Decembris 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Tad, kad paliec tu par pūku

Posted on 2024.12.17 at 00:27
Mūzika: Baložu pilni pagalmi - Kādas draudzības sākums
Tags: , , ,
Šķiet, ka gandrīz visu oktobri (vakaros pēc darba) cepu ābolmaizes, ābolkūkas un arī veselus ābolus krāsniņā kā bērnībā, lai mājās būtu silti, smaržīgi un arī sadāvinātie ābolīši neaizietu zūdībā. Nosalušus kaķīšus ar tādiem ēdieniem gan nav iespējams pabarot, taču vismaz iedegtās lampiņas logā iepriecināja mazus bērnus, pat ja bateriju ražošana nodara lielu kaitējumu. 
Darba jēga un prieks uzrodas tad, ja man palūdz ieteikt grāmatas vai pasaka, ka mani ieteikumi ir palīdzējuši vai ļoti patikuši, jo īpaši dienās, kad esmu samiegojusies un īsti nesaprotu, ko es šeit daru. Reizēm ir tāda grūti aprakstāma sajūta, it kā tiešām varētu cilvēkus lasīt kā grāmatas (tādos brīžos galvā skan vajadzīgie grāmatu nosaukumi). Bet reizēm ir klusums, apjukums un neziņa. Šaubos, vai kādreiz kļūšu par tik omulīgu tēlu kā bibliotekāre Mičiko Aojamas grāmatā “Tas, ko tu meklē, atrodams bibliotēkā” (cilvēku, kas prot ieteikt neparastas grāmatas, kas iedvesmo cilvēkus uz labām pārmaiņām). Pietiks jau ar to, ka saņemšos izlasīt šo grāmatiņu. Varbūt iedvesmošu sevi uz ko labāku.


Ingas Gailes dzejolis par kūku dienu )

Ne tikai praktiska

Posted on 2024.12.10 at 01:40
Tags:
Pa brīvdienām beidzot būšu kārtīgi izlasījusi (ziemā ātri izskrēju cauri) izdevniecības Droši un koši bērnu grāmatu Gudras domas zinātkāriem prātiem. Pirmo reizi uzmetot aci, bija tāda kā skepse: vai tā drīzāk nav psiholoģijas grāmata? Turklāt maz teksta, daudz bilžu, neredzu tekstu autorus, tikai organizācijas nosaukumu, diez vai būs interesanti.

Taču iedziļinoties, šķita skaisti, ka filozofiju var sasaistīt ar emocionālās inteliģences mācīšanu, ka par šķietami sarežģīto var uzrakstīt vienkārš un sasaistīt ar daudziem jautājumiem, kas svarīgi ne tikai pusaudžiem: kāpēc citi mani nesaprot? kāpēc tik grūti reizēm saprast emocijas un to, ko patiesi gribam? Kāpēc prokrastinējam? Kāpēc citi dažkārt izturas riebīgi? Vai justies dīvanam ir normāli? Kāpēc jūtamies vientuļi? Un vēl daudzi citi, kas mudina uz pašrefleksiju vai atgriešanos laikā, kad daudz ko vēl nesapratu. Var rasties maldīgs priekšstats, ka ar filozofijas palīdzību, var atrisināt jebkuru problēmu un atrast visas atbildes. Tā te īsti nav, pat ja šis tas šķiet vienkāršots, bet tai pat laikā palīdz nedemonizēt citus. Turklāt iedziļināšanās un cenšanās izprast sevi, apkārtējos cilvēkus un pasauli, var radīt kādu drošību un mazināt izmisumu. Un tā jau pamazām var uzzināt ko vairāk par domātājiem un domātājām ārpus grāmatas, ja bijis interesanti meklēt atbildes.

Aiz maskas vienmēr ir cilvēks

Posted on 2024.04.23 at 02:06
Tags:
Vakar izlasīju Luīzes Pastores grāmatu Šis ir mans seriāls. Sen vairs neesmu nekāda tīne un arī tā nejūtos, bet grāmata ļoti aizkustināja. Lieliski uzrakstīta. Lai gan atšķirīga, bet noskaņas ziņā nedaudz atgādināja filmu Tizlenes. Nu tādā ziņā, ka pat ārēji stilīgie cilvēki var justies nedroši par sevi, vai viss ar viņiem ok. Un, jā, skaista meiteņu draudzība pāri visam. Dažas reizes pat paraudāju un pārdzīvoju līdzi. Arī deviņdesmito gadu beigu labs atspoguļojums, kaut gan man tur atgriezties negribas. Pati grāmata ir daudz dziļāka un nopietnāka nekā mans virspusējais apskats šeit (nāk miegs), redzēju pat sapnī kā galvenā varone manā vietā pasaka stingru nē, jo zina, kas viņai dzīvē ir svarīgākais, savu ceļu (sapnis bija par mani, bet kā filma, lomas manā vietā tēloja citi, daudz jaunāki cilvēki, tāpēc beigās šķita, ka nav nemaz par mani, jo tādā veidā tiek dota iespēja iepazīt daudzas citas man līdzīgas planētas). Vienā no grāmatas atvērumiem ir tests, kur var noteikt, kurš grāmatas varonis tu esi. Es, protams, sanācu pieaugušais, tātad par viņu grāmatā ir diezgan maz:)
Bet vispār tas bija pats vieglākais tests manā mūžā, kur nebija nekas daudz jāprāto, tikai jāseko norādēm, atbildot ar jā vai nē. Tev ir brilles? Jā. Tu noslēpumaini klusē vai mūžīgi vāries? Drīzāk pirmais nekā otrais variants, lai gan droši vien esmu kaut kur pa vidu, taču tik garlaicīga varianta tur, protams, nav. Tas arī viss, jau klāt testa rezultāts: "Apsveicu! Tu esi Juris! Tava superspēja ir tavās hameleonbrillēs - tu redzi citiem cauri kā rentgenā un tev sāp tas, ko tu viņos ieraugi. Tāpēc tev nav humora izjūtas un citi tevi var uzskatīt par sausiņu."

Saruna bibliotēkā

Posted on 2023.12.30 at 15:26
Tags: , ,
Mazs puika: Es vēl varu...
Mamma: Labāk lasi grāmatas. Nekas cits mani tik ļoti neiepriecina, ka tu lasītu.
Puika: Vai tētis ir bijis šajā bibliotēkā?
Mamma: Tu labi zini, ka tētis grāmatas nelasa. Viņš nevienā bibliotēkā nav bijis.
Puika: Laimīgais...
Mamma: Nu nē... Tu zini, ka viņam nav laika. Bet grāmatas ir tik aizraujoša pasaule, tu redzēsi. Labākais, ko darīt brīvajā laikā. Beidzot ir brīvdienas un es varu lasīt! Reizēm šķiet, ka man vajadzētu iet prom no skolas un strādāt bibliotēkā.


Interesanti, kā rodas lasītprieks? Un kā to nepadarīt par smagu pienākumu bērniem?

Ziemeļvalstu literatūras krēslas stundas ar Vēsosa grāmatu Ledus pils

Posted on 2022.11.18 at 11:26
Mūzika: Colleen
Tags: ,
Vakar ceļā uz mazo pilsētu grāmatā tiku līdz vietai, kad sāka snigt. Kad izkāpu pieturā, arī sniga. Rīgā viss vēl bija melns, bet tad jau vairs pa logu neskatījos, jo biju iegrimusi grāmatā. Tajā pasvītrots tikai viens teikums, lai gan pati gribētu daudzus.

"Sniegs bira un visu pārklāja - gan no ārpuses, gan cilvēkā iekšā."

100 brīnumaini veidi

Posted on 2022.08.30 at 16:53
Tags:
100 brīnumainu veidu, kā izdzīvot skolā
100 brīnumainu veidu, kā iegūt draugus
100 brīnumainu veidu, kā iepazīt zēnus

Diena, kurā tu sevi neredzēji spogulī un tev nebija ēnas

Posted on 2015.06.02 at 01:48
Mūzika: Zombie Zombie - What's happening in the city
Tags: ,
Pēdējā laikā gribot negribot diezgan daudz bezpersonisku norunu. Tagad satikt random cilvēkus (nopirkt no viņiem grāmatas) ir daudz vieglāk, nekā cilvēku, kuru kādreiz sauci par savu draugu. Bet vismaz mans pastaigu maršruts ir pagarinājies, metu visādus līkločus, jo pēkšņi gribas aiziet tur un vēl tur. Tā nu esmu paguvusi izvazāties pa visādām neiedomājamām, jaukām, kā arī diezgan parastām vietām, izložņāt pāris pilsētas hosteļus, lai atrastu īsto, kur "noslēpusies" grāmata, esmu arī lekusi pāri margām, lai pa taisno tiktu uz veikalu samainīt naudu, kā arī iemaldījusies nepazīstamajā, taču savdabīgajā Pētersalas rajonā. Vienu grāmatu esmu iegādājusies no taksista. Lai gan varbūt tas nav nemaz tik savādi, gaidīt taksi nevis, lai kaut kur dotos, bet vienkārši nopirktu grāmatu. 
Vispār jau šādas nedaudz neprognozējamas pastaigas man nāk tikai par labu, jo tā vietā, lai dotos mājās un aizvilktu vakara gaismai priekšā tumšus aizkarus un klausītos Ain't No Sunshine n-tās versijas uz repeat, esmu pamatīgi izstaigājusies un pārāk nogurusi. Tā nu mājās nejūtos nemaz tik nomākta. Reizēm noskaņa pat ir ļoti līksma, apmēram, šāda )

Grāmatu pasaule

Posted on 2013.02.04 at 14:05
Tags:
Iespējams, ka literatūrkritika rodas arī tādēļ, ka grāmata nevar būt bezgalīga. Rakstot par to, tu gribi to atkārtot, izdzīvot no jauna, saprast dažas lietas no jauna, pat ja reizēm tā urķēšanās šķiet pilnīgi destruktīva.


Posted on 2011.10.03 at 20:58
Tags:
Te jūs atradīsiet katrs savu sci-fi vai fantasy grāmatu. Žēl, ka Staņislavs Lems nav iekļauts.

http://www.box.net/shared/static/a6omcl2la0ivlxsn3o8m.jpg

Mēneša grāmata

Posted on 2010.04.05 at 23:53
Tags: , ,
"My greatest enemies are Women and the Sea. These things I hate. Women because they are weak and stupid and live in the shadow of men and are nothing compared to them, and the Sea because it has always frustrated me, destroying what I have built, washing away what I have left, wiping clean the marks I have made."

Ian Banks  )

Jā, jā, jā

Posted on 2010.03.09 at 14:25
Tags: ,
Extremely Loud & Incredibly Close by Jonathan Safran Foer

vai kāds no jums ir lasījis šito?

Posted on 2007.07.07 at 18:53
Tags: