Vakarā uznāca nesaprotamas skumjas un gribējās pazust, prom, prom, prom

« previous entry | next entry »
Aug. 9th, 2025 | 01:08 am


"Redzēt rotaļlaukumu pustumsā ir savādi. Tagad tas ir kā skatuve, kurā nodzēsta gaisma. Viss te notikušais ir beidzies. Šķiet mazliet skumīgi - tāpat kā ar daudz ko citu, kas ir pagājis un nekad neatgriezīsies. Tētis to mēdz saukt par melanholiju. Diezgan skaists vārds. Izklausās pēc tāda noskaņojuma - izturēt to, kas ir garlaicīgs."

Katarīna fon Brēdova - Viss, kas nav saskatāms

Vispār jau grāmata ir par pretīgu bullingu, bet neko no tā te necitēšu.
Tags: , ,

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {2}

Kitty McOutrage

(no subject)

from: [info]black_robin
date: Aug. 9th, 2025 - 01:45 am
Link

šodien man bija telefonsaruna, kurā man tuvs cilvēks stāstīja kā vietā, kur tiek šķūrēta miskaste, bijušas kaudzes ar kādas ģimenes bildēm - bērni, mazbērni, vecvecāki, divi saritinājušies kaķi utt. un secinājums, ka viss beidzas un nonāk miskastē, jo nevienam jau pēc tam tas vairs neinteresē un tam nav nekādas nozīmes.

bet tā jau, protams, gluži nav. tie attēli ir tikai nospiedumi, kā skrāpējumi uz sienas, tās nav pašas pieredzes, pieredzes miskastē nenonāk, viņas aiziet līdzi...kaut kur.

[iesējams, ka murgains komentārs, varbūt laiks iet pie miera :]

Reply | Thread

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Aug. 9th, 2025 - 02:07 am
Link

Kad nāk miegs, tad droši vien pašai šķiet, ka raksti pa pusei sapnī, bet komentārs murgains man nešķiet. Liek domāt par visa gaistošo dabu. Poļu rakstniekam Marčinam Viham ir grāmata Lietas, kuras es neizsviedu
(Rzeczy, których nie wyrzuciłem). Arī par lietām, kurām pēc nāves nav nrkādas nozīmes, ja vien nav kāda tuva cilvēka, kas tās atšifrē.

Reply | Parent