Kitty McOutrage [entries|archive|friends|userinfo]
Kitty McOutrage

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[15. Nov 2026|19:35]
[Mūzika |Fred again.. & Jamie T - Lights Burn Dimmer]

"Like many psychological words we use daily — soul, human, emotion, spirit, consciousness, feeling — instinct is more a metaphor, even if in conceptual dress, than a concept. Perhaps it is an idea in the original sense of that term where it meant “to see,” so that by means of this word “instinct” we are able to see certain kinds of behaviour, both looking upon it as an observer and looking into it, insighting it, as a participant. There is much spilled ink, and milk, about instinct, some regarding it as a primordial intelligence knowing more about life than we can ever learn, others taking it as the opposite of intelligence, something mechanical, archaic, and without any possibility for transformation. To it has been ascribed the best and the worst in human nature—and this gives us the hint for how we shall approach it here."

/Hillman, Pan and the Nightmare

man ļoti patīk, bet - tiešām 'to see'? jānočeko. tālāk no etimiloģijas vārdnīcas:

early 15c., "a prompting" (a sense now obsolete), from Old French instinct (14c.) or directly from Latin instinctus "instigation, impulse, inspiration," noun use of past participle of instinguere "to incite, impel," from in- "into, in, on, upon" (see in- (2)) + stinguere "prick, goad," from PIE *steig- "to prick, stick, pierce" (see stick (v.)).

Meaning "animal faculty of intuitive perception" is from mid-15c., from notion of "natural prompting." General sense of "natural tendency" is first recorded 1560s.

tālāk atsauce uz The Century Dictionary: An Encyclopedic Lexicon of the English Language (Volume III, published around 1889–1890):

"Instinct is said to be blind--that is, either the end is not consciously recognized by the animal, or the connection of the means with the end is not understood. Instinct is also, in general, somewhat deficient in instant adaptability to extraordinary circumstances.

piederu pie tiem, kas instinktus uzskata, kā Hilmans apraksta sākotnējā citātā "regarding it as a primordial intelligence knowing more about life than we can ever learn" jā, un man nav skaidrs kā var nonākt pie secinājuma, ka tas ir kkas akls, ja tas burtiski glābj dzīvības un tevi sargā katru dienu. (kā no apraksta 'intuitīva uztvere' 15.gs ir nonākts pie 'akluma' 19. gs?) mēs varbūt kaut ko neapzināmies un nesaprotam - tas demonstrē mūsu nezināšanu un aklumu, nevis akla ir bioloģiskā sistēma, kas tevi radīja un saudzēja, uzskatīt dabu par aklu ir pilnīgi ar kājām gaisā.
Link1 raksta|ir doma

[15. Nov 2026|08:07]
redzēju savdabīgu sapni. biju milzīgā kinozālē, kurā krēsli atradās nevis taisnās rindās ar skatu uz priekšu, bet gan rindas veidoja lielu apli un skats bija uz apļa centru. ekrāns arī nebija viss priekšā, bet 360° un arī griestos, bet nebija redzams viss uzreiz, bet pa tādām sekcijām, kuras redz no katras sēdvietas citādi. sēdvietas ir paredzētas, lai būtu aizņemtas aptuveni 50% no vietu, kas atrodas izklaidus pa visu daudzrindu apli. tad tiek kkas demostrēts uz ekrāna (daudzajiem tā segmentiem), kas pēc laika nodziest un pēc tam viss paliek pustumsā un parādās vēl 50% vairāk cilvēku, kas varētu aizņemt tukšos krēslus, bet tie nav skatītāji, bet zāles darbinieki, kuri ar savu darbību rada efektu, ka viņi ceļas un iet pa pulksteņrādītāja virzienu pārsēsties tālāk un automātiski to dara arī skatītāji, kā rezultātā notiek regulāra pārsēšanās un tā ik pēc laika tu esi ieguvis pieredzi no vairākām vietām aplī, redzējis notiekošo no dažādiem skatpunktiem un no katra tas bija citādi, teju pavisam cita pieredze, bet tomēr arī tas bija kas līdzīgs, jo joprojām tas bija tas pats aplis, tā pati milzu telpa un tas pats 360° visus griestus piepildošais un sekcijās sadalītais ekrāns.
Linkir doma

[14. Nov 2026|16:34]

