Pegijas · Lī · interjers


un Ritas Heivortes filozofija

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Weltschmerz rodas arī no kaunpilnā gandarījuma par saviem labajiem darbiem
* * *
Savā žurnālā katrs drīkst būt paštaisns. Komentējot citus - nē.
Savā žurnālā katrs drīkst publicēt līdz galam neizdomātas domas, lai pārbaudītu, kā tās skan. Un izdarītu secinājumus.
Secinājumus drīkst publicēt nākamajā savā ierakstā.
Lai pārbaudītu, kā tie skan. Bet tas nav obligāti.
* * *
Lūk, istaba, ekstravagantas tapetes, retro pianīns M.Erikson, vēdlodziņš vaļā gandrīz kā socreālisma gleznā no četrdesmitajiem, bet no tiem četrdesmitajiem, kuros tiek noklusēts, ka tepat blakus kāds tiek slēpts, vai kāds tikko aizgājis bojā.
Istaba, tapetes, vēdlodziņš, pianīns un tahta. Uz tahtas kokonā satīts faktiski nekustīgs kalsns vīrietis. Socreālismā tas varētu saukties "Vēlais viesis". Vai arī "M.Erikson".
Faktiski nekustīgs, kokonā satīts uz tahtas, bet iekšā tas, ko neredz - viss šķind un sprāgst dubultās izsaukuma zīmēs "nē!!", "nu, kāpēc!!", "nu, bet jā!!"
Divas izsaukuma zīmes te skan kā valša pēdējie "div'trīs" ar kalsnu pirkstu uz šķībām klavierēm. Kā socreālismā - vienalga kas, bet ka' tik' ir.
* * *
"Patiesība ir interesanta tēma, bet šai reizei par dziļu."
"Bļā, cik precīzi!"
* * *
man nav labākā drauga (zinu, ka jums katram ir)
man nāktos ielaikot visas viņa kustības, kamēr vien draudzība turpinās - tāda ir labākās draudzības etiķete
(jā, sakiet kustības, nesakiet aktivitātes, sakiet kustības)
* * *
Eriks Vainšteins izmanto šādu analoģiju: zinātnes un loģikas apoloģēti visu gribot caurspīdīgu. Kā Filipa Džonsona Stikla māju Konektikutā. (Nu, labi, Vainšteins piekrīt, tualete tur tik un tā palikusi politkorekti apslēpta.) Bet vairākums cilvēku visu negribot caurspīdīgu. Ļoti interesanta analoģija, Sems Hariss saka. Un neuzkavējas pie tās.
* * *
es tāpat kā kultūras ministre esmu audzināts daudz strādāt. Nesanāca.
* * *
Labi pavadīts laiks: https://youtu.be/DfY-DRsE86s
Mans favorīts ir Mario Livio, bijušais Habla teleskopa priekšnieks, lai gan pa foršam plaukšķim sanāk arī pārējiem
* * *
Sarežģīto sistēmu pētnieks Deivids Krakauers iesākumam iesaka nelielu saprāta treniņu: pie katras iespējas centieties pārsteigt rekomendāciju algoritmus savos sociālajos tīklos, mīļākajās vietnēs un interneta veikalos. Pretojieties ieteikumiem.
* * *
ja mēs ar domu spēku nevaram ietekmēt pat savu iekšējo orgānu darbību, tad kāpēc lai mēs uzticētos visam citam, ko domas piedāvā - tāds ir jautājums. Otrs ir tāds, kas augstas klases zinātnieku aprindās arvien biežāk parādās - vai tik mēs neesam sasnieguši savas iztēles robežas. (dievs un elejas veronika šajā diskusijā jau sen vairs nepiedalās)
* * *
Tūlīt noklausīšos un, ja atzīšu par vērtīgu, nošērošu Harisa un Deneta dialogu par brīvo gribu. (Priekšzināšanas man ir tādas: Hariss netic brīvajai gribai, Denets tic.) Otrs dienas notikums, kam sekoju - Džūno ieiešana Jupītera orbītā.
* * *
Bernšteins par Stravinska Psalmu simfoniju: tā ir lūgšana ar zobiem.
Vēl viņš, vienā laidā Dievu piesaukdams, tik un tā atkārto: patiesība ir jāmeklē uz Zemes nevis "sfērās". Šonbergs ar savu Luft von anderem Planeten, protams, bijis jaukumiņš, bet galīgi bez humora izjūtas.
Un šis jālasa skeptiski: https://blogs.commons.georgetown.edu/engl-218-fall2010/files/Philosophy-of-New-Music0001.pdf
(Vispār mēs esam mazliet uz citurieni aizgājuši, nav vairs tās drāmas, vai ne. Ir kaut kāds optimisms, par spīti visam, atgriezies. Kaut kādi krievu teorētiķi, neatceros, kuri, teica, ka katastrofālie esot pāra skaitļa gadsimti. Bet augšupceļošie - nepāra. Kā konservatīvs cilvēks par divdesmito, deviņpasmito un astoņpadsmito varu piekrist. Tālāk nezinu.)
* * *
vai konsekvence ir kaut kas tāds, ko pats sevī arī var konstatēt, vai arī tikai no malas redzams, ir tāda, vai nav?
* * *
mazliet mākslas pirms svētkiem, jums taču par to būs pajāt turpmākās dienas, vai ne

te vairāk: http://www.iheartberlin.de/2015/02/17/you-gotta-love-berlin-illustrations-xuehka/
* * *
netieku pie jums, netieku jums līdzi, netieku ārā no lomas
* * *
es nevaru viņu izturēt, šito drausmīgo dzīvnieku. Nu, lūdzu, nu, ko lai dara, es nevaru viņu
https://www.youtube.com/watch?v=FN7r0Rr1Qyc
* * *
Tu nomirsi, es vēl padejošu, teicu tam urlam
* * *
ar ko es, zilais, meitenes, atšķiros no martkores. Ko es tādu citu apbrīnoju futbolā, ko viņš apbrīno, kad redzu, cik skaisti tie džeki mēdz būt. Kādi pleci viņiem mēdz būt, kādi ikri, pieres un lūpas. Skaists sports ir futbols, meitenes, piekrītiet.
Un ar ko es, zilais, atšķiros no visiem citiem resnajiem cibas džekiem, kam patīk šahs, matemātika, loģika, filozofija un tā tālāk - viss tas, kas man arī patīk.(māksla mazāk, bļa māksla, nav ko baidīties no viņas; nu, neesat jūs mīkstāki, mākslu mīlēdami. Pat stiprāki jūs esat. Nu, un kas, ka es tāds viens jūsu skaistās kājas tāpēc vairāk apbrīnošu un plecus un lūpas, ja jūs kaut ko no mākslas sapratīsit. Nav taču nekāda tāda pienākuma. Kas - jums no baudas bail, džeki? Meitenes, viņiem no baudas ir bail?)
* * *
vēlāk naktī vēlreiz noskatīšos kvīru kino ikonu, Salijas Poteres un Virdžīnijas Vulfas Orlando ar Kventinu Krispu kā Elizabeti Pirmo: https://www.youtube.com/watch?v=MorOaD61KUI
* * *
pie tām attiecībām, kas man ir, un kuru man nav, es esmu vainīgs
* * *

Previous