koki

Pilnmēness taču it kā beidzies? 👀

satori naudas prasīšanas kampaņa rada iespaidu, ka cilvēki tur nav diez ko radoši (kaut arī zinu dažus, kas ir).
naudu var pelnīt, ja ir nepieciešams produkts, ko grūti izkonkurēt lētāk, vai arī ja ir radīts tēls.
vislielākā vieglākā nauda ir tad, kad cilvēki tikai iedomājas, ka viņiem kaut kas ir vajadzīgs un ar to tēla radīšanu satori ir problēmas.
sajūta, ka paši netic un tas sit cauri tiem reklāmas rullīšiem.

mans kabinets ir blakus skolas puiku wc un ko es tur garāmejot, durvīm virinoties redzu? stāv 10 jaunieši un ēd eklērus.
update: tikko iegāja 4 gab ar piena pakām un bulciņām.

Ļoti patīk iet skriet tumsā. Gribētos mežā, bet vienai drusku mīzīgi. Nespēju izdomāt, ko varētu uzaicināt nesāpīgā kompānijā. Īstenībā spēju - suni. Bet kur tādu raut? As if ar kaķiem jau nepietiktu pisaka.

"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

( Bez dialoga nav dzīves )

šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.

tāda sajūta, ka viss, kas man atlicis sakāms par vāciešiem, kvalificējas kā naida runa. tāpēc lai runā senči:

es vāciets kà tie citi,
kapēc manis neierauga?
tāda pate utu bize,
kā citiem vāciešiem.

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:

*
Novembrī visbiežāk
Es ceļu galdā bietes.
Man patīk celt galdā
Bietes.

Man galdā 9999 ēdieni,
Jums galdā samtainā migla.
Baltajā cukurā mērcēti burkāni,
Jo cukurs atbruņo.

Biežāk gribas celt galdā
Un godāt vietēji audzētās bietes.
Biešu salāti nāk no zemes,
Kur bietes aug.

valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"


Skaties uz izkārtni.
Tur ir norādīts: Latvija.
Latvija Latvija Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

Latvija, gļēvuli!
Vai skaidrs?
Šeit ir Latvija.

Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija
Latvija Latvija Latvija.

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas.

JEBAL

gribas klausīties visas dziesmas vienlaicīgi

tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tumsa, tālās gaismas, tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tālās gaismas. tuvo gaismu nav. tikai tumšpelēka dūmaka. pie kājas pieķēdēts heizeris - visu laiku velkas līdzi. dūmaka, tālo gaismu mākonis, tumsa. tuvo gaismu nav. tuvumā gaismas nav. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces. izsmērē visas taisnās līnijas. kā reibumā. īsākais ceļš no punkta A uz punktu B joprojām ir taisna līnija, bet taisnās līnijas apdzīvo krokodili un pa kādai dzeloņcūkai. vai tad spāres nelaižas tam visam pāri? punkts B, punkts Z. tālāk nav kur. bet tuvāk nesanāk. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces, bet augšā asas, drēgnas novembra nakts, zvaigznes un pilnmēness pārgaismoti - balti un izspūruši gubu mākoņi. tāla tā gaisma. visi brauc uz 80, man gribas braukt ātri. pārāk ātri. es steidzos mājās. tu baidies just, es baidos just, bet just ir taisnākā līnija, lai nokļūtu mājās. tumsa, tumsa, tālās gaismas. apsildāmie sēdekļi silda vairāk, nekā. nekā kas? nekānekānekā. nekā nav. es negribu nejust. tālās gaismas, vistālākās gaismas, mājas šķiet tik neaptverami tālu, bet spāres lidojuma līnijā tomēr tik ļoti tepat. tuvās gaismas, tuvuma gaisma. un siltums. mājas un drošības sajūta. Alūksnē snieg. heizera dūmu šķidrums, kas bezgalīgā straumē plūst no pirmatnējā bezdibeņa, no tumsas, no tumsas, no tumsas krokodila mutes, kurā neatstarojas gaisma. un apreibina. varbūt arī bezdibenis ir taisna līnija. elektrības vadi, līkumā pirms orku raktuvēm, tālajās gaismās izgaismojas kā zeltains ceļš. kaut kas daudz vilinošāks par dzeltenajiem ķieģeļiem. bet tālās gaismas vēsi un vienaldzīgi aiztrauc garām un nozūd tumsā un paliek tumsa un tumsa netop par gaismu. gaismas nav, ceļa nav. neviena nav mājās, nevienanavmājās, nevienanavnavnav. uz forda kapota blāvi mirdz leduspuķes. ir auksts. es gribu just.

"Katru dienu es atklāju arvien skaistākas lietas."
Klods Monē

domāju, ka vienīgā reālā atbilde uz šo pēc-patiesības laikmetu ir triksterisms.

masks un tramps: mega-triksteri, dirsēji, cilvēku afektu jātnieki. Arī putins protams.

visbīstamākais ir kaut kā iedomāties, ka tam visam ir jebkāds sakars ar konservatīvismu vs liberālismu, patriotismu vs kosmopolītismu, kristietību, ekonomisko politiku u.c. reālām sarunām. visi šie cilvēki ir gatavi patiešām darīt random lietas un pievilkt storītellingu. tā ir ļoti bīstama ilūzija, tās sarunas kurās mēs iesaistāmies FB un nopludinām savu dzīvības enerģiju.

zelenskis ir labi sapratis, ka vienīgais ir triksterot pretī - ar saviem augstajiem papēžiem un haki T-krekliem.

what if master's tools would detroy the master's house? Audre Lorde bija hot bet maybe pārāk nopietna.