Linkir doma

spare a thought for the good folk of Piddington [14. Nov 2026|11:31]
LBC radio: uz 350 cilvēku apdzīvoto Piddingtonu sūtīs 1256 vīriešu patvēruma meklētājus, kontekstam: ja tādās proporcijās viņus vestu uz Londonu, tad londoniešiem būtu jāuzņem 30.5 miljoni
Linkir doma

[13. Nov 2026|22:24]
man 'common sense' patīk vairāk kā 'rationality' un tagad domāju, kāpēc tā ir

laikam tādēļ, ka 'common sense' asociējas ar kko, kas ir integrēts visā cilvēka būtnē - veselais saprāts - veselums, kas balstīts prātā un maņās - kā maņu un prāta veidota, simbiotiska sajēga, savukārt rationality ir kkas vairāk tikai uz prātu orientēts, lai gan prāts jebkurā gadījumā nevarētu pastāvēt bez ķermeņa, bet mēdz izlikties, ka potenciāli var.
Link14 raksta|ir doma

re-reading Sowell [12. Nov 2026|13:10]
"In politics - whether electoral politics or ideological politics - the word 'crisis' often means whatever situation someone wants to change. Far from automatically indicating some dire condition threatening the public, it often means simply a golden opportunity for surrogates to use taxpayers' money and the government's power to advance the surrogates' interests, whether these interests are political, ideological or financial."

***

par brīvību: "..Lyndon Johnson administration in the 1960s, for example, a Cabinet member in that administration used the redefinition of freedom as increases of the kind of things that governments can provide, rather than a personal autonomy in one's own decision and behaviour:


Only when he can support himself and his family, chose his job and make a living wage can an individual and his family exercise real freedom. Otherwise he is a servant to survival without the means to do what he wants to do.

Some years later, a book by two Yale professors - Politics, Economics and Welfare - likewise defined freedom in terms of things received, rather than autonomy preserved. As they expressed it, "we shall try to unravel some of the complexities in the theory and practice of freedom." Their conception of freedom was "the absence of obstacles to the realisation of desires." The "complexities" of this Wilsonian definition of freedom are certainly understandable, since evading the obvious can become very complex. When Spartacus led an uprising of slaves, back in the days of Roman Empire, he was not doing it to get welfare state benefits."
Link6 raksta|ir doma

[11. Nov 2026|22:06]
kopš soctīkliem lielie oldschool mediji ir kļuvuši par lēnu biased info starpnieku un viņi ir dusmīgi
Linkir doma

[11. Nov 2026|21:02]
manā uzmanības lokā ir nonākuši divi daiļstāsti par dominant type sievietēm, šie darbi uznira un tika apsriesti un es nolēmu palūkot, ka tur tāds. pirmais ir tik stindzinošs, ka par to, ja saņemšos, uzrakstīšu zem atslēgas. bet par otro uzrakstīšu tepat.

kāpēc tas ieguvis popularitāti - jo varam redzēt 'flirty dom woman, kura nav pārspīlēti auksta un nav ar pārspīlētām ķermeņa formām'. that aside, īsumā attiecību dinamika ir apm šāda: puisis, kurš ir diezgan atzīts pie pretējā dzimuma, nespēj noturēt ilgas attiecības un tad nu meitene izdomā, ka tas ir vairāku iemeslu dēļ un viens no tiem ir, ka viņš jūtas pārāk droši. tāpēc viņa ar viņu spēlējas, liekot viņam regulāri šaubīties, dusmoties, būt aizdomīgam, krist izmisumā, raudāt un tādā garā. bet tas ta kā ir labi, jo attiecībās pirms tam viņš visu laiku ir tēlojis, bet šeit, caur šīm manipulācijām, mēs beidzot redzam viņa īsto, vulnerable self and it's 'so cute', apparently.

man šķiet, ja situācija būtu no otras puses, resp, ja tas būtu puisis, kurš visu laiku liktu meitenei šaubīties, būt aizdomīgai, krist izmisumā un raudāt, tad tās būtu nosauktas par toksiskām attiecībām un rightly so. šādiem darbiem un attiecību attēlojumam ir jābūt - tam ir vieta lasītājiem, tikai es ceru, ka starp reakcijām 'o, cik kruta, ka mums ir flirty dom girl', būs arī tādas, kas spēs reflektēt par to, ka likt otram cilvēkam ciest un ar viņu manipulēt still is shitty no matter what sex they are.

