Ceturtdiena, 13. Nov 2014, 14:34
vācu ekspresionisms novembra lietošanā [brīdinu: 2. baiss kādam]

Pasaules gals

No smailās galvas hūte lido pilsonim,
Skan visos vējos klaigu atbalsis,
No jumtiem dakstiņi kā lietus līst,
Plūst upes pāri, krasti iesākt grimt.

Klāt vētra, jūras trako, zemi graužot,
Un aizsprostus grib saberzt miltos.
Ar iesnām mokās liela daļa ļaužu,
Un gāžas vilcieni no tiltiem.

/Jakobs fon Hodiss/


Sakaistā jaunība

Ilgi niedrājā nogulējušas meitenes mute
izskatījās tik apgraužļāta.
Kad atvēra krūšu kurvi, parādījās barības vads vienos caurumos.

Beidzot pavēnī zem diafragmas
uzgāja jaunu žurku midzeni.
Viena no mazajām māsiņām gulēja beigta.

Pārējās pārtika un aknām un nierēm,
dzēra aukstas asinis un skaisti
bija pavadījušas savu jaunību.
Un arī nāve tām pienāca ātri un skaisti:
visas kopā tās iemeta ūdenī.
Ak vai, kā mazie purniņi spiedza!

/Gotfrīds Benns/

[kaut kāds K. Altmaijera rakstiņš; tulkojums: A. Aizpuriete]

Trešdiena, 15. Okt 2014, 13:38
tik daudz un mazi un skaisti [Shirin Sahba]




visu saskaitīt! )

Ceturtdiena, 9. Okt 2014, 10:37
cita apziņa




Dance of Shiva and Kali
zvēri, putni, viļņi -  )

Piektdiena, 19. Sep 2014, 15:30
miera sargi [Bruno Walpoth]

 

Trešdiena, 17. Sep 2014, 12:38
sapņiem

Sieva

Tas, ka gaisma
vēl iekrīt
dārzā, ir mulsinoši,
jo debesis jau bija vērtušās
tumsā, sveša
resna dāma tuvojās
tev sapnī,
izpleta rokas
un apņēma tevi,
gandrīz saskrāpēja tavu ādu
ar saviem nagiem,
bet es jūs nepazīstu,
tu teici, raujoties
prom no viņas, ak,
pazīsti gan, viņa atbildēja,
es esmu tava sieva,
tad tu meklēji
pēdējos saulesgaismas
plankumus un steidzīgi
izkāri asiņainos
vakardienas palagus.

 ..un..

 Meža josla

Man ir krātiņš dārza galā,
bet suņa tur man nav,
mazliet tālāk ir meža josla,
naktī, kad pūš vējš,
ir dzirdams pat no šejienes – zaros
iestrēgušie atkritumi čukst.

..un.. punctummagazine.lv


/Dēnešs Krusovskis. Punctum/

Ceturtdiena, 11. Sep 2014, 13:49
burvīgas kustīgās bildītes [Kevin Weir]



un kevinjweir.com

Ceturtdiena, 11. Sep 2014, 10:39
smalki un trausli

Ātrs ir gadsimts

Ātrs ir gadsimts. Ja es būtu vētra,
es norautu mizu no kokiem
un fasādes no priekšpilsētu namiem.

Ja es būtu zelts, mani slēptu pagrabos,
drupenā zemē un starp salauztām rotaļlietām,
tēvi mani aizmirstu, bet viņu dēli
mani atcerētos mūžam.

Ja es būtu suns, es nebaidītos
no bēgļiem, ja būtu mēness, es
nebītos no nāvessoda.

Ja es būtu sienas pulkstenis,
es aizsegtu plaisas sienā.

Ātrs ir gadsimts. Mēs pārciešam vieglas zemestrīces,
skatīdamies debesīs, nevis zemē.
Mēs atveram logus, lai iekšā ieplūstu gaiss
no vietām, kurās neesam bijuši.
Karu nav, jo ik dienas kāds
ievaino mūsu sirdis. Ātrs ir gadsimts.
Ātrāks par vārdu.
Ja es būtu miris, visi man ticētu,
arī tad, kad es klusētu.

/Nikola Madžirovs. Satori/

vēl un vēl: satori.lv

Otrdiena, 9. Sep 2014, 10:17
mazie lielie [sk. radiolarians; Ernst Haeckel]


 

Pirmdiena, 8. Sep 2014, 10:35
nedēļas nogale

Kopa a mež

Rok i atmirs, kou kas guļ uz to.
Ķisens tik ciec, es zin, i mājas.
Nejouda acs dabut vaļa.
Gugle iegugle vārd
un mekle vakardens atmiņs.

I klus, es dzird, ka bit putekļs sūc.
Nāsis lien sveķsmarž un sūns.
Paver acs un redz, ka zem gults
klumbura pārs āpš, starp kājpirkstem tem papards.

Vells a ārā, man blaks guļ mešš!

Guļ kā mass bērs uz vēder,
deķs zeme, pilnig pliks, smuks un aizmidzs,
un tik smaks, ka es nejouda
rok pakustinat.

Kad mešš i iegais duša, idzērs souv rīt tēj,
trīs reiz man iztincinais, atstais sou adres
un vīlies izgais louka pa durim,
es svinig sit seu pe krūt:
A to dzeršan i jābeidz,
jāaizšui dekolte ciet,
un a vīret a brūnam acem nemūžam vair kopa
es nenaks māja no krog.

/Heli Lāksonena. Latvju Teksti, 4/2014./

Piektdiena, 5. Sep 2014, 13:39
dzejolis, kas saraudina gleznu

kādā pamestā mājā

stāvēja pamestas klavieres
vienreiz čīkstot atvērās durvis
istabā ienāca pamests bērns
piegāja pie klavierēm
pacēla vāku
un no visa spēka
uzsita pa balto taustiņu
spalga vientulīga skaņa
piepildīja istabu
piepildīja tik blīvi
ka neviens vairs
nevarēja atgrūst durvis
lai ienāktu mājā

/Žebers, Latvju Teksti, 2014/

Trešdiena, 3. Sep 2014, 10:41
gribas uz mežu! [Anna Conway]

Otrdiena, 2. Sep 2014, 16:20
šodienas negatīvs [Kristina Gentvainytė - Mask]


Otrdiena, 19. Aug 2014, 10:42
derēs arī tie garie ziemas vakari [Sophia Narrett]

izšūt )

Otrdiena, 29. Jul 2014, 10:47
apjaust

Viens pats

Nekas manī neienāk no āra,
es viens uzklausu pats savu dvesmu.
Es, Dievs, 
pats sevī esmu.

(Es - viss: saulriets un saullēkts;
mīlestība, draudzība, dzīve un sapnis.
Es pats pasaule,
kas sev pašai nespēj apnikt.)

Ejiet, neliecieties par mani ne zinis;
atstājiet mani tādu, kādu Dievs reiz devis.
Vienu pašu
vidū sevis.


/Huans Ramons Himeness. Spāņu dzejas antoloģija. 20.gs./

Pirmdiena, 16. Jun 2014, 15:29
vasaras tukšie priecīgie solījumi [Andrej Bezovnik - Smorrior + Željko Anđelić - Mynada]


Trešdiena, 21. Maijs 2014, 15:10
tā varētu, tā derētu, tā nav [Victor Brauner ]


[Victor Brauner - the most important painter of the Romanian avant-garde]

Ceturtdiena, 8. Maijs 2014, 15:42
viss iet pa apli. atkal. [Diana Sudyka]


++ )

Otrdiena, 11. Mar 2014, 10:28
tā tumsa tā ļaužu daļa, kuriem vajag kara

***
kaut kāda žēlastība ļauj man elpot
no zāles stiebriem zaļa sula pil
ir tātad dzīvi tie un naktī
man sirdī ieslēgts debess gabals zils
tad beigsies. ausi plēsīs skaļums

un gribēsies to ļoti nepieņemt
vien kliegt uz augšu: kādēļ galu galā
tu tādai tumsai mani lem?

švīkst riepas. tālā ielas malā
zied spuldzei aplis iedzeltens.

/Māris Salējs. Nedaudz vairāk/ 

Piektdiena, 17. Jan 2014, 10:20
kāds skaists rīts

Ugunsputns

Katru nakti garām manam logam laižas
ugunsputns, un katru nakti manā dārzā
pazūd viens zelta ābols.
Vakarā, iedams gulēt, es saskaitu savus zelta
ābolus, bet rītā pamostoties vienmēr ir par
vienu mazāk.
Kādu vakaru manas ābeles zaros vairs palicis
pēdējais ābols. Es ilgi nespēju aizmigts, grozos
no vieniem sāniem uz otriem, skaļi saucu
pats sevi vārdā, un otrā rītā mana ābele
ir tukša.
Visu dienu nostāvu zem tās kailajiem zariem,
pienāk vakars, es liekos gulēt un aizmiegu
dziļā un ciešā miegā.
Nākošajā rītā manā ābelē nolaidies ugunsputns…

/Leons Briedis. Liepas koks, zalkša asinis/

Trešdiena, 8. Jan 2014, 16:18
uz ko tiekties

***
skaties, mīļais zēn, pār Daugavu atkal samierinājušies tilti,
un putni met līksmus lokus, skaties, tagad viņa viena apsēžas
uz soliņa, no kura viļņu kustības precīzi piekļaujas skatam,
kur atmiņas vairs neverd, bet mierpilni kūp, kur viņa pati
iemācījusies sasildīt savas rokas. skaties, mīļais zēn, viņa tagad
iemācījusies, kā skatīties uz putniem, kuri, metot arvien tuvākus lokus,
nekad nav satikušies. skaties, mīļais zēn, tā meitene taču ir laimīga

/Anna Foma. Jaunā Vāgnera klusēšana/

20 most recent