
Grūti izticēties cilvēkiem,kas tev liek justies kā nožēlojamam izmēģinājuma trusītim. Nekad nav paticis būt zem mikroskopa.

Ja es būtu palikusi mājās...

Posted on 2018.07.22 at 22:02
Tags:
Ja karstuma dēļ es būtu palikusi it kā ērtajās četrās sienās, neredzētu, kā barista (jauna meitene tuneļa kafejnīcā) dejo mūzikas hey mambo, mambo italiano pavadījumā, neredzētu turpat esošo sirmo grāmatu tirgotāju iegrimušu lasīšanā, no J.Vītola mūzikas akadēmijas logiem nedzirdētu brīnišķīgas skaņas, neredzētu Iltneres izstādi, kā pamazām izzūd dekoratīvisms viņas gleznās (uz viņas gaistošo gleznu Urbi et orbi varētu skatīties ilgi, ilgi) Līdz ar to nebūtu atguvusi prieku skatīties uz nolupušām sienām. Vēl mani iepriecināja kāds pārītis, kas Esplanādē uz gulēja soliņa cieši blakus un lasīja grāmatas.

Taču būtiskākais - nebūtu satikšanās prieka ar mīļo Kaķīti. Turklāt nelielais incidents rajona pagalmā starp sakarsušajiem daudzstāveņu mūriem pierādīja, ka mums ir sargeņgelis!

Tāpēc reizēm ir svarīgi pārvarēt grūtìbas un izlīst no mājas.

Apņemšanās un plānošana

Posted on 2018.07.20 at 02:40
Jāiemācās darba laikā nerakstīt e-pastus. Citādi atkal sanāks iedzīvoties bezjēdzīgā laika trūkumā. Darbs ir darbs, brīvais laiks ir brīvais laiks. Citādi darba maiņai nebūs nekādas jēgas.

Gaisīgums

Posted on 2018.07.05 at 09:55
Tags:
Sapnī ar Emīliju pūtām ziepju burbuļus. Pēc tam viņa pati pārvērtās par ziepju burbuli un aizlidoja. Iespējams, ka šo ainu ietekmēja nesen lasītā grāmata "Oskars un lietas". Tur Baloniņmeitene arī aizlidoja. Lai gan kaut kādu analoģiju saskatīt grūti.

Ģimene un mirstīgums

Posted on 2018.07.05 at 09:19
It kā jau saprotu, ka lielākoties dzīvoju ilūziju pasaulē, ārpus laika un visādiem rāmjiem. Lai gan tomēr kaut kādas īpašības man piemīt, ko katrs var raksturot pēc saviem ieskatiem.

Tāpēc labi, ka ik palaikam varu satikt ģimeni, cilvēkus, ar kuriem esmu kopā uzaugusi kopš dzimšanas vai neilgi pēc tās. Novecošana tomēr pastāv, nesaprotu, kāpēc cilvēkos ieprogrammēts to eskeipot. Vakar, viesojoties pie jaunākā brāļa ģimenes, vēl skaudrāk izjutu to, ka esmu šeit tikai uz laiku. Tāpat kā visi pārējie. Par to arī grupai Snow Patrol ir dziesma. https://youtu.be/-iHdOzN7nds

Mājas svētība

Posted on 2018.06.27 at 10:55
Kornēlijas Apšukrūmas dzeja ir radījusi savu subkultūru. Daļa viņas daiļrades cienītāju pārējos uzskata par idiotiem, ja nespēj nosaukt vismaz piecus Kornēlijas grāmatiņu nosaukumus.

Žēl, ka neesmu androīds bez subjektīvā viedokļa.

Jaunas kastītes

Posted on 2018.06.26 at 23:42
Tags:
Šodienas mācība. Ja gribi radīt elegantu vai cienījamu tēlu, vissvarīgākās ir kurpes. Pēc tam mati. Vismaz tā šķita, ka demokrātisko kurpju dēļ pret mani šodien izturas nievājošāk nekā parasti. Nav viegli būt plebejam.

Jaunā planēta - acis

Posted on 2018.06.26 at 00:54
Reizēm spoguļošanās cita cilvēka acīs ir tik mulsinoša.

Par lietu, miglu un skumjām

Posted on 2018.06.24 at 19:22
Daudzās valodas lietus simbolizē skumjas. Šodien uzzināju, ka ar franču valodas vārdu "la brume" (migla) pārnestā nozīmē apzīmē skumjas un melanholiju.

""In the Early Morning Rain" under the title "Dans la brume du matin" (the sadness of French mist being roughly equal to that of American rain)."

Man migla un lietus bieži šķiet skaisti. Varbūt tas nozīmē, ka dziļi sirdī esmu melanholiķis. Bet varbūt vienkārši to, ka man ir cita pasaules uztvere.

Ārā ir pelēks un lietains, bet mans tuvākais cilvēks pasaulē spēj uzburt tik gaišu un krāsainu noskaņu, pat ja lietu lielās devās nepanes.

Lasīšana

Posted on 2018.06.15 at 11:19
Tags:
"Lasīšanas paradoksālais likums - atraut mūs no pasaules, lai atrastu tās jēgu."

Daniels Penaks "Kā romāns"

Vieglāk nedarīt neko

Posted on 2018.06.12 at 00:28
Mūzika: Portshead - The Rip
Manu dzīvi vienmēr kontrolēs citi, jo esmu pārāk piekāpīgs cilvēks un man patīk noslēpties ēnā.

Ievainotais

Posted on 2018.06.10 at 15:40
Tags: ,
- Dāvā man lakatu savu,
jo esmu es ievainots, māsiņ...

- Saki man, kādu tu vēlies:
rožu vai olīvu krāsā?

- Man visviens, tik dāvā
tādu, kam četros stūros
sirds būtu izšūta tava.

Rafaels Alberti

no spāņu valodas atdzejojos Leons Briedis

Brīvība

Posted on 2018.06.09 at 17:23
Mūzika: The Smiths - Half a person
Naudas nekad nebūs (nepietiks). Bez naudas piedzimst, bez naudas nomirst. Un man nemaz nevajag, lai kāds manā vietā izdomā grafikus, noteikumus un uzdevumus. Tad kāpēc? Tikai tāpēc, lai citu acīs nebūtu amorāls pilsonis? Gribas smieties.Ja izvēle ir manās rokās, tad kāda jēga vainot visā reptiļus?

Ko nevar kontrolēt

Posted on 2018.06.05 at 11:00
Fascinē juridisko tekstu arhaiskā valoda. Izrādās, ka angļu valodā joprojām izmanto frāzi "act of God", lai apzīmētu neparedzētus atgadījumus, jo tie notiek, nerēķinoties ar cilvēka brīvo gribu.

Atpakaļ 20