A thin grey line between black and white

Tā kā atmiņa ir nedaudz pasliktinājusies, mēģināšu šeit sev piefiksēt, kā izvērtās projekts wannabe lasīšanas vēstnese (tāda loma man iedalīta, jo ik pa laikam lasu bērnu grāmatas). Nebiju sajūsmā, bet nu saņēmos un darīju to mazumiņu, kas manos spēkos, jo mīlu grāmatas. Kā cerībai ceļavārdi tika iedota frāze, ka pat no cirvja kārta varot izvārīt zupu. Nujā, protams. No uztraukuma aizmirsu ne tikai visu izdomāto scenāriju un sakāmo, bet arī stādīties priekšā, taču ar brīvu improvizāciju tiku kaut kā cauri. Novērtēju to kā izgāšanos, lai gan vienmēr prieks, ka tajā vecumā bērniem ir dabiska interese par grāmatām, līdz ar to nav nemaz tik daudz jārunā.   Nospriedu, ka vairāk jārunā ar vecākiem, jo galu galā viņi ir tie, kas bērnus te vedīs.  Tā kā biju diezgan skarbi novērtējusi savu sniegumu, nodomāju, ka pēc šāda neprofesionāla haosa otra grupiņa nākamajā dienā visticamāk nenāks, jo audzinātājām esmu radījusi drausmīgu priekšstatu. Tomēr, man par pārsteigumu,  atnāca (droši vien no malas neviens neredz, cik ideāli viss ir izdomāts, bet kāds ramtairīdi beigās sanāk). Tā nu nepaspēju nobīties. Vismaz bija kaut kāda struktūra un vēstījums, taču varbūt bērniem bija daudz garlaicīgāk. Savā pesimismā pat nebiju sagatavojusi sīkas dāvaniņas, kā iepriekšējai grupiņai. Vēl pabiju lasīšanas pasākumā, kur uzzināju, ka jauniešiem un bērniem ļoti patīk Luīzes Pastores grāmatas. Pēc tam izskraidījos gandrīz pa visiem Rīgas Narveseniem līdz atradu bērnu lasītveicināšanas žurnālu "Lasis". Bērnībā man noteikti tāds patiktu. Tur  ir jauks Luīzes Pastores stāsts par kādu klasi. Pēc tā izlasīšanas guvu apstiprinājumu savām šaubām: vai tiešām kalpoju bezjēdzīgām lietām? Un cilvēki parasti izkāpj uzreiz nākamajā pieturā, līdz ko sapratuši, ka ir iekāpuši nepareizā vilcienā, nevis vāc tam pierādījumus.

Beidzot izgulējos. Nogulēju desmit stundas! Ļoti savāda nedēļa, kuru pavadīju četrās sienās,  ( mazliet dīvainā apziņas stāvoklī )

Feisbukā pievienojos domubiedru grupai kapi.

Varētu sākt izvērtēt katru savu nodzīvoto dienu. Varbūt ar laiku ieviesīšu savu sistēmu.

Es aizvadīju lielisku dienu, taču tā nebija šī.

Varbūt viena no pieauguša cilvēka priekšrocībām ir tā, ka neviens vairs tev nepiedāvā apmeklēt psihologu, ja ir kaut kādas problēmas. Bet varbūt esmu iemanījusies atstāt tāda cilvēka iespaidu, kam nav nekādu problēmu?

Pieaugšana laikam sākas tad, kad tu algas dienā nopērc nevis galda spēli, bet garšvielas, eļļu un kļavu sīrupu, kā arī, skatoties pa logu uz daudzstāvenēm, vairs īsti nedomā par revolūciju, kā sadragāsi sistēmu, bet gan par to, cik cilvēku šajā brīdī izdara pašnāvības vai duras.

Kad skumju dienas pienāca, es smiekliem ļāvos
un, smiekliem ļāvies, biju grūtsirdīgs.
Viktors Diks

Šodien aizbraucu pie vecāsmammas un palikšu pa nakti. Te noteikti nebūs iespējams mosties astoņos vakarā ar vēlmi izkrist pa logu. Jūtos drošībā. Jāsaved kārtībā galva un jāizgudro nākotne.

Melnā kladītē rakstu melnas domas, lai nav jāpiesārņo ciba.