Otrdiena, 11. Mar 2014, 10:28
tā tumsa tā ļaužu daļa, kuriem vajag kara

***
kaut kāda žēlastība ļauj man elpot
no zāles stiebriem zaļa sula pil
ir tātad dzīvi tie un naktī
man sirdī ieslēgts debess gabals zils
tad beigsies. ausi plēsīs skaļums

un gribēsies to ļoti nepieņemt
vien kliegt uz augšu: kādēļ galu galā
tu tādai tumsai mani lem?

švīkst riepas. tālā ielas malā
zied spuldzei aplis iedzeltens.

/Māris Salējs. Nedaudz vairāk/ 

Piektdiena, 17. Jan 2014, 10:20
kāds skaists rīts

Ugunsputns

Katru nakti garām manam logam laižas
ugunsputns, un katru nakti manā dārzā
pazūd viens zelta ābols.
Vakarā, iedams gulēt, es saskaitu savus zelta
ābolus, bet rītā pamostoties vienmēr ir par
vienu mazāk.
Kādu vakaru manas ābeles zaros vairs palicis
pēdējais ābols. Es ilgi nespēju aizmigts, grozos
no vieniem sāniem uz otriem, skaļi saucu
pats sevi vārdā, un otrā rītā mana ābele
ir tukša.
Visu dienu nostāvu zem tās kailajiem zariem,
pienāk vakars, es liekos gulēt un aizmiegu
dziļā un ciešā miegā.
Nākošajā rītā manā ābelē nolaidies ugunsputns…

/Leons Briedis. Liepas koks, zalkša asinis/

Trešdiena, 8. Jan 2014, 16:18
uz ko tiekties

***
skaties, mīļais zēn, pār Daugavu atkal samierinājušies tilti,
un putni met līksmus lokus, skaties, tagad viņa viena apsēžas
uz soliņa, no kura viļņu kustības precīzi piekļaujas skatam,
kur atmiņas vairs neverd, bet mierpilni kūp, kur viņa pati
iemācījusies sasildīt savas rokas. skaties, mīļais zēn, viņa tagad
iemācījusies, kā skatīties uz putniem, kuri, metot arvien tuvākus lokus,
nekad nav satikušies. skaties, mīļais zēn, tā meitene taču ir laimīga

/Anna Foma. Jaunā Vāgnera klusēšana/

Piektdiena, 6. Dec 2013, 09:38
tāds tas baltais

ES UN MELNAIS PUTNS

Nezinu,
kādēļ tieši man
iedeva ieroci un teica:
- Ej nošauj Melno putnu! -

Es mazliet apmulsu, bet
tomēr gāju meklēt viņa ligzdu.

Bija vēss pavasaris.
Melnais putns savā perēklī
sildīja olas.

Es atkal apmulsu.

/Jānis Baltvilks. 1973. gada Acis/

Otrdiena, 12. Nov 2013, 14:12
tāda romantiska tagad diena

DZIĻUMOS

Kā dziļa dzīle
Ar spīgacu zivīm
Dziļa te iela
Starp simtacu namiem,
Paņemu mēnesi zaļu
Par ceļa rādītāju
Un ienirstu
Tumsā. >>> )

Piektdiena, 18. Okt 2013, 14:49
kam to vajag nedēļas nogalei

ULTIMĀTI - DOGMAS - AKSIŌMAS

1) ja līst jums visiem jāaug
2) ja snieg jums visiem jāapsnieg
3) ja kāds plīst tad tikai pa vienam un klusi
4) jums regulāri jāraud
5) taureņi ir zaļi
6) taureņi ir zaļi
7) jums obligāti jāpriecājas
8) jums jādzied vismaz 2 koros
9) protams jums jāprot lasīt
10) visiem pēc pasaules gala atkal jādzīvo alās
11) jums jāprot kārt
12) ja bezdelīgas lido augstu būs mierīga ziema
13) bezdelīgas lido augstu

/Marts Pujāts. Tuk tuk par sevi/

Otrdiena, 3. Sep 2013, 11:35
par fantastu būt

***
„Ticiet,” es klusi saku, nemaz negaidot atbalsi.
Kamēr es atbildi gaidīšu, es varu nebūt rīt.
„Ticiet,” es klusi saku, „tam magoņvalsim,
Ticiet kristāla kurpēm un orķestrim.”
Salauztie žēli raudāja uz šī fona,
Tik žēli, ka likās, salauzta esmu es,
Un es arī pāris asaru noviltoju,
Vienīgi laimes asarām ticot uz pasaules.
Es aiz laimes.
Sikspārņi, tumšegles, plīvurs,
Ko tava roka, ko tava roka plēš,
Ko tava roka, tava roka, kamēr es dzīvoju
Visu kā pirmoreiz piekrāptā pasaulē,
Nelasi priekšā man tajā avīzē karus,
Nelasi priekšā, kā baltas pilsētas grūst,
Nelasi priekšā, bet kaut ko citādi dari,
Jo citādi liekas, ka tu lasi priekšā mūs.
„Ticiet,” es klusi saku, „tam magoņvalsim,
Ticiet kristāla kurpēm un orķestrim.”
Piekrāptās pasaules vidū sēžu es, fantasts,
Gluži kā čūsku dīdītājs pūšot stabuli.

/Velga Krile. Kā mirdzošas būtnes/

Piektdiena, 23. Aug 2013, 12:54
pēcpusdienas mācībstunda [bet tomēr, tomēr...]

***

Vecenīte sapnī redzēja zivi.
Tā ir laba zīme, būs nauda.
Dievs vien to zina, no kurienes.
Varbūt atradīšu, ejot pa dzīvi.

Pret vakaru naudas vēl nebija.
Izaugusi kokā,
ielikta rokā,
nokritusi no gaisa.

Jūras krastā viņa atrada mirušu zivi.
Ak, mīļā, piedod, es nokavēju,
vecenīte teica.
Ja es nebūtu visu dienu naudu meklējusi,
Pēc pasaules niecības skrējusi,
būtu tev dzīvību izglābusi,
būtu tevi jūrā atpakaļ iemetusi.

Jūra pret krastu skalojās klusi.
Ūdens zivīm.
Krasts vecenītēm.
Pa vidu dzīvības līnija,
Uz Mūžību ieslēgta darbībā.

/Aina Pāvulīte. Kultūras Forums/

Piektdiena, 26. Jul 2013, 09:13
vasariņa

*** 
Vai tur nāve jūras malā
nedejo pa akmeņiem?
Kas tik savāds galu galā
spīguļo uz akmeņiem?

Kas tik savāds, bailes sacīt,
cilvēku nav tuvumā,
jāvelk elpa, jāslēpj galva, jāmūk
tavā tuvumā.

Siltums kluss no tava klēpja,
vēji pūš un priedes šalc,
nebaidos, bet tikai slēpjos.
Kas tur mirgo? Priedes šalc.>> )

Trešdiena, 3. Jul 2013, 11:47
dodododos

***
Kad man nolemts ceļš -
pie kāda,
kaut kur
vai vienkārši no sevis ārā,
man vienmēr liekas -
pie loga kāds klauvē.

Un tur
nekad nav
ne zirga ar ratiem,
ne mašīnas,
ne ceļabiedra
ar spieķi un somu,
ne vadātāja,
ne spoka
visparastākā.>> )

Piektdiena, 14. Jun 2013, 12:42
tūlīt himna. [jāmācās]

Liepa

Tu atkal uzvarēji, liepa.
Tu atkal visa ziedos.
Un tevī bites spietos.
Nav tavai smaržu atdevībai pieturu.
Kaut tevi zāģēja un dedzināja,
un pēcāk kailu vējos dzīvot radināja,
tu atkal sevi neprātīgi pieteikusi, liepa.
Tu atkal saplaukusi ziedos.
Tas zvirbulis, kas tavā zarā dzied,
ir aplaimots un bagāts.
Balts nāk mākonītis Dieva dots...
Tu pārāka par mani, liepa.
Tu ziedi.

/Aina Pāvulīte. Kultūras Forums. Kaut kad./

Otrdiena, 11. Jun 2013, 18:45
iekšējais nemitīgais

mācu sev dažādas lietas pedagoģiski lai pievērstu sev
uzmanību: izgulies ēd kārtīgas brokastis staigā nekrīti
izmisumā nebrien jūrā paļaujies uz savu iekšējo balsi
nerunā niekus ne sev ne citiem neizliecies ka nekā
nezini vai ka zini visu izliecies ka viss būs labi
kad esmu sevi kādu laiku tā pamatīgi pamācījis sev
saku ko tu muldi un atbildu pats ko muldi

/Juris Kronbergs. Ik diena. 2011./

Piektdiena, 31. Maijs 2013, 03:50
***

Soļojot

Es soļoju. Kur ir mans nams?
Viens eju es pa nakti zilu.
Es eju, skaņi svilpodams,
Pa savu izdegušo silu.

Vēl mana sapņu pūce brēc.
Būs rīts - tā kokā meklēs dusu.
Es iešu, dienas uzvarēts,
Pa zaļu zāli klusu, klusu.

/Egīls Plaudis. Zaļā krēsla. 1970./

Piektdiena, 10. Maijs 2013, 09:49
kāpēc mēs tik neiecietīgi

barbari

visi cilvēki šajā pasaulē ir brāļi
vienīgi barbari tajā ir svešinieki

viņi izposta mūsu romas viņi nokauj mūsu domas
viņi izvaro mūsu jūtas

viņi ēd mūsu maizi
viņi dzer mūsu vīnu
un piesavinās sev mūsu dzīves sāli

un viņu
nemanot kļūst tik nesaskaitāmi daudz
ka tieši viņi jau ir brāļi šajā pasaulē
kurā mēs,
cilvēki,
nespēdami ēst viņu maizi
dzert viņu vīnu
un piesavināties sev viņu dzīves sāli
esam svešinieki

tieši tāpēc mēs tik neiecietīgi
pašlaik postām viņu romas nokaujam viņu domas
un izvarojam viņu jūtas

/Leons Briedis. Mijkrēšļa rokraksts. 2009./

Pirmdiena, 15. Apr 2013, 13:15
aprīļa prieki

Bedre

no šīs bedres man vairs neizrāpties
jo es pats
nebūdams Jāzeps
esmu iemests Šai Bedrē

un arī pats esmu tapis Šī Bedre

dzedra
pastardienīgas nakts vēsma:
mana vienīgā valstība

tad lai notiek Tavs prāts,
Bedre,
ja reiz liktenis Tevi man devis

no kuras visu mūžu man lemts
ārā rāpties
pakāpjoties
pašam uz sevis

/Leons Briedis. Viļņi tuksnesī. 2009./

Piektdiena, 5. Apr 2013, 14:21
ikdienas uzbrukumi

+

pie mājas sienas
piestiprināta laterna
izgaismo laukumu
kurā pa ārējo malu
ripo veca autoriepa
tev ir jāpaiet garām tā
lai viņa nepagūtu uzdot
nevienu jautājumu

/Žebers. Blaknes. 2007./

Pirmdiena, 25. Mar 2013, 11:06
tā gadījās, tā gadīsies vienmēr..

***

Manā pilsētā daudz koku,
krūmu, apstādījumu,
tāpēc ļaudis tik pa krūmiem
brien, viens otru nemanot.
Bet, ja kādreiz diviem gadās
kailā pļavā sastapties,
satrūkstas tie,
nodur acis, pagriežas
un tālāk iet.

/Kārlis Vērdiņš. Ledlauži. 2001./

Otrdiena, 19. Mar 2013, 09:49
atcerēties, modram būt!

3. autobusā

Tā arī dzīvojam,
ierakušies savās šallēs un paģirās,
aizsargā mūs
no visa ļauna,
uzceļu ap sevi sētu no zelta, no bailēm,
no maizes ar desu, no kauna.
Tā arī dzīvojam –
nenāc klāt
un neprasi.
Tā arī dzīvojam,
sēžam ar saviem skaistajiem dibeniem –
lai palaiž tas vīrietis, tas taču viņa darbs.
Nelaidīšu, es esmu noguris, vai šitā kuce zina,
kā ir strādāt visu nakti un pēc tam vēl
nedabūt, nedabūt, nospļauties,
nevajadzēja taisīt, ja nevar mašīnu nopirkt,
ja vajag spaidīties šajā smirdošā laivelē,
kas peld uz aklo
pa tumsu. >>> )

Ceturtdiena, 7. Mar 2013, 13:47
ideāls

***
viņas augums ir domas svētbilde –
dejotājai pa stikla lauskām

vai jūs esat no cirka? viņai jautā

nē – viņa saka – man bailes no augstuma

viņa dejo pa oglēm
pa stikla lauskām
viņa dejo pa čata vēmekļu lāmām
viņa dejo pa elektrības vadiem

viņas augums ir bēgošo formu saistviela
kādas dievības puskrēslas
pusmiega sapņi

nē – viņa saka – es dejoju projām
no visiem es un jūs un pasaulēm
dejoju projām

turpiniet pusdienot
turpiniet domāt
ka valdāt pār esošo

/Andris Zeibots. Kultūras Forums, 27.8.–3.9.2010./

Piektdiena, 1. Mar 2013, 08:43
rītu rituāls. dziesma.

***
Lēni šķirot miglu,
bāla un izmirkusi,
Saule beidzot brien šurp.

Lieku ugunskurā
vēl dažus sausākus zarus.

/Jānis Baltvilks. Karogs, 2001.-6./

20 most recent