A thin grey line between black and white - Post a comment

šodien man bija telefonsaruna, kurā man tuvs cilvēks stāstīja kā vietā, kur tiek šķūrēta miskaste, bijušas kaudzes ar kādas ģimenes bildēm - bērni, mazbērni, vecvecāki, divi saritinājušies kaķi utt. un secinājums, ka viss beidzas un nonāk miskastē, jo nevienam jau pēc tam tas vairs neinteresē un tam nav nekādas nozīmes.

bet tā jau, protams, gluži nav. tie attēli ir tikai nospiedumi, kā skrāpējumi uz sienas, tās nav pašas pieredzes, pieredzes miskastē nenonāk, viņas aiziet līdzi...kaut kur.

[iesējams, ka murgains komentārs, varbūt laiks iet pie miera :]