Janvāris 2020   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Gaidīšana

Posted on 2020.01.12 at 23:49
Mūzika: M. Ward - Migration of Souls
Ja tumsā smidzina lietus, nemaz nav vajadzīgs kokos iekārt lampiņu virtenes. Mākslīgajā apgaismojumā lāsītes dod tādu pašu efektu.
Lai sailgotos pēc lasīšanas, kāda mīļa grāmata jāatstāj citur vai jāaizdod kādam. Tā es izdarīju ar savu dāvanu.

Sniedziņš sasniga

Posted on 2020.01.06 at 23:56

Līdzsvars

Posted on 2019.12.31 at 14:00
Pirms gada daudz domāju par karjeru un pašizpausmi. Šogad daudz domāju par mīlestību un saticību. Strīdi reizēm noder, bet matu skaldīšana gan ir bezjēdzīga. https://youtu.be/XXx_Hw34V-Q

Posted on 2019.12.19 at 00:16
Ja man būtu superspējas šonakt uzburt sniegputeni, vai kāds no jums būtu dusmīgs uz mani par to?

Kad jūties izmests no ikdienas ritma

Posted on 2019.12.18 at 13:01
Tags:
Darbdienu rīta ieprogrammēto steigu un mērķtiecību pārtrauc melanholiski apcerīga mūzika tunelī. Sabiedriskajā transportā kāda sieviete pie sevis bubina:" Cik daudz cilvēku, viens par otru stulbāki!" Cik daudz pasažieru tajā brīdī domā līdzīgi, bet nesaka skaļi? Varbūt lielākā daļa ir neitrāli noskaņoti. Un kurš domā, cik daudz skaistu un gudru cilvēku šeit?

Laba simbioze

Posted on 2019.12.12 at 14:14
Kopš man uzdāvināja istabas augus, arī kaķim paveras plašākas iespējas. Ja puķe nevēlas dzert ūdeni, atlikumu izlok kaķis. Atgādinājums, ka kaķim jānomaina tīrs ūdens.

Introverta problēmas

Posted on 2019.11.24 at 19:42
Šodien uz ielas pagāju garām raudošai sievietei, kas sarunājās pati ar sevi. Bija impulss viņu uzrunāt, bet tai pašā laikā negribējās viņu nobaidīt vai iztraucēt. Un kādi ir īstie vārdi, lai cilvēks justu, ka viņam grib palīdzēt, nevis vnk piesienas? Nav viegli sarunāties ar svešiniekiem. Tāpēc nemaz nemēģināju, jo viss šķistu neveikli.

Ko es šorīt pamanīju Purvciema māju logos?

Posted on 2019.11.17 at 15:27
Tags:
1. Dzeltenu eņģeli, kas ar plaukstām aizsedzis acis.

2. Čemonādus lodžijā, uz kuriem mīkstā rotaļlieta - kamielis.

3. Varžu kolekciju.

4. ...

5. Vērīgus kaķus

Protams, tas neglābs no izolācijas. Jo vairāk par namu fasādēm un interjeriem mani interesē cilvēki, ko viņi domā un jūt.

Bērnu zīmējumi

Posted on 2019.10.30 at 23:41
Pēc ilgiem laikiem pazīmēju ar kreiso roku. Varētu vēl atsākt zīmēt aizvērtām acīm. Ar kāju zīmēt gan laikam šajā dzīvē nesanāks.

Ārā, lietū, vējā un saulē

Posted on 2019.10.28 at 19:22
Tags:
Parasti, kad ārā liels vējš, gribas iet ārā. Tāpēc prieks, ka vakar ilgu laiku varēju pavadīt ārpus četrām sienām, pat ja daudzi uzskata, ka šādi laikapstākļi tam nav piemēroti. Tikai nebija piemērota apģērba. Taču man aizdeva gumijniekus, kas bija daudzus izmērus pa lielu. Tā nu ar tiem klumpačoju kā mācēju, kā tāds mazs darba rūķis.

"Šeit, meža klajumā, ko pirms vairākiem gadiem varbūt izplēsusi vētra, valda SUŅA LAIKS. Ir cilvēki, kuriem šāds laiks patīk, jo tad vari būt drošs, ka piemirkušajās pļavās un mežā, kur vējš svilpo galotnēs, būsi divvientulībā ar dabu."

Brita Tekentrupa "Laika noskaņas"

Rudens melanholija

Posted on 2019.10.11 at 16:53
Mūzika: Dot Hacker - Eye Opener
Atceros, ka Iļģuciemā bija kinoteātris, uz kura sienas rakstīts Ilgas. Nekad tur neesmu bijusi, varbūt pirmsskolas vecumā vienu reizi. Tagad laikam tajā vietā ir kāds no lielajiem pārtikas veikaliem.

Ja arī uz tā veikala sienas būtu uzraksts Ilgas, tas nemaz nešķistu kā zobošanās par mazā patērētāja eksistenci un tirgus ekonomiku. Varbūt rastos vēl eksistenciālākas pārdomas pirms vai pēc lielveikala apmeklējuma? Atgrieztos nesaprotamas ilgas? Un tad jau ierastie jautājumi - Kur palikuši visi mani sapņi? Vai tādu dzīvi gribēju, ka vakarā pēc darba, labākais, ko vēl spēj izdarīt, ir ieiet veikalā nopirkt sev vakariņas? Vai tiekšanās pēc saviem sapņiem padara apkārtējos cilvēkus nelaimīgus? Bet ja dzīve ir tikai ātri gaistošs sapnis un ilūzija, tad jau mierīgi var dzīvot ar to mazumiņu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu ģimeniski siltu eksistenci mazā nomales mājiņā.

