Hypocritic critic
I'm the cat who lost its black
Par pazaudēšanos un lēno dzīvošanu
Posted on 2024.09.11 at 15:46Čuksts un noslēpuma nodošana
Posted on 2024.08.01 at 22:49Mūzika: Jeff Buckley - Sky blue skin
Anna Afanasjeva
Pieskaršanās mākoņiem, mazītiņām ejām un pasaulēm jeb vērošana nekustoties
Posted on 2024.06.27 at 16:32Evelīnas Dacjūtes grāmata Bedre tik skumja un vizuāli skaista, ka saraudināja
Posted on 2024.06.21 at 16:35Būtu jau labi atrast līdzsvaru starp negācijām un toksisku pozitīvismu, bet šis šķiet jauki
Posted on 2024.03.04 at 21:39Oksana Lentjušenkova
Why do they compare war to a man and peace to a woman?
Posted on 2024.02.12 at 19:22Mūzika: Ryuichi Sakamoto - War and Peace
If I love peace do I have to love trees?
Are there animals that like peace and animals that like war?
Is peace quiet?
Is making war an instinct we inherited from our hunting or farming ancestors?
Were farmers the first warriors?
Do we love without thinking?
Do we do the right thing without thinking?
When children fight with their brothers and sisters are they learning how to make war?
How do we test the limit of our bodies without war?
Why do they compare war to a man and peace to a woman?
Peace is unpredictable.
Why is war so exciting?
War is the best game and the worst life.
Is peace the hardest work?
Is peace a time of tension?
What are the different kinds of victory, in a war, in a race?
Is despair a solution?
Why is it dangerous to say 'never forget'?
Rjuiči Sakamoto - Karš un miers
Ir priecīgi
Posted on 2024.01.25 at 22:28"Simona de Bovuāra prātoja par to, cik viegli mēs izlaižam no acīm to, ko patiešām gribam, un tā vietā izvēlamies to, ko šķietami vēlas apkārtējie. Viņa atskārta, ka mēs tik labi pārzinām citu viedokļus, ka aizmirstam kā nākas painteresēties, kas patīk mums pašiem. Viņasprāt, dzīves vissvarīgākais uzdevums ir noskaidrot savas personīgās vēlmes.
De Bovuārai patika iepirkties, taču mantas viņu neinteresēja tāpēc vien, ka tās bija dārgas vai smalkas. Patiesību sakot, viņu īpaši aizrāva lētās bodītes. Viesojoties un lasot lekcijas Ņujorkā, filozofei patika apmeklēt tā sauktos desmitcentu veikalus, kur katra prece maksā tikai 10 centus. De Bovuāra uzskatīja, ka mēs patiesībā gribam baudīt dzīvi, taču kļūdaini pieņemam, ka mūsu prieka ķīla ir tas, ko var nopirkt par naudu. Visbiežāk daudz svarīgāka ir sajūta, ka mums pietiek laika un brīvības darīt to, kas pašiem patīk."
Varbūt jāatgriežas pie vecā ieraduma reizi mēnesī nopirkt labu, kvalitatīvu krāsainu zīmuli, ja jau šodien tas man sagādāja tādu prieku? Beidzot varēju padarboties ar to, kas sagādā prieku, pēc tam dušā dziedāju. Un visi sapņi šovakar šķita dzīvi, krāsaini un piepildāmi. Var teikt, ka šī bija superlabā diena.
Viss būs labi
Posted on 2023.08.08 at 00:37Pirms gulētiešanas izlasīju nelielo spāņu rakstnieču Irijas H. Parentes un Selenes M. Paskvalas stāstiņu par depresiju no mazas meitenes skatpunkta “Alma un septiņi briesmoņi”. Apbrīnoju prasmi vienkārši rakstīt par sarežģīto cilvēkā, arī kaunu par depresiju un nevēlēšanos par to nevienam stāstīt. Patika, ka atlabšana grāmata beigās nav ātra un vienkārša, taču ar gribasspēku un līdzcilvēku atbalstu gaismas atgūšana ir iespējama, pat ja arī visu laiku nebūs priecīgi, gadīsies arī grūtās un skumjās dienas.
Dažus briesmoņus pat atpazinu savā dzīvē. Jo īpaši pirmo, kas nemitīgi apsūdz, ka visu daru slikti un nepareizi, līdz ar to nepatīku cilvēkiem. Arī otro, kas rada smagumu, miegainību un lielu nogurumu, kad neko negribas darīt, tikai glaudīt melnam kaķim līdzīgo briesmoņa mīksto spalvu. Par laimi, trešais, bezmiega briesmonis, pie manis pēdējā laikā viesojies ir reti. Līdzīgi ir ar ceturto, kas padara izklaidīgu un aizmāršīgu, līdz ar to daudz kas netiek izdarīts vai izdarīts ļoti lēnu. Arī piektais var iet ieskrieties, jo aicina palīst gultā zem segas un neiet ārā, jo kāda jēga vispār celties un kaut kur iet, ja tev nekas nesanāk un visiem krīti uz nerviem ar savu eksistenci? Un tad vēl raudulīgais, žēlumu izraisošais briesmonis, ar kuru kopā jāskumst un sevi jāžēlo. Nudien drūma un nomācoša kompānija.
