Aprīlis 2017   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Under attack White calmly plays Qg6

Posted on 2017.04.14 at 11:15
Mūzika: Linkin Park - Forgotten
Šaha spēlēšana mani nomierina, jo tur, tāpat kā dzīvē, neļaujos provokācijām. Pat ja pretinieks grib iedzīt manu Dāmu stūrī, mierīgi spēlēju tālāk un turpinu domāt gājienus uz priekšu līdz visi slazdi sabrūk. Reizēm šķiet, ka arī dzīvē daudz ko var atrisināt, paliekot mierīgam.

Kontrasti

Posted on 2017.04.08 at 21:14
Cik forši, ka viss sakrita tā, ka šīvakara LALIGABAS pasākumā uzstājās arī Uldis Bērziņš. Tā es atcerējos, cik neparasti un jauki skan turku valoda, kā arī savas nedaudz trakās un smejošās turku paziņas, savus pretmetus. Nezinu, kāpēc pēdējā laikā mani vairāk uzrunā citu valstu poētu sarakstītais, lai gan ar prātu saprotu, ka daudzi latvieši raksta ļoti kvalitatīvu dzeju.

3

Posted on 2017.04.07 at 13:43
Tags:
3. autobuss ir tieši tāds, kā Annas Auziņas dzejolī. Pļavniekos tas tiešām ir tik miegains un apātisks,ka brīžiem pat nesaproti, kāpēc esi vēl šeit. Taču pēc 3. janvāra ielas pieturas autobuss pamatīgi šašūpojas un sāk traukties āātrāk. Un tad var domās lidot.

Novirzīšanās no iepriekšnoteiktā maršruta

Posted on 2017.04.03 at 23:40
Mūzika: Vagabon - Cold Apartment
Neviens nekad nav sapratis, ko man nozīmē garas pastaigas vienatnē (apmēram piecu stundu garas). Droši vien nevienam nekad tas nav šķitis normāli, ja vazājies tik ilgi bez pārtraukuma. Gan bijušajiem darba kolēģiem, tā saucamajiem draugiem un paziņām. Pat dīvainākais droši vien ir tas, ka pēc tādām pastaigām nemaz nejūtos pārāk nogurusi. Man ir daudz vairāk enerģijas nekā tad, ja laiku pavadu sēžot vai guļot.

Dzīres aiz slēģiem

Posted on 2017.03.28 at 13:14
Mūzika: Edavārdi - Man vajag ticēt
Tags:
Sapnis, kas atkārtojas. Tukšas pilsētas ielas bez cilvēkiem, bez satiksmes. Daudz skaistu, majestātisku ēku. Taču to varenums ir smagnējs un nomācošs. Iespaidīgi pieminekļi bez dzīvības. Sastingums ik uz soļa. Iespējams, tas ir mans spoguļattēls. Cilvēks bez emocijām. Redzamas tikai prāta celtnes. Taču lielākoties redzams nav nekas.

Pavasaris

Posted on 2017.03.21 at 16:31
Mūzika: Carpenters - This Masquerade
Tags: , , ,

Pavasara minūte
ilgst bieži vien vairāk
kā decembra stunda
oktobra nedēļa
jūlija gads
februāra mēnesis

Žaks Prevērs

Viss ir nepareizi

Posted on 2017.03.19 at 22:22
Mūzika: Bon Iver - Calgary
Tags:
Pamodos ar sajūtu, ka esmu dzīvojusi tikai cita cilvēka sapnī.

Nesatraukties

Posted on 2017.03.15 at 22:15
Tags: ,
Mēģināju izgudrot spēli, kur nav jāsacenšas par uzvaru, kur nav jāzaudē, bet tajā noteikti nepieciešamas iztēles un izgudrošanas spējas.

Tuvā pagātne

Posted on 2017.03.11 at 15:53
Mūzika: And You Will Know Us by the Trail of Dead
Kāpēc esmu tik jocīgi iekārtota, ka tikko notikušus notikumus spēju novērtēt vairāk nekā pašreizējo brīdi? Laikam joprojām neprotu dzīvot šeit un tagad. Ne tikai pagātne ir skaista. Nākotne ir uzdrīkstēšanās.

