![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šovasar pabiju divās tukšās Latvijas nomales skolās, kuras no 1. septembra slēgs. Un tās jau nav vienīgās. Atkal domas par mazo vietu iznīcību un izmiršanu. Vai visi cilvēki, kas strādāja tajās skolās, atradīs sev jaunu darbu?
Kaut arī daudz kas no skolas izvākts, mūzikas kabinetā palikušas klavieres. Tā nu kāds no jauniešiem , kamēr tīrījām telpas, uz atvadām nospēlēja Bohemian Rhapsody. Smeldzīgi un skaisti. Tikai ceru, ka nedziedāju līdzi skaļi savā suņa (ne)balsī. Tad atcerējos Katarīnas Kucbelovas grāmatu "Aube", ko lasīju pirms vairākiem mēnešiem. Arī tur ir mēģinājums iemūžināt marginālo, aizmirsto, izzūdošo.
Kaut arī daudz kas no skolas izvākts, mūzikas kabinetā palikušas klavieres. Tā nu kāds no jauniešiem , kamēr tīrījām telpas, uz atvadām nospēlēja Bohemian Rhapsody. Smeldzīgi un skaisti. Tikai ceru, ka nedziedāju līdzi skaļi savā suņa (ne)balsī. Tad atcerējos Katarīnas Kucbelovas grāmatu "Aube", ko lasīju pirms vairākiem mēnešiem. Arī tur ir mēģinājums iemūžināt marginālo, aizmirsto, izzūdošo.