Ravēls
Posted on 2023.06.08 at 23:43- Jūs esat vienīgais, kas esat mani sapratis.
Daļēji patiesa recepte, jo grāmatas var būt arī tendenciozas un politiskas
Posted on 2023.03.30 at 22:43tad jau sanāk, ka poļus vairāk mīl
Posted on 2023.02.25 at 14:00Pretstatā izplatītajam viedoklim, Verns nebija zinātnes progresa "saucējs". Īstenībā Verns pret zinātni izturējās bez īpaša entuziasma, izmantojot to tikai kā mākslinieciski-izklaidējošu līdzekli. Rakstnieks bija skeptiķis un tehnikas progresu redzēja visai tumšās krāsās. Taču Etcels loģiski sprieda, ka Vernu-optimistu pirks daudz labāk, tāpēc lika autoram piepildīt gandrīz visus darbus ar entuziasmu un sajūsmu par cilvēka saprāta neuzvaramo spēku.
Ar šo iejaukšanos izdevējs neapmierinājās. Etcels izņēma no Verna tekstiem antisemītiskas pasāžas. Arī mūsu zemei [protams, domāta, Krievija - t.p.] tik tikko netika no Verna. "20000 ljē pa jūras dzelmi" sākotnējā versijā kapteinis Nemo bija poļu aristokrāts, kas uzbūvējis superlaivu, lai atriebtos "nolādētajiem krievu okupantiem" (domāta apspiestā poļu sacelšanās 1863. - 1865.). Etcels, kas tirgoja grāmatas arī Krievijā, piespieda Vernu padarīt kapteini Nemo par "bomzi", bet romānā "Noslēpumu sala" viņš pārvērta viņu par Dakkaras princi - indiešu radžas dēlu, kas tur ļaunu prātu uz angļiem par sipaju asacelšanās apspiešanu."
https://www.lffb.lv/raksti/lasit-ta
Manieres
Posted on 2019.03.17 at 11:54Mūzika: Akua Naru - Block
Apziņas parazīti
Posted on 2018.09.05 at 19:36Some say your nose,
some say your toes,
but I think it's our mind."
Frank Zappa
Ko darīt visu to laiku, kamēr esi jauns?
Posted on 2018.09.04 at 21:15- Naudu vajag ieguldīt izskatā, lai pēc iespējas ilgāk būtu jauns?
- Un darītu ko?
(...)
Tātad viss laiks paiet tam, lai labi izskatītos. Kāda jēga?
Fragments: https://failiem.lv/u/kmbt2ymm
Lasīšana
Posted on 2018.06.15 at 11:19Daniels Penaks "Kā romāns"
Ievainotais
Posted on 2018.06.10 at 15:40jo esmu es ievainots, māsiņ...
- Saki man, kādu tu vēlies:
rožu vai olīvu krāsā?
- Man visviens, tik dāvā
tādu, kam četros stūros
sirds būtu izšūta tava.
Rafaels Alberti
no spāņu valodas atdzejojos Leons Briedis
Ņujorkas elpa
Posted on 2018.03.23 at 11:51Lai cik tas liktos dīvaini demokrātiskai zemei, arī sieviešu tiesības un afroamerikāņu tiesības ASV atzina ļoti vēlu. Piemēram, Jeila Universitātē sievietes sāka uzņemt tikai pēc 50. gadiem. Mūsu laikabiedre komponiste Kaija Sāriaho Ņujorkas Metropolitēna operas vēsturē ir pirmā sieviete kopš 1903. gada, kuras darbs tur nesen piedzīvojis iestudējumu. Ņujorkas filharmonijas orķestrim nākamajā sezonā ir nulle sieviešu skaņdarbu, nav arī diriģentu sieviešu. Pilnīgi pretējs piemērs: Losandželosas filharmonijas orķestrim šogad ir 55 jauni pasūtījumi, no kuru autoriem trīsdesmit ir sievietes vai melnādainie komponisti. Ārkārtīgi iespaidīgi. Starp citu, tur darbs pasūtīts arī Pēterim Vaskam un pavisam jauniem komponistiem no Jeila Universitātes. Tomēr ASV vēl joprojām 99 procenti mūzikas ir balto vīriešu rakstīta. Un par ko mēs mācāmies Eiropas mūzikas vēsturē? Par mūziku, ko radījuši eiropiešu vīrieši. Mēs Latvijā ar sieviešu pārstāvniecību mūzikā esam diezgan labā situācijā."
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervij
Vispār man ļoti patika visa intervija.
Zinātne un klasifikācija
Posted on 2018.03.09 at 11:11Šo abdurdo hierarhiju vienmēr atcerēšos, kad man uzdos jautājumu - vai reizēm tev izdodas atbrīvoties no šabloniskas domāšanas? Un ja jā, tad kā?