Pegijas · Lī · interjers


un Ritas Heivortes filozofija

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Sarežģīto sistēmu pētnieks Deivids Krakauers iesākumam iesaka nelielu saprāta treniņu: pie katras iespējas centieties pārsteigt rekomendāciju algoritmus savos sociālajos tīklos, mīļākajās vietnēs un interneta veikalos. Pretojieties ieteikumiem.
* * *
ja mēs ar domu spēku nevaram ietekmēt pat savu iekšējo orgānu darbību, tad kāpēc lai mēs uzticētos visam citam, ko domas piedāvā - tāds ir jautājums. Otrs ir tāds, kas augstas klases zinātnieku aprindās arvien biežāk parādās - vai tik mēs neesam sasnieguši savas iztēles robežas. (dievs un elejas veronika šajā diskusijā jau sen vairs nepiedalās)
* * *
Tūlīt noklausīšos un, ja atzīšu par vērtīgu, nošērošu Harisa un Deneta dialogu par brīvo gribu. (Priekšzināšanas man ir tādas: Hariss netic brīvajai gribai, Denets tic.) Otrs dienas notikums, kam sekoju - Džūno ieiešana Jupītera orbītā.
* * *
Bernšteins par Stravinska Psalmu simfoniju: tā ir lūgšana ar zobiem.
Vēl viņš, vienā laidā Dievu piesaukdams, tik un tā atkārto: patiesība ir jāmeklē uz Zemes nevis "sfērās". Šonbergs ar savu Luft von anderem Planeten, protams, bijis jaukumiņš, bet galīgi bez humora izjūtas.
Un šis jālasa skeptiski: https://blogs.commons.georgetown.edu/engl-218-fall2010/files/Philosophy-of-New-Music0001.pdf
(Vispār mēs esam mazliet uz citurieni aizgājuši, nav vairs tās drāmas, vai ne. Ir kaut kāds optimisms, par spīti visam, atgriezies. Kaut kādi krievu teorētiķi, neatceros, kuri, teica, ka katastrofālie esot pāra skaitļa gadsimti. Bet augšupceļošie - nepāra. Kā konservatīvs cilvēks par divdesmito, deviņpasmito un astoņpadsmito varu piekrist. Tālāk nezinu.)
* * *
vai konsekvence ir kaut kas tāds, ko pats sevī arī var konstatēt, vai arī tikai no malas redzams, ir tāda, vai nav?
* * *
mazliet mākslas pirms svētkiem, jums taču par to būs pajāt turpmākās dienas, vai ne

te vairāk: http://www.iheartberlin.de/2015/02/17/you-gotta-love-berlin-illustrations-xuehka/
* * *
netieku pie jums, netieku jums līdzi, netieku ārā no lomas
* * *
es nevaru viņu izturēt, šito drausmīgo dzīvnieku. Nu, lūdzu, nu, ko lai dara, es nevaru viņu
https://www.youtube.com/watch?v=FN7r0Rr1Qyc
* * *
Tu nomirsi, es vēl padejošu, teicu tam urlam
* * *
ar ko es, zilais, meitenes, atšķiros no martkores. Ko es tādu citu apbrīnoju futbolā, ko viņš apbrīno, kad redzu, cik skaisti tie džeki mēdz būt. Kādi pleci viņiem mēdz būt, kādi ikri, pieres un lūpas. Skaists sports ir futbols, meitenes, piekrītiet.
Un ar ko es, zilais, atšķiros no visiem citiem resnajiem cibas džekiem, kam patīk šahs, matemātika, loģika, filozofija un tā tālāk - viss tas, kas man arī patīk.(māksla mazāk, bļa māksla, nav ko baidīties no viņas; nu, neesat jūs mīkstāki, mākslu mīlēdami. Pat stiprāki jūs esat. Nu, un kas, ka es tāds viens jūsu skaistās kājas tāpēc vairāk apbrīnošu un plecus un lūpas, ja jūs kaut ko no mākslas sapratīsit. Nav taču nekāda tāda pienākuma. Kas - jums no baudas bail, džeki? Meitenes, viņiem no baudas ir bail?)
* * *
vēlāk naktī vēlreiz noskatīšos kvīru kino ikonu, Salijas Poteres un Virdžīnijas Vