A thin grey line between black and white

Šķiet augusta vidū pamanīju, cik no rītiem ir brīnišķīga zeltaina gaisma. Šovasar mazāk atpūtos nekā citkārt, jo pat atvaļinājuma laikā nedaudz strādāju un mācījos. Iedvesmojoši, bet ir neliels nogurums. Sanāca arī peldēties jūrā, redzēt skaistas debesis, bieži salīt, ēst brīvā dabā, noķert vēju matos, stāvot pie atvērta vilciena loga, pasēdēt kafejnīcu terasēs, satikt jaunus, interesantus cilvēkus, pat ja tas viss nedaudz nogurdināja. Taču daudzu jauno cilvēku idejas, vīzijas un aizrautība iedvesmoja, tikai žēl, ka lielākā daļa no viņiem neplāno palikt Latvijā. Bet tā jau parasti notiek ar tiem, kas mācās un zina daudzas valodas, jo gribas redzēt un iepazīt jaunas zemes. Varbūt tāpēc kādu vakaru interneta algoritmi man piedāvāja harizmātiskus līderu tipus ar ko varētu it kā identificēties: ENTJ un ENFJ. Sākumā pasmējos, ka internets galīgi mani nepazīst, lai gan iepriekšējie arī nebija labāki, bet vismaz introverti. Tātad mašīnas cilvēkus tik viegli nevar atšifrēt. Bet tad izdomāju, ka varbūt tas ir tāpēc, ka tajā laikā bieži meklēju info par līderību un komunikāciju ar sarežģītiem cilvēkiem (it kā es pati nebūtu tāda). Bet ir labi apzināties realitāti, ka cilvēki ir dažādi un nevajag tiekties pēc neiespējamā, pat ja tādas īpašības, kādas ir tiem tipiem, darbā biež vien ir vajadzīgas. Var darīt savam temperamentam atbilstošākas lietas un nevajag pārdzīvot, ja nesanāk viss, kā iecerēts. Vēl nedaudz žēl, ka šovasar sanāca lasīt retāk nekā gribētos.

Pat dators rāda uzrakstu - sunset is coming. Tātad jābeidz strādāt un jāiet pretī saulrietam.

Tikai vakar redzēju pirmo varavīksni šogad.

Sunim jau kādu laiku ir draugi, divi suņi no kosmosa - Orions un Apollo.

Bija skaisti divas naktis gulēt teltī un vērot zvaigžņu lietu, redzēt agros rītus. Saules gaisma kļuvusi man atkal draudzīga kā bērnībā. Sajutu, ieraudzīju un sadzirdēju.

Biju jau piemirsusi, cik krāšņas debesis ir jūlija vakaros. Īpaši skaistas tās ir nedaudz pirms pusnakts. Laikam pirms gada ārā gāju reti vai vnk nejutos labi, lai pamanītu tādus sīkumus. Un drīz jau būs augusts ar zvaigžņotajām naktīm. Bet vislabākais ir tas, ka ir atsākuši rādīties spilgti, krāsaini un vizuāli interesanti sapņi. Varētu pat atsākt tos pierakstīt savā sapņu kladē. Jā, ņemu atpakaļ visus sliktos vārdus par jūliju.

Pa ceļam uz mājām paspēju izlasīt iepriekšējā nedēļā gandrīz visu neizlasīto grāmatu lappuses. Neredzētās pieturvietas un aicināja ārā uzkavēties ilgāk un iepazīties ar ieliņām, ēkām, cilvēkiem. Varbūt iztēlē tā notika. Domu kartē jau atzīmēju vietas, uz kurām gribētu šovasar aizbraukt. Laikam braucieni vilcienos man nekad neapniks. Rīgā šovakar gaiss smaržo pēc vasaras un klusuma. Viena no pastāvīgajām ainām kopš pavasara - naudas kaķis guļ uz palodzes.

Šovakar gribēju nofotografēt ēnas veidotu zīmējumu, bet, kamēr meklēju pareizo kadrējumu, sauli aizsedza mākonis un fotoobjekts izgaisa. Varbūt tas līdzinās mazā puisēna centieniem noķert mammas pūstos ziepjuburbuļus? (vakara aina parkā)

Reizēm arī man patīk cilvēkus salīdzināt ar grāmatām. Vasara ir ceļojumu laiks gan cilvēkiem, gan grāmatām. Šķiet, ka bibliotēkas grāmatas vasarā ir vislielākās ceļotājas pie bērniem uz viņu iztēles zemēm (vasaras lasīšana). Kad no rīta gāju uz darbu cauri parkam, redzēju kādu tēti lasām kopā ar dēlu.

