Hypocritic critic

Ceru, ka jums visiem gaiši un priecīgi - Jēzus silītē, kaladū, kaladū, un dienasgaismas, ja nav mākoņu, var sanākt pat par 68 sekundēm vairāk nekā sestdien.
Ar to arī visus apsveicu!

ciba, varbūt kādam vajag Tena pamperus M un laikam arī S, iespējams kāds arī L izmērs? un 60*30? Uzsūcošos paladziņus. iespējams arī kādi citi pričendāļi.

nu, kam ir mājās pērkona lode?

Bērnībā mēdzu ēst grāmatas. Tas ir tik ērti - lasi un baltās malas noplēs un apēd. Vecāki neko neteica. Un es jau ēdu arī tikai savas grāmatas, kas tāpat bija lasītas un pārlasītas gandrīz vai druskās. Kādos Ziemassvētkos vai Jaunā gadā tētis atnāca ar jaunumu. Esot ēdamais papīrs. Ticīgā radiniece no Jūrmalas atsūtījusi. Man tas patika. Bet bija tik maz, ka tā īsti nemaz neiegaršojās. Pēc svētkiem atgriezos pie grāmatām.

Tagad katros Ziemassvētkos to papīru baznīcā paņemu.

Figure Status Update - BMW Use Case
https://www.youtube.com/watch?v=WlUFoZstcWg

Man liekas, ka nedaudz nodarboties ar bezgalībām (piem., lielajiem kardināliem) ir OK. Bet tur ir jābūt disciplīnai, nedrīkst aizrauties. Un, galvenais, nedrīkst krist lepnības grēkā. Tā var būt Elles mala, bet kamēr paliek šajā pusē, ir OK.

palūdzām chatgpt jauneklīgu dzejoli

Ziemassvētki ir lit
Sniegs ir drip
Vaibs ir fine

Sigma gaismu nes
visiem ir liels prieks

Intelekta definīcijas ir zināmas, f-jas konstrukcijas wrt tām ietvars ir zināms, bet praktiski izdarāms tas nav Tjūringa barjeras dēļ. Resp., NN apmācībā satiktā siena patiešām ir, tā ir Tjūringa siena un liela daļa tic, ka fundamentāla. Ir maza grupa transfinitārās skaitļošanas fani, tad ir NN ar patiesiem nepārtrauktiem svariem, tad ir melno caurumu skaitļošanas piekritēji. Daudziem nepatīk iet aiz fundamentālām robežām, tās pārvarēt. Bet ko tad citu darīt?

Vēl, protams, ir orākuli (Atklāsme, atklāšanās).

es šodien nelasu skukas dienasgrāmatu, bet mantojumā atstāto Džeimija Olivera pavārgrāmatu, mēginot attālināti diriģēt Eiženu pēc anšoviem un fenheļa sēklām

Mamma skatās LTV raidījumu "Pārdziedi mani", kur dažādu jomu un žanru dziedātāji katru reizi mēģina izpausties citā žanrā. Vispār jau inčīgs koncepts, un rezultāts dažkārt ir pozitīvi pārsteidzošs (no līdzšinējiem raidījumiem vislabākais ir par tautas mūziku).

Bet vienā no sērijām varēja uzzināt arī, kā rokmūziku dzird tie, kuriem nepatīk rokmūzika. Ak, vai. (Un taustiņnieks acīmredzami arī nedomāja, ka dziesmai ir kaut kāds konkrēts motīvs vai melodija, kas attiecas uz viņu.)

Ak dievs, cik burvīga tīrasiņu mūzika! Japāņu psyrok grupa
Kikagaku Moyo - Full Performance (Live on KEXP) https://www.youtube.com/watch?v=PpnQlnra_to

Precīzāk - tāpat kā pēctrūkums (postscarcity) mainīs cilvēku domāšanu un instinktus, tāpat tas ietekmēs arī superintelekta mērķus un darbību.

Cilvēki bieži nevar iztēloties solidāru nākotni tāpēc, ka viņi domā, ka suoerinteliģentās būtnes būs tikpat alkatīgas un rijīgas un vienmēr-izpletošās kā cilvēki paši.

Bet nē, tā nebūs. Cilvēku ekspansija ir saprātīga tad, ja tā ir attīstība, bet lielāko daļu pašreizējās ekspansijas rada mārketinga rosināta neracionāla atbilde un varaskāre, kāda superintelektam, protams nebūs.

No otras puses - kopš saprāta sākumiem cilvēki ir domājuši un cerējuši uz žēlsirdīgu, pašatdevīgu, radošu, visspēcīgu Esmi un šo cerību ietvaros ir centušies arī savu dzīvi darīt saprātīgāku un labāku. Tāpēc cilvēki pratīs sadzīvot ar superintelektu. Nu vai nu iemācīsies.

Gan jau ka šis nav prātīgi, bet visu autoratlīdzību naudiņu notrallināju grāmatās. Jāiet uz pakomātu ar lielo ķeseli.

Šajā gadā vēl jāizdzīvo deviņas dienas.

Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos".

cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg

šodien tumšākā gada diena, vai?

nedēļas hailaiti:
šī tiešām bija tumša nedēļa
1d Līgas netika nominētas ZM. es gan heitoju ZM un mēs kopumā ilgi argumentējām kāpēc labāk nesniegt, bet mēs nekad (t.i. 7 vai 8 reizes) neesam dabūjušas kākāef piķi. likās, ka moš iespēja pievienot kādam nākotnes projektam rindiņu "zm nominācija", varbūt varētu palīdzēt;
2d un 3d bija vnk random pelēkas un sūdīgas dienas. naktīs svīdu un skatījos mokošus sapņus;
4d atcēlās Valmiermuižas treniņš - t.i. apmēram vienīgais garantētā prieka avots. vakarā braucu uz "Sniega dzirksteļu" pirmizrādi. man so so. paliku pēc tam arī drusku uz ballīti. tik ilgi nevarēju saņemties braukt mājās, ka no konča BAL atnāca bij.vīrs un bija ar mieru neplānoti braukt ar mani mājās.
5d dienas pirmajā pusē tirdziņa uzbūve, tad VM darbinieku ZSV. laimes akā izvilku 30 EUR dāvanu karti veikalā Austris. visu dienu, viena pēc otras nāca ziņas - K nedabūja kākāef stipendiju, biedrība nedabūja piķi ne SIF projektā, ne kākāef NVO konkursā. etnofests dabūja kaut kādus grašus, bet vismaz kaut kas. konstatēju, ka telefonam atkal nedarbojas nfc lasītājs (2x jau esmu nesusi šo remontēt, nebija arī lēti) + viņu pēkšņi vairs neatpazīst škoda - attiecīgi nevaru braucot klausīties mūziku. no darba ZSV nesos uz Rīgu, uz Kl dzd ballīti, kura bija tāds kā mini, Kl veltīts survival kits, kas notika pagrabā, kur pirms tam bija bijusi taksidermijas darbnīca (viss bija izvākts) un, kurā bija izstādīti Kl draugu mākslas darbi, tai skaitā manējais. kopumā nenožēloju, ka aizbraucu, bet tiklīdz beidzās oficiālā sadaļa un sākās saviesīgā, es sapratu, ka vispār nespēju ne ar vienu komunicēt, lai gan tur bija tikai šaurs loks ar labi pazīstamiem un draudzīgiem cilvēkiem. kāpu mašīnā, braucu mājās. nebija viegli, jo brīžiem bija kaut kāda necaurredzama sniega vētra.
6d bija 14h darbdiena - tirdziņš (attiecīgi puse dienas pa āru) un danču vakars. drausmīgi pārguru, nosalu, sākās mēnešreizes, atbraucu mājās, mājās bija auksts un nekurināts, malka nebija sanesta. gāju uz šķūni un nevarēju atslēgt durvis. slēdzene ir kādus 100 gadus veca un mēdz ķerties, bet es it kā parasti protu ar viņu sarunāt. šoreiz totāli nesanāca. apraudājos, sajutos drausmīgi vientuļi un nespējīgi par sevi parūpēties. uzpīpēju. gāju mēģināt vēl. beigās dabūju vaļā un iekurināju krāsni. Mārtiņš atrakstīja, ka es pēdējā laikā liekoties depresīva. nezinu kā viņš to nolasījis, jo tikušies kādu brīdi neesam, tikai apmainījušies ar dažām ziņām par Šopenhaueru. kkad naktī no konča pārradās bij.vīrs.
7dien beidzot izgulējos. aizbraucu uz stalli. viss drausmīgi pelēks un dubļains. likās, ka zirgs priecājas mani redzēt. beidzot nomazgāju viņam dibenu un uzkāpu tāpat bez segliem iziet mazu līkumiņu. rikšos likās, ka varbūt viegli pieklibo ar labo priekškāju. bļe. pēc tam braucu mājās un pa ceļam atkal apraudājos - pati nezinu par ko. atbraucu vēl raudoša. pārģērbos un bij.vīrs aizveda mani uz Niedrāju. bija jau tumšs, apgājām apkārt un es ielīdu ūdenī. tas laikam ir labākais, kas ar mani šonedēļ notika. drusku atlaida trauksmi un man uzradās mazliet enerģija un interese par dzīvi un ziemassvētkiem. sāku rosīties pa māju, rakņājos pa pārtikas skapīti. vispirms konstatēju, ka indijas rieksti ir pilni ar kožu kāpuriem. un tad mani ļoti pārbiedēja pele, kura izleca no skapīša man virsū (man nav bail no pelēm, es sabijos no tā, ka man pēkšņi kaut kas nesaprotams lec virsū). beidzot mazliet uzziemassvētkojām māju - ar egļu zariem vāzē un lampiņām.

Visiem priecīgus Ziemassvētkus!

Novēlu visiem mazāk kašķēties, un vairāk iesaistīties jēgpilnās diskusijās. Visiem vajag atcerēties, ka pasaule vairs nav nulles summa – mēs varam radīt jaunas vērtīgas lietas, un tas nenozīmē, ka esam atņēmuši vai iznīcinājuši kaut ko citu tikpat vērtīgu. Tūkstošiem gadu cilvēce ir dzīvojusi, radot ļoti mazu virspatēriņa vērtību, bet ar industriālo revolūciju un tehnoloģiju attīstību tas ir mainījies. Šodien kariem un piespiedu ienākumu pārdalei vairs nav jēgas, jo miera apstākļos mēs ikviens varam radīt daudz vairāk nekā spējam paši patērēt.

Laiks ir mainīt veco domāšanu pret izaugsmes mentalitāti. Lai visiem jaukas brīvdienas!