A thin grey line between black and white

Grūti saprast, kāpēc pateicu tārpi par vārdu kāposts. Lai gan kāpostlapas ēd ne tikai kāpuri, bet arī gliemeži. Varbūt tāpēc, ka vēlāk kāpuri izaug par baltiem taureņiem.

Saistībā ar šo spēli gribēju pārlasīt Čapeka krājumu "Stāsti no abām kabatām". Diemžēl grāmatu kāds ir izmetis. Bet nekas. Pēdējā laikā es visu uztveru diezgan mierīgi.

Paskatījos pa logu un pamanīju, ka pa zaļo zāli aizlavās melns kaķis. Nez, vai kaķu spēlē man varētu ieskaitīt vienu punktu par šo?

No vienas puses, es labi saprotu tos Ņujorkas intelektuāļu gaušanos, ka Ņujorkas Modernās mākslas muzejs kļuvis par tādu kā lielveikalu, kur cilvēku pūļi nāk izklaidēties un pavadīt brīvdienas. Taču man diezgan labi patīk muzeja darbinieku rīkotie publiskie izglītības pasākumi. Un viena no piedāvātajām spēlēm muzejā šķiet līdzīga ALIAS - http://moma.org/momaorg/shared/pdfs/docs/learn/moma_everyones-a-critic.pdf

Mēģināju izgudrot spēli, kur nav jāsacenšas par uzvaru, kur nav jāzaudē, bet tajā noteikti nepieciešamas iztēles un izgudrošanas spējas.