|
6. Apr 2026|22:40 |
Journal with Witch man ļoti patīk vairāku iemeslu dēļ:
tiek apskatīts kā cilvēki tiek galā ar nāvi (meitenei nomirst vecāki), tiek - no, manuprāt, visai oriģināla skatpunkta - parādītas bērnu un pieaugušo attiecības: meitene, kas kļuvusi par bāreni, tagad dzīvo pie savas tantes. tantei nav bērnu un nebija tuvas attiecības ar savu māsu, viņa ir pieaugušais svešinieks un viņas attiecības ar meiteni nav kā vecāka attiecības, bet kā pieaugušā, kurš pēkšņi ir iemests vecāka lomā, bet labi apzinās, ka nekad nevarēs vecāku pa īstam aizstāt.
bildi ieliku tieši šo, jo reti ir redzams (vienalga vai tā būtu animācija vai jebkāds cits žanrs), kad sievietes kopā (vai vietantnē) nodarbojas ar rokdarbiem. i cherish those moments.
P.S. lai gan man, paldies Dievam, nav nācies ciest no tādas nelaimes kā stāsta varonei, tur ir pāris paralēles, kuras droši vien ir piedzīvojuši ļoti daudzi kādreizējie pusaudži, ieskaitot mani, konkrētāk: bastot skolu un pēc bastošanas sūtīšana pie psihologa. šeit par bastošanu uzzin jau otrajā dienā - kas ir pareizi. manā bastošanas zenītā - 90to otrajā pusē, mana mamma par to uzzināja, kad tā bija jau pilna otrā nedēļa - kas nav pareizi. tagad, kad vienu rītu man zvanīja no skolas un teica, ka mana meita nav ieradusies un lai paskaidroju, kāpēc, i almost lost my shit [visas kriminālās izmeklēšanas man izskrēja caur prātu sekundes simtdaļā] - izrādījās, ka vienk nebija piefiksējuši, jo kāda skolotāja biju viņu aizturējusi un viņa ieradās klasē dažas min vēlāk. |
|