koki

kaķis lasa manu cibu. pasūdzējos, ka šams nedzīvo pa māju un viņš jau trešo dienu visu laiku guļ nojumē. vēl manu cibu lasa algoritmi. uzrakstīju, ka sāp dibens no pārbraukšanās ar auto un man tīklos visu laiku rādās voltaren un dolmen reklāmas.

vakarnakt miglas okeāni un žilbinošs pilnmēness. šodien neticami maiga divdesmitastotā septembra diena.

pēc 4 dienām gultasrežīma, aizsteberēju uz darbu, jo mani ieskaitot uz visu ēku būšot tikai 3 pieaugušie (wrong! 2,5 at its best) un devītajiem pirmais jautājums: Skoltāj, jums šodien poha?

nedrīkst vairs nevienu sekundi tērēt nevaļai

par savu dzīves moto es izvēlos "Lēnāk, tuvāk, vājāk un vēl dziļāk sviestā"

* bezgalīgi garš augusts. joprojām neesmu izvilkusi nevienu silto drēbi vai apavu un vienīgā virsjaka, ko esmu uzvilkusi ir lietusjaka dažas reizes. joprojām ražo āra gurķi un sviesta pupas. joprojām ārā stāv daļa istabas puķu. joprojām neesmu kurinājusi ne plīti, ne krāsni. daikons un pakčojs šajā karstumā aizgāja ziedos. toties siltumnīcā izdīdzis ingvers, kuru iebāzu zemē kaut kad maijā. es nesaprotu, ko viņš domā.bet dārzs, lai arī zaļš un ziedošs, sāk izskatīties aizvien vairāk paguris. es viņu saprotu. nav nemaz tik viegli būt bezgalīgi garā augustā. nezāles gan nepagurst. man joprojām ir ļoti daudz tomātu. ir āboli un gurķi un kabači. vīnogas un avenes. bet daudz pārtieku no treša, jo vienkārši nav laika gatavot. un kad ir laiks, tad veltu to visa tā, kas taisās sapūt, grūšanai saldētavā.
* esmu ļoti nogurusi no ilgas braukšanas ar auto. nezinu vai vecums vai Volvo, bet sāp dibens, smeldz ceļi un mugura. neatceros, ka tā būtu bijis daudz braucot ar Fordu, lai gan Volvo it kā šķiet ērtāks. septembrī esmu nobraukusi ļoti, ļoti daudz kilometrus. pārsvarā Smiltene, Rīga, Valmiera, Salaspils, bet piektdien nobraucu arī Saļiks - Lūznava - Smilča.
* visur ļoti daudz notriektu āpšu.
* piektdienas naktī ap pusnakti atbraucu no Lūznavas. uzvilku šortus, gulēju ārā, šūpuļtīklā un skrollēju telefonu. deviņpadsmit grādi. divdesmitotrais (jeb diudestotrais, kā saka kāda no Smiltenes Maximas pārdevējām un daudzi citi, kas nākuši no Alūksnes puses) septembris.
* nekādai īpašai rudens saulgriežošanai nebija spēka. bet Smiltenē bija svecīšvakars. man tā likās rudens ekvinokcijai ļoti piemērota garīgā prakse. aizgāju jau tādā krietnā krēslā uz kapiem. bija rudenīgs pelēks un smalki smīlāja lietus, bet bija silts un visur dega svecītes. apsēdos uz salijušā beņķīša pie vecvecākiem un klusi apraudājos.
* runājot par raudāšanu - nesen pamodos no sapņa, kurā bezgalīgi ilgi un bezdibenīgi izmisīgi raudāju, turot cieši sev piespiestu zirga galvu. it kā rotaļu, it kā mana zirga.
* Zola Jesus bija burvīga. uz iesildītājiem nepaspēju, jo vakar stallī bija pansijas slēgšanas ballīte. ēdām kliņģeri un izrādes rasolu. daļa privāto zirgu dodas prom jau ar oktobri, daži vēl paliks līdz ganību sezonas beigām.
* kādu vakaru, jau pēc saulrieta, aizbraucu uz Niedrāja centrālo peldvietu. tajā brīdī neviens cits nepeldējās, bet mašīnu bija pulka - cilvēki pastaigājās, sportoja. kad biju jau beigusi peldēt un ģērbos, man blakus uz soliņa nometās divas dāmas. varētu būt māte un meita, vecumā ap 70 un 50. nebija modeļu miesasbūves. abas noģērbās plikas, gāja peldēt un garāmejot atvainojās. teica, ka cer, ka man nebūs trauma, bet viņas jau pa dienu bijušas peldēt un neesot gribējies vilkt slapju peldkostīmu. es arī gribētu tā varēt un darīt.
* pēdējā laikā ļoti daudz vēža visapkārt.
* ja vasaras vidū bija posms, kurā kaķis dzīvoja pa māju. bija vislaik redzams, sastopams, atrodams, tad nu jau kādu laiku es nezinu, kur viņš dzīvo. mājās ir vairāk kā parādība. parādās, pagrozās, pazūd. kad vakaros atbraucu no Rīgas, atnāk uz motora skaņu atrādīties un atkal aiziet. kaut kad ļoti agri no rīta iekāpj pa logu, drusku paguļ man pie kājām un prom ir.
* zirgs joprojām traki azartisks. ceturtdienas treniņā lecām metru desmit. viņš gribēja vēl un vēl.
* ļoti gribas uz mežu. bet darbs dzen darbu. grauž vainas sajūta, par darba datordarbiem, ko atlieku uz katru nākamo vakaru, bet nedaru. un - ja es aizbraukšu uz mežu, tur būs sēnes un es nespēšu viņas neņemt un nenest mājās, bet man totāli nemaz nav laika, ko veltīt sēņu tīrīšanai un pēcapstrādei.
* visu laiku notiek ziemeļblāzmas, bet man visu laiku nāk miegs.
* dienas kļuvušas jau daudz par īsām. tumsa tin savos tīmekļos.