te gan ir vēl viens cits aspekts - puisis savā ciešanu salīkušajā pozā caur izmocītu seju saka, ka viņam tas ir ok un he doesnt mind. so she have his consent. ja piekrišana ir augstākais molāres standarts, tad te ir grūti atrast problēmu, vienīgā varētu būt sirdsapziņa.
Link8 raksta|ir doma

[8. Nov 2026|20:00]
mapats ielicis video 'baby talk', kas ir diezgan izklaidējošs, ngl. tur bija viena nianse uz kuru mazliet vēlos vērst uzmanību. tajā tika salīdzinātas sievietes ar bebriem - tur bija rādīts kā bebrs, pat atrodoties dzīvoklī, mēģina taisīt dambi. un, attiecīgi, ka kko līdzīgu mēģinot sievietes (bērns ir viņu dambis), bet, ta kā viņām nav bērnu, tad viņas dara visādas muļķības. un tajā ir kāda šķipsna patiesības. tai pat laikā, sievietes tomēr nav bebri. jūs man varbūt neticat, kas ir ok, bet es te atsaukšos uz man iemīļotu dienvidafrikāņu autoru - Eugene Marais un viņa darbu "The Soul of the Ape".

viņš tieši dod piemēru ar bebriem līdzīgiem dzīvniekiem - viņš min ūdru. ja ūdrs uzaug dzīvoklī, bet tu viņu vēlāk aizved pie upes, viņš momentā zina, ko darīt upē - lec iekšā un aiziet. savukārt paviāns (cits viņa dots piemērs) tā nedara, viņam nav viss uzreiz skaidrs instinktīvā līmenī, bet viņs ir labāk spējīgs adaptēties jauniem apstākļiem. kādēļ tā? jo te ir runa par divām dažādām mentalitātēm vai spējām operēt - viena ir iedzimtā atmiņa, kas ir instinktīva un otra ir kauzālā vai individuālistiskā - spēja mācīties no pieredzes, saprotot cēloņus un sekas.

jā, cilvēks nav paviāns, bet vēl jo mazāk bebrs.
Link8 raksta|ir doma

[8. Nov 2026|18:42]
"Animals and plants are a long way from rocks and clouds, and also from automobiles and computers. The need to point this out today is one of the startling aspects of the current scientific landscape."

kad kāds mēģina apgalvot, ka dzīvas būtnes ir tādas pašas (vai GANDRĪZ tādas pašas) kā kompji, termostati vai AI, tas man sasaucās ar vienu anime par zinātniekiem. viena zinātniece atzīstas savam kolēģim mīlestībā. kolēģis saka: kā tu zini, kādi tev ir pierādījumi? viņa domā - o, tiešām, tā ir hipotēze, kura ir jāpārbauda. un tad viņi veic visādas analīzes, piem, fiksē viņas pulsu dažādās situācijās. vienā no eksperimentiem viņa stāv, atspiedusies pret sienu un viņš veic stereotipisko anime wall slam, resp, iesprosto viņu, nostājoties viņai tuvu priekšā un noliekot roku pret sienu, viņš to atkārto ntās reizes un tiek fiksēts, ka katru reizi viņai pulss paātrinās arvien mazāk, līdz viņa ir pilnīgi vienaldzīga, bet viņš nesaprot kāpēc, jo viņš ļoti cītīgi aizskāra sienu, pie tam sāka to darīt ne tikai ar vienu roku, bet ar abām, atkal un atkal, taču dīvainā kārtā viņa monotonā sienas pliķēšana neradīja viņas pulsā nekādas satraucošas izmaiņas.
Link4 raksta|ir doma

sunday morning with McGilchrist, J.B.S. Haladane & others [8. Nov 2026|11:10]
teleology is like a mistress to a biologist; he cannot live without her but he's unwilling to be seen with her in public.

..scientists who wants us to avoid making specific teleological observations of behavior, such as 'a turtle comes ashore in order to lay her eggs', by saying 'a turtle comes ashore and lays her eggs.' This seems like a hangover from bad old days of behaviorism, where all inner life is denied, even in humans. [..]

..yet the structure of science is not one which dismisses the higher-level categories and 'explains them away'. That is not what 'scientific' means.[..]