Lasīšana un rakstīšana kopā ar kaķiem

Posted on 2019.10.03 at 12:47
Sapnī kopā ar E. sarakstījām stāstus kaķiem. Pēc tam braucām uz dzīvnieku patversmi lasīt tos viņiem priekšā.

Vēroju cilvēkus sabiedriskajā transportā

Posted on 2019.10.02 at 23:02
Garastāvoklis:: silta sega un kaķis
Kas man patīk rudenī? Tas, ka daudzām meitenēm un sievietēm ir mīkstas un pūkainas šalles.

Optikas spēlītes

Posted on 2019.09.27 at 01:12
Gribēju nofotografēt vīstošo puķi. Izrādījās, ka bildē tai nav ēnas, lai gan skaidri redzēju ēnu uz sienas.

Spārni

Posted on 2019.08.07 at 23:53
Mūzika: Angus & Julia Stone - Devil's Tears
Šodien domās izdevās pārvērsties par putnu un pacelties pāri pilsētai. No šāda skatpunkta tik daudz kas šķiet viegli, jo labāk viss pārredzams. Varbūt tiešām spēle ar zvēriņiem bija kas vairāk par skaistu metaforu un spēlesprieku.

Mazgāju vannā ziloni

Posted on 2019.07.23 at 00:39
Mūzika: Anathema
No tā, ka ik pa laikam besīsi cilvēkiem, laikam nemaz nav iespējams izvairīties. Katrā ziņā vieglāk panākt to, ka citi tevi nebesī.

Ja cilvēks ir egoists, tad kāpēc tik maz rūpējas par sevi?

Posted on 2019.03.28 at 10:16
Atceros,ka janvārī sarakstīju atbildes uz jautājumiem. Visgrūtāk toreiz bija atbildēt, ko tādu īpašu un skaistu esmu izdarījusi savā labā. Tagad šķiet, ka profesionālā ziņā es varētu šo to nosaukt, bet toreiz šķita, ka nekā tāda nemaz nav, ja neskaita sīkumus.

Rūķene

Posted on 2019.03.27 at 10:11
Mūzika: Oren Lavie - Note to self
Ja neietu pie ārstiem, neiedomātos, ka kaut atšķirtos no vidusmēra cilvēka izskata ziņā. Tāpēc izteikumi "Tas ir likumsakarīgi, jo jums ir mazs deguns." Vai arī "Tā kā jums ir ļoti mazas actiņas..." Varētu padomāt, ka esmu cēlusies no kādas senas rūķu dzimtas.

Manieres

Posted on 2019.03.17 at 11:54
Mūzika: Akua Naru - Block
Tags:
"Drīz vien es sagrāvu tēva cerības un sapņus. Mana problēma tika atklāta jau pirmajos manas dzīves mēnešos. Šķita, ka tāds esmu piedzimis, neviens nesaprata, no kurienes nāk un kā ir izcēlies šis nezināmais spēks, kas pārņēma mani jau kopš dzimšanas, kas padarīja mani par gūstekni paša ķermenī. Kad sāku runāt, apgūt valodu, mana balss spontāni pieņēma sievišķīgu skanējumu. Tā bija spalgāka nekā citiem zēniem. Ikreiz, kad runāju, manas rokas nesakarīgi kustējās visos virzienos, izvijās, vicinājās pa gaisu.

Vecāki to sauca par izrādīšanos, viņi sacīja Beidz izrādīties. Viņi vaicāja viens otram Kāpēc Edijs uzvedas kā tāds mīkstais? Viņi man pavēlēja Nomierinies, vai tu vari izbeigt savus primadonnas gājienus? Viņi domāja, ka esmu izvēlējies būt sievišķīgs, it kā es īpaši piestrādātu, lai viņiem būtu nepatīkams.

Taču arī man pašam nebija ne jausmas, kāpēc tāds esmu. Šīs manieres mani vadīja, es biju tām pakļauts, es neizvēlējos šo spalgo balsi. Es nebiju izvēlējies ne savu gaitu - izteiktu, pārlieku izteiktu gurnu šūpošanu pa labi, pa kreisi, kad pārvietojos -, ne arī spiedzīgos trokšņus, kas nāca laukā no ķermeņa, es tos neizspiedu, tie burtiski izlauzās man no rīkles, kad biju parsteigts, aizgrābts vai pārbijies."

Eduārs Luī "Jātiek vaļā no Edija"

Atsvešinātība

Posted on 2019.03.14 at 23:50
Bieži piefiksēju, ka arī dzīvē lielākoties gandrīz viss šķiet nereāls un svešs, it kā viss būtu aiz stikla sienas vai būtu iekāpusi tramvajā un vienkārši slīdētu visiem saviem dzīves notikumiem garām. Gulētejot bieži ir šis retoriskais jautājums - vai tā tiešām ir mana dzīve? Vai ar mani notiek viss tas, ko piedzīvoju?
Mazzy Star ir skaista un skumja dziesma par šādu pasaules izjūtu.

https://youtu.be/SiO_7LhPZFM

"Punctuated by a slow melodic guitar, this song tells the story of a woman who feels she is decaying and fading away into thin air, as if into dust. She explains to somebody how she feels that she and every other interaction she has with other people disappears into nothing."

Atpakaļ 20