A thin grey line between black and white

Pēdējā laikā redzu sapņus par vecām un nolaistām koka ēkām, kurās jūtos nestabili, bet tai pašā laikā nav nepatīkami tur atrasties. Tā nu ir radusies vēlme iemācīties atjaunot senas lietas, piemēram, skapjus. Lai gan slavenu mākslinieku darbus es nepārgleznošu.

Šovakar ārā ir kaut kas no mana mīļākā gadalaika. Nav ne pārāk auksts, ne karsts, gaisma vairs nav tik spilgta, kā vasaras sākumā, atceros miglas rītus, visas vēlos kinovakarus Pārdaugavā, savu smieklīgo lietussargu ar notīm, pēc kurām muzikālas meitenes var nodungot tur pierakstīto melodiju,  velkot līdzi ar pirkstiem pa notīm.  Septembris vispār ir no tiem mēnešiem, kad man vakaros patīk daudz staigāties un vēlu pārrasties mājās.

Vēl domāju par to, kas noticis šajā vasarā. Gan jau nekādu baigo atskaiti nerakstīšu, jo tas šķiet smieklīgi. Istabā joprojām ir haoss, jau kādu laiku tā ir pamesta novārtā un slīkst putekļos. Pat kāda ciemiņa ierašanās to nemotivē sakārtot, tāpēc arī tāds ironisks un uzjautrinošs komentārs - tu te taisi kaut kādu performanci vai instalāciju? Savas sliktās redzesdēļ pat nebiju iedomājusies, ka to var interpretēt arī šādi.

Laikam viens no šīs vasaras gaišākajiem notikumiem bija festviāls ( Komēta Daugavgrīvas cietoksnī.  )

Labi uzrakstīts http://www.satori.lv/raksts/11441/Santa_Remere/Kalpot_lietam

Ja man naktīs nenāk miegs, es iedomājos dažādus cilvēkus, kas iet gulēt. Sākumā savā mājā, pēc tam savā ielā, tad nākamajā sānieliņā un tā pamazām es jau no sava rajončika esmu ieklīdusi vēl tālāku cilvēku guļamistabās.

Bet tad jau arī Ķērpjbārdis realitātē drīz būs sastopams.

http://www.mymodernmet.com/profiles/blogs/flower-beard-compilation

Šodien es atkal izjutu dažādus laika kontrastus - paātrināto karuseļa efektu un tad atkal lēnīgumu. Es gribētu būt aristokrāte, kas nevergo naudai, katrā ziņā negribu, ka par manas dzīves galveno uzdevumu kļūst dzīšanās pakaļ naudai. Tā kā man mantojumā neviens nav atstājis zilās asinis, apsveru citus eskeipisma veidus. Viens no tiem varētu būt psihene.

Un tad, un tad... es atcerējos  ( septembri )

Es esmu niecība,

Fotogrāfija jaunās pases bildē sanākusi tik asimetriska, ka šķiet to varētu pielīdzināt Pikaso gleznai.