Pegijas · Lī · interjers


Livoniana multidentata

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
dažiem intelektuāļiem tas ir tāds kā ieņemamais amats – ar savu autoritāti uzturēt spēkā noteiktas klišejas, "jo sabiedrībā pēc tām ir pieprasījums"
* * *
manuprāt skaists augstās publicistikas piemērs: "ļaunums ir cilvēces bērnības trauma".
(Vienā frāzē – nav jāpaskaidro, vai ne – evolucionārā bioloģija, psihoanalīze nevis kā revolūcija, bet kā tradīcijas kopsavilkums, vienmēr aktuālā politika, utt.)
* * *
Taisīt literatūru no katra gadījuma, kas ir kaut mazliet ārpus rutīnas un komforta? Nē, it kā.
* * *
Tagad lielākoties guļu, pa 12, pa 14 stundām no vietas. Un visa kultūra miegā notiek. Aizvakar, piemēram, uz mani šāva. Ar automātu. Trāpīja vairākās vietās kājās un mugurā. (Visur tur mani diezgan smagi pirms gadiem 20 sakoda kaimiņu asinssuns. Tāpēc aukstie sviedri, drudzis un raksturīgie krampji miesai jau bija pazīstami. Un, lūk, tā miesa nolēma par sevi atgādināt.)
(Joprojām ceru, ka kaut mazliet iederos. Tādas manas vienīgās ambīcijas.)
* * *
visi tie gudrie saka: nemīz, atsakies no viņiem, nāc pie mums. Bet kur tas ir, pie jums? Nav tur neviena.
* * *
Asā konjunktūras sajūta, kas satelītvalstīm tik raksturīga (un nepieciešama)
* * *
"vai tekstā var pamanīt, ka cilvēks to ir reibumā rakstījis?"
"jā, var. Pēc patosa, ar kādu viņš par banālām lietām runā."
* * *
"vēlā mīla parasti nozīmē nevis otro jaunību, bet pirmo marasmu." (c)
* * *
Irving Finkel: "they do not have training in thinking and speaking even in defence of their idiocy."
* * *
tas, ka vairumā gadījumu citi ir ļoti paredzami, taču nav solipsistisks spriedums, vai ne?
* * *
telpas uztvere arī ir bioloģiska rutīna. (No tā arī pilsētas ir tādas, kādas tās pazīstam.) Tāpat kā visa tā virsmu izrotāšana (savs ķermenis, tiltapakšas grafiti, baroka plafoni, skaistie skati no speciāliem skatupunktiem) – viena no trim pirmajām lietām, kas raksturo cilvēku – ir bioloģiska rutīna. (Un tā nav redukcionistiska doma.)
* * *
Sinestēzija ir vai nu pārvērtēta vai nenovērtēta. Sāpju bauda pilnīgi mierīgi varētu būt kategorija.
Un spēja rīcībspēja dusmu iespaidā.
(šīrīta ne ar ko nepamatojamo un ne uz ko neadresēto dusmu pusstundā ienāca prātā, ka visām emocijām ir viena un tā pati fizioloģija. Nosaukumu tām piešķir tikai fons. Jāpagūglē.)
* * *
Ja kaut kas ir no bērnības, tad sajūta, ka pateikt otram labu vārdu, ir pielīšana
* * *
Šitā cieņpilnā paklusēšana, vēsais vēsums un krupja galantā norīšana nekādu pienesumu kultūras vēsturei nerada. Klačas, diršanās un atriebība rada.
Turpinājums sekos.
* * *
«все сгорели карусели, все качели погорели» (atrasts feisbukā pie Josef Kats)
* * *
vēlreiz priekš sevis par patiesi kautrīga (bet pragmatiska cilvēka) dabu.
Ričards Rortijs: "I can still remember things, that I have done to other people 30 or 40 years ago. That emotions of shame and guilt are so intense, that I instantly try to distrack my attention. It isn't like I remember inflicting deliberate pain on anybody, it's just acts of omission: it would have been so easy to have done something for her or it would have been so easy to be kind, but I wasn't. Something like that."
* * *
Do not go gentle into that good night,
Old age should burn and rave at close of day;
Rage, rage against the dying of the light.

Dylan Thomas

* * *
No piezīmju grāmatiņām
Goran Gora par "Izstādes gleznām" 29. decembra koncertā: "Un, lūk, kā Musorgskis atdzīvina divus ebrejus."
* * *
tā vien kūsā saprašana un miers pēc terapijām?
* * *
redzi, cik daudz vakarus es sevi noturēju rokās
* * *

Previous