| |
[10. Apr 2026|22:20] |
redzēju, ka cilvēki cibā dalās savā pieredzē ar čigāniem. man ir bijusi viena, nekas sevišķi interesants.
13 gadu vecumā braucu ar autobusu mājās no laukiem, izkāpu Rīgas autoostā un ar pilnu mugursomu gāju uz tramvaja pieturu. tajā posmā ejot sajutu, ka mana mugrsoma šūpojas, pagriezu galvu un ieraudzīju, ka tai ir pielipis klāt mana vecuma (varbūt nedaudz vecāks) vīrietis un mēģina attaisīt somas rāvējslēdzēju. viņš sāka smieties, bet somu uzreiz vaļā nelaida. es sāku skriet un tad viņš palaida vaļā. tas arī viss. |
|
|
| |
[10. Apr 2026|00:56] |
Vai zinājāt, ka yt ir kanāls (vismaz viens), kas strīmo DuckTales? Es atklāju pirms kādām 35 min. Visneparastākais man šķiet Knapa Makdaka skotu akcents. Bērnībā šo skatījos svētdienu vakaros kādā krievu kanālā, kur viss, protams, bija dublēts krieviski. Sākumā pirmajās sērijās intro dziesmas vēl nebija pārtaisītas un tās varēja dzirdēt angļu valodā. "Ducktales! Oooh-ooooh!" - dziedāju līdzi, bet tad tās fiksi pārtaisīja krieviski ("Skaski! Oooh-ooooh!") un es atceros manu vecvecāku nopūtu, jo viņi skatījās kopā ar mani un viņus šī pārmaiņa jūtami apbēdināja. Man laikam īsti toreiz par to emociju nebija, es vienk gribēju skatīties multenes.
Man tika arī abonēts žurnāls Mickey Mouse, tikai tagad jau labi ja daži (?) nr ir palikuši. Par to man nav žēl, ja man par kaut kā pazušanu šajā sakarā ir žēl, tad bija viens eksluzīvais nr - varbūt ne gluži eksluzīvs, bet tāda maza formāta komisku grāmatiņa un tur bija stāsti, kas man īpaši patika. Vienā Sprukstam un Mikijam bija atkal kaut kādas problēmas ar Melno Pītu un viņi no tām izbēga, no ziepēm izgrebjot pistoli, kuru viņi, lai izskatītos ticamāk, nokrāsoja ar sodrējiem, how cool is that. Un vienā citā stāstā Donalds Daks bija Ēģiptiešu templī un tur bija kāds, ja atmiņa neviļ, ar šakāļa masku un Daks pārbijies izsaucās: Anubiss! Viņš ir modies jaunais dzīvei! Kad to pirmo reizi lasīju, šis moments man gāja caur kauliem un paātrināja pulsu - es jutos tieši tāpat kā Daks, kurš no sirds domāja, ka viņa acu priekšā ir kāds nemirstīgais, kurš ir modies jaunai dzīvei. |
|
|
| |
[9. Apr 2026|09:05] |
"Life is not sacred because it is pleasant.
Life is sacred because it is given." |
|
|
| |
[7. Apr 2026|20:59] |
Gūgls ir nolēmis, ka es esmu feminist fashion auditorija un reklamē man attiecīgu apģērbu. Padalīšos ar piedāvājumu:
( ... ) |
|
|
| |
[6. Apr 2026|22:40] |
Journal with Witch man ļoti patīk vairāku iemeslu dēļ:
tiek apskatīts kā cilvēki tiek galā ar nāvi (meitenei nomirst vecāki), tiek - no, manuprāt, visai oriģināla skatpunkta - parādītas bērnu un pieaugušo attiecības: meitene, kas kļuvusi par bāreni, tagad dzīvo pie savas tantes. tantei nav bērnu un nebija tuvas attiecības ar savu māsu, viņa ir pieaugušais svešinieks un viņas attiecības ar meiteni nav kā vecāka attiecības, bet kā pieaugušā, kurš pēkšņi ir iemests vecāka lomā, bet labi apzinās, ka nekad nevarēs vecāku pa īstam aizstāt.
bildi ieliku tieši šo, jo reti ir redzams (vienalga vai tā būtu animācija vai jebkāds cits žanrs), kad sievietes kopā (vai vietantnē) nodarbojas ar rokdarbiem. i cherish those moments.
P.S. lai gan man, paldies Dievam, nav nācies ciest no tādas nelaimes kā stāsta varonei, tur ir pāris paralēles, kuras droši vien ir piedzīvojuši ļoti daudzi kādreizējie pusaudži, ieskaitot mani, konkrētāk: bastot skolu un pēc bastošanas sūtīšana pie psihologa. šeit par bastošanu uzzin jau otrajā dienā - kas ir pareizi. manā bastošanas zenītā - 90to otrajā pusē, mana mamma par to uzzināja, kad tā bija jau pilna otrā nedēļa - kas nav pareizi. tagad, kad vienu rītu man zvanīja no skolas un teica, ka mana meita nav ieradusies un lai paskaidroju, kāpēc, i almost lost my shit [visas kriminālās izmeklēšanas man izskrēja caur prātu sekundes simtdaļā] - izrādījās, ka vienk nebija piefiksējuši, jo kāda skolotāja biju viņu aizturējusi un viņa ieradās klasē dažas min vēlāk. |
|
|
| |
[5. Apr 2026|18:22] |
no cibas: "Smadzeņu puve ir pieņemta kā normalitāte"
citēta teksta analīze: smadzeņu puve (viens, divi vai pieci skrīnšoti, n-tie paragrāfi, who cares - [neviens vispār nav lasījis visu grāmatu!]
Igaunijas pētnieciskā žurnālistika: smadzeņu puve
Igaunijas diplomāti: smadzeņu puve
Pieļaut, ka kāds no NATO varētu nebūt rīkojies LV interesēs: smadzeņu puve
Visi nojūgušies, apkārt 'klasika'- viena vienīga smadzeņu puve. |
|
|
| |
[4. Apr 2026|18:16] |
Guardian aizvakar publicēts raksts, ka arestēts "Raise the colours" dibinātājs Raiens Bridžs, aizturēts uz 18 stundām. Ja kāds nezina, tad Raise the Colours nodarbojas ar Anglijas un Union Jack karogu likšanu uz laternu stabiem. Kā vēstīja Oksfordšīras pašvaldības libdemu līderis: "šīs aktivitātes apmēri un uzstājība ietekmē kopienas visā Oksfordšīrā" un iedzīvotāji ir ziņojuši, ka jūtas "satraukti, nevēlami un nedroši".
Redzēt Anglijas karogu Anglijā ir ļoti nepatīkami, īpaši vēl uz laternu staba. Vai Union Jack iekārtu logā - uzreiz skaidrs, ka tur dzīvo bīstams ekstrēmists. Vēlos arī padalīties ar kaut ko, ko man nākas piedzīvot personiski. Man katru dienu sanāk iet garām kaut kam..es pat nezinu, kā lai to apraksta, jau to atceroties mans stresa līmenis jūtami paaugstinās. Lai labāk runā attēls. Brīdinu, ka cilvēkiem ar vājiem nerviem labāk neskatīties.
( ... ) |
|
|
| |
[3. Apr 2026|10:12] |
Vispār man Jungs patīk, bet šodienas ierakstam cibā par viņu saistībā ar vīrišķā/sievišķā attiecību es nepiekrītu.
Manuprāt nav tā, ka ir kaut kāds pretējā dzimuma ideālais integrācijas procents, un, ja cilvēks tam neatbilst, tad viņš vai nu kaut ko apspiež vai ne tur kompensē. Ir sievietes kas ir vairāk sievišķīgas un ir, kas mazāk. Ja sieviete kaut ko negrib darīt, tas nenozīmē obligāti, ka viņa atsakās integrēt vīrišķo, viņai varbūt vienkārši ir slinkums. Ja sieviete daudz dara lietas, ko tradicionāli uzskata par vīrišķīgām un viņai tas patīk un padodas - tas nenozīmē, ka viņa atsakās sevī integrēt sievišķo, bet viņa varbūt vienk ir tāda tipa sieviete, kurai tādas lietas patīk un tas ir ok, viņa nav jālabo.
Es personīgi hipermaskulīnos vai hiperfeminīnās sastopu ļoti reti, katrs cilvēks ir mistrojums no visa šī un, ja arī gadās, tad atkal tas obligāti nenozīmē, ka ar to cilvēku kaut kas nav kārtībā. Cacas apraksts man šķita kā īsta karikatūra - caca kā supersievišķība, kas nestrādā, šopingo, diēto un meklē sponsoru - tātad šajā interpretācijā 'sievišķais maksimums' tiek pielīdzināts tukšgalvībai, slinkumam un alkatībai - nopietni? (Pretstatā vīrietim, kura 'vīrišķais maksimums' tiek pielīdzināts superduperstrādīgumam un rūpēm par visu)
Daudzu vīriešu daba atšķiras no sieviešu tajā ziņā, ka 'izrunāšanās' bieži nav lieta, ko viņiem obligāti vajag un kas viņiem palīdz, viņi pārstrādā emocijas citādos veidos, tāpēc viņi nav jālauž izrunāties un raudāt un tas nav jāuzskata par ideālo risinājumu. (Es tagad cenšos iztēloties kā es varētu mēģināt mīļoto piespiest gari izteikties par "viņa draugu emocionālo un garīgo pasauli" - ko tas vispār nozīmē? Viņš ļoti labi zina savu draugu raksturus un, ja vajag, var tos arī apspriest, bet viņam visbiežāk nav nekādas intereses tos ar kādu citu tirzāt [atskaitot kkādus izņēmumgadījumus] un man šķiet gluži vai komiski viņam tagad mācīt, ka viņam to VAJAG) |
|
|
| |
[2. Apr 2026|20:40] |
Pirms kādas nedēļas or so apkārt klejoja viens video edits no kāda UK realitātes šova, kurā uz divām neapdzīvotām salām atsevišķi mēģināja izdzīvot vīrieši un sievietes. Edits bija diezgan īss un tur pārsvarā bija redzams kā vīrieši nepārtraukti svin un priecājas par paveikto, bet sievietes non-stopā sūdzās līdz kāda atslēdzās un tiek saukts pēc mediķa. Mani šī lieta ieinteresēja un es nolēmu šovu noskatīties. Ja kādam kāda dīvaina iemesla pēc interesē manas domas par vairāk kā 10 gadus vecu realitātes šovu, tad tās var lasīt zemāk.
( ... ) |
|
|
| |
[2. Apr 2026|14:43] |
Spring is here. Bought some pussy.
( ... ) |
|
|
| |
[30. Mar 2026|22:20] |
|
tikko iedomājos, ka ir pagājuši vairāki gadi, kopš man pēdējo reizi bija miega paralīze. šajā dzīvesvietā nav bijusi. un iepriekšējā pārstāja kopš.. kopš ar mums sāka dzīvot kaķis. varbūt kaķim ar to nav nekāda sakara, bet fakts paliek fakts. |
|
|
| |
[30. Mar 2026|22:08] |
|
he's not a yandere, he's yamihara |
|
|
| |
[26. Mar 2026|20:21] |
Turpinot iepriekšējo tematu vēlos sacīt, ka, lai gan kritizējami, kā manosfērai, tā feminismam bija legit iemesli, lai tie rastos un abos gadījumos tiek paustas arī lietas, kas ir patiesas.
Lasot Šopenhauera eseju par sievietēm ir diezgan jūtams, manuprāt, kāpēc feminismam vajadzēja rasties, tur tas ir labi redzams. Mani personīgi neaizvaino tas kā viņš noraida visādas sieviešu spējas un kapacitātes, tostarp intelektuālās un uzskata viņas par kaut ko starp vīrieti un bērnu - tomēr tā ir laba augsne iebildumiem. Varbūt man eseju vajadzētu pārlasīt, bet patlaban negribas. Cik atceros, tā tiešām man nepatika tikai viens moments:
"The first love of a mother, as that of animals and men, is purely instinctive, and consequently ceases when the child is no longer physically helpless. After that, the first love should be reinstated by a love based on habit and reason; but this often does not appear, especially where the mother has not loved the father. The love of a father for his children is of a different nature and more sincere; it is founded on a recognition of his own inner self in the child, and is therefore metaphysical in its origin."
Sievietēm vajadzēja savu balsi just to cut this bs. |
|
|
| |
[24. Mar 2026|09:05] |
Manosfēra un feminisms (šeit nedomāju klasisko feminismu, bet tā izpausmes pēdējās desmitgadēs) ir vienas monētas divas puses. Kas abām šīm grupām ir kopīgs: pilnīgs paškritikas trūkums un vainas meklēšana ārpus sevis - pie visa vainīgs ir pretējais dzimums. Tajā ziņā viņi ir ļoti līdzīgi: manosfēras čuvaki ir vīriešu kārtas feministi un feministes ir sieviešu manosfēras čuvaki.
