/ Tādējādi matērijas pastāvēšanu, saskaņā ar šo uzskatu, var pieņemt, taču apziņas pastāvēšanu — ne; un, patiesi, ir labi zināms, ka ir filozofi [un zinātnieki], kuri noliedz pašas apziņas pastāvēšanu./

Nu nē tak, apziņa vienkārši ir process matērijā.

Par skaidrojumiem: Ir iespējami gan materiālistiski gan ne - materiālistiski.

Tikai no ne-materiālistiskajiem nav nekādas jēgas, tie neko nedod.

Piemēram:

Cilvēks ir slims

Materiālistiskais skaidrojums: Infekcija/ iekaisums/ endokrīns disbalanss u.c. Ko dod skaidrojums? Paņēmienu kā izārstēt. Antibiotikas, pretiekaisuma zāles, hormonu preparātus utt.

Cilvēks tiek izārstēts.

Nemateriālistiskais skaidrojums - liktenis, dieva sods, lāsts utt. Ko tas dod? Neko. Cilvēks kā bija slims tā turpina slimot, iespējams - nomirst.

Vai cits piemērs:

Lidmašīna lido.

Materiālistisk skaidrojums - aerodinamika, cēlējspēks, gaisa plūsmas, dzinēju procesi utt. Ko tas dod? Iespēju konstruēt un būvēt lidmašīnas.

(Reply to this) (Thread)

Hmm, tikai šādas divas galējības? Pirms diskutēju labprāt izlasītu vairāk, bet no fragmenta jau neizriet, ka noliegtu materiālo, tikai tā dominanci. Līdzīgi kā pētījumā vajadzīga gan analīze, gan sintēze, gan soēja pētīt detaļas, gan redzēt kopsakarības. Gan jautāt kas? kā?, taču nekad neaizmirst arī kāpēc?

Kas attiecas uz taviem piemēriem, tad, jā, nelaimes gadījumā, protams, vajadzīga tūlītēja rīcība, labi, ja ir zināšanas un aukstasinība, lai sniegtu palīdzību. Taču, ja ir galvassāpes, varbūt noderīgāk padomāt par cēloņiem, nevis vienkārši iedzert pretsāpju tableti. Līdzīgi kā labi inženieri, kad atrod programmatūrā kļūdu (bug) neaprobežojas tikai ar drošības ielāpa uzlikšanu, bet arī mēģina atbildēt, kāpēc tā tur vispār radusies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Problēma drīzāk ir tajā ka ir viena esamība, viņa izpaužas kā viela, enerģija un informācija. Turklāt nevar būt tikai viela (viņā vienmēr ir enerģija), tikai enerģija ( viņas nesēji vienmēr ir kaut kādas daliņas) un tikai informācija (vajadzīgs nesējs), savukārt jebkura viela/ enerģija satur informāciju. Tas arī ir viss, nekā cita nav. Līdz ar to nav jēgas runāt par kaut kā dominanci un alternatīvu.

Par jautājumiem:

Jautājumi kas un kā - tas ir par izpēti, kā ir.
Jautājums kāpēc - tas ir par plānošanu, ko mēs gribam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav jēgas runāt, cik tu esi stulbs.

(Reply to this) (Parent)

jā, tur nav runas par materiālā noliegšanu, bet to, ka visu totālo realitāti skaidrot tikai un vienīgi materiālistiski nav zinātnē, bet metafizikā balstīta pozīcija, jo zinātniski nav iespējams pierādīt to, ka viss Visums ir tikai tīri materiālistisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, paldies par precizējumu, tā tiešām loģiski sanāk. Turklāt dažas idejas rodas pavisam negaidīti, tikai balstoties kādā pieņēmumā, bet, kad sanāk pārbaudīt un pierādīt ar racionālām metodēm, kļūst par zinātni. Bet laikam jau strīds starp t.s. "materiālistiem" un "ideālistiem" nekad nebeigsies, lai gan tevis citētajā darbā varētu būt labs saskares punkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, noteikti, man ļoti patīk kā šis čuvaks raksta, viņš, pats būdams neirzoinātnieks un psihiatrs, šķiet ne tikai ļoti pieredzējis un inteliģents, bet arī humble ♡

(Reply to this) (Parent)

Okama princips: Neiviešam liekus konceptus. "Nemateriālais" ir šāds lieks koncepts.

(Reply to this) (Parent)

Īsāk sakot, kāpēc vajadzīgas lidmašīnas un laba veselības aprūpe? Varētu teikt, ka cilvēku labumam. Vai cilvēku labums ir fakts vai vērtība? Un, ja vērtība ir labums...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēku labums ir plāns. Tas ir tas ko mēs gribam un plānojam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet kas tad ir šī plāna kodols un mērķis? Kas to nosaka, ka vajadzīgs zinātniski tehniskais progress? Ja modernāks šķiet viedtālrunis, kāpēc tomēr dažiem cilvēkiem funkcionālāks šķiet vecākais modelis ar podziņām? Sorry, vnk vieglāk rakstīt apgalvojumus jautājuma formā, bet nu, lai būtu godīgi, mēģināšu formulēt agalvojumu: vnk pēc šī sanāk, ka labums (vērtība) nav subjektīvs, ja rīkojamies saskaņā ar to (plānu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kodols un mērķis: vairāk zināt => vairāk varēt => rezultātā vairāk zināt utt. Kā redzam šis ir process ar atgriezenisko saiti. Pats sevi pastiprina. Kāpēc šis process ir neatkarīgā jeb aksiomātiskā vērtība? Tāpēc ka nodrošina mūsu pastāvēšanu maksimāli ilgi un tas ir priekš mums interesanti.

Viedtālrunis vienkārši ir ierīce noteiktam mērķim, tas nav īsti tas ar ko asociējas zinātniski tehniskais progress, progress ir par esamības saprašanu un pielietošanu.

(Reply to this) (Parent)

cilvēkam depresija: materiālistisks skaidrojums - ķīmijas disbalanss smadzenēs, vajag saregulēt, dodot antidepresantus, bet vairāk kā pusei cilvēku nepalīdz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepalīdz? Tātad mēs ne visu zinām par depresiju, jāsaprot kā tā rodas un attīstās, jākonstruē precīzākas zāles, jākombinē ar citām metodēm kā transkraniālā stimulācija un tml.

(Reply to this) (Parent)

mūzika un dzeja - zinātnei neko daudz par to nav, ko sacīt, bet cilvēkus tomēr grandiozi ietekmē

[šo neminu, kā zinātnes noliegumu, tikai norāde, ka tā neaptver visas sfēras]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā nav ko sacīt? Mēs izpētam kā mūzika un dzeja iedarbojas, tas mums daudz pastāsta par smadzenēm, tāpat ir muzikoloģija un lingvistika kas ir zinātnes nozares.

(Reply to this) (Parent)

atslēgas vārds ir nevis praktizējošie, bet gan parazitējošie "zinātnieki", viens tāds te aktīvi ārdās sc komentāros.