koki

ārā saulīte un zilas debestiņas un es klausos Hildegardi Bingenu un ir ļoti skaisti. + prokrastrinēju atskaiti, kam jābūt gatavai 29.12. un gribu iziet ārā.
visādi citādi -
pagājusī nedēļa bija diezgan intense, bet lielos vilcienos -
* bijām uz Auksto ledeņu pirmizdrāzīti cirkā. man so so, bet es arī neko baigi negaidīju - gāju zocializēties un apmierināt ziņkāri pēc visa ko biju dzirdējusi no komandas. trausla kundzīte gados, kas sēdēja blakus, pēc izrādes piecēlās, iebāza savu seju manējā un noteica "ja šis ir cirks, es esmu Anglijas karaliene". pēc tam bija forša KVFR ballīte/Kl dzd, kurā uzstājās brīnišķa grupa - Grupa tramvajs.
* dabūju pirmo ZSV dāvānu - Hildegardes Bingenas "Ordo Virtutum" - ļoti krāšņs izdevums.
* nākamā diena bija ļoti gara un nogurdinoša - darbiņā bija tirdziņš un pēc tam danču vakars, kurā dažas kompānijas uzvedās diezgan nekultūrāli.
* saulgriežu saulrietā iegremdējos Niedrājā. pirms tam izcīnot mega kauju ar sevi (par to cik ļoti negribas), toties pēc tam - instantly sajūtoties MEGA LABĀK.
* vakar bija darbinieku ZSV, kuros varēja "taisīt" sev traukus ar visādiem smukiem dekoliņiem. tas bija tik jauki un nomierinoši, varētu vairākas dienas no vietas to darīt.
* Volvo brīžam met paziņojumu, ka dzinējam samazināta veiktspēja un negrib kustēt uz priekšu.
* VKB pirmo reizi dabūja piķi KKF NVO atbalsta konkursā. priekšniece ir sniegusi gadiem. forši! vienīgi vairāk nekā 2x mazāk kā prasījām un mēs neprasījām daudz.

taga atliek pārdzīvot ZSV pasēdēšanu maratonu. un UZRAKSTĪT ATSKAITI.

Kad tikko sāku strādāt bibliotēkā vienā grāmatā atradu sacerējumu par pazudušu kaķi. Tā kā tā nav no populārajām lasāmvielām, es būtu varējusi viegli atrast īpašnieku pēc izsnieguma vēstures, taču nez kāpēc to citu darbu jūklī aizmirsu. Tāpēc liels bija mans pārsteigums, kad šo lapiņu pēc trim gadiem ieraudzīju atkal, turklāt kads uzmanīgs lasītājs lapiņu bija ar skoču pielīmējis grāmatas vāka iekšpusē. Iespējams, ka tas ir kļuvis par tādu kā paralēlo stāstu. 

nemūžam nerādītu nevienam savu spotify wrap-up

Atdodu lietotu egles kāju no čuguna. Nevaru ievietot bildi, bet to varu nosūtīt. Princips šāds https://online.depo.lv/product/352179, (tikai oriģināli ir trīs skrūves, nevis četras), krāsa - tumši zaļa, pēdas diametrs - 24.5 cm. Viena skrūves plāksnīte ir nokritusi no uzgriežņa, bet to noteikti var aizvietot ar jebkādu citu plāksnīti vai uzgriezni ar paplāksni. Iekšpuse nedaudz aprūsējusi, jo nu - ūdens un čuguns, bet lietošanai tas netraucē.
Rīga.

Ceturtdienas vakarā pēc iznākšanas no kinozāles vēl ilgi bija sajūta, ka atrodos sapnim līdzīgajā filmā, pat ja tā bija nedaudz baisa. Taču vizuāli skaista un iespaidīga. Un vismaz bija kaut kāda izvēles brīvība atšķirībā no senākas Lusilas Hadžihalilovičas filmas Innocence. Pastaigā pa izgreznoto pilsētu šķita, ka gandrīz ikvienā rotājumā redzama vesela pasaule, pat neskaitāmas. Tikai varbūt ne tik cietsirdīgas un daudznozīmīgas. Tātad filmas vizualitāte uz mani bija iedarbojusies? Vai arī tas, ka sen nebiju bijusi kino? Hmm, tiešām pēdējo reizi kaut kad gada sākumā? Vai tā ir sakritība, ka šomēnes iemaldos stāstos, kur mazu meiteņu mammas izdara pašnāvību, un viņas jau no bērnības paliek pavisam vienas?

- Es dievinu Sniega karalieni. Zinu šo stāstu no galvas.
- Kas tev tajā patīk?
- Viss. Jo īpaši karaliene, es mīlu karalieni, jo viņa ir nemirstīga.
- Viņa ir ļoti vientuļa.
- Jā, bet karalienei ir sava valstība. Un tā viņai būs vienmēr.
- Bet vai ar to pietiek?

Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz.

"Tas nav nekas slikts, bet man liekas, ka sava temperementa dēļ viņš nekad dzīvē nebūs tā pa īstam priecīgs, vismaz uz āru ne. Viņš ir tāds filozofisks, daudz domā un vēro, ļoti dziļi daudz ko pārdzīvo. Un uz daudz ko atskatās ar nostalģiju."


Forši, ja vecāki ko tādu pamana un ļauj bērnam būt tādam, kāds viņš, jo neviens cits jau no malas nevar kādu padarīt superlaimīgu. Man šķiet, ka tāds varētu būt arī mans aptuvenais raksturojums, tikai vajadzētu izņemt vārdu filozofisks. Lai gan nav tā, ka es vispār nedomātu.

citās ziņās:
Smilčā šon atvēra rimiju un hesīti. dzīve iet uz augšu.
posmā bērzkrogs - smilčas aplis uzlikts vidējā ātruma radars. manliekas bīstamāk šajā taisnajā un tukšajā posmā ir pusaizmigušai braukt uz 90 ar kruīzkontroli, nekā norm močīt.
jau pāris nedēļas kā pazudušas peles. viss tukšs un kluss un mierīgs.
kaķim bija/vēl ir auss iekaisums.
ieplaisāja plīts virsma. pirms pāris gadiem uzlikām tipa jaunu. bez riņķiem.
volvo pats no sevis atkal atdzīvojās, kopumā iet, bet ir dažas problēmas.
Birzlejās atgriezās Dāris un ievācās pirmais sirmais zirgs.
atklājām Rīgas minku izstādi Malā.
bijām uz Tesiņu Ansamblī.
iepazinos ar bf māti.
darbiņā ļoti forši cilvēki sarakstījuši atlūgumus.
izfiškoju kā pa apdrošināšanas naudu apmeklēt sambahanu. masāža bija ļoti kūl, bet dabūju komplektā izvilkt 11 kārtis no 5 dažādām kavām un vēl šo to.


parastajās ziņās:
aizpagājšnedēļa lielākoties bija dirsā.
pagājšnedēļ biju paņēmusi brīvu. bija cozy un rāmi un mājīgi.
šonedēļ atsākās darbs un visādas trauksmes. ķermenis intrsanti reaģē.
vēlreiz biju pie terapeites. pierakstījos uz janvāri arī. mēģināšu vismaz reizi mēnesī kaukā atļauties.

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

ja drīkst jau prasīt dāvanas, tad es šogad zem eglītes gribētu lielāku spēju sēdēt vienā telpā ar cilvēkiem, kas izraisa diskomfortu - politisko vai feministisko uzskatu, vai ētisko sistēmu nesaderības dēļ, privātajā vai darba dzīvē
jo man vienkārši nav tādas spējas kaut ko nepamanīt vai norīt,
vai iespēju arī atgriezties tādā vietā, kur es uzticos
es esmu kā Haravejas kiborgs, es nevaru atgriezties zaudētajā paradīzē, jo es to nepazīstu.
ir jāveido kaut kas uz priekšu, kaut kāds morfējošs amalgāma sakausējums, kas ir anatomiski pilnīgi neiespējams, tomēr elpo. kaut kas, kas izklausās pēc Freda Motena ģeneratīvās neiespējamības džeza. kaut kas tik neiespējams kā šī trompete:
https://open.spotify.com/track/6mVuiHh2pgdCEHcDkv52ds?si=3ee373501afc45f6

Runājot par "Rietumu kreisajiem", es nezinu vai mani vairāk uztrauc la la la skatīšanās otrā virzienā, kad pie mikrofona pienāk "asinszemes" un to pieredze ar komunismu, vai arī tas, ka pašlaik notiekošā Krievijas-Irānas-Ķīnas konsolidācija tiek uzskatīta par kaut ko foršu, cerīgu, vai, labākajā gadījumā, mazāko ļaunumu

( Cerams, ka reiz pienāks tāda diena, kad varēšu teikt, es sapratu )

You exist in this darkness. Rebels. Creeps. Outcasts. Loners. People who hate everybody. People who feel uneasy around everybody. People who know everyone hates them. People who hate being tied down, restricted, constricted, and huge whirling snakes. The snakes climb around your neck and arms. The woman who’s the mother of snakes takes you in.

Kathy Acker

Klases "audzināšana" dod tik daudz materiāla stand-upam, bet nu GDPR...

“a racist is someone who refuses what he can’t understand”

Glissant

2025. gads. Informācija par notikumiem ir instagramā, tapēc piesekoju tur dažiem mūziķiem. Parasti parādās afiša un tad ir jāzīlē vai jāpēta, kur kad ir koncerts. Piemērs:

"💫“WunderKombināts. Piekļuve / Access” atklāšanas vakars ar karstvīnu un piparkūkām 9. decembrī, 19.00 @raa_riga @veldze 🎈

✨Pēc izdevuma prezentācijas vakars turpināsies ar Miķeļa Dzenuškas džeza trio koncertu plkst. 20.00. @mikelis.dz radītā mūzika ietver džeza, fanka un akadēmiskās mūzikas elementus.✨"

Ar lielu klikšķināšanu sapratu, ka tā veldze ir kautkur starp Matīsa un Bruņenieku ielām, dažādi resursi norāda dažādas adreses. Kas ir Wunderkombināts nezinu, bet itkā tā nav nepieciešama informācija.

Laicīgi izeju no mājas, aizbraucu ar trolli līdz Bruņinieku ielas pieturai, nolēmu iet uz Bruņinieku ielas adresi. Neko neredzu, nesaprotu, ar neliela parkūra palīdzību izgāju cauri kvartālam un dzirdu balsis. Uzeju aukšā kaut kas starp karaoke un erudīcijas spēlēm. Publika pie galdiem, neizskatās džeza tips, meklēju tālāk.

Izstaigāju tukšas telpas, uzzinu, kur ir kautskis un visādi hipsteru veikali un "radošās" telpas. Neko neatrodu.

Tad izlasu raa_riga (??) aprakstā, ka atrast var, redzot skursteni no Matīsa ielas. Izeju uz ielas, ieeju citā pagalmā, tur mūziķi pīpē! Es domāju, ka man ir paveicies, jo no laicīgās iziešanas palikušas piecas minūtes. Eju meklēt, ieraugu skatuvi, skatuves gaismas un mūziku. Uzraksts uz durvīm -> Ieeja pa kreisi. Apeju mājai apkārt atrodu ieeju, novelku jaku. Sarkans pasākums, 90% sievietes apmēram vienā vecumā, sarkanvīns, dāma paraksta grāmatas, domāju - tas būs tas iepriekšējais ievilcies. Bet nav instrumentu. Marimba tomēr aizņem vietu. Pēc kāda laika apskatos, ko paraksta.

MĀMIŅDZEJA! Kas tas ir nezinu, bet skaidrs ka ne WunderKombināts, atstāju daiļās dāmas un ar jaunu cerību eju ārā lietū. Klusums. Mūziķu vairs nav. Visas citas durvis ciet.

Izeju uz Matīsa ielas eju tālāk, ņemšu kā datorspēlēs, kad jāizkļūst no labirinta, vienkārši iešu gar vienu sienu. Un tur ir koncerts. Cits radošais veikals, balta gaisma, dāma kaut ko paraksta, dāmas pļāpā, dzer, bet stūrī džezs.

Sasveicinos ar suni, aizeju tuvāk pie mūziķiem un apsēžos uz palodzes pie skatuves. Pāris cilvēki paklausījās šo elitāro 40 minūšu skaņu, citi dzēra vīnu un pļāpāja, kā jau tādos pasākumos jādara. Biju priecīgs par cenu, kas bija par velti.

Jo kāda tad ir tā īstā cena mākslai.?!

Latviešu valodā vārds "cirslītis" ar nozīmi "cilvēks, kas nolohojas" ir radies šeit, Cibā, vai kaut kur pastāvējis jau iepriekš?

Un es pareizi saprotu, ka etimoloģija varētu būt saistīta ar to, ka dzīvnieciņš cirslītis angliski ir "shrew", bet alternatīvā nozīmē šeit ir ironisks pretstats vārdam "shrewd"? Vai arī neko nesaprotu?

Vispār foršs un smiekligs vārds, žēl, ka nav plašāk iegājies kā tāda latviska alternatīva tam pašam "nolohoties" vai "fuckup".