Pegijas · Lī · interjers


jeb mācos tristanu

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
šovakar ar Pjotru runājām, ka abi nicinām jebkādas varas iespējas pār citiem - naudu, statusu, intelektu, seksīgumu, un tā tālāk.
Un tad saskandinājām. (Lai gan nav tā, ka es neko no šī visa nebūtu praktizējis.)
* * *
un vārds tapa miesa varētu būt dating appa slogans
* * *
meklēju kādu, kas mani noliks pie vietas. Bet tiešām
* * *
cienu un apbrīnoju jūsu vēsumu nekrist galējībās, un nerakstīt visur, kur pagadās, kad tik daudz iespēju ir pieejams
sīkā pipele
* * *
naivums laikam tomēr nav silta un maiga vieta. Naivums ir tāda kā sarma uz tām vietām, kurām pieskaroties, vajadzētu just siltu un maigu ironiju.
* * *
Ņevzorovam ir iemīļota tēze, kam laikam jāpiekrīt: masu slepkavām, bijušajiem un nākamajiem, nav, ko mīzt. Viņus visdrīzāk nekad netiesās, bet viņu upuriem par godu reiz daži bāli inteliģenti noliks svecītes. Tāds, lūk, kauns.
Šulmanei ir iemīļota tēze, kam laikam jāpiekrīt: visur pēkšņi redzamais stulbums un tā pavadā ejošais populisms ir visīstākā demokrātija. Paldies smārtfoniem, kas beidzot ir padarījuši balstiesīgus tiešām visus, nevis tikai intelektuālo un ekonomisko eliti, kā tas mēdza būt līdz tam.
Morozovam ir tēze, kam laikam jāpiekrīt (turklāt abas pēdējās tēzes ir diezgan zinātniskas): ka nav tāda vairākuma viedokļa. Tas vienmēr parādās tikai tad, kad to mēģina noskaidrot. Lūk, iet cilvēks viens ar savām domām, un viņam kāds pēkšņi pajautā - vēlēšanās vai pat vienkārši socioloģiskā aptaujā - un cilvēks apjūk, un skatās, kur ērtāk pieslieties.
* * *
(zināt, ka katrs skaistums ir blefs. Bet nest šo drag ar akmensseju, jo pasaulei vajag turpināties)
* * *
iztēle man ir diezgan spēcīga. rakstot es spēju ņemt vērā pat vairāk nekā tikai katru vienu no jums. Es spēju ņemt vērā jūs vairākus vienlaicīgi. Pat vairāk - es spēju ņemt vērā dažādas iespējamās jūsu savstarpējo attieksmju kombinācijas.
Es esmu ielu māksla uz tilta balsta zem lauku lielceļa.
* * *
Ir kaut kāds tāds priekšstats izveidojies, ka ja tu par savu dzīvi kaut ko uzraksti, tad ar to tu vai nu tai atriebies, pretīgajai un neērtajai, vai arī noraksti to nost - reabilitācijas tādā vai arī psihoterapijas režīmā.
huju!
(Reti, gandrīz nekad neviena tāda ieraksta te nav, kas nebūtu konkrēta spekulācija vai kas nebūtu mērķēts uz konkrētu lasītāju. Tikai idiots domā, ka raksta tikai priekš sevis.)
* * *
Precīzākā mūsdienu Latvijas ilustrācija IR stacijas gājēju pāreja pie Merķeļa ielas. Gan politiski, gan kulturāli, gan visādi citādi visprecīzākā.
Jums, mīļie draugi, var būt smukas drēbes no ārzemju šopingiem un pat smuki interjeri, tādi, ka žurnālā var likt, un darbs un nauda, un gadžeti un aplikācijas, bet ja jūs esat mierā ar nodokļu politiku un lāpu gājienu, tad man jūs esat cilvēks no stacijas gājēju pārejas.
* * *
Neļauj draugam izskatīties pēc idiota
* * *
divu, nepārspīlēsim, vīriešu mīlestība
savā starpā
vai eiropieši vispār prot dzert šņabi
Vitamīns D svecītēs. Latvijas simtgadei. Un Nikotīna plāksteri. Un astmas pišpiš
Imanta Ziedoņa vārdā nosauktā zāle joprojām smaržo pēc svaigi griezta saplākšņa. Tāds sasniegums
Smirdīga buča
klavieru neglīto izskatu glābj tas, kas no viņām skan. Vai arī neglābj
* * *
es nezinu, kā draugi no manis aizgāja - ar taksi vai ar autobusu. Bet ir jau arī tūkstoš citu lietu. Varētu, piemēram, pakārties. Varētu nopirkt fraku.
* * *
Kaut kas ir citādāk. Man no tā ir bail. Bet man gribas, lai kaut kas ir citādāk.
* * *
ir baltās apkaklītes un ir mākslas kolekcionāri.
Abi ir sinekdohas. Iespējams pat, ka viena līmeņa.
Mākslas kolekcionāru noziegumi.
(Es pārbaudu, kā skan. Izklausās pat iespējami.)
* * *
"a view from nowhere" kā vienīgā pozīcija, no kuras rodas iespēja solidarizēties. Jāpadomā.
* * *
pelēkie arhitekti vienmēr čīkst, ka arhitektūra, kas parādās medijos ir tendencioza izlase, ko realizē daži nez kāpēc pie teikšanas pielaisti pašpasludināti kritiķi. Viņi čīkst, ka tā nordiskā elegance, ko rada apmēram 20 Rīgas arhitektu no visiem 1000+ valstī, ir kliķes arhitektūra, kas neuzrāda visu brīnumaino Latvijas arhitektūras spektru.
Un viņiem ir taisnība! Realitāte tās pilnībā ir daudz daudz daudz dramatiskāka nekā tā skopā 2% izlase, kas parādās medijos. Un jūs to ielās, birojos un mājokļos paši redzat katru dienu. Medijiem rūp viņu reitingi. Tāpēc viņi nekad neuzdrīkstēsies rādīt realitāti visā tās baisumā. Pelēkie arhitekti būs pirmie, kas pārstās tos abonēt. Tāpēc neticiet medijiem! Man neticiet! Vērtējiet paši!
* * *
es, ja kas, neesmu ar plāksteri aizlīmējis laptopa actiņu
* * *
Es tāpat kā septiņi miljardi pasaules iedzīvotāju nezinu, kas Latvijā notiek. Un tiešām neinteresē nemaz, kamēr tā tieši nost nesit.
* * *
visu diženo orķestru kapi
* * *

Previous