..one of the fundamental characteristics common to all living beings without exception is that of being objects endowed with a purpose or project, which at the same time they show in their structure and execute through performances .. Rather than reject that idea (as certain biologists have tried to do), it must be recognized as essential to the very definition of living beings.

Are we talking of a purpose of a single cell, or a single organism, or an evolutionary strain to which the organism belongs? All three: separating them out is to a large extent artificial, since they are different aspects of one process. At the macro level..the development of the eye - improbably complex as it is - has happened independently 10 times (the camera eye six times and the compound eye four times) over the course of evolution. At an intermediate level, a strain of flies, genetically manipulated so as to prevent eye formation, within a few generations produces eyes. At the micro level, a single cell of the creature is capable of reacting to unforeseeable circumstances so as to preserve its function in the whole organism, in ways that suggest intelligence.
Link3 raksta|ir doma

[7. Nov 2026|19:38]
[Mūzika |Frugit - I'm About to Lose It, but I'm Doing Fine]

Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."

Tad tālāk interesants prātojums:

"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."

Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?

Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:

1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.

2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism

Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:

"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."

Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza.
Linkir doma

[5. Nov 2026|22:37]
gandrīz vai noreaģēju uz provokatīvu tekstu, bet laicīgi apstājos. nezinu vai tas ir savaldības sasniegums vai vienkārši kūtrums. (pirms kāds nodomā, ka runa ir tieši par viņu, tad nē, par mranarhs tekstiem)
Link5 raksta|ir doma

[4. Nov 2026|12:23]
https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c6zxjz40l280o

strīdi par to vai futbolists - vārtusargs, kurš leca gaisā un ar celi ietriecās cita spēlētāja krūtīs un spēlētājs pēc tam no tā nomira, ir krimināli atbildīgs. es nedomāju, ka viņš speciāli mēģināja kādu nogalināt un tas ir jāņem vērā, taču, ja tu uztriecies kādam virsū un cilvēks pēc tam mirst, tad ir pamats runāt par manslaughter un nevar būt tā, ka neviens nav atbildīgs.

kā arī, šķiet, ka viņam vajadzētu aizliegt turpmāk spēlēt.

redzu cilvēkus rakstām, ka saukt to par manslaughter ir necilvēcīgi un tagad nabaga spēlētājs saņems tik daudz naida un tiks vajāts utt. kurināt naidu un viņu vajāt nevajag, viņš droši vien jūtas pietiekami slikti jau tāpat, bet viņš te nav upuris, upuris ir nosistais spēlētājs un viņa bērns un tuvinieki.
Link11 raksta|ir doma

[3. Nov 2026|22:40]
[Mūzika |Cyberpunk Treehouse Pod in Neon Mist]

pabeidzu Yonu [tālāk spoileri]. manas sliktās nojautas neapstiprinājās un neviens labais tēls neaizgāja bojā, bet tomēr nobeigums nedeva nekādu piepildījumu. galvenokārt laikam tāpēc, ka fona slow burn attiecības tā arī netika līdz kkādam atrisinājumam, kas būtu dziļāks par 'tu zini kā es jūtos, es zinu kā tu' - tas bija par īsu, citreiz laimīgie nobeigumi šķiet banāli, bet, ja to nav, tad atkal ir sajūta, ka kkas ir nozagts vai lieki aiztaupīts. bet varbūt autore ar nolūku ir atstājusi pavērtas durvis savai potenciālajai nākotnes scenāriju rakstīšanai - ja tā, tad esmu ar to mierā.

viena tulkotāja reizēm attēlu malās rakstīja savas piezīmes, viņa tās atstāja vietās, kur vai nu bija kāda jēdzienu tulkošanas problemātika, vai arī - kur sižets viņā bija izraisījis spēcīgas emocijas, šajā gadījumā tie vienmēr bija īsi un kodolīgi emocionāli vēstījumi un bija interesanti tos lasīt, manas domas bija visai līdzīgas, varbūt mazāk kritiskas kā viņai, iespējams tāpēc, ka es jau nestrādāju ar šo stāstu kā viņa, tikai baudīju jau veselu, uzzīmētu, uzrakstītu, iztulkotu un, vārdu sakot, jau daiļi noformētu gala versiju.

kā vienmēr - mazliet skumīgi, kad kas aizraujošs beidzas.
Link1 raksta|ir doma

[2. Nov 2026|18:27]
"Vienā no grāmatas nodaļām ar nosaukumu "Sieviešu studijas: pirmie gadi" profesore Rotenberga prezentēja savu 20. gadsimta 70. gadu sākuma feministiskās filozofijas kursu, kas izgaismo viņas revolucionārās dusmas.

Ikviens, kurš joprojām domā, ka sieviešu studijas sākās ar mērenu mērķi iepazīstināt ar sieviešu vēsturi un perspektīvām galvenokārt vīriešu izglītības vidē, ātri vien tiks atbrīvots no šī priekšstata, uzmetot skatienu tām nesavaldīgajām, redukcionistiskajām, zinātnei pretējām un naida pilnajām agitpropa teorijām, kas veidoja visu mācību programmu.

Es šeit piedāvāju galveno lasāmgabalu kopsavilkumu. Tāpat kā liela daļa otrā viļņa feminisma, arī Rotenbergas lasāmo darbu saraksts bija izteikti marksistisks. Obligāts teksts bija Frīdriha Engelsa „Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelsme” (1884), kurā tika apgalvots, ka ģimene ir galvenā sieviešu apspiešanas vieta. Nodaļā „Ģimene” Engelss saistīja sievietes stāvokli laulībā ar apspiesto strādnieku stāvokli kapitālisma apstākļos, apgalvojot, ka „modernā individuālā ģimene ir balstīta uz atklātu vai slēptu sievietes verdzību mājās”, un precizējot, ka „ģimenē [vīrietis] ir buržuā, bet sieva pārstāv proletariātu”.

Šis teksts aizsāka ilgstošu feministisko tradīciju apspriest ģimenes dzīvi — ieskaitot seksuālo intimitāti, mātišķumu, aprūpi un mājas dzīves vadīšanu — ekonomiskos terminos, bieži atsaucoties, piemēram, uz sievietes „reprodukcijas slogu”, „emocionālo darbu”, „aprūpes izmaksām” un tamlīdzīgi, tādējādi lielu daļu no tā, kas dzīvi dara jēgpilnu, reducējot uz ekonomisku aprēķinu. (Vīrieši, protams, arī piedalās neapmaksātā un emocionālā darbā, taču retais vīrietis apgrūtinātu sevi ar to uzskaitīšanu un paziņošanu pasaulei, un maz ticams, ka sabiedrība viņiem justu līdzi, ja viņi to darītu.)

Jebkuram studentam, kurš bija tik naivs, lai ticētu, ka bioloģijai ir kāda loma vīriešu un sieviešu pieredzē, Evelīnas Rīdas raksts „Vai bioloģija ir sievietes liktenis?” (Is Biology Woman’s Destiny?, 1971), kas publicēts žurnālā International Socialist Review, sniedza nepārprotami noraidošu atbildi. Rīda apgalvoja, ka atsauces uz bioloģiju ir nekas vairāk kā seksistiski triki, lai aizsargātu netaisnīgu sociālo sistēmu. Viņa asi kritizēja „vīriešu supremātistus, kuri uzdodas par zinātniekiem”, par apgalvojumiem, ka sieviešu „nepilnvērtību” ir noteikusi daba. Turpretim viņa apgalvoja, ka patriarhāts ir tikai nesena vēsturiska parādība, kuras cilvēka radītās netaisnības spilgti izgaismoja iezemiešu un citas senās sabiedrības, kurās sievietēm piederēja vara un izvarošana nebija pazīstama. Rīdas raksts to, kā tam trūka pierādījumu ziņā, kompensēja ar pārliecību.

Šādi teksti virzīja sazvērestības teorijā balstītu uzskatu par vēsturi — uzskatu, ka sieviešu pirmatnējā vara gadsimtu gaitā ir mazinājusies patriarhālā spiediena rezultātā un ka Rietumu sabiedrībās viss ir vardarbīgs, apspiedošs un ekspluatējošs, baltajiem vīriešiem iznīcinot dabu un „cēlos mežoņus”. Nekur Rotenbergas uzdotajos lasāmgabalos nevarēja atrast nekādu aizstāvību civilizācijai, ko Rietumu vīrieši bija uzcēluši. Nekur nevarēja atrast ne brīvā tirgus, ne heteroseksuālās ģimenes aizstāvību; nekur nebija ne mazākā mājiena, ka vīrišķās un sievišķās lomas attīstījušās organiski laika gaitā, reaģējot uz izdzīvošanas vajadzībām.

Nevienā no uzdotajiem tekstiem nav minēts, ka mīlēt vīrieti un audzināt ar viņu bērnus ir tas, ko daudzas sievietes vēlas no savas dzīves, vai ka ģimenes modelis, kāds tas izveidojās Rietumos, pirmkārt, bija paredzēts, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību bērniem."

/The Goddess That Failed
Link5 raksta|ir doma

[2. Nov 2026|15:08]
Lasu Janice Flamengo grāmatu The Goddess That Failed. Tīri labi, piem:

"Over the years, feminism has pursued a grab bag "intersecting" victim causes, raging from homophobia to transphobia, anti-blackness to Islamophobia. These maintain the moral fervor and soul-purity of adherents. Intersectional commitments may involve feminism adherents in certain incoherencies, as they march in the Slut Walk one day and don the hijab on another; believe all rape claimants one day, and decline to believe them on another, depending on a race and religion of accused."

Tā tas ir, viens no spilgtākajiem simboliem šajā sakarā ir AOC, kura vienā mirklī plīvojošiem matiem un paceltu dūri sauc: My body my choice, tad ņirgājas par sportistēm, kas iebilst pret vīriešiem sieviešu kategorijā; un vēlāk vēl uzliek lakatiņu un iet pie sava musulmaņu vēlētāja, kur telpā sanākušie ir gandrīz tikai un vienīgi vīrieši, jo sievietēm ir jāpaliek mājās, jo nav ko maisīties pa kājām. Feministes var neciest kristietību un visu, kas ar to saistīts, tas pat ir vēlams, bet ne islāmu, kurš vairākos - īpaši feminismam svarīgos aspektos, ir krietni vien ekstrēmāks.

Tad tālāk: "British feminist Julie Bindel published an uncompromising denunciation "Why I Hate Men" (2006) in The Guardian, unashamed to promote anti-male bigotry. A year later, however, writing about her country's decades old rape gang scandal, she refrained from describing the perpetrators as predominantly Pakistani and Muslim, expressing concern that "One of the many tragedies resulting from this phenomenon is how it is fueling racism and mistrust of whites towards Pakistanis where little existed previously." She has never worried about fueling hatred against white British men."

Par to tiešām nekāds uztraukums nav novērots, lai gan feminisms it kā taču ir par dzimumu vienlīdzību, bet rakstīt 'why i hate men' ir pieņemami, bet pamēģini uzrakstīt kā vīrietis 'why i hate women' un pavēro feministu reakciju. tas tāpēc, ka nekādas vienlīdzības nebūs, jo feminisma ietvaros sievietes vienmēr tiks skatītas kā upuri un vīrieši kā apspiedēji, tāpēc vīriešu ienīšana kļūst par akceptējamu, bet sievietes kļūst par upuriem, kuriem ir dota atļauja būt vissliktākajai sevis versijai, jo tā nekad nav viņu vaina.
Link2 raksta|ir doma

[1. Nov 2026|20:27]
man uz viena no tabiem fonā ir uzlikts Tokyo Shinjuku Kabukicho Live, kad sāku skatīties, tur bija apm 3am, tāpēc cilvēku bija visai maz un daži iereibuši. divi čuvaki iegāzās pie veikala noliktās miskastēs, bet izskatījās, ka viņiem klājas visnotaļ labi.

pirmā live camera, kuru kādu laiku vēroju, bija, kad man bija kādi 19 un tas bija kkāds Ņujorkas ielas stūris uz kura bija mazs veikaliņš. tolaik šķita, ka tas ir kas ļoti īpašs - iespēja vērot to tiešraidē. droši vien agrāk tas būtu kas neticams. varbūt kādreiz nākotnē tur pie tām Tokijas veikala miskastēm būs teleportācijas punkts, kuru varēs lietot trijos no rīta, piesakoties pusgadu iepriekš.
Linkir doma

[1. Nov 2026|19:59]
ok, mēģinu atcerēties, when it was 90s, kuri man tolaik likās most hot popkultūras cilvēki, uz sitiena nāk prātā 3, gan jau bija vēl





Link3 raksta|ir doma

[1. Nov 2026|16:03]
Kvīru teorijas + seksoloģijas idejas ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi ar sabiedrību. Ir valstis, kā, piem, Vācija, kur dzimtes identitāte ir likumā aizsargāta, kā rezultātā sievietei, kura nosauc vīrieti par vīrieti, vai šajā gadījumā - tiesas prāvā apraksta savu vīriešu izvarotāju, lietojot vietniekvārdu 'viņš', var draudēt līdz pat 10 000 eiro sods, ja šis izvarotājs sevi uzskata par sievieti. (briesmīgi, ka UK ir tik ļoti atpakaļrāpulīga vieta, kurā, spriežot par Equality Act aizsargājamo pazīmju interpretāciju, Augstākā tiesa lēma, ka sieviete un vīrietis ir izprotams kā bioloģiskais dzimums. ļoti nepareizi, jo, kā zināms, dzimtes identitāte, kura var būt fluīda vai nefluīda vai a man, woman, non-binary, demigender, bigender, agender, rabies gender https://lgbtqia.wiki/wiki/Rabies_Pride vienmēr ir svarīgāka par dzimumu. visu pirms - mēs zinām, ka izvarošanas ar lielu pārsvaru veic vīrieši, taču tie, kas paludina sevi par sievietēm, tādas noteikti neveic, jo viņi ir sievietes. ja veic - tad viņi nav 'pa īstam' sievietes un, ja tu to vispār piemini, tu es transfobs, tas arī viss.)


"A teenage girl who was raped by a trans-identified male former police officer in Germany faced questioning from his lawyer after “accidentally misgendering” him in court. The disturbing new detail emerges just weeks after Maja Schmid, a 55-year-old former federal officer from Rosenheim, was sentenced for the heinous crime.[..]

Schmid was found guilty of raping the girl when she was just 15 years old. He was also found guilty of possessing child sexual abuse materials.

During the trial, it was learned that the crime occurred in August of 2025 during a roadtrip between Schmid and the young girl, who was the daughter of one of Schmid’s friends. After stopping at a roadside restaurant, Schmid approached the girl in the women’s toilets, pushed her against a wall, and raped her. According to reports, the teenage victim was in shock after the assault, unable to respond until Schmid left the area, at which point the girl had a “serious anxiety attack” in the bathroom.

Earlier this month, Schmid was sentenced to 3 years and 3 months in prison for his crimes. In explaining the verdict, the presiding judge took into account a letter of apology Schmid had written and his commitment to pay the victim €11,000 in compensation.

In his sentencing remarks, Judge Andreas Bartschmid oddly declared that despite his rape of a child and extremely large collection of child pornography, Schmid was “not a pedophile.” His gender transition was “not a fetish,” Bartschmid added, but simply “rotted in an inner inclination within the defendant.” He also said that his teenage victim had suffered “no long lasting effects” from the attack at the motorway service station, only physical pain during it.

This was challenged by the victim herself, who told Welt that she had suffered tremendous psychological harm from the assault. “If the judge had seen me outside the courtroom on the day I gave my statement, having panic attacks because I was supposed to testify in the same room as Maja, he would have realized that I had suffered harm.”

According to Die Welt, before the trial finished, Schmid’s lawyer, Peter Dürr, sent an official letter from his office questioning the teenage rape victim over her usage of male pronouns for her rapist during her testimony. Dürr said he was looking to “politely inquire whether it is correct that you referred to Ms. Schmid as ‘he’ on the last day of proceedings.”

Replying by email, the teenager insisted that she had had absolutely no intention of “misgendering” her rapist. Speaking to Welt, the girl said that Schmid is a “biological man, a trans woman. But this trans woman has raped someone,” going onto describe Schmid as a “threat to other women.”

In April of 2024, Germany passed the Self-Determination ACT (SBGG), which established “gender identity” as a protected characteristic. This created the potential for citizens to be fined up to €10,000 for referring to a transgender individual’s birth name or sex without their permission. With the implementation of the law, many users on social media became concerned that the letter from Schmid’s lawyer seemed to be a case of intimidation, implying the victim could have fallen foul of the legislation if she did not repent for referring to her attacker with male pronouns."

Outraged at the new revelation, a number of German women’s rights campaigners began a digital chain with the message: “We live in a country where a raped girl is issued a cease-and-desist order if she refers to her rapist as a man. I despise everyone who enacted this humiliating, misogynistic law.”
Link15 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]