Hypocritic critic

hm, jā. kaut kādi umpapā jāņi. Bet tas todien bja lielākais varoņdarbs - iestiept laivu trakojošajā jūrā. Otrs - saglābt brūkošo telti un cīnīties ar vēju (salīdzinājumā ar to pūķa laišana ir nieks). un tad bļaustīties vienam uz otru, kas kuram ir ko uzlējis uz galvas, lai gan visas krūzītes sagāza tieši vējš. Nujā, lēkšana pāri ugunskuram tagad vispār liekas tīrā bērnu spēle. Vakardien tētim bija vārda diena. garšiga kūka. tukšā pilsēta idille. Tētis mani vizināja ar savu mašīnu un mēs stulbi ākstījāmies. Uzlikām skaļi europen hit radio un tēlojām kaut kādus trulos idiotus.

rūgtā jasmīnu tēja. uz galda saldie ziedi. izlasīta ļoti mīļa grāmata. no otras puses burtot nemaz neuzdrošinos, lai gan smieklīgi tas būtu. kā izklausās.

šodien labāk jūtos vertikālā stāvoklī nekā horizontālā. Tāpēc peldēties šodien nebraukšu.
(  vidzemes pludmale )

izklaidība ir slikta. ēdot saldējumu kaut kas sāpīgi iedūra mēlē. izspļāvu lapseni. uzliku uz mēles tādu šķidrumu no zaļas pudelītes, uz kuras uzzīmēts kamielis. tagad nevar saprast, kas man mutē mēle vai zemestrīce.
brālis teica - sīkums.
ho!

p.s.
andrejsalā gan vakar bij labi:)

tāpēc šodien manā ēdienkartē ir tikai mellenes, cepumi un smaržīga zaļā tēja. atgādina mežu. bet saldējums ir izkusis saulē.

jau divas dienas mana pasaule ir tikai mana istaba. neesmu bijusi ārā. jaukāk ir sēdēt ēnā uz palodzes, kūļāt kājas, dzert aukstu ūdeni, apliet sevi ar aukstu ūdeni.

vēl mājās nav karstā ūdens.
visi ūdeņi ir pārāk tālu. pat peļķu nav, pa kurām varētu paskraidīt.
vispār šodien ir dienvidu noskaņa. čau, argentīna.

neviens nekur mani nav aizvedis. ne uz jūru, ne uz citu pilsētu. tāpēc pludmale un astronomijas kabinets ir manās mājās.
( zvaigznes )

Pēc ciemošanās uzskrēju Dzegužkalnā, saliku pirkstus tā, lai īkšķis un rādītājpirksts veidotu caurumu. Caur to tad skaties. Sākumā redzi vakara siltās debesis līdz aizkļūsti aizvien tālāk un tālāk. Un pavisam drīz jau sajūta tāda, ka pārvietojies pa māju jumtiem. viens, divi, trīs un tu jau esi savās mājās.

reāla epizode. Gāju mājās un divas mazas melnas gotu meitenes (nu labi, emo) lūdza mani viņas nofotografēt. Laikam jau progress.



Šodien visas pogas ir plates un cd. Īstais mūzikas veikals ir manā ielā, hei.