Janvāris 2019   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Jātic sev un jādara

Posted on 2019.01.03 at 01:02
Jaunā gada apņemšanās - vairāk strādāt, sevi nežēlot, tiekties uz vienu nospraustu mērķi, atmest lieko, visu, kas traucē darīt.

Jauno gadu sagaidīju kā mājas kaķis

Posted on 2019.01.02 at 16:49
Ar to gan nevajadzētu lielīties, bet jauno gadu sagaidīju horizontālā stāvoklī, klausoties uguņošanas šāviņa trokšņos. Kad tie beidzās, devos uz virtuvi lasīt grāmatu. Jo mierīgāks iesākums, jo labāk. Galu galā mammas kaķim klājās trakāk, bija uz pusnakti palicis ārā, tāpēc uguņošana bija jāpārcieš, ielienot relatīvi drošā vietā.

Mēģinājums iekļauties struktūrās

Posted on 2018.12.28 at 01:23
Mūzika: Beach House - Sparks
Kopš biežāk zīmēju, sāk parādīties iezīmes, kas mani mākslā bieži kaitina - dekoratīvisms un tieksme pēc skaistā (lai gan mūsdienās tas ir pārāk plašs jēdziens). Bet varbūt vienkārši tās ir pārmaiņas, jo cik tad ilgi var dzīvot deformētā realitātē, kur nav ne robežu, ne stabilitātes. Pat decembra sākumā es zīmēju, neievērojot robežas. Taču man ieteica sadalīt lapu vēl mazākos kvadrātiņos, drīzāk trīsstūrīšos, jo kad tīņi pārkāpuši visas iespējamās robežas, vēlas tomēr atgriezties kādā struktūrā, lai prāts galīgi neizkristu pa logu. Un tā tiešām ir, ka varbūt man viss ir bijis pārāk izplūdis, nav bijis skaidru robežu, skaidru struktūru, viss dzīvē noticis pārāk plūstoši. Varbūt tāpēc pamazām zīmējumos ieviešas kārtība, kas man joprojām tā īsti nepatīk nedaudz biedē.

Pulksteņi un diennakts ritms

Posted on 2018.12.20 at 02:26
Mūzika: Benjamin Francis Leftwich - 4AM in London
Reizēm tāda sajūta, it kā katrs dzīvotu atsevišķās laika zonās.

Tumšie ziemas rīti

Posted on 2018.12.01 at 08:01
Patīk agros sestdienas rītos sēdēt virtuvē un vērot, kā uzaust gaisma. Taču šorīt nav nekāda prieka braukt uz nodarbībām. Visa aizrautība pagaisusi.

Lakmusa papīrītis

Posted on 2018.11.30 at 12:18
Manā uztverē sieviešu stand-up daļēji ir sabiedrības spogulis, jo daļa no dalībniecēm parodē to, ko negribu redzēt savā ikdienā. Tāpēc nepiekrītu viedoklim, ka visi joki ir sekli vai neizdevušies, pat ja es pasmieties nespēju. Turklāt labu komēdiju vienmēr bijis grūtāk uzrakstīt nekā labu traģēdiju. Ja nav duālisma, tad vai vispār jēga iedalīt augstajā un zemajā žanrā, kā to darīja Aristotelis un citi pēc viņa?

Atgādina Survival Kit izstādīto tekstu cirkus arēnā:
"Kā publika izpriecu gaidās
pārsteigti vērojam arēnu,
tur sadrūzmētajos zvēros,
ieraugām paši sevi."

Jūra un asaras ir ļoti labas

Posted on 2018.11.23 at 15:35
Mūzika: Jack Garrat - Water
Ar sālsūdeni var izdzīt ļaunumu no katras smadzeņu šūnas.

Kas notiks pēc 15 minūtēm?

Posted on 2018.11.22 at 21:01
Mūzika: Evija Vēbere - Viņi dzīvoja
Pētnieki raksta, ka emociju ilgums nepārsniedz 15 minūšu. 

Bet kā tad ir ar tām reizēm, kad noraudies gandrīz visu dienu, pat ja raudāt negribi? Vairākas emocijas kopā, kas eskalējas? Vai tās domātas tikai labās emocijas, ko izraisa kāds mākslas darbs vai filma, kad rodas liels pacēlums? Un ja ir dusmas, tad pietiek 15 minūtes par to padomāt, lai viss būtu prom?

Apziņas parazīti

Posted on 2018.09.05 at 19:36
Tags:
"What's the ugliest part of your body?
Some say your nose,
some say your toes,
but I think it's our mind."

Frank Zappa

Ko darīt visu to laiku, kamēr esi jauns?

Posted on 2018.09.04 at 21:15
Tags:
Kad 2013. gada sākumā pirmo reizi skatījos izrādi "Āda", nobeigums šķita drūms un cinisks. Un savā ziņā šķita, ka tas tēls nedaudz joko un apzināti bārsta klišejas. Nesen noklausījos audiogrāmatu un sapratu, ka esmu dzīvojusi burbulī. Ļoti labi atspoguļo vienas sabiedrības daļas ilūzijas.


- Naudu vajag ieguldīt izskatā, lai pēc iespējas ilgāk būtu jauns?

- Un darītu ko?

(...)

Tātad viss laiks paiet tam, lai labi izskatītos. Kāda jēga?

Fragments: https://failiem.lv/u/kmbt2ymm

Zilā planēta

Posted on 2018.09.04 at 11:42
Tags:
Sapnī lēcu dziļā ūdenī. Lielos viļņos. Šķita, ka noslīkšu, piepūšamais matracis šķita smieklīgs, bet varbūt deva drosmi pārvarēt bailes lēkt iekšā. Nokļuvu uz zilas planētas vai varbūt neparastas un izolētas vietas. Pārsteigums, cik tā tukša. Pie biksēm bieži pieķērās sīkas, jūraszirdziņiem līdzīgas būtnes. Asas un durstīgas. Taču nesatiku nevienu dzīvības formu, kas gribētu ar mani sarunāties.

Varbūt esmu sirreālists pēc būtības, jo reālisms bez sapņiem nešķiet jēdzīgs

Posted on 2018.09.03 at 14:31
Vienmēr esmu tiekusies pēc neiespējamā. Tāpēc kaitina, ja saliek cilvēkus kastītēs, norādot, tas varēs to, bet šitas nevarēs. Kā tik labi var spriest par citu spējām? Un ja tās atšķiras, tad jau drīzāk jāsaka, ka vajadzēs ieguldīt lielāku darbu nekā citiem. Nevis, ka tas nav reāli izdarāms.

Pārfrāzējot Haraldu Matuli jeb bomāra griesti

Posted on 2018.08.11 at 10:54
Piektdienās pēc darba es darīšu, ko gribēšu. Un nesakiet, ko man darīt. Es došos ārā, iekāpšu autobusā vai vilcienā, lai dotos ceļā un satiktu tuvāko un mīļāko cilvēku pasaulē.

Zero waste

Posted on 2018.08.11 at 00:29
Kopš strādāju ārpus mājas, biežāk domāju par atkritumiem, jo ēdu arī ārpus mājas. Tādam nolūkam biju ieviesusi savu krūzīti, lai nebūtu jālieto vienreizlietojamā papīra. Vienreiz to aizmirsu, bet tāpat piecietu apsarga aizdomīgo skatienu, kad mazā stikla pudelē kā bomārs ielēju karsto ūdeni un iemetu tējas maisiņu. Tāpēc priecē zero waste akcija Cēsu tējas un kafijas veikalā. Ja nāk ar savu krūzīti līdzņemšanai, tad 10% atlaide. Jūtos kā praktisks kaķis gados.

Puppet masters

Posted on 2018.08.07 at 21:58
Grūti izticēties cilvēkiem,kas tev liek justies kā nožēlojamam izmēģinājuma trusītim. Nekad nav paticis būt zem mikroskopa.

Ja es būtu palikusi mājās...

Posted on 2018.07.22 at 22:02
Tags:
Ja karstuma dēļ es būtu palikusi it kā ērtajās četrās sienās, neredzētu, kā barista (jauna meitene tuneļa kafejnīcā) dejo mūzikas hey mambo, mambo italiano pavadījumā, neredzētu turpat esošo sirmo grāmatu tirgotāju iegrimušu lasīšanā, no J.Vītola mūzikas akadēmijas logiem nedzirdētu brīnišķīgas skaņas, neredzētu Iltneres izstādi, kā pamazām izzūd dekoratīvisms viņas gleznās (uz viņas gaistošo gleznu Urbi et orbi varētu skatīties ilgi, ilgi) Līdz ar to nebūtu atguvusi prieku skatīties uz nolupušām sienām. Vēl mani iepriecināja kāds pārītis, kas Esplanādē uz gulēja soliņa cieši blakus un lasīja grāmatas.

Taču būtiskākais - nebūtu satikšanās prieka ar mīļo Kaķīti. Turklāt nelielais incidents rajona pagalmā starp sakarsušajiem daudzstāveņu mūriem pierādīja, ka mums ir sargeņgelis!

Tāpēc reizēm ir svarīgi pārvarēt grūtìbas un izlīst no mājas.

Apņemšanās un plānošana

Posted on 2018.07.20 at 02:40
Jāiemācās darba laikā nerakstīt e-pastus. Citādi atkal sanāks iedzīvoties bezjēdzīgā laika trūkumā. Darbs ir darbs, brīvais laiks ir brīvais laiks. Citādi darba maiņai nebūs nekādas jēgas.

Gaisīgums

Posted on 2018.07.05 at 09:55
Tags:
Sapnī ar Emīliju pūtām ziepju burbuļus. Pēc tam viņa pati pārvērtās par ziepju burbuli un aizlidoja. Iespējams, ka šo ainu ietekmēja nesen lasītā grāmata "Oskars un lietas". Tur Baloniņmeitene arī aizlidoja. Lai gan kaut kādu analoģiju saskatīt grūti.

Ģimene un mirstīgums

Posted on 2018.07.05 at 09:19
It kā jau saprotu, ka lielākoties dzīvoju ilūziju pasaulē, ārpus laika un visādiem rāmjiem. Lai gan tomēr kaut kādas īpašības man piemīt, ko katrs var raksturot pēc saviem ieskatiem.

Tāpēc labi, ka ik palaikam varu satikt ģimeni, cilvēkus, ar kuriem esmu kopā uzaugusi kopš dzimšanas vai neilgi pēc tās. Novecošana tomēr pastāv, nesaprotu, kāpēc cilvēkos ieprogrammēts to eskeipot. Vakar, viesojoties pie jaunākā brāļa ģimenes, vēl skaudrāk izjutu to, ka esmu šeit tikai uz laiku. Tāpat kā visi pārējie. Par to arī grupai Snow Patrol ir dziesma. https://youtu.be/-iHdOzN7nds

Mājas svētība

Posted on 2018.06.27 at 10:55
Kornēlijas Apšukrūmas dzeja ir radījusi savu subkultūru. Daļa viņas daiļrades cienītāju pārējos uzskata par idiotiem, ja nespēj nosaukt vismaz piecus Kornēlijas grāmatiņu nosaukumus.

Žēl, ka neesmu androīds bez subjektīvā viedokļa.

Atpakaļ 20