Kitty McOutrage

Kitty McOutrage

[entries|archive|friends|userinfo]

Kitty McOutrage

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[13. Sep 2026\|20:21]
ok, viens mazs ieraksts par politiku aizliegt slēpt sejas kaut kā nevarēja un nevarēja visus iepriekšējos gadus, kad sejas savās protestu atrakcijās slēpa antifa, musulmaņi un pro palestine aktīvisti, vienīgais, kas bija nepieciešams, lai to varētu īstenot, bija 2 patriotu gājieni pret nelegālo imigrāciju - viens Doverā, otrs Portsmutā, tad pēkšņi valdība atskārta, ka face coverings are actually intimidating, woah.
Link	4 raksta\|ir doma

turpat	[13. Sep 2026\|20:09]
"Tas, ka mēs nevaram izmērīt vērtības, nenozīmē, ka tās ir mazāk svarīgas vai mazāk pamatoti funkcionē zinātnē: neskaidrība rodas no zinātnes nevēlēšanās pieņemt par reālu to, ko nevar precīzi noteikt un izmērīt. Tādējādi tā pati to neapzinoties nonāk strupceļā: kļūdainā fakta nošķiršanā no vērtības. Ņemiet vērā, ka pati atšķirība ir pamatota; problēmu, kā tas tik bieži notiek, rada tieši šī nošķiršana. Zinātne bieži atstāj novārtā parādības un vienības, lai cik svarīgas tās arī nebūtu, ja tās nav izmērāmas. Mēģinājumi novērtēt sistēmas bieži vien beidzas ar to, ka tiek mērīts tas, ko ir viegli izmērīt, nevis tas, kam patiesībā ir nozīme, bet ko izmērīt nav iespējams."
Link	3 raksta\|ir doma

no tā paša darba, dažas lpp tālāk	[13. Sep 2026\|13:18]
Zinātnes filozofs Nikolass Maksvels ir pietiekami plaši parādījis, ka apgalvojums, ka zinātne ārpus pierādījumiem nekādus pieņēmumus par pasauli neparedz, nav pamatots. Vispirms jāatzīmē, ka zinātne ne tikai pieņem, ka Visums ir pilnībā izprotams (kas neizbēgami nozīmē — izprotams cilvēkam), bet arī pieņem, ka tas ir pilnībā izprotams fizikāli. Tādējādi matērijas pastāvēšanu, saskaņā ar šo uzskatu, var pieņemt, taču apziņas pastāvēšanu — ne; un, patiesi, ir labi zināms, ka ir filozofi [un zinātnieki], kuri noliedz pašas apziņas pastāvēšanu. “Daudziem praktizējošiem zinātniekiem,” raksta filozofs Braiens Megijs, “zinātne šķiet ļoti acīmredzami norādām uz galējo izskaidrojumu, proti, materiālistisko; taču materiālistisks skatījums uz kopējo realitāti ir metafizika, nevis zinātniska teorija. Nav nekādas iespējas to zinātniski pierādīt vai atspēkot. Tas, ka šādam uzskatam piekrīt daudzi zinātnieki, nepadara to par zinātnisku teoriju vairāk, nekā to varētu saukt par ekonomikas teoriju tikai tāpēc, ka tai (bez šaubām) piekrīt arī daudzi ekonomisti.”
Link	18 raksta\|ir doma

	[13. Sep 2026\|11:51]
"Kā zinātnieki vai pilsoņi mēs pamatoti baidāmies no vērtību hierarhijas zaudēšanas, no tā, ka varētu tikt zaudēts pamats pārliecībai, ka dažiem spriedumiem ir dodama priekšroka un, ka daži apgalvojumi neizbēgami ir patiesāki par citiem. Kļūdainā fakta un vērtības nošķiršana pati par sevi ir apelēšana pie vērtības — pie 'faktu' vērtības — un tā, savukārt, pati — neizbēgami un pamatoti — ir balstīta vērtībā, nevis faktā. Tās pamatā ir godājama, cēla dziņa: lojalitāte pret patiesību." Iain McGilchrist, The Matter with Things
Link	1 raksta\|ir doma

	[11. Sep 2026\|21:30]
But of course it's german addition. Atkal šķirstu frāžu un fabulu vārdnīcu un, izlasot šo, atcerējos kaut ko briesmīgu no 8. [vai 7.?] klases. Reiz vācu valodā bija mājasdarbs - iemācīties vārdus dziesmai Klusa nakts, svēta nakts (Stille Nacht, heilige Nacht) un tad stundā mums visiem bija jādzied. Es vārdus ļoti ātri varēju iemācīties un man arī nebija bail dziedāt (t.i. - ja jādzied visai klasei) un man kaut kā pavisam neplānoti un negribot izdevās ļoti patīkami iespaidot vācu valodas skolotāju un viņai radās šausmīga ideja. Viņa nolēma, ka vajag uzvest mazu ludziņu vāciski par Sarkangalvīti. Un tā būšot dziedoša ludziņa un notiks vācu valodas olimpiādes laikā. Viņa mani ielika par stāstītāju - man bija visvairāk teksta, bet visbriesmīgākais bija tas, ka viņa visu bija aranžējusi tā, ka es biju vienīgais cilvēks, kam bija jādzied. Vēl briesmīgāku visu padarīja fakts, ka vācu valodas olimpiādē piedalījās arī mans crush, kurš sēdēja diezgan tuvu pie pašas skatuves un man gribējās vienkārši nomirt. Joprojām atceros pirmos vārdus ar ko man šīs dziedošās mocības bija jāsāk "Rotkäppchen geht durch den Wald allein, Kuchen trägt es im Korb und Wein. Kuckucksruf hallt im grünen Wald. Großmütterchen ist krank und alt." un atceros savu degošo seju. [Noskurinos] https://www.youtube.com/watch?v=MkK4fcUAiZw
Link	ir doma

	[11. Sep 2026\|17:32]
A terrible death or assisted death is not a choice - it's a threat https://www.youtube.com/watch?v=PoZH-bSKuHo labi, ka parlaments šodien tomēr nobalsoja pret
Link	ir doma

	[11. Sep 2026\|09:14]
ja visur kur var būt neglīti corporate memphis zīmējumi, tad kāpēc arī ne neglīta corporate memphis skulptūra Londonas centrā.
Link	ir doma

	[8. Sep 2026\|12:50]
Jau vairākus vakarus vēlos uzrakstīt par Kono Oto Tomare! Sounds of Life, bet kaut kā nesanāk. Galvenā aizture laikam ir tā, ka, ja man kaut kas nudien patīk, es vēlos par to uzrakstīt labi, bet jau zinu, ka man neizdosies izrādīt pietiekamu godu šai lietai un, ja kaut kas ir mūžīgs, tad mūžīga ir mana spēja skaistās lietas apkaunot. Varbūt vēl papildus problēma ir tā, ka vēlos rakstīt vakaros, bet vakaros prāts ir jau ļoti pielijis ar visu, kas noticis pa dienu, piesūcies kā sūklis un tādas tīras, nesaduļķotas domu dzīslas kļūst vēl jo grūtāk sasniedzamas. Tāpēc mēģināšu tagad. (Apkaunot Sounds of Life nevis vakarā, bet pa dienu :) Lielos vilcienos tas ir diezgan naivs stāsts par vidusskolniekiem, kuri kopā spēlē koto jeb tradicionālo japāņu cītaru. Pieļauju, ka mums katram (vai teju katram) ir kādi vājie punkti, kurus mēs mazliet apzināmies - piem, zinām, ka no 'objektīva skatpunkta' kkas nav 'tā vērts', lai mēs par to iespringtu vai, lai tas uz mums iedarbotos, bet kaut kāda iemesla dēļ tas uz mums iedarbojas. Un tāpēc, tā vietā, lai vienkārši pasludinātu visu par muļķīgu, es vēlos atrast iemeslus, kādēļ uz mani tas tā ieradbojas. Stāsts neapšaubāmi ir naivs, bet nav muļķīgs un ir arī ļoti tīrs - tīrs tajā ziņā, ka arī katram negatīvajam tēlam tiek iedots viņa rīcības izskaidrojums un viņš momentā iegūst dziļumu, kurā viņa rīcība kļūst likumsakarīga, lai gan nevienmēr attaisnojama. Tīrs arī tāpēc, ka emocijas tiek attēlotas ļoti smalki, kas, ja es šo skatītos pirms kāda gada, man būtu paslīdējis garām. Un, visbeidzot, pati koto spēle. Cilvēki komponēja un spēlēja speciāli šim stāstam un tas viss ir pieejams pāris klikšķu attālumā, kādā kolosālā laikā mēs dzīvojam. Animētas ir tikai 2 sezonas [noziegums pret cilvēci$^%$], tāpēc turpināju lasīt mangu, jo man vajadzēja zināt, kas notiek tālāk. Bija aizdomas, ka nepavilks, jo animācijā tomēr mūzikas instruments ir dzirdams, taču aizdomām nebija pamata, lai gan tas nebija tas pats, bet tomēr viss vēstījums skaidri nolaidās pār mani un lika puņķoties tāpat kā animācijā. Stāsts drīz beigšoties, esmu šobrīd 123. nodaļā, 158. būšot noslēdzošā. Nezinu, ko ar to visu vēlējos pateikt. Varbūt tikai, ka ir kaut kas, ko lasot (vai skatoties, klausoties) tev no sirds gribas kļūt labākam cilvēkam. Tas nenozīmē, ka tāds kļūsi, bet ir tā sajūta, ka kaut vai uz brīdi tu dedz kādas šķīstas sveces liesmā, kura tevi mazliet attīra no piekļūst tavai sirdij caur visām tām sārņu kārtām, kurās tu diendienā vārties, līdz esi tā apbružājies, ka brīžiem sevi vairs nevari atpazīt.
Link	10 raksta\|ir doma

tik jauks chillax	[7. Sep 2026\|18:56]
https://www.youtube.com/watch?v=zXHS92Nirfo
Link	ir doma

	[7. Sep 2026\|18:46]
Telegrāfā ir raksts aiz paywall ar šādu virsrakstu: "Lord Sumption: Jamaica taking advantage of Britain's guilt. Former British colony to petition King for slave trade reparations." Vai jūs jūtaties vainīgi par verdzību 18. gadsimtā vai arī par verdzību Romas impērijas laikos? Vai jūs jūtaties vainīgi par to, ka 18. gs kalpus pazemoja viņu kungi? Vai par to, ka cilvēki tika spīdzināti? Vai jūtaties vainīgi par to, ka tik daudz bērnu nomira jau agrā bērnībā nepietiekama uztura un nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ? Vai jūtaties vainīgi par to, ka bērniem bija jāstrādā ogļraktuvēs un tekstilrūpnīcās? Ja ne, tad kāpēc jājūtas vainīgiem par verdzību? Vēsture ir pārpilna visvisādu šausmu un verdzība bija viena no šīm šausmām. Kādēļ izlikties, ka ar vēsturi morālā ziņā viss bija vairāk vai mazāk kārtībā - tikai atskaitot verdzību? Vai tas nav negodīgi pret visiem tiem pārējiem, kuri vēsturiski cieta visādos veidos veselām tūkstošgadēm? Es par to nejūtos vainīga un man šķiet, ka cilvēkiem, kuri nekad mūžā nav bijuši vergturi, arī par to nav jājūtas vainīgiem - vienalga vai viņi būtu angļi vai spāņi vai kas cits.
Link	5 raksta\|ir doma

	[5. Sep 2026\|09:54]
Domāju tagad par gnidrologa komentāru, kuru viņš atstāja pāris ierakstus zemāk. Viena lieta, kas šeit nebūt nav svarīgākā, bet ar kuru sākšu ir viņa minētais, ka "Ja sievietēm nebūtu balss tiesību vai tiesību piedalīties politikā kā tādā, nebūtu nekādas trans tēmas." Es par šo jau esmu teikusi, bet atkārtošu: transaktīvisms nāk no seksoloģijas, nevis feminisma. "Gender" feminismā un seksoloģijā nozīmē divas pilnīgi atšķirīgas lietas - feminismā tas ir sabiedrības izveidots mehānisms kā ierobežot, 'veidot' un apspiest sievietes, savukārt seksoloģijā parādās 'gender identity', kas visu to, ko feminisms postulē par sabiedrības žņaugiem, pasludina par cilvēka galveno identitāti. Feminismu var vainot un kritizēt par ļoti daudz ko, bet, manuprāt, ne par šo. Tas, ka tagad diemžēl liela daļa sieviešu, kuras sauc sevi par feministēm, ir uz to pavilkušās, nenozīmē, ka tas ir nācis no feminisma. Arī liels akadēmiskais pretspars pret visu šo nāk no feminisma. Variet droši man nepiekrist, bet tās ir manas domas. Tad tālāk: "Funkcionējošā civilizācijā (patriarhālā) pret sievietēm un bērniem ir viena un tā pati saudzējošā attieksme - vīrieši nedod viņiem lemt fundamentālas lietas, bet tajā pašā laikā uzskata par saudzējamiem subjektiem, kuru dēļ gatavi mirt." Tā ir taisnība, sāksim ar to, ka gatavi mirt. Tā ir vēsturiski bijis un ir joprojām. Vēsturiski gan ir vēl bijušas citas lietas, kuras arī nav maznozīmīgas - piemēram, ja sieviete paliek stāvoklī, bet nav precējusies, tā vēsturiski teju 100% ir bijusi viņas vaina. Kā arī, piemēram, izvarošana, ja to dara tavs vīrs, pat tik emancipētā vietā kā UK tika pasludināta par pretlikumīgu tikai 1991. gadā. Bērnus sūtīja rukāt raktuvēs, pirms sievietes sāka kampaņot par to, lai viņiem tiktu samazinātas darba stundas. Man personīgi (es zinu, ka daudzas nepiekritīs), nekas nebūtu pret to, ka vīrieši pieņem svarīgos lēmumus, vada etc, resp, visa tā skaistā, senā pasaule, ko komentārā apraksta gnidrologs, bet tas nav leģitīms šīs pasaules raksturojums. Tajā ir arī daudz sāpju, pāridarījumu un šausmu. Ir daudz labu vīriešu, bet gadās arī kādi, kuri ir maitas un sievietēm vajadzēja kaut kādu veidu kā pret to cīnīties, jo nevienmēr labie tēli viņām nāca palīgā, un vajadzēja sevi apliecināt kā pilnīgu un saprātīgu būtni, jo nav tā, ka jebkuram vīrietim vienmēr būs taisnība un jebkurš vīrietis vienmēr darīs pareizi un zinās labāk vienkārši tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Tas būtu kolosāli, ja mūsu pasaule sastāvētu tikai no augstsirdīgiem, cēliem, tikumīgiem un viediem vīriešiem, bet tā diemžēl nav, tāpat kā ar sievietēm - kā nu kura.
Link	17 raksta\|ir doma

besties	[3. Sep 2026\|17:55]
Balsojumā par neuzticības izteikšanu Dombravam pozitīvi balso tikai divas partijas - PRO un LPV. Kopā sanāk LOL
Link	2 raksta\|ir doma

	[3. Sep 2026\|13:46]
droši vien daudzi būs kaut vai pa ausu galam dzirdējuši par Lindsay Clancy - māti, kura nogalināja savus 3 mazos bērnus, bet man nebija ne jausmas cik daudz ir sieviešu, kuras viņu aizstāv, par gluži neticamo apmēru [atbalsta mītiņš!] es neuzzinātu bez https://www.youtube.com/watch?v=0gMN3CVBX0Y shoeonhead kā vienu no iemesliem spekulē, ka tāpēc, ka sievietes biežāk skatās visādas kriminālās izmeklēšanas, viņas ir nolēmušas, ka labāk zina, kurš ir vainīgs. man personīgi tas neiet kopā. ja tu skaties kriminālās izmeklēšanas, tad tieši tev rodas priekšstats par izmeklētāju darbu un par to cik rūpīgi tiek vākti un analizēti pierādījumi. varbūt vēl, pieļauju, viņām patiesība vienkārši šķiet pārāk šausminoša, lai to spētu pieņemt, ka kas tāds nemaz nav iespējams. protams, būtu muļķīgi gaidīt, lai visi cilvēki domātu vienādi un slepkavas jau dažkārt ir apvīti ar slavas oreolu un sievietes raksta tiem romantiskas vēstules uz cietumu un vienmēr tiem būs kādi apbrīnotāji, bet te, kā jau teicu, tas apmērs mani mulsina, mītiņš un ziedoti vairāk kā miljons dolāru šīs sievietes fondam, jo tik daudzu sieviešu prātos neviens pierādījums nav pietiekams apliecinājums viņas vainai.
Link	20 raksta\|ir doma

	[1. Sep 2026\|09:53]
lasu Róisín Michaux blogu par dažādiem Eiropas Savienības projektiem ( ... )
Link	ir doma

"Cats being instructed in the art of mouse catching by an owl", unknown artist, c.1700	[1. Sep 2026\|08:16]

Link	ir doma

	[1. Sep 2026\|07:51]
Labrīt, priecīgu 1. septembri. mazliet pacepšos: autors ir vīrietis, kurš sevi par tādu neuzskata un 16 tūkstoši šai ziņai piekrīt. tikai lieta tāda, ka sievietes jau nesaka, ka 'sievietes ir tikai vagīnas', nē, viņas saka, ka tikai sievietēm var būt sieviešu ķermenis, resp - tikai sievietēm var būt vagīnas, līdzīgi kā tikai sieviete var palikt stāvoklī. tas, ka tikai sieviete var palikt stāvoklī nenozīmē, ka viņai obligāti ir jāpaliek stāvoklī un, ka visa viņas dzīves jēga sastāv tikai no palikšanas stāvoklī un, ja viņa nepaliek, tad nav sieviete - es ceru, ka tas ir skaidrs. viņš (un daļa feministu un transaktīvistu) apsūdz sievietes sieviešu reducēšanā uz ķermeņa daļām, tai pat laikā aizvietojot vārdu 'sieviete' ar ķermeņa funkcijām un pliku anatomiju. visi šie apzīmējumi kā, piemēram 'cilvēki ar dzemdi', 'menstruatori' un 'dzemdējošie cilvēki' nāk tieši no kvīru teorijas un transaktīvisma. transaktīvisma arguments ir - ja jau jūs nereducējat sievietes uz ģenitālijām, tad kāpēc vīrieši nevar būt sievietes? sieviete ir viņas ķermenis ar jebkāda veida personību (sievišķīgu, vīrišķīgu, whatevz), nevis jebkāds ķermenis ar 'sieviešu personību' - te viss tiek apgriests ar kājām gaisā un šajā procesā sieviete tiek reducēta uz stereotipiem (piem, tas pats vīrietis, kurš publicēja augšminēto ziņu, lepojas ar smagi filtrētiem attēliem, kur viņš ir uzvilcis svārkus vai uzkrāsojis lūpas, tādējādi demonstrējot, ka ir sieviete) un 'dzimtes identitātes sajūtu', kura, kā māca viedie kvīru teorētiķi, var būt plūstoša - uznākt un pāriet, bet var arī nepāriet. principā 'sieviete' izgaist, jo tur vairs nav ķermeņa enkura.
Link	1 raksta\|ir doma

	[31. Aug 2026\|12:47]
"Izvarošanas fantāzija ir oksimorons. Mirklī, kad 'izvarošana' kļūst par vēlmi, tā pārvēršas piekrišanā. Tas, ko sievietes sauc par izvarošanas fantāzijām patiesība ir domas par to, ka vīrietim viņu vajag tik ļoti, ka viņš 'just can't help himself'." Es nezinu vai tā ir, jo neaizraujos ar šādām fantāzijām. Manīju strīdu, kur kāds vīrietis apgalvoja, ka tieši sievietes ir tās, kas ļoti aktīvi sapņo par vardarbību pret sevi - kā pierādījumu izmantojot literatūru, bet man šķiet, ka tur varētu būt visādas nianses. Viena ir, ka var par kko lasīt, patiesībā nevēloties to dzīvē - man tas šķiet legit, tad vēl arī, piem, izvarošanas gadījumā, es ļoti šaubos, vai tās ir tādas fantāzijas, kur viņai uzbrūk kaut kāds preteklis, kurš viņu satraumē uz mūžu, drīzāk varbūt tie ir scenāriji, kur viņu nolaupa kāds neatvairāms vīrietis, kurš viņā iemīlas and then he just 'can't help himself'.
Link	3 raksta\|ir doma

	[30. Aug 2026\|12:16]
tas, ka tieši baltie angļi nedrīkst pieteikties vakancēm - ir institucionalizēts rasisms vai nav? ( ... )
Link	ir doma

near death experience	[29. Aug 2026\|20:57]
no rīta ārā nepārtraukti sijājās viena šalts pēc otras - droši vien īsts šoks izkaltētajai zālei un krūmiem, un m, kurš ir apslimis, teica, ka var mani aizvest uz veikalu, ja ir nepieciešamība, bet neies iekšā un pagaidīs siltā salonā. man tā šķita laba doma, jo nevilināja izlīt līdz kaulam. pat dažus metrus no mašīnas līdz veikala durvīm es gāju zem lietussarga, jo gāziens bija pamatīgs. klejoju pa ailēm un pēc brīža iezvanījās mans mugursomas kabatā snaudošais tel. zvanīja m, lai man kko atgdādinātu. pēc īsās sarunas ieliku tel atpakaļ. vēl pēc pāris min tel. iezvanījās atkal, šoreiz zvanīja bērns, lai pajautātu vai apskatījos viņas tekstu diskordā. pēc īsas sarunas ieliku tel atkal atpakaļ somas kabatā. pēc tam atskārtu, ka ir vieglāks ceļš - man mugurā bija agrāk vēl nevilkta, pogājama jaka ar divām lielām priekškabatām, tel taču var ielikt tur, tas ir daudz ērtāk nekā mugursomā. un - tajā brīdī es to neapzinājos, bet kaut kur ap šo laiku manas smadzenes malfunkšunoja. viss bija labi līdz brīdim, kad pie dažiem aitemiem man bija dillema, kurš labāks un grasījos zvanīt m, bet - nav telefona. nav lielajā, ērtajā jakas kabatā, nav arī otrā kabatā. mugursomā? nē, nav nevienā no mugursomas kabatām. iepirkumu grozā? nē, nav arī tur. lēnām mani pārņēma pilnīga neizpratne un panika. mēģināju iet, kur iets iepriekš, varbūt izdosies to ieraudzīt atstātu kkur uz kāda plaukta malas or smth, paralēli es iztēlojos kā mans telefons nonāk kaut kādu nezināmu cilvēku rokās un - tas ir ļoti savtīgi, iespējams, bet tas, ka viņi varētu ar to maksāt, man nešķita ļaunākais (kartes var nobloķēt, galu galā), bet visbaisākā man šķita doma par to kā tiek atvērtas viena galerija pēc otras, kurā roku rokā zem rudens lapām flirtē kyo un tohru vai kur ir meme ar vīriešu prasībām 'precību materiāla' sievietei 2026. gadā (tur ir tikai 2 punkti: 1)viņa nenogalina bērnus, 2)viņai nav dzimumlocekļa - the bar is low), bilde ar pareizo miega tēju vai video kā leikocīti tīra tavu organismu, kāds īpaši grafisks citāts no kāda literāra darba, kurš man šķita komisks, attēls ar stafiju, kurš mežā grauž koku vai manu kaķi, kurš koridorī nodarbojas ar aura farming, smieklīgi viduslaikos zīmēti sikspārņi, Ketlīnas Stokas raksts, Snorkes jaunkundze un Bumbulīte gotu apģērbā.. no one would give a fuck and nevertheless it's still terrifying. tas šķiet līdzīgi kā pazaudēt personikso dienasgrāmatu, tikai sliktāk. tad man iešāvās prātā, ka es tikai tērēju laiku, bet vajag ātri kko darīt, piem, lai man zvana m un tad varbūt varēs atrast, jo tel joprojām ir vēl jābūt veikalā. ieraudzīju 2 veikala darbiniekus un devos pie viņiem, sakot, ka es vēlos atstāt grozu ar lietām tajā un tūlīt būšu atpakaļ, jo bla bla bla, uz ko viens no viņiem uzreiz sacīja, ka it's ok, jo viens darbinieks jau esot tel atradis un atnesis. viņš aizgāja tam pakaļ un pirms atdeva, drošības pēc pajautāja, kāds tam ir keiss. un es atbildēju, ka anime tēls - elfiņš Frīrena un uzreiz tas man tika atdots. viņa kolēģis teica, ka it's just horrible when that happens and i replied that yes, i nearly died :)
Link	2 raksta\|ir doma

	[28. Aug 2026\|22:31]
pateicoties jan09 ierakstam tagad palasīju Talsu novada ziņas un uzzināju, ka nesen Sabilē aizvadīts 31. Vizmu salidojums, kurā ar saviem pavadoņiem pulcējušās 27 Vizmas. iedomājos - ja līdzīgu pasākumu vēlētos organizēt manas vārda māsas, tad mums būtu jānoīrē kāds futbola laukums vai lidlauks un mēs tur brāztos no visiem stūriem aumaļām, teju kā trešajā Šrekā, kur viņam rādījās murgi ar maziem, brēcošiem šreku mazuļiem, kas štābeļiem vien gāzās iekšā caur logiem un durvīm.
Link	8 raksta\|ir doma

navigation

[	viewing	\|	most recent entries	]
[	go	\|	earlier	]