Nedaudz ķertā grāmatniece

« previous entry | next entry »
Nov. 14th, 2025 | 10:24 pm

Kad man pirms nedēļas teica, ka es esot ļoti jauka, sajutos kā viltvārde, jo spontāni aizdot grāmatas man šķiet gandrīz tikpat pašsaprotami kā elpot. Varbūt pārspīlēju, bet mani sajūsmina dalīties ar grāmatām, runāt par tām. Jo īpaši, ja notiek tāda sakritība, ka nedēļu esmu vadājusi sev līdzi kādam cilvēkam tik vajadzīgo grāmatu (pat ja tobrīd nezināju, ka kādam to vajadzēs). Pēc šī nelielā labvēlības žesta pati pilsēta likās pārvērtusies, atradu grāmatu glabātavas vietās, kur pat nebūtu iedomājusies. Varbūt pat atguvu bezmērķīgas klejošanas prieku. Galu galā tieši pastaigās rodas vislabākās idejas, ne steigā.
Tags: ,

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {2}

Kitty McOutrage

(no subject)

from: [info]black_robin
date: Nov. 16th, 2025 - 09:54 pm
Link

vēlētos atgūt šo sajūtu, man kādreiz tāda (vai vismaz ļoti līdzīga) bija, saistībā ar grāmatām, bet jau kādu laiku tā ir pārvērtusies par mjeh.

Reply | Thread

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Nov. 17th, 2025 - 01:33 pm
Link

Man arī kovidlaikā tā bija, kad jutos no tā visa tālu, jo grāmatnīcas slēgtas, bet bibliotēkas kļuvušas tikai par izsniegšanas punktiem. Man bija skumji, ka 2020.g. izlasīju tikai 5 vai 6 grāmatas, jo bija daudz pārdzīvojumu un pārmaiņu. Un tolaik tuvumā bibliotēkas nebija.
Bet tad atradu iespēju strādāt ar grāmatām, un daudz kas mainījās. Pat ja arī daudz kas vērtīgs sabruka.

Gan jau arī tev ir kaut kas cits tā vietā, zīmēšana, animes. Varbūt pati arī ko raksti? Un teksti internetā jau arī ir lasīšana. Varbūt tas ir ciklisks process, jo ik pa laikam man arī ir tādi sausuma periodi bijuši.

Reply | Parent