Pegijas · Lī · interjers


un Ritas Heivortes filozofija

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
šramans būtu pārāk ambiciozi, bet arī livoniana multidentata būtu
* * *
vispār tā varētu būt, ka tas kosmiskais nogurums, ideju krīze, atsvešināšanās, par ko tik bieži dzird pēdējā laikā, ir psiholoģiska blakne, kas nāk komplektā ar zināšanām par Zemes un Visuma vecumu un evolūcijas visvarenību. Lai gan būtu jābūt otrādi, mēs taču šajā ģimenē piedzimām tikai piecas sekundes pirms pusnakts. Vēl būs jauna diena, tā varētu domāt. Bet sajūta ir, ka mēs veci esam piedzimuši. Mūžveci un jau noguruši. Un, iespējams, vieni. Bez brāļiem un māsām un bez vecākiem.

Bet ja jāiztēlojas mūžvecs bērns, tad tas ir kaut kas tik pašironisks kā Filips Džonsons. Kad viņam aptuveni ap "vēstures beigu" laiku jautāja, kas paliek, kad sabrukušas visas ilūzijas, viņš teica: "Oh, a perfectly delightful sense of living in a real world."

* * *
manas jēgas robeža ir apmēram te.
Nē, nē, nekādu strauju beigu nebūs.
Par dažām baudām es vēl pastāstīšu.
Jums gan tas nebūs nekas jauns.
Jauna cilvēka jēga ir piedāvāt kaut ko jaunu.
Tā no manis vairs nebūs. Tas ir tas, ko gribēju pateikt.
Tas arī viss.
* * *
"vientuļā māte [postpadomju telpā] ir nevis tā, kurai nav vīrieša atbalsta, bet tā, kurai nav pieejams savas paša mātes atbalsts"
* * *
ērtības, malači
* * *
Vīrieši ar kredītu un nameja gredzenu
(liekais svars)
* * *
Jā, zinu, 8. marta forma šķiet atpakaļrāpulīga un saturs šķiet pazaudēts, un tomēr - gandrīz visiem patīk uzmanības apliecinājumi. Un svaigi ziedi.
Un kad es šodien redzēju, cik daudz apmierinājuma tomēr bija to sieviešu sejās, kuras nāca pretim ar kaut vienu nošņurkušu tulpīti vai rozīti, kaut vai no citkārt pavirša kolēģa saņemtu vai pat no nepazīstama garāmgājēja, man viss gaiss apkārt sāka šķist mazāk drūms un nospriegots.
Turklāt ja ņem vērā statistiku! Nu, nepietiek sievietēm uzmanības. Jūs te viendien šērojāt nodarbinātības rādītājus, pēc kuriem sanāk, ka privātajā sektorā strādājoša iedzīvotāju trešdaļa (mīnus mikrouzņēmēji un frīlanceri, kuru esot ap 200 tūkstošiem) faktiski uztur pārējās divas trešdaļas.
Bet tāda taču ir arī demogrāfija. Sieviešu mums ir vairāk nekā vīriešu. Un ir vispārējs konsenss, ka ap 95% sieviešu tomēr pirmām kārtām sagaida vīrieša uzmanību. Ja vispārpieņemti rēķinās ar nepilngadīgo un senioru aseksualitāti, uzmanības vērto vīriešu paliek tikai puse no visiem, kas par tādiem pēc papīriem uzskatāmi. Pat vēl mazāk, ja atmet arī gejus. Sanāk, ka heteroseksuāli vīrieši spēka gados ir tāda pati minoritāte. Un kā jokoja Dožģa Belkovskis šodien - mums, minoritātēm, ir jāturas kopā. Jo postpadomju telpas iedzīvotāju vairākums ir postseksuāļi.
Mazs neviltots prieks šodien tomēr bija gaisā pelēkajā Rīgā. Ņemot vērā visus augstākminētos apstākļus.
* * *
jaunā vienkāršība nav stils. Jaunā vienkāršība ir nelaime. Jaunā plakanība tā ir. Neviennozīmības trūkst.
* * *
kas ir tas, ko es uzkrītoši neredzu un nesaprotu? (nopietni)
* * *
Par lielām lietām nepriecājas. Tie visi ir sīkumi, par ko priecājas. (Bauda ir cits, un par mīlestību, pievērsiet uzmanību, arī nepriecājas.)
Bet par to nav ko bēdāties.
* * *
neskaties smārtfonā bet pasaki cik stundas nedēļā tu pavadi tiešām viens - guļot, tualetē, dzerot naktī pienu pie ledusskapja pa taisno no pakas, ejot kaut kur no viena pie otra. Cik stundas nedēļā patiešām? Tā ka nav neviena cita
* * *
lai nodzīvotu dienu līdz galam, man tiešām bieži pietiek tikai ar to, ka smuks džeks paiet garām, vai gudra meitene. Vai arī ka kaut ko foršu izlasu. (Tāpēc neļaujiet man neiet ielās un uzdodiet jautājumus. Nē, ne man tieši - bet pirmām kārtām skaļi paši sev. Un ejiet ielās; es varbūt noiešu garām.)
Mūzika:
https://open.spotify.com/track/06QnfZpGGXmatcAJznZCMl
* * *
Drauds ir tāds, ka neviena saruna neturpinās pietiekami ilgi. Bet drauds ir arī sarunas iešana uz riņķi. Pēdējais vārds ir drauds. Pabeigtība un punkta pielikšana. Un paturēšana pie sevis. Jo paturēšana pie sevis neveido telpu. Pie sevis - tas ir punkts, kā jūs daži pareizi sakāt, bet ne gluži vieta. Un telpa pilnīgi noteikti ne. Bet bez telpas ķermenim nav vietas. Ķermenis tikai telpā var pastāvēt.
Atkārtošanās ir vienkāršākais risinājums kaut cik ilgas nepārtrauktības uzturēšanai. Pārklāšanās - jau labāks. Necensties pielikt punktu, bet klāt pāri, lipināt klāt. Atdevīgi.
* * *
plānā kārtiņa starp bērnišķīgi, meitenes, un vecišķi ir tagad. Izmantojiet!
* * *
patīk Džona Berdžera atziņa - vienkārši cilvēki tikpat kā nelieto vārdu bet, jo viņi neredz pretrunas
* * *
plasmasas, Plasmasas, PLASMASAS
parādiet kas jums patīk un es jums pateikšu
* * *
"no bildes nevar saprast, vai viņi satiekas vai atvadās"
* * *
Dzimtais pagasts svētku rotā bagātīgi izmanto jumi. Un kad vienbrīd paviršā acu uzmetienā pamanīju jumī divgalvu ērgli, nevaru to tur vairs neredzēt.
* * *
Arkādijā (ideāli!) nav neviena. Pat parastās stafāžas pazudušas. Meklē pūli.
* * *
Es varētu iesist pa seju tam, kurš ar mani, tipa, solidarizējoties teiktu, ka arī geju audzināts bērns var izaugt normāls
* * *

Previous