Domāšanas propaganda

Posted on 2017.03.10 at 11:07
Mūzika: Deftones - Anniversary of uninteresting event
Pirms gada es centos atspēkot Kītsa izteikumu "to think is to be full of sorrow", jo gribēju parādīt, cik izzināšanas process ir aizraujošs. Biju nedaudz pārsteigta, cik daudz dažādu vārdu angļu valodā apzīmē domāšanu. Bet šodien es ne tikai domāšu, bet arī svinēšu vārda dienu.

Stereotipi dzīvē

Posted on 2017.03.09 at 20:15
Mūzika: CocoRosie - Lost Girls
Tags:
Šodien kafejnīcā ievēroju nedaudz nogurušu un garlaikotu ģimeni. Vīrietis likās diezgan nelaipns, nejauki un valdonīgi izturējās pret jauno un ļoti laipno oficianti, kura tik jauki smaidīja, pat ja lielākā daļa klientu to nemaz nenovērtēja. Turpretī viņa sieva šķita tik skaista un harmoniska, šķita, ka viņai viss ir labi, jo ir radījusi ilūziju burbuli par laimīgu ģimeni. Likās, ka viņa nemaz neievēro īgno un domās iegrimušo vīru. Bet ja nu smaids bija tikai maska? Varbūt arī viņa īsti nesaprot, ko viņa šeit dara, kā var "iekārtot" tik nogurdinošu dzīvi? Un kāpēc vispār tāds vērotājs no malas kā es ir iedomājies, ka viņiem ir apnicīga un paredzama dzīve? Tas taču ir tikai viens mirklis kafejnīcā. Varbūt viņi ir tikai sastrīdējušies? Un kāda man daļa? Kamēr vecāki bija iegrimuši katrs savā pasaulē, viens no bērniem mēģināja no galda nogrūst papīra krūzīti, taču vecākais brālis radīja šķērsli - ar grāmatas palīdzību pagarināja galdu.

Tā radīta arī vista

Posted on 2017.03.08 at 13:06
Tags: ,
Reizēm, tāpat kā ikvienam prātīgam mirstīgajam, man šķiet neprātīgs tas, uz ko pati neesmu spējīga. Lai gan saprotu, ka īstenībā tā ir tumsonība un viduvējība. Bet ko lai dara, ja tā radīts cilvēks? Tiešām radīts?

Sometimes I'm dreaming where all the other people dance

Posted on 2017.03.07 at 23:42
Tags: , ,
Dzerot karsto kerobas dzērienu, skatījos uz pretējās mājas gaišajiem logiem un aiz tiem iztēlojos svētkus, svinības, kā skan mūzika un cilvēki dejo. Pēc tam spēlēju šahu ar cilvēku no Argentīnas, kura niks ir charlottesometimes. Nedaudz savāda datora izloze, jo tobrīd skanēja tieši tā The Cure dziesma. Vismaz ir jautrāk dzīvot, ja pamani šādas mazas nejaušības.

Pareizais viedoklis

Posted on 2017.03.06 at 20:12
Mūzika: The xx - Fantasy
Tags:
Pēdējā laikā bieži dzirdu tādu frāzi - Jums pašiem nekādu domu nav, tikai piesavināties pareizo viedokli, lai būtu vieglāk dzīvot. Kas tad īsti ir tas "pareizais viedoklis", kam būtu jāseko, lai es saņemtu naudu vai vismaz skaitītos stilīgs humānists? It kā sabiedrībā valdošais. Vai kaut kādas vēsmas gaisā. Daudziem šķiet, ka kāds viņiem grib uzstiept kaut kādu viedokli, tāpēc jāpretojas, lai nepazustu. Kā tad vispār veidojas manas domas?

Tu piedzimsti. Tev nav viedokļa Vai tieši otrādi - ir zināms viss. Vēl nepastāv nošķirtība, duālisms. Viss ir kopā. Pamazām pasaules aina izkristalizējas, iegūst kaut kādu formu, robežas. Aizvien biežāk tu sāc domāt (ja vien domāšana ir tikai atkarīga no tevis). Tu it kā izdomā un sakārto savus priekšstatus, izvēlies "loģiskākos", "taisnīgākos", "pareizākos" principus. Tātad tev ir kaut kādas "savas domas", pat ja tas nav "pareizais viedoklis" Tas var būt pretējs valdošajam viedoklim, pat ja it kā sakrīt ar ideālo kārtību tavā prātā, tavu būtību. Bet ko darīt tad, ja tādas būtības nav? Lai gan ir taču kas tāds, kas saka tev  priekšā, kā ir pareizi (Hā! Balsis no mākoņiem un sajukšana prātā). Nē, kāpēc uzreiz trivializēt, novienkāršot un noniecināt? Vai tad morālais imperatīvs nepastāv? 

Es neapgalvoju, ka manas domas ir pilnībā neatkarīgas no manas izcelsmes, gēniem, audzināšanas, kultūras, rakstura un psihes īpatnībām. Bet līdz ar to tās nevar būt arī copy-paste, jo dabā nekas nav pilnīgi vienāds. Tāpēc būtu absurdi teikt, ka es aizņemos kaut kādu "pareizo viedokli".

Es būtu mierīgāka, ja saprastu pasauli un tās noteikumus. Tad es varētu izdomāt vadlīnijas, kā dzīvot. Justies šeit labāk.

Kā tu pierādīsi, ka tā ir tava apzināta izvēle, nevis nolemtība? 

Pazaudēt pilsētu. Atrast pilsētu. Pazust, nozust, atrasties. Es aizbraukšu.

Cilvēks sliņķis

Posted on 2017.03.05 at 20:52
Viņa domā, ka ir feja, kas visu nokārtos.

Monologs mazpilsētas autoostā

Posted on 2017.03.01 at 16:42
Tags:
"Nezvani man! Lai viņa nodzeras! Netracini mani! Lai redz, ka šoreiz neviens neizvilks! Lai kārpās ārā pati! Pati vainīga! Apnikusi man!"

Tā pa telefonu runāja apaļīga sieviete balinātiem matiem.

šodien satiku daudz cilvēku

Posted on 2017.02.26 at 22:57
Tags:
Tai skaitā vienu skaistu rakstnieci. "Pa laikam piedomāju, kā jutās drosmīgā meitene, kas tēloja L.“ "Kā tu to visu spēji izturēt? Tāpēc, ka tas tev bija antropoloģisks eksperiments?" Bet ne jau vienmēr valkāju klauna masku un izliekos par kaut ko citu. Tas viss ir tikai fona troksnis paralēli manai jaunajai skaistajai dzīvei.

Les écrivains

Posted on 2017.02.23 at 18:32
Tags:
Tētis

- Dēliņ, tu esi kļuvis bīstams. Tavā klātbūtnē ir jādomā par katru teikumu, katru pateiktu vārdu, katru ģimenes stāstu. Tādēļ divi lūgumi. Pirmais.
- Jā?
- Ir vēl viens priekšmets, par kuru tu nedrīksti rakstīt.
- Jā?
- Un tu arī nedrīksti rakstīt, ka nedrīksti par to rakstīt. Ir lietas, kam jāpaliek ģimenē.
- OK.
- Apsoli.
- Jā. Zinu, kas tas par priekšmetu.
- Otrais lūgums. Es gribētu, lai tu beidzot liec mūsu ģimenei mieru. Laiks nodarboties ar kaut ko citu, labi?

Mikolajs Ložiņskis "Grāmata"

Neelpot

Posted on 2017.02.23 at 00:22
Tags:
Kad esmu ļoti uztraukusies vai priecīga, man patīk aizturēt elpu tik ilgi, cik vien iespējams, līdz sāk rādīties vīzijas.

Pazuda laiks

Posted on 2017.02.16 at 20:33
Mūzika: Pantha du Prince
Tags: ,
"speak directly to me. we are in complete harmony, we are inseperable within time...but we have learned patience in 200 million years".

''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''''

Dzīvošu tik ilgi, cik ilgi būs dzīva mana iekšējā dzīve. Kur ir mans īstais laiks? Laiks, kurā es varētu dzīvot un radīt rezonansi?

Atpakaļ 20