 | |
|
slēgtie klubi ir viduvējību (vīriešu) projekts, kuri diez vai kaut ko būtu sasnieguši paši saviem spēkiem. Tas ir citāts, kam nav sakara ar horizontālās (t.s. vājo saišu) kooperācijas principu aktuālā mērķa labā. Un kas, uzskatu, joprojām ir visefektīvākā sadarbības forma. |
|
| |
|
Stīvens Frajs par lietām, kas ļoti patīk, bieži vien saka "lickable". Arī par nemateriālām, un tad man jādomā par to, ka viņam varbūt ir kāda vēl viena apskaužama maņa. |
|
| |
|
saldētavas dziļumā tēss atrada toveri ar pērnajām baravikām, un tapa zupa. Mūsmājās tā faktūras ziņā skaitās veģetāra, jo sēnes pašas ir tik izteiksmīgas, ka gaļas gabali neprasās, bet mēdz tomēr pievienot tikpat sasaldētu buljonu. Ja izņem visu toveri, tad nav vērts glabāt pusi citam gadījumam, un katlā aiziet viss. Supersmaržīgi un superbiezi, jo to sēņu ir tik daudz, ka visā tajā brūnpelēkajā biezumā tekstūras ziņā pazūd visas citas sastāvdaļas. Varētu pat uz šķīvja likt, un masa turētos kopā kā risotto. Bet cik mēs zinām no bioloģijas, sēnes neskaitās gluži veģetārs produkts, un tad paņem to šķīvi klēpī un uzliek skatīties kārtējo The Last of Us sēriju, un vakariņu pieredze kļūst vēl uztraucošāka. |
|
| |
|
lai izbeigtu vienas otras pazīšanās, jāvar iet plašiem lauķa soļiem pat cauri vircas bedrei. Nevis kā es – skatīdamies, kur soli liek tā, ka ciskas berzējas. |
|
| |
| |
|
Vēlviens šodienas moments – nejauša intervija mentālās veselības sakarā, kurā, lūk, kas izskanēja: intensīvas karadarbības rezultātā izstrādājas adrenalīna pieradums. Kad karadarbība beidzas, tā trūkumu vardarbīgi kompensē mājās. "Praise be!", saka amerikāņu bībles tulkojums un Atvuda, un pirmais impulss krievijas sakarā. Bet vai tikai krievijas? |
|
| |
|
Beka Bergere toreiz septembrī pateica smuku novērojumu: "Latvians tend to graduate away from center." Šorīt kaut kur internetos manīju: "Friends tend to pair off, to marry off forever." Un tad vēlāk: "my nipples drop by two inches every year, but art tends to rise them up." |
|
| |
|
Ja speciāli nekāpj kādā Pārdaugavas kāpā vai pēkšņi pie kāda ciemos uz piekto stāvu, tad mans vestibulārais aparāts mazāk straujas augstuma izmaiņas tiešā veidā nefiksē: manu pastaigu radiusā relatīvais augstums caurmērā mainās 5-10 metru robežās uz pāris kilometriem. Smieklīgi. Maņas nav zinātniski instrumenti. Tomēr kaut ko tās rāda. Karstās vasarās temperatūras atšķirība starp galvas augstumu un neapēnotu ielas segumu metru 80 zemāk mēdz būt pat 20 grādus liela. Šodien sīkais lietiņš visas dienas garumā strauji pārvērtās bīstamā atkalā zemākajās vietās, kur zeme jau stinga, bet vairs nepiesala pat par pāris metriem augstākās, un to vestibulārās maņas gan manīja. Otra lieta, par ko atkal jau biju ļoti dusmīgs – seguma materiāli. Atkalas laikā visbīstamākie ir tie raibi bruģētie gājēju celiņi – LV kontekstā visvairāk propagandētie "kopējā labuma" projekti, bet tai pat laikā visienesīgākie korupcijas projekti. Gan segto darbu, gan otkatu ziņā. Katrs klucīšu bruģis šodienas atkalā bija bīstamāks par pašu lētāko, šķembām pilno un tāpēc abrazīvo asfaltu, pat ja tas karstajās vasaras dienās neizskatās pilsētas svētku cienīgs. (Būtu gribējis uzkāpt pie kāda uz piekto stāvu spontāni, vai vismaz kādā Pārdaugavas kāpā sava prieka pēc, bet ļoti piekusu, censdamies nepaslīdēt.) |
|
| |
|
aktētīt, kā mani tracina scenāriskā klišeja, ka runāšana līdzībās nozīmē "filozofiju", vai vēl ļaunāk – "dzīves gudrību"! Un ļaundari, kas ir uzspēlēti kempīgi, turklāt prot savus nolūkus izsmalcināti pamantot. Nicinu šito visu fikciju. #simislupīserikus |
|
| |
|
svešs pimpis, paņemts rokā, vienmēr šķiet mazāks, nekā izskatās. # Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinajās padarot. Daina #6853 |
|
| |
| |
|
jaudīga tā RIFF mediju diskusija, paldies. Atvēru pa ceļam pēc cigaretēm un tā arī sastingu vienā vietā uz visām divām stundām, nedz aukstumu, nedz garāmgājējus nemanīdams. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/k |
|
| |
|
Baigas, baigas problēmas ar valodu. Vietā, kur īstenībā tikai valoda ir visa pamats. Jā, estētisks, bet estētisks nav maz. Estētisks ir ļoti daudz. |
|
| |
|
tie soctīklu algoritmi ir pizģec – man tiešām viss tviteris tagad sastāv tikai no naciķu vaimanām par to, kā progresīvie varbūt tiks valdībā. (Un tas viss pēc tā viena "hot".) FB savukārt ir viena vienīga mobily reklāma pēc tam, kad telefonā nopirku autobusa biļeti. |
|
| |
|
nupat, pēc diendusas, tviterī nez kāpēc izlēca šis: https://twitter.com/robertsozolslv/stat un es, vēl pusmiegā un vieglā khm, nodomāju: "hot!" Nākamajā brīdī tw algoritms – kā pušu sprāgdams no čurātgribēšanas – atdeva man atpakaļ visu manis tik rūpīgi ravēto un bloķēto naciķu burbuli. |
|
| |
|
Tam visu laiku iztēles pietrūkst (jo saturu ražo ASV, un lielākā daļa cilvēces nedzīvo Eiropā), bet ir vērts padomāt par to, cik ērtas drīzajā zombiju apokalipsē atkal izrādīsies visas tās pastkaršu vecpilsētas. |
|
| |
| |
|
aktētīt kāda bauda ir atkal apsēsties uz fajansa vāzes pēc četrām dienām ar sauso ateju! (Romieši arī zināja šīs ērtības, bet tad tās uz turpmākajiem 1500 gadiem tika pazaudētas. Pie komunālā ūdensvada pieslēgtu klozetpodu no jauna izdomāja tikai pirms 150 gadiem. Krievu uņitaz īstenībā ir britu fajansa fabrika "Unitas".) |
|
| |
|
Ir tāds kā tukšums. Melns, protams, bet nevis aplis: resns un izstiepts kā īkšķa nospiedums. Un ap to — tikpat izstiepta, bēši bāla aura. Bet ap auru — šito visu sīko vācu firstištu četru instumentu cimmermūzika. Stāstīju Mārai, ka, lūk, šī vijoļkoncerta uzdevums bija atvieglot Virtembergas princeses mēnešreizes, bet, lūk, šī čellu kvarteta — Hesenes vecmammas migrēnu. (Ļoti neveiksmīgs mēģinājums, bet 1727. gadā mūziķus par to vairs nenogalināja.) |
|
| |
