A thin grey line between black and white

Suns ir izracis tik lielu bedri, kas jau sāk līdzināties alai. Tā kā cilvēki tur parasti nestaigā, neesmu to aizrakusi, pat ja varbūt vajadzētu, jo tumsā būtu bīstami tur aizķerties. Taču nedaudz žēl iznīcināt suņa milzu darbu. Kad viņa tur ielien kašāties, reizēm redzama tikai aste. Tādos brīžos viegli suni iztēloties kā grāmatas tēlu, kas pazūd neparastā pasaulē. Taču visticamāk sunim ir pavisam citi mērķi, vienkārši būt sunim un smiltīs atvēsināties. Varbūt pat īsti nenojauš, kādas asociācijas un stāstus viņai piešķīris šis grūti saprotamais divkājis.

Šovakar mazs zēns lūdza atļauju paglaudīt suni. Izskatījās, ka suņa apskaušana viņu ļoti nomierina. Kaut kas skaists šādā starpsugu draudzībā.

Aukstās ziemas vēlie vakari ir skaisti ne vien tāpēc, ka tagad tik bieži var novērot ziemeļblāzmu, bet arī var izjust suņa prieku par ziemu. Un tad brīnos, kā pēc šādām pastaigām nemaz neesmu nosalusi. Ja suns mīl ziemu, tad es arī.

Sunim jau kādu laiku ir draugi, divi suņi no kosmosa - Orions un Apollo.

Bija skaisti divas naktis gulēt teltī un vērot zvaigžņu lietu, redzēt agros rītus. Saules gaisma kļuvusi man atkal draudzīga kā bērnībā. Sajutu, ieraudzīju un sadzirdēju.

vakar nomira mans suns. dažas minūtes pirms savas nāves brašulis vēl dzina kaķi. tad pēkšņi sabruka un vairs nespēja aiziet uz mājām. nācās nest. un tad beigas koridorī. kaķis viņu ilgi ostīja līdz ieņaudējās vēl nedzirdēti šausmīgā balsī.