Tad, kad paliec tu par pūku
Posted on 2024.12.17 at 00:27Mūzika: Baložu pilni pagalmi - Kādas draudzības sākums
Šķiet, ka gandrīz visu oktobri (vakaros pēc darba) cepu ābolmaizes, ābolkūkas un arī veselus ābolus krāsniņā kā bērnībā, lai mājās būtu silti, smaržīgi un arī sadāvinātie ābolīši neaizietu zūdībā. Nosalušus kaķīšus ar tādiem ēdieniem gan nav iespējams pabarot, taču vismaz iedegtās lampiņas logā iepriecināja mazus bērnus, pat ja bateriju ražošana nodara lielu kaitējumu.
Darba jēga un prieks uzrodas tad, ja man palūdz ieteikt grāmatas vai pasaka, ka mani ieteikumi ir palīdzējuši vai ļoti patikuši, jo īpaši dienās, kad esmu samiegojusies un īsti nesaprotu, ko es šeit daru. Reizēm ir tāda grūti aprakstāma sajūta, it kā tiešām varētu cilvēkus lasīt kā grāmatas (tādos brīžos galvā skan vajadzīgie grāmatu nosaukumi). Bet reizēm ir klusums, apjukums un neziņa. Šaubos, vai kādreiz kļūšu par tik omulīgu tēlu kā bibliotekāre Mičiko Aojamas grāmatā “Tas, ko tu meklē, atrodams bibliotēkā” (cilvēku, kas prot ieteikt neparastas grāmatas, kas iedvesmo cilvēkus uz labām pārmaiņām). Pietiks jau ar to, ka saņemšos izlasīt šo grāmatiņu. Varbūt iedvesmošu sevi uz ko labāku.
KŪKAS DIENA
Olas, milti, cukurs, sviests,
šodien man viss izdosies.
baltos miltu puteņos
olu viļņi ieauļos.
Sniedziņš snieg, sniedziņš snieg,
kūkai baltais miltiņš tiek,
bēdas aizslauki ar delnu,
paliek delna melna, melna.
Labāk lai tās blakus sēž,
skatās: miltus nēsā vējš,
klusi kaut ko bubina
kanēlis, kad jokus plēš.
Lai ar vienu jauku kūku,
paliek tās par vieglu pūku,
kurām smaržīgs viss un balts,
Kurām garšīgs viss un salds.
Kuras pāri zemei lido,
Redz, kā vārnas, zaķi slido,
visiem, kam ir mazas bēdas,
kutina ar pūkām pēdas.
Tad, kad cep tu kūku, kūku,
tad, kad paliec tu par pūku.