Simons zinot 3 Valdemārus. "vienu, kurš ir uz šīs (Valdemāra) ielas, vienu no 1.B un vienu cetrgadnieku"

man jūs pietrūkstat, aitas

Vakar pirms/pēc treniņa satikās divi mazi zēni. Ierastā sveiciena vietā viens paklanījās un teica Koņičiva! Otrs pamāja ar roku. Droši vien apmeklē aikido nodarbības vai ko tādu. Pēc tam laikam sākās daiļslidotāju treniņš. Mūzika izvēlēta ļoti liriska un melanholiska: Robijs Viljams - Angels, Selīna Diona - My heart will go on, Savage Garden - To the moon and back. utt. Šķiet, tāda visur skanēja, kad vēl mācījos skolā.

7.klasē no deviņiem cilvēkiem, divi zināja, kā jāmizo kartupelis.

Nekādu piedzīvojumu. Tikai drošība, skaidrība un precizitāte.

Vai dūnu guļammaisu drīkst ilgi glabāt sapresētu?

es šonakt gulēju savā dabiskajā vidē

Lūdzu, nobalsojiet par Malleus Maleficarum KILOGRAMĀ
ja jums patika
https://www.lsm.lv/kgkulturas/balsojums/

Kāda ir joku funkcija? Kapēc tie ir saglabājušies? Kapēc tie ir lipīgi?

Jautājums cibas sievieškārtas pārstāvēm - vai jums ir izdevies pašrocīgi iecelt velo vilcienā un ja jā, tad ar kādu paņēmienu?

Gribu doties pabraukāties ar velo pa Līgatni, bet nenormāli stāvās vilciena trepes mani biedē, it īpaši Līgatnē, kad durvis atveras/aizveras tikai uz īsu brīdi.

* ir septembra otrā puse. joprojām ražo sviesta pupiņas. joprojām ražo āra gurķi. un pat viens āra tomāts. viss ir zaļš un ziedošs. nu, gandrīz viss. staigāju basām kājām un šortos un peldos vairāk nekā jūnijā. tikai tā tumsa. tā agrā un biezā tumsa.
* jumta cilvēki ir gandrīz, gandrīz, gandrīz pabeiguši. ja pareizi saprotu, tad palikusi ir vēl kkāda maliņa aizšķūnijā. šodien neatbrauca.
* vakar bija sēņu svētdiena. mans plāns bija aizvest mammu no rīta pasēņot, tad braukt uz stalli, tad rosīties dārzā. bet rezultāts bija 14 h ar sēnēm. 4h mežā, atlikušās 10 tīrīšana un daļēja pārstrāde, kas turpinājās vēl šodien (šodiena nav tajās 14h iekšā). un drusku turpināsies vēl rīt. paralēli vēl jātiek galā ar tomātu kvantumu, avenēm un vēl visko.
* no kaut kādām random sēnēm, kuras vairs nezināju, kur likt (visādas bekas un gailenes, kas neielīda kaltētājā) uztaisīju sēņu garšas pastiprinātāju - sacepu, iemetu blenderī, piemetu klāt svaigus zaļumus, šļuku olīveļļas. sablendēju, saliku mazās kastītēs. iztēlojos, ka būs forši mest klāt zupām un risoto utt.
* mežā atradu stirnas žokli. laikam atsākusies kaulu satikšanas tendence.
* kolēģei kovids.

Kad dzīvē pienāks tas brīdis, kad pārstāšu zelta burtiem kladītē rakstīt frāzes "I'm worse at what I do best" un "I have never failed to fail"?

Ļoti amizanti, kā cilvēki runā, ka kaut kas, ko mēs darām, kaut ko "nodara planētai".

Kad īstenībā ar planētu viņi domā ne vairāk ne mazāk kā vien sev noderīgu un patīkamu vidi -- mazu, konkrētu daļiņu no planētas, kas vienīgā izskatās tā, kā mums tīk.

Jo planēta un dzīvība būs. Ar vai bez mums. Ar vai bez govīm, gorillām, orhidejām vai īvēm. Bez kādām problēmām. Vnk nevajag tik ļoti koncentrēties uz sevi un maziem pūkainiem zvēriņiem ar lielām acīm. Vai arī, -- ja vajag -- tad runāsim godīgi.

Nevag teikt: 'glābsim nabaga planētu'. Sakiet kā ir: 'Glābsim to, kas ļauj mums labi dzīvot' (ļoti normāli un godīgi. uzrunās arī visus tos cilvēkus, kuri instinktīvi nojauš sprediķotāju moralitātes antropocentrismu). 'Mēģināsim glābt to, kas mums estētiski patīk'. 'Glābsim to, kas mums ļaus sajusties labāk par valgām acīm un empatizējamām sāpēm'. Es domāju, tas būs daudz efektīvāk nekā labdabības un empātijas piesaukšana no augstā zirga. Augstie zirgi nevienam nepatīk, jo visi instinktīvi nojauš, ka to robežas ir divas vai četras kājas, un vēlams pūkainums (reti kad gadās redzēt saukli: "glābsim zirnekļus"). Godīgums ir efektīvāks.

Viss tas neglābjamais kraps par Gaiju un "māti dabu". Latvijā tas, iespējams, ir iekortelējies no bērnības pasaciņām un dziesmiņām. Kurām ir aptuveni tikpat liela saikne ar realitāti kā stikla kalniem un sudraba birzīm. Cuz' mother nature is a bitch and will kill you as soon as you stop looking.

man ir viena lieka biļete uz Zola Jesus (24.09. 18:00 Hanzas perons) pa 25 eur. Kāds negrib?
man pašai nav koncertapmeklēšanas buddy, varam arī iet kopā, bet tas ir mazsvarīgi. man no prob apmeklēt pasākumus vienai.

Fotografēšana tomēr pārlieku atkarīga no noskaņojuma. Ja neizdodas ieiet tajā pasaules vērošanas transā, tad nekas nešķiet tā vērts, lai būtu kadrā. Ne saule ir īstā (ļoti agra pēcpusdiena gan arī nav konduktīva parasti), ne ēnas līdz ar to tādas, ne kas izceļas uz kā fona, ne kā.

Šai sakarā, protams, daudz labāk arī šādas pastaigas veikt kājām, nekā ar velo.

Bet nu vismaz esmu pie tām beidzot atgriezies, gan būs arī labākas.