The sun never sets on the web

mašinu reģ nr ir reāli. es tā domāju jau sen. man bija iegravēta Gunta. es domāju to var aizsmērēt ar uzlīmi, bet nekā, reāli hardcore, pro mehāniķu darbs pārsist uz citu, katra reize, kaut to ir ļoti maz, prasa mašīnas korpusu. metāls dilst.

kaut attiecību ir bijis vairāk, gravētas metālā ir tikai 3. Gunta, stulbā Feita, un Laura, ir sagatavota virsma vēl vienai, piemēram savam šrotam

MI:

Goldie to varētu pārtraukt, un nevis kā remedy, bet iedot jaunu dzīvību, nevis aizvietojumu. ar L ir sajūta, ka es laistu nokaltušu olīvkoku.

ne jau skaistā, dzīvā Laura ir nokaltusi, bet sajūtas, ka attiecības jau gadiem ir off. mēs forever būsim draugi

Es biju tik piedzēries, ka sanāk pēc pēdējā ieraksta aizgāju blackout. Ar manām ķermeņa īpašībām, to ir ļoti grūti panākt. Es pat biju izslēdzis visas gaismas, izrubījis stereo. Tas ir kaut kas tiešām ļoti dīvains, jo es nedomāju iet gulēt. Goldie nav atcelta, bet sirds ir ārprātā par Lauru

Plūdi ir

Rajons mazliet applūdis, un mazliet cietis, es gan atceros lielākus plūdus savā miestā 80ajos, tagad lietus ir aizgājis mazliet pa sānu, un labi ka tā.

Tas, kā es nevaru nopirkt šampi jubilārei pēc 8pm vai 6pm, ir nožēlojami. Nav jau tā, kā mājas bāriņš ir tukšs, galīgi nē, bet šampja ta naff.
Rīt brauksim paspēlēt "spirķik, cigareti" no otras puses :)

piekusu: izgulējos, aibraucu pie ārsta ar mammu, tas bija ilgi, nogurdinoši un ļoti priecīgi - tās plaušās nav metastāzes, bet reakcija no zālēm vai tuberkuloze, principā vesels cilveks! paēdām, dabūjām visādus pierakstus, pavadīju uz autobusu, iegāju Hoppen (tur ir lēti un smuki trauki - gan kristāls un porcelāns, gan ikdienai - forši, ja gribas lietot nevis sist gaisā), pretī Drogām kaut kāds antikvariāts/humpalas, nopirku sev mazu somiņu - faktūra nedaudz kā ananasam, krāsa - kā rožvabolei - tieši tāds metāliski zaļgans un vēl rozā <3, beidzot drogās nopirku kožu kontracepciju mazpilsētai un sev kurpju papēžiem, kas jau bija sākuši berzt - ērtas tās laiviņas ar siksniņu, bet karstā laikā bez zeķes berž, ja Jāstaigā. aizbraucu uz aptieku, bet nebija id, nevarēju recepti, toties nodevu vecās zāles. receptei rīt pirms darba braukšu vēlreiz. vakarā tesos paspēt kamēr vēl strādā (pēc kolosālas diendusiņas), neveselība atkal nestrādāja, toties dabūju sev vienu no matu lietām, ko nevarēja ne uz vietas ne interneta veikaos dabūt un vēl Mego nopirku cūku pupas un izvārīju rītdienai. man ļoti garšo, turklāt sezona ir īsa un savas vakar pēc darba pirktās atdevu mammai gan vārītās, gan nevārītās

Ļapotā!!

animatori mazliet pār-aizrāvušies ar kaklu, imho

mēs priekš viņiem esam tikai bankomāti

atrāvu nabassaiti, jo nemācās un nestrādā

uzzināju daudz jauna par sevi

Es oficiāli mainu statusu, strausu no Lauras uz Goldie. Esmu tik ļoti piedzēries.
Goldie, vnk mani iekaro! Tev pat nav pretinieku, ar visu tavu mirdzošo mīlestības zobenu. Tev arī nevajag, puisi uz zemes, sarijušos dubļus.

Twin Peaks. So Dark

Es pat zinu, ka gadiem cīnījies. So, mums nesanāks, ja procents tagad ir 0

Dzēris es neko nepieskatu, tikai lai nebūtu nomīzies, jo pirms nedēļas man uz ielas teica, ka es diemžēl smirdot. Es jau tā normāli "vai, skrienu uz tualeti, nespaspēju. Nu pohui, bikses pašas izžūs". Bet no. Statusu es negremdēšu. Es tagad skalojos katru dienu, mainu apģērbu, jo kā vēl tuvoties Goldijai, un pašam sev? Un Laura Palmer galugalā bija kopta meitene

muldēsu es šodien daudz. viss tiek MI, bet gribās arī šeit:

man pink floyd likās tik iespaidīgi, ka draudzenei kristietei teicu, man bail no pink floyd, viņi laikam ir sātanisti. nu nevar tādu mūziku bez hyper spēka, un kristieši jau nu viņi nav. tas bija agrā jaunībā. domas esmu radikāli mainījis

Ir daļa sieviešu tiesību aktīvistu, kuras uzskata, ka nevienam nevajadzētu kritizēt viņu politiskos apgalvojumus, jo tā esot viņu kaunināšana. Resp, viņas var teikt jebkuras briesmīgas un mazāk briesmīgas un muļķīgas lietas, bet nevienam nevajadzētu tās kritizēt, jo tā esot viņu kaunināšana.

Izmeta mani no skolas forever, jo mana visatļautība sasniedza tādu līmeni, ka skolas brīvlaikā minos pa skolas koridori ar šosejas velo pilnā ātrumā no viena gala līdz otram, pēdējā brīdī uz max bremzēm. Man vnk nebija ko darīt. Garlaicīgi. Un tu vari iedomāties, nāk nopietns direktors ārā no wc, taisot ciet bikšu priekšu, jo skolā jau nav neviena kam tēlot. Es viņa bikšu priekšas taisīšanu aprāvu vidū, jo max speed ar šosejas riteni. Es knapi nenomaucos, izvairoties no sadursmes. Viss. Vairs nenāc. Algu maksāsim, bet vairs te nerādies. Atnāc dienesta beigās, nokārtosim papīrus. Es biju sakrājis visus punktus, ka viņi pēc tam laikam nedēļu dzēra, ka Armands vairs nav jāpiedzīvo.

Ar pusaudža sejas pārsišanu līdz šūšanai jau viss nebeidzās. Tā kā biju valsts dienestā, mani nevarēja atlaist, nu nekā, arī par tik milzīgu pārkāpumu. Vnk pārcēla amatā. Kas tik tur es nebiju. Sētnieks, dežurants, saimnieka palīgs, remontēju logus, un vispār pieskatīju skolu. Man bija džinsas ar pilspalvu uzrakstītu uzrakstu pa visu staru. Vnk nebija vēl permanent markeru. Es biju uzzrakstījis ar pildspalvu max daudz līnijām pa visu džinsas staru FUCK THEM ALL, un tāds staigāju pa skolu.
Strādāju arī vasarā, tikai drusku pieskatīt skolu, reālu pienākumu nav. Spēlējām badmintonu ar vienu meiteni skolas priekšā, un brauc viens krievs 8-ajā žigulī, pēdējie gadi pirms impotences, pat nebremzē (kaut tur brauca bieži, jo īsākais ceļš uz autoservisu, skolas pagalmā). Es bišķi atkāpos, un kaut ko nokliedzos par nekaunību. Pusimpotentais izleca ārā, nāca klāt, iebrauca ar plaukstu man sejā, ķipa krutais šašliku vecis, ar 8-o žiguli, izlamāja mani pazemojoši. Es drebēju, nezināju ko darīt. Nu tik pizģec naglijs krievs, nulle. Es domāju ilgi, ap minūtēm desmit. Es aizgāju uz skolas backyard, kur viņš noparkojojies. Metālu tur daudz, es pagrābu iespaidīgu smagu stieni, atvēru autoservisa durvis, sīks augumā, saucu tam ubļudkam "nāc arā". tas resnais impotents vēl domāja, ka tūlīt pārbiedēs to sīko, skinny, apgrāba arī kādu dzelzi no garāžas. Es neesmu kauslis, nekad, ever. Es tiešām nezināju ko iesākt, jo tagd nu ir reāli jābliež. Es nevarēju, bet atpaļpunkta nav, un pat netaisos. Vicinājos ar vairākus kg smago stieni. Tas impotents sajuta manu Lauvas energy, ka labi nebūs anyway. Mēs nometām dzelžus, un metāmies viens otram virsū. Protams vēders viņam lielāks, bet anyways apgāzāmies uz zemes, un viņš mani nepieveica, kaut masas ir mana 1, pret viņa 2. Elsām. Man bija tāds drive, ka lai mani nosit, es neatlaidīšu savu pozīciju. Viss serviss skatījās uz šovu, mūs izšķīra. Vecis bija priecīgs par beigām, centās aiziet ar cieņu, bet viņš aizgāja piedirsis bikses, turot lepnu skatu. Meitene, kura pirms tam spēlēja ar mani badimntonu, bija wow "bruņieki tomēr pastāv".
Es neteiktu ka notikumu uztvēru ar varoņa sajūtu, drīzāk, pretīga, negaidīta situācija, kas jārisina, kaut ļoti negribu.

Prescient shit and that from Burgess in 72.

"..gan Saeimai, gan premjeram ir dots pats svētākais, proti, vēlētāja griba jeb mandāts, kas nekādiem NVO un Re:Baltica nav. Tāpēc salīdzinājums ir nekorekts pašā saknē. Ideja pielīdzināt no fondiem dzīvojošus garāmgājējus visas valsts iedzīvotāju gribai ir slikta un bīstama ideja.."

fiksēts, ka ukru f16 notrec su35 gaisa kaujā

jau sen būtu aizbraukusi no Latvijas, ja kāds kaut kur citur ļoti gaidītu.