Intraverta lēciens ekstravertuma bezdibenī
Posted on 2024.04.12 at 20:50
Tags: ievainojumi, sadzīves ainas
Šodien apstaigāju apkaimes skolas un ļoti noguru. Ceļā uz atlikušo apciemojamo ēku šķita, ka esmu kļuvusi par 100 kilogramiem smagāka, tik grūti paiet, it kā man būtu uzkrauts viss pasaules smagums un nastas. Norakstīju šo nogurumu uz negulēto nakti. Bet tad notika kaut kas savāds. Kad iznācu no skolas un viss bija beidzies, smagums bija pazudis. Likās, ka ir pieauguši spārni un var pat lidot, jo esmu pēkšņi kļuvusi vieglāka par pūciņu. Varbūt tiešām esmu uzņēmusies nepareizos darbus. Man šķiet, ka tikai daļēji esmu iemācījusies būt par aizsargājošo pieaugušo savam iekšējam bērnam, ja skolas joprojām nedaudz biedē. Uz brīdi no drošās un paredzamās pieaugušo pasaules mani izsita gaisā jūtamais pusaudžu apjukums, bailes, nedrošība un mulsums.
Svētdienas vienmēr ir skaistas
Posted on 2024.03.24 at 21:45
Tags: pastaigas, pavasaris, sadzīves ainas
Pēc tik daudziem raibo tauriņu pavasariem aprīlī, šodien pirmo pamanīju balto. Jau martā. Gāju pa pilsētas klusākajām vietām un dzirdēju tik dažādu putnu dziesmas. Var teikt, ka no cilvēka skatpunkta, pabiju dabas koncertzālē.
Komiski, ka ieejot vienā no manām mīļākajām kafejnīcām, skanēja The Cure dziesma Friday I'm in love. Par pārsteigumu, mani tā nekaitināja, bet no prieka gribējās dejot, pat ja neesmu iemīlējusies. Varbūt vienīgi dzīvē.
Vēl atcerējos, ka pirms mēneša te skanēja Edija Vedera melanholiskā Society. Reizēm patīk uzspēlēt šo mazo sakritību mūzikas spēli. Skumjākais, ko šodien redzēju, bija melns kaķis bez astes.
Noklausīta saruna
Posted on 2024.03.23 at 20:29
Tags: sadzīves ainas
"Bet varbūt mēs visi esam idioti? Kurš būs tas gudrais, kas uzņemsies atbildību?"
Pa ilgiem laikiem brīvdienas lielākoties pavadīju ārā
Posted on 2024.03.12 at 13:56
Tags: sadzīves ainas
Vakar priecīga un ar mirdzošām acīm ievēlos autobusā un tur sastapu paziņu fotogrāfi."Tu nu gan šodien esi sapucējusies!" Tā apmulsu, ka neko nepateicu pretī. Pārsteigta nopētīju sevi: tās pašas drēbes, kas ikdienā. Bet tad atcerējos, ka ārpus darba viņa mani nekad nav redzējusi. Varbūt tiešām smaids un laba atpūta cilvēku ļoti pārveido?
Bet nedaudz žēl, ka šo garo pastaigu dēļ novārtā palika grāmatu lasīšana.
Gaisma!
Posted on 2024.03.05 at 12:52
Tags: mazie prieciņi, pavasaris, sadzīves ainas
Pa ceļam uz pieturu atkal redzu, ka naudas kaķis guļ uz palodzes, bet nu jau uz ārējās. Zem logiem sniegpulkstenītes. Pavasaris nāk! Un arī autobusā pasažieres (studentes) teica, ka esot vieglāk mosties, pat ja gaidāma besīga diena. Un būtu tik forši, ja lekcijas notiktu ārā.
Brokastis sniegā
Posted on 2024.02.09 at 10:01
Tags: sadzīves ainas, ziema
Šorīt pieturā gaidīju autobusu. Garām pagāja tāds drukns vīrietis labākajos gados. Notrausa no sētiņas sniegu un sāka ēst.
Izplestas rokas kā spārni?
Posted on 2024.01.24 at 12:51
Tags: sadzīves ainas
Šķiet, ka ziemā slidotāji izskatās pēc putniem, ja skatās uz ainu no neliela paaugstinājuma. Pusdienas pātraukumā trīs jaunieši bez slidām centas izpildīt pirueti, piezemējoties uz vienas kājas, bet tas vairāk atgādināja par rotaļīgumu.
Saruna bibliotēkā
Posted on 2023.12.30 at 15:26
Tags: grāmatas, lasīšana, sadzīves ainas
Mazs puika: Es vēl varu...
Mamma: Labāk lasi grāmatas. Nekas cits mani tik ļoti neiepriecina, ka tu lasītu.
Puika: Vai tētis ir bijis šajā bibliotēkā?
Mamma: Tu labi zini, ka tētis grāmatas nelasa. Viņš nevienā bibliotēkā nav bijis.
Puika: Laimīgais...
Mamma: Nu nē... Tu zini, ka viņam nav laika. Bet grāmatas ir tik aizraujoša pasaule, tu redzēsi. Labākais, ko darīt brīvajā laikā. Beidzot ir brīvdienas un es varu lasīt! Reizēm šķiet, ka man vajadzētu iet prom no skolas un strādāt bibliotēkā.
Interesanti, kā rodas lasītprieks? Un kā to nepadarīt par smagu pienākumu bērniem?
Radošā rakstīšana bērniem
Posted on 2023.12.28 at 17:42
Tags: darbs, sadzīves ainas
- Kur grāmatas tēls dzīvo?
- Ananasā, kas atrodas jūras dzelmē.
Puteņa autobuss un mūzika
Posted on 2023.12.08 at 03:20
Tags: mūzika, sadzīves ainas, ziema
Vēl lielā sniega labums ir tāds, ka ir ļoti viegli tikt pāri sliedēm, atsperīgi lecot pāri kupenām. Augstais perons kļuvis tik zems, ka var tur ērti uzlēkt bez piepūles. Atcerējos iepriekšējo ceturtdienu, kad daudz sniga un pat autobusā tāda balta un pūkaina sajūta. Aiz manis sēdošās meitenes runāja ļoti maigās balsīs ar rīta miegainuma pieskaņu. Droši vien studentes, jo viņas pieminēja kursu farmakoloģija. Brauciena runas bija tikai par mūziku, Spotify izveiditajiem gada apskatiem par klausīto.
"Kas tev pirmajā vietā?"
"Ai, man vispār tāds kauns par to. It kā es joprojām mācītos 5. klasē! Nu kas tas ir? Pat manai māsai ir labāks tops! Tik smieklīgi. Aizsūtīju viņai vakar savējo."
Skaisti, ja vienu un to pašu dziesmu var klausīties visu vasaru. Vai man vasarā vispār bija laiks klausīties mūziku tik daudz? Bet bija jauki tajā rītā padzīvoties vārdos "visu vasaru", kad ārā sniga.
Tā nu šī saruna iedvesmoja ielīst paskatīties "savu mūziku". Pārsteigums, ka tur pat bija kaut kas klausīts. Bet nu šķiet, ka izklausos pēc pieauguša cilvēka, ne vampīra, ko viņi man piedēvē.
Putniņš rudenī
Posted on 2023.11.05 at 17:24
Tags: sadzīves ainas
Pēc slimošanas izgāju daudz garākā pastaigā, nekā ierasts šonedēļ. Un ieraudzīju ļoti skaistu putniņu - sarkankrūtīti. Man šķiet pirmo reizi dzīvē sastapu viņu, tā iepriekš biju tikai attēlos redzējusi.
Lai gan būtībā tam nevajadzētu būt nekam dīvainam
Posted on 2023.10.21 at 11:25
Tags: sadzīves ainas
Lai kā arī censtos būt normāls un iederīgs cilvēks, ilgākā saskarsmē visas savas dīvainības un muļķības nenoslēpsi. Labi, ka kolēģe ir introverts cilvēks. Taču vadītājai droši vien bija izveidojies labāks priekšstats par mani nekā patiesībā. Citādi nebūtu tik pārsteigta, ieraugot mani mani sēžam atpūtas telpā bez ieslēgta apgaismojuma. "Ko tad tu tā tumsā?" Laikam jau viņu nepārliecināja frāze: "Es vienkārši atpūšos no pārāk spilgta apgaismojuma."
Oktobra gleznas
Posted on 2023.10.04 at 23:17
Tags: realitāte, rudens, sadzīves ainas
Svētdien uz zālītē nokritušas ozollapas iemirdzējās lietuslāsītes. Par fejām tās tomēr nepārvērtās. Lietainajā otrdienā kāda maza meitene atstāja mums krāšņu varavīksnes zīmējumu ar sirsniņām. Visu dienu par to smaidīju. Dāvanu kastītē sabēru Rīgas nomales parkos salasītās ozolzīlītes un kastaņus. Pa virsu uzliku rudens lapas, it kā tā būtu dāvana vai vēstule kādam citplanētietim, lai redzētu, kādi dārgumi mums te ir. Un šovakar telefona lukturīšu gaismā izgāju cauri bērnudārza telpām. Tur bija skaisti filca putniņi, kā īsti! Katrs savā krāsā. Papīra un origami putni bija gandrīz visās telpās pie griestiem. Tāda sajūta, ka drīz notiks kaut kas ļoti labs, pat ja pasaulē joprojām uz nebēdu plosās neprāts.
Hokeja hallē
Posted on 2023.09.23 at 08:42
Tags: sadzīves ainas
Vakar pirms/pēc treniņa satikās divi mazi zēni. Ierastā sveiciena vietā viens paklanījās un teica Koņičiva! Otrs pamāja ar roku. Droši vien apmeklē aikido nodarbības vai ko tādu. Pēc tam laikam sākās daiļslidotāju treniņš. Mūzika izvēlēta ļoti liriska un melanholiska: Robijs Viljams - Angels, Selīna Diona - My heart will go on, Savage Garden - To the moon and back. utt. Šķiet, tāda visur skanēja, kad vēl mācījos skolā.
Saruna tramvajā
Posted on 2023.09.13 at 22:04
Tags: sadzīves ainas
Puisis kursabiedrenei vai klasesbiedrenei stāstīja par savu deju partneri, ka tikai uz skatuves esot tā sajūta, ka viņi ir partneri arī dzīvē. "Bet pats muļķīgākais, ka tu nesaproti, vai tā ķīmija ir tikai uz skatuves, mana fantāzija, bet patiesībā nekas nav pa īstam?"
"Bet vai jūs arī improvizējat? Vai vienmēr atstrādājat iestudētu horeogrāfiju?"
Atbildi nedzirdēju, jo pienāca mana pietura.
Back to school
Posted on 2023.09.12 at 13:06
Tags: sadzīves ainas, uzraksti
Piektdienas vakarā netālu no manas istabas/virtuves loga sarunājās divi jaunieši par domu spēku, kas esot līdzīgs viļņiem. "Un, jā, tāpēc cilvēkam, kas aiziet uz baznīcu, paliek labi nevis tāpēc, ka saticis Dievu, bet viņš tur domā tīras domas un koncentrējas uz labo." Vēl es redzēju uzrakstu uz krekliņa "Sorry mum".
Tizlenes piezīmes
Posted on 2023.03.09 at 00:24
Tags: sadzīves ainas
Ir tādi vakari, kad nesies, cik spēka pretī vējam un sniegputenim, lai pēdējā brīdī paspētu uz pēdējo autobusu. Šoferis vēlīgi ielaiž, brilles ir aizsvīdušas, no cepures un šalles pil kūstošais sniegs, kaut kur ātri jāapsēžas, bet īsti divvietīgo brīvo vietu vairs nav. Tā nu jāsēžas kādam blakus. Nogurumā iesvempies pirmajā krēslā, kas pagadās, nemaz nepaprasot cilvēkam, vai drīkst apsēsties, kā parasti to daru. Un tad izrādās, ka šis cilvēks mierā un klusumā ir gribējis malkot vīnu no pudeles, bet nu pēkšņi kaut kāds sniegavīrs blakus uzradies un paliek neērti. Tā reizēm izgāžas mani labie nodomi cilvēkus neapgrūtināt.
Fona trokšņi
Posted on 2023.02.23 at 12:40
Tags: mūzika, sadzīves ainas
Pat darbā aiz sienas ir sākusi skanēt kāda no Bella Ciao daudzajām partizānu versijām. Valodu gan nepiefiksēju.
Mūsdienu jaunatne
Posted on 2023.02.10 at 08:31
Mūzika: Final Fantasy - The CN Tower Belongs to the Dead
Tags: dizaind, jaunieši, milleniāļi, sadzīves ainas
"Šis dizains mums neder, jo ir pārāk krāsains. Tas nav jauniešu, bet milleniāļu dizains. Mēs vispār negribam, lai mūs, jauniešus, nodalītu kā atsevišķu grupu."
smaidiņi
Posted on 2022.12.23 at 09:36
Mūzika: Queen - Is This the World We Created...?
Tags: sadzīves ainas
Šorīt vilcienā pasažieri bija smaidīgāki kā parasti, jo biļetes pārbaudīja smaidīga, gaišmataina sieviete ar sarkanu rūķa cepurīti galvā. Dāvanā saņēmu skaistu pantiņdžemperi un nemaz vairs nesalstu.