Citu stāsti ekrāna atspīdumā

mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni:

Ja sastopat lāci
Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus:

netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances;

nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt;

ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot;

neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam;

turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci;

ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom;

ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē;

būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus.

--------------------------------------

imantā stirnas brīvi staigā
nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā
reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt

a no kurienes lācis - mistika
nekad te nav bijuši

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

Man tā patīk ap 1991, jo esmu bijis coward visu dzīvi, ka es atkārtojos MI:

Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.

Vakarnakt redzeeju sapni kas gnidrologam patiktu. Kontekstam: saakumaa saskatiijos Disclosure Day pirms guleetieshanas un vispaar domaaju ka shodien buus kaut kaada conspiracy apocalypse diena jo atcereejos kaa hecklefish kaut ko teica par 26. Augustu, un aizmirsu ka ir tikai Juulijs.

Anyways.

Vakarnakt sapnjoju, ka esmu pie kompja bet vinjsh ir izsleedzies vai nestraadaa. Bet tad peekshnji pamanu kaut kaadus vaardus uz melnaa ekraana augshpusee tipa hieroglifa (nezinu kaa sauc to konkreeto rakstiibu) stilaa kas pazinjo "Talmud" un tas ir nosaukums kaut kaadam dark net portaalam kur visaadas neshkjiistiibas tiek reklameetas. Uzreiz jau dazhas izmetaas uz ekraana bet tad sapnis beidzaas.

Peec tam protams uzreiz mekleeju ko Talmud noziimee, jo mani fascinee redzeet sapnjos nosaukumus ko apzinaati vismaz nekad neesmu dzirdeejusi vai mekleejusi. Pratams, tas izraadaas ir religjisks teksts.

MI es kopēju tonnām savus sapņus, man pierūkst feedback. Sākot no random daudzmaz, tad tos, kas šķiet interesanti, tad jau izmeklētos retos, sākot no 8/10. Nu jau gandrīz visu, galvenais, lai nav absolūti garlaicīgi, t.i. vismaz 5/10.
Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk.
Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.

pinjoniņam atkal masknīšanas lēkmīte uznākusi

http://klab.lv/users/pinjons/943306.html?mode=reply

Palasīju es to interviju

https://gizmodo.com/elon-musk-economist-interview-2000790016

Nekā tāda, nu var būt drusku par daudz optimisma uz robotizāciju un drusku par daudz emociju bet nekā īpaši nekonsistenta, es arī gribu kaut ko līdzīgu Star trek nākotnei.

Paklausījos. Masks saka ka ir pret slepkavībām, izvarošanu, mežoņu likumiem un pret tādiem medijiem kuri to visu bīda, nē nu okej pinjons laikam ir par visu to :D

Jums arii gribas nekontroleeti raudaat skatoties Wild Robot? I think it's probably my favourite motherhood movie ever.

Islāmists iebrauc Berlīnes praida pūlī, viens cilvēks miris, vairāki smagi ievainoti, pasākumu atceļ. Kāda ir pareiza iekļaujoša rīcība?

MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī.
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots

"Musk did an interview with the editor of the Economist, a posh white woman, centrist, daughter of an army officer. It went badly for Musk.

So now she’s a ‘traitor to the West.’

Totally normal response from a normal guy."

upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.

Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.

Reizēm tak notiekot brīnumi. :)

Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D

Garš, nevērtīgs teksts, atkārtojas līdz žāvām lasītākam, tāpēc aiz ( lj cut )


HIM - The Funeral of Hearts

Domāju par labākajiem fiktīvajiem pāriem un kā viens no pirmajiem man ienāca prātā Mārdža un Norms no Fargo. Fargo ir lielā mērā farss - bet brīnišķīgs farss, taču tas parāda, manuprāt, arī visādas citas lietas - piemēram to, ka normīši ir viena no garīgi veselākajām cilvēku grupām uz kuras eksistenci lielā mērā balstās sabiedrības spēja jēgpilni funkcionēt. Paņem viņus nost un mums paliek shēmotāji, dažādu apdraudējuma pakāpju ģēniji + dažādu apdraudējuma pakāpju ar prāta spējām nelutinātie, kā arī noziedznieki un vēl visādi vizionāri un whatnot, kuru misija (ne vienmēr, protams) nebūtu iespējama bez citu dzīvju sabotēšanas.

Kad Mārdža filmas noslēgumā saka: "Heck, Norm, you know, we're doing pretty good" viņa apstiprina acīmredzamo, ka cilvēki, kuri piezemēti dzīvo savu dzīvi un nododas savam darbam, spēj saglabāt morālo kompasu un jēgpilnu fokusu labāk kā jebkurš cits, kuram varbūt ir milzu ambīcijas un kurš viņu dzīvi raksturotu kā mietpilsonisku un uzskatītu to par vislielāko ļaunumu.

25. Juulijs

Totaala apaatija

Taa kaa sleedzis, kas atbild par jebkaadu reakciju uz esiibu buutu izsists

Tomeer visi cilveeki ir sveshinieki.

Nu protams, ka mees visi esam vientulji, neesam jau nekaads planktons.

un tad vēl tā pāruzmācīgā doma, ka man nemaz nepienākās būt mājdzīvnieki, it kā kaut kur citur tiem būtu labāk. lūdzu, vēlos arī šim posmam tikt pāri.

man nav tuvu draugu, un nav tuvu radu. there, I said it. kā pie velna es nonācu šeit?

Es neesmu iedziļinājies NVO finansiālās noasiņošanas tēmā tik ļoti, lai varētu argumentēti ar kādu strīdēties. Varbūt vienīgi esmu drošs, ka valsts līdzekļu taupīšanu sākt no NVO puses ir gan izsmiekls, gan ņirgāšanās, un es nezinu, vai idejas autoriem drīzāk vajag iejūtīgi noglāstīt galvu, vai iedot pa zobiem. Bet tagad es uzzināju par ideju dublēt filmas latviešu valodā. Arī par šo tēmu es nezinu visas detaļas, bet tā kā es zinu, ka bērnu Holivudas multenes mēdz dublēt latviešu valodā ar latviešu aktieru balsīm arī bez jebkādiem regulējumiem, es varu izdarīt diezgan ticamu minējumu par to, ko tieši te mēģina panākt. Well, that's just dumb! Zin kā, es esmu gatavs iet pabļaut, "rokas nost no NVO", ja mēs esam sasnieguši tādu debīlisma līmeni, ka sāksim regulēt popkultūru. Es saprotu, ka mani tieši šis viss neskars, varbūt vienīgi sociāli marginalizēs, bet kas būs nākošais? Iesim Krievijas pēdās, un sāksim pieskatīt, kādas interneta vietnes pilsoņi apmeklēt? Varu derēt, ka Krievijas pilsoņi pirms desmit gadiem arī pasmietos par tām idejām, kas ir šodienas Krievijas lēmumi.

Chainsmoker Cat

Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.

Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.

Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.

Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.

vai jūs kādreiz esat sev vēlējuši sliktu un sevi bremzējuši, lai paliktu vienā līmenī ar cilvēkiem, kurus mīlat?