Pegijas · Lī · interjers


un Ritas Heivortes filozofija

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
mani Maskavas draugi jau trešo gadu aizbarikādējušies sēž sava nenumurētā dzīvokļa tālajā istabā un lasa Dekameronu.
* * *
Schadenfreude
* * *
Ja jūs domājat, ka man tikai pret citiem ir augstas prasības, tad ziniet, ka gulēt es eju savās labākajās drēbēs arī viens
* * *
Hiromantija, my ass
* * *
Kāpēc tīrkultūra? Kāpēc ne gara maize?
* * *
Klau, kādam nav mājās plauktā, zināmā vietā, Bākules un Siksnas Rīga ārpus nocietinājumiem? Man bija pat divas, bet vienu pilnīgi noteikti atdāvināju, un otru esmu aizdevis, vairs neatceros kam. Labprāt uz pāris dienām aizņemtos. Neputns saka, ka tirāža esot izpārdota.
* * *
Brūns ir ne tikai analgīns bet arī dzīve ziniet
* * *
gribēju jau kā Sakss rakstīt provinciālā protestantu saliņa barbaru mežos pie mežonīgajām slāvu upēm, bet Jēkaba laikos Kurzemē katoliskais glamūrs bija dzīvīgs un stiprs, un, iespējams, tieši tas joprojām ļauj lepoties ar šķūnīti un palisāžu žogu tam apkārt (ne lielāku par Lipkes memoriālu, starp citu, piedodiet, es nebeigšu to slavēt) kaut kur uz salas āfrikas upes deltā un tādu pašu uz knapi divdesmit gadiem tobāgo. Runā, ka daži bijušie tur joprojām saucoties Ozolinsh.
* * *
Mājās, piemēram, tagad ir tā (manis tur, piemēram, tagad nav) - priecīga rosība, viens otram pa kājām, kāpostu katls (ja nāk, ir jāiet caur virtuvi), gaļa, suta un sviedri - pilnīgi jāatglauž mati, jāatliec mugura, jāsaka pfff. Manis tur tātad nav, bet visa tā rosība taču ir gaidas. Gaida, kā būs, gaida, kas atnāks. Iespējams, mani gaida, un to es viņiem dodu.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Zaigu!
* * *
šodien besī stereotips, ka ja krāsains, tad automātiski dzīvespriecīgs
* * *
Biju pārliecināts, ka ir vēla pēcpusdiena, un nolēmu necelties, kamēr nekļūs tumšs. Kādu stundu pusotru. Matracis ir metru sešdesmit plats, bet es esmu tik vājš, ka sāniski aizņemu centimetrus piecpadsmit. Uz kādu laiku.
Ja jāiztēlojas arheoloģiskie apbedījumi, tad skelets parasti ir sāniski ar saliektām kājām un visādām krellēm nevis protestantiski uz muguras un bīskapa kleitā. Mēs runāt esot sākuši tieši ap to pašu laiku, kad svinīgi apbedīt. Lai gan mute, ausis un rokas bija daudz senāk. Mana kreisā roka pati sevi nevar aprakstīt.
* * *
watch your bazaar
"Suppose that we all agreed to comport ourselves in order to avoid offending the believers? How could we ever be sure that we had taken enough precautions?" Nelaiķis Hičenss saka savā Vanity Fair komentārā, kas vakar pārpublicēts Slate lapā, ko šodien visi padod tālāk.
* * *
Gribēju jau uzbrukt, bet tad attapos, ka manā draugu lokā nemaz nav tādu, kas truli lielītos ar savu apšaubāmo jaunību.
* * *
Mežciemā sāka šaut tieši desmitos. Putina uzruna beidzās, vai. Bet man baiļu nav, vakarnakt noskatījos Hakamadas situācijas analīzi, un viņas loģika pārliecināja. Neviens tur neko vairs nevarot atļauties.
Tikmēr šeit man mīļš geju pāris kopgaldam atnesis ļoti garšīgus paštaisītus "veģetāros" galertiņus sirsniņas formā. Kurš viņiem tagad pateiks, no kā želantīnu taisa?
Neiekrītiet klišejās un aizspriedumos, draugi, un es centīšos to pašu. Laimīgu jauno gadu!
* * *
rīt droši vien stipri vilkšu garumā pošanos uz svētkiem, jo skatīšos jau desmit gadus atlikto Ļitvinovas Нет смерти для меня un pēc tam steidzīgi droši vien arī viņas un Zemfiras mīlas augli Последняя сказка Риты. Un tikai tāpēc, ka tādā kā kopsavilkuma noskaņojumā nolēmu šovakar pa seniem laikiem ieskatīties krievu medijos, bet izturējis tieši desmit minūtes, un nolēmis pārslēgties atpakaļ uz sava īkšķa sūkāšanu, nejauši atradu kaut ko patiešām patīkamu: Renata sarunā ar Pozneru, https://www.youtube.com/watch?v=rfC1dp7exvw
* * *
Ja gribas spilgtus, piesātinātus sapņus, iesaku darīt tā - pamodināt sevi divas trīs stundas pēc pirmās iemigšanas un tad citā pozā migt atkal ciet ar domu, ka tikai uz stundu vai mazāk. Tad sāksies tāda daudzu ik pa brīdim mošanās kaskāde, bet mēs jau zinām, ka sapnis ilgst tikai 15 minūtes, pat ja tā atstāstīšanai vajag stundas. Un vai esat mēģinājuši inscinēt sapņu sižetus vai vismaz ierosināt tēmas? Tas ir pavisam viegli, un ir iespējams veidot pat seriālus. Neparastu pagriezienu iespējamība saglabājas, tur jau tā sapņošanas burvība, bet, arī nomodā esot, mēs taču nekad nezinām, kāda doma ienāks prātā nākamā.
* * *
Tie, kas komentē procesus no akdēmiskajām pozīcijām, iespējams, neliekuļo, atgādinādami, ka vajagot izvairīties no vispārināšanas un diagnožu uzstādīšanas sabiedrībai, jo trūkstot pētījumu, vai arī tie esot pārāk šauri, un ka nedrīksot par "visu sabiedrību" spriest pēc interneta komentāru kvalitātes, mediju patēriņa rādītājiem un arī ne pēc personīgās pieredzes no sava šaurā paziņu loka skatupunkta. Neliekuļo tādā ziņā, ka katrreiz to atgādinādami, viņi netieši norāda, ka tādas sabiedrības nemaz nav. Ir dažādu izvēļu un viedokļu mijiedarbība (un troļļi), bet sabiedrības nav. Tāpēc tai nemaz nevar būt viedokļa un interešu, ar kurām tad katram vienam vajadzētu rēķināties vai nerēķināties.
Par troļļiem runājot, līdz nesenam laikam neviens trollis šo vārdu uz sevi neattiecināja, jo nesaprata tā nozīmi, vai arī - ja saprata, tad vēl jo vairāk to neattiecināja uz sevi. Bet tagad ir atradusies viena vienīgā troļļu definīcija, ko viņi paši aktīvi izplata un ko atbalsta akadēmiskie komentētāji - troļļi ir tie, kas to dara par naudu, lai izplatītu propagandu, tāpēc es tas neesmu, urā!
* * *
Stīvens Frajs ir antimonarhists (mēs te, gudrinieki, pārāk nodevīgi pieklājīgi klusējam par monarhistu, Latvijas nodevēju, centieniem ieviest prezidentālu republiku), un tai pat laikā viņš ir tuvs Čārlza draugs. Man gan liekas, ka galvenokārt prinča kempa rakstura dēļ - viņa aizraušanās dēļ ar arhitektūras vēsturi, glamūru un saūd arābiešu galvassegām, kuras par spīti politikai tiešām ir elegantas. Daudz elegantākas par rietumeiropas pensionāru burberī musturu.
Un Fraja gadījumā pretrunu nav. Esat lasījuši Vulfas Orlando? Esat jutuši līdzi draugam, kurš iestrēdzis savā statusā?
* * *
Tas droši vien iederētos rubrikā "saprotu pēdējais", jo tikai tagad man pielēca, ka daudz lielāku ieguldījumu latviešu literatūrā un valodas kultūrā ir izdarījuši tulkotāji nevis autori. Ieklausieties visās tajās idiomās, kas īstenībā nāk nevis no vietējiem dižgariem, bet ir tulkotāju asprātīgi lokalizētas. Piemēram, peramzēns.
* * *
ja būtu kāds cits, kurš pietiekami dziļi un ieinteresēti katru no mums vērotu no malas (un nevis stalkotu, kā te bieži notiek, bet tiešām pētītu, kā pēta sava mīļākā autora daiļradi un biogrāfiju, piemēram), tad viņš (viņa) drīz vien zinātu par mums vairāk, nekā mēs paši par sevi zinām. Bet te jau visi gudri atgaiņājas no "mīļākā autora" idejas, sakot ka "mīļākais autors" ir tāda kā aprobežotība. Un tā arī ir, tā ir. Tāpēc mums praktiski nav iespējas par sevi uzzināt visu, jo introspekcija izolē, par citiem mēs tik cieši neinteresējamies, un tāpēc arī nevaram satikt to vienu, kam esam "mīļākais autors", bet ja viņu satiktu, tad nepazītu vai neatzītu visu augstākminēto barjeru dēļ.
* * *

Previous