Kopš visu uztveru mierīgāk un neko vairs papildus nedaru, elpas trūkums un smakšanas sajūta pazuduši.

Šovakar ārā ir kaut kas no mana mīļākā gadalaika. Nav ne pārāk auksts, ne karsts, gaisma vairs nav tik spilgta, kā vasaras sākumā, atceros miglas rītus, visas vēlos kinovakarus Pārdaugavā, savu smieklīgo lietussargu ar notīm, pēc kurām muzikālas meitenes var nodungot tur pierakstīto melodiju,  velkot līdzi ar pirkstiem pa notīm.  Septembris vispār ir no tiem mēnešiem, kad man vakaros patīk daudz staigāties un vēlu pārrasties mājās.

Vēl domāju par to, kas noticis šajā vasarā. Gan jau nekādu baigo atskaiti nerakstīšu, jo tas šķiet smieklīgi. Istabā joprojām ir haoss, jau kādu laiku tā ir pamesta novārtā un slīkst putekļos. Pat kāda ciemiņa ierašanās to nemotivē sakārtot, tāpēc arī tāds ironisks un uzjautrinošs komentārs - tu te taisi kaut kādu performanci vai instalāciju? Savas sliktās redzesdēļ pat nebiju iedomājusies, ka to var interpretēt arī šādi.

Laikam viens no šīs vasaras gaišākajiem notikumiem bija festviāls ( Komēta Daugavgrīvas cietoksnī.  )

Četri agri rīti. Pirmajā man garām pabrauca vilciens ar bruņtehniku, otrajā - netālu no mājas, kur mitinos, zālītē gulēja divi jaunieši ar ceļasomām, trešajā - gāju pāri tiltam un pilnā skaļumā no kaut kāda trešīga bāra skanēja Ozola Rajons, ceturtajā - netālu no ēkas ar uzrakstu Epikūra dārzs, uz soliņa snauda kāds dzīves baudītājs, lai gan tas droši vien ierasts skats.

Vasaras lietus ir visforšākais. Silts, atvēsinošs un īss, nav nemaz vajadzīgs stulbais lietussargs. Var nostāties zem koka un vērot lietus dušu. Un pēc tam saules gaisma ir tik skaista. Un vēl atspulgi peļķēs.

http://www.somuchviral.com/32-backyard-summer-ideas/

Un tikai pēc divām glāzēm vīna, es pamanīju, ka man krekls visu dienu ir bijis uzvilkts otrādi, hehe.

Visneciešamākās un garlaicīgākās ir tās automašīnas, kurās ieslēgts kondicionieris un nevar vērt vaļā logu. Līdz ar to nav iespējams izbāzt galvu pa logu, ķert vēju un ieelpot silto gaisu un gružus. Pavisam citādi ir braukt ar auto, kuram vaļā lūka un visi logi. Tāda sajūta, ka brauktu mašīnā ar nolaižamo jumtu un tad dzīve šķiet kā filma pierot le fou.
Pat ja braukšana man ir asinīs, vienalga par mašīnītēm vairs nav tādas sajūsmas kā bērnībā. Un mana autožurnālu kolekcija ir sen nodota makulatūrā, tikpat sen, cik vairs neskatos f1. Un vismaz mamma var atviegloti nopūsties, ka esmu izaugusi par muķīgu un jokainu sievieti nevis nevaldāmu hojdoku. Kaut gan vienā ziņā lielas atšķirības jau nav.

Karstās dienās vislabākais ir tas, ka var braukt uz ezeriem un peldēties. Vispār esmu kļuvusi tik normāla, visur iederos, mazliet skumji pat. Viss pieņemams, saprotams. Izaugusi no tīņa vecuma, kad pasauli tvēru daudz jūtīgāk. Lai gan joprojām daudziem gribas teikt - ko tu tur muldi. Attīstība vai lejupslīde?

Kopš mums mājās atslēdza internetu, ķeru kaut kādu haļavas tīklu. Sāku no jauna iepazīt jūliju. Svelme. Mazas meitenes pastaigājas peldkostīmos pa betona māju pagalmiem. Jo zem betona ir pludmale.