Tas arī ir novērojams saistībā ar aborta dekriminalizācijas likumu UK, ko sākotnēji Lordu palāta atmeta atapkaļ, bet tagad tas tomēr ir pieņemts, tas paredz, ka sieviete nedrīkst būt pakļauta kriminālajai izmeklēšanai arī tad, ja aborts ir veikts stipri vēlāk pēc atļautā termiņa. Kad runa, piemēram, ir par to, lai viendzimuma pāri varētu adoptēt bērnus un kāds ieminas, ka nav labi, ja bērnam nav māte (vai tēvs), tad progresīvais gals uzreiz nāks klajā ar argumentu, ka mātes mēdz būt visādas - reizēm mātes ir tādas, ka viņām ir jāatņem vecāku tiesības. Tomēr, kad runa ir par pilnīgu aborta dekriminalizāciju, tad kaut kā tiek pieņemts, ka neviena sieviete to nekad nedarītu, ja vien viņai nebūtu vissliktākie un dramatiskākie apstākļi, neskatoties uz risku kāds ir grūtniecības partraukšanas medikamentu pieejamībai (tie ir pasūtāmi pa pastu, tieši šāds gadījums izraisīja skandālu), tiek uzskatīts, ka 51% populācijas šajā gadījumā ir šīs idealizētās būtnes, kuras nav vienkārši spējīgas uz sliktu un amorālu vai pat brutāli ļaunu rīcību. Manas tiesības uz savu ķermeni pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem [vēlais aborts jebkāda iemesla dēļ] pāri visam gadsimtā, kad kontracepcija ir brīvi pieejama, man nešķiet kā emancipācijas uzvara, bet gan kā egocentrisma un narcisisma grāvis. |
|
|
| |
[23. Mar 2026|21:39] |
atsaucoties uz šo cibā minēto citātu "Latvija nav izpildījusi tās galveno apņemšanos, kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti - tā nav integrējusi nepilsoņus"
man kā nepilsonim pašam nav jāintegrējas, visai valstij ir jāstrādā, lai mani integrētu. man nav jāmācās vietējā valoda un nav jāinteresējas par vietējo kultūru - valstij man ir jāiemāca vietējā valoda un jārada manī interese par vietējo kultūru. man nav jāpielāgojas valstij, valstij ir jāpielāgojas man. ja viņiem nesanāk, tad tas ir viss viņu feils, ne mans. |
|
|
| |
[23. Mar 2026|19:22] |
|
Muse jaunā dziesma ❤️ |
|
|
| |
[21. Mar 2026|11:49] |
esmu skatījusies jubilee debates gan par reliģiju, feminismu, konservatīvajiem un liberāļiem, dženderiem un what not, bet šī - body positivity - ir pagaidām viskaitinošākā. zemāk ielikšu tikai vienu piemēru, bet tur visa diskusija ir tik ļoti piestūķēta ar visādiem greizajiem spoguļiem un mentālajiem backflipiem, ka nekas cits vispār nestāv līdzās. bet nu tas man tā šķiet, varbūt cits šo noskatoties uzreiz pievienotos body positivity kustībai, kurā tiek apgalvots, ka ārstam rosināt, lai viņa pacients nomet svaru in neētiski un svars tiek saprasts kā kaut kas līdzīgs garumam - tāds ir tavs ķermenis un viss. bieži tiek lietots 'living in a fat body' - it kā cilvēks būtu kāda astrālajā plānā esoša entitāte, kas tagad ir iemājojusi resnā ķermenī ar kuru tai nav pārāk tiešs sakars. jebkurš mēģinājums kaut ko darīt lietas labā tiek norakts jau saknē kā stigmatizācija un rasisms. mēģinājumi ierobežot junk food interpretēti kā mēģinājumi atņemt cilvēkiem pamatuzturu. korporācijas ir brīvas mūs indēt, ja mēs paši vēlamies indēties, tā ir mūsu 'brīvība'.
( ... ) |
|
|
| |
[19. Mar 2026|10:55] |
The New York Times publicēts raksts par masu slepkavām (tagad saukti par masu šāvējiem). Tur pārsvarā tiek runāts par online radikalizāciju un kā visādas kopienas tīmeklī var sačakarēt cilvēkam smadzenes, kas tā, protams, ir.
Kas ir interesanti - tiek minēti divi galvenie masu slepkavu piemēri un smalki aprakstītas visas detaļas par viņiem - nu, gandrīz visas. Nekur nav minēts, ka tie bija vīrieši, kas identificējās ar pretējo dzimumu, rakstā visur viņi tiek saukti par sievietēm un, ja mēs paši šo detaļu nezinātu, tad no raksta būtu iespaids, ka lielāko daļu masu slepkavību veic sievietes (es nesaku, ka sievietes to nedara vispār, bet ievērojami retāk).
Kādēļ viņi tā dara? Te iespējamas divas atbildes, imho. Viena ir, lai aizvirzītu fokusu uz sociālo mediju un atsevišķu grupu kontroli per se. Otra, lai nevienam neienāktu prātā, ka varbūt viņu identifikācijai ar pretējo dzimumu arī ir ciešs sakars ar online satura izraisītām patoloģijām. |
|
|
