Pegijas · Lī · interjers


jeb mācos tristanu

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
alkohols bremzē sinapšu notikšanu. Tas nozīmē, ka man ir mazāk iespēju pastāstīt jums kaut ko jaunu (kas ir ētisks, morāls, sociāli nozīmīgs uzdevums)
Bet alkohols bremzē arī kritiena sāpīgumu (kas ir privāts, "be yourself", "es esmu tik unikāls" uzdevums)
* * *
nespēja iztēloties iespējamos nākotnes scenārijus mani, piemēram, dzen lielākā izmisumā nekā nespēja būt pilnīgā klātienē.
* * *
vakarnakt es nebiju nejauks
* * *
Ko var noskaidrot empīriski.
Jeb nepatīkamā veidā.
Dzimtajā ciemā vienīgais diennakts veikals ir benzīntanks pusstundas gājiena attālumā no manas istabas. Alkohols ir sūds, uz to es jau sen vairs neceru, bet jebkurā diennakts laikā uz stundu garu pastaigu (turp atpakaļ) mani mierīgi var iedvesmot pēkšņs cigarešu trūkums. Un šonakt, kad 23.45 pienācu pie diennakts benzīntanka durvīm, kas automātiski nevērās vaļā, laipna meitene, kura dienesta kostīmā rosījās pa iekšu, norādīja uz zīmīti vitrīnā "slēgts 23.50-00.40".
Jo es esmu konservatīvs patērētājs. Bikses, piemēram, jau gadiem pērku vienā un tajā pašā veikalā un apmēram viena fasona. Jo nav likušas vilties. Reizēm pat nepielaikoju, bet vienkārši ieeju un paņemu tās pašas, jo kādi gan varētu būt pārsteigumi standartizētajā masu ražošanā.
Un tad šonakt, pēc vilšanās pie benzīntanka, izrādījās, ka aizvakar paņemtajām standarta biksēm ķūlis ir par augstu un knapi veras vaļā. Mana vaina, protams, ka nepārbaudīju to pielaikodams, bet no otras puses - vai kāds vispār tā dara, ka pielaikodams pārbauda, kā ķūlis saskan ar viņa ģenitāliju anatomiju naksnīgiem čurāšanas gadījumiem brīvā dabā?
* * *
dažbrīd, lai notikumi manā galvā nebūtu tikai visu enerģiju paņemošs l'esprit d'escalier, taisu tādus kā vēstuļu un īsziņu uzmetumus, un tad visu enerģiju paņem to nesūtīšana.
* * *
pat es ar visu savu slaveno uzmešanu un vilcināšanos reizēm strebju karstu.
* * *
mēs knapi knapi, teju tikko, esam sākuši saprast kaut ko par cilvēku, un viņš jau atkal slīd ārā no rokām.
No visām bažām, kas izskanējušas AI sakarā, tieši šīm es visdrīzāk pievienojos – ka pirms vēl esam paguvuši padzīvot kā cilvēki ar adekvātu sevis izpratni (ne kā dzīvnieki un ne kā dieva radības, un ne kā bioloģiski mehānismi, bet kā cilvēki), jau drīz varam šo iespēju pazaudēt ar nākamo neatceļamo augmented intelligence vilni. (Paturot prātā, ka varbūt tas arī ir cilvēks – ar rīku rokās. Ar akmeni, ar kaltu, ar zīmuli, ar smārtfonu. Un nekas cits viņš nav. Lai gan līdz galam es tam neticu – kur pazūd mīļotais, kura katru mazāko uzacu, nāšu, lūpu kaktiņu mikrokustību tu vēl tikko prati nolasīt un tulkot, un jebkura cita, ar kuru nākas rēķināties – kur viņi pazūd, kad ieskatās savos telefonos? Kur viņi pazūd, kad ieskatās plānotājā? "Savās dzīvēs" pazūd?)
Un tad tie politiskie vegāni un vides aktīvisti: "sliekas un sūnas dzīvotu daudz labāk, ja uz pasaules nebūtu cilvēku." Nemaz nerunājot par to jūsu otro atnākšanu. Kādu dirsā vēl otro. Jūs pat pirmo vēl neesat atnākuši.
* * *
Boriss Groiss: "jūs varat paņemt visu, kas par mani atrodams internetā, bet saskanīgu manis attēlu jūs no tā nekad nesaliksiet. Šie sociālajos tīklos pašradītie mākslīgie ķermeņi ir kā paleninātais sprādziens no Zabriski Point fināla, vai kā dzīva miroņa vienmēr lēni sairstošā miesa."
FIB: "mēs salikām kopā visu, kas par viņu atrodams internetā, un ieguvām pilnīgu terorista attēlu."
* * *
Mēģināju iedibināt tādu kā principu -- nesaieties vairs nekad ar māksliniekiem tur un aktieriem.
Bet arī visāds proletariāts, municipālie policisti un banku darbinieki, ko grindrà var dabūt, nav variants.
Vai tiešām viss ir beidzies, pat nesācies?
* * *
kaut kam pieslieties, dejot, kā saka, cauri dienai: vaigs pie vaiga, pirkstu dancis glītam draugam uz pleca, galants žests, pieklājīga frāze, lūdzu lūdzu, paldies paldies. Un varbūt vēlāk tas izrādīsies pat noderīgi.
* * *
"garīgi" mūs sen jau nekas vairs nesaista,
tomēr pastāstīt, kā man iet, gribu tikai tev
* * *
Pimpis ir stiprs, ja.
Vārds.
Vai zināt, kas atšķir pimpi no pipeles?
Ar pipeli tikai pačurāt var.
Bet man tagad, piemēram, prātā (un asinis vārās)
tas sīkais pimpis ir
(un atkal bij' ievas baltas, un saule balta bij')
* * *
Es nicinu savu labo audzināšanu un latviešu zemtekstu kultūru.
* * *
Noskatīšos Sema vasaru vēlreiz.
* * *
Lapsa uz nakts ceļa nāca klāt kā draudzīgs sunītis. No pieskāriena es nomīzu, kā parasti, viņa - nē.
* * *
Pie visiem tiem evolūcijas brāķiem - pārslogotā mugurkaula, līkā balsenes nerva, neveiklajiem sēkliniekiem un aklā punkta acī - vēl arī tas, ka spīdzinu es sevi pats, neviens cits.
* * *
tipa tikai latvietis varot saprast
Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids
* * *
saulstariņš Dokinss par Mērijas Līkijas 76. gada slaveno atradumu, taciņu, ko veido hominīdu pēdu nospiedumi tagadējā Tanzānijā: "Tos parasti piedēvē Australopithecus afarensis pārim. Kuri droši vien gāja, sadevušies rokās."
* * *
Pie AI sabtranss būs bezmaksas. Nu, lidojumi būs bezmaksas mazliet vēlāk
Un stopēšanas kultūra atgriezīsies. Jo gudrajai automašīnai šķitīs neloģiski gandrīz tukšai braukt.
Par velosipēdiem pagaidām neko nevaru pateikt. Vismaz manos pāķos tā drīzāk ir nabadzības spiesta nepieciešamība, nevis ērtība un fizkultūra. Tāpēc vismaz manos pāķos divriteņus uzreiz iemetīs krūmos, tiklīdz tiks apgūtas AI transporta piedāvātās iespējas.
* * *
Spoži
viduvēji
nulle
tiklab
par sevi
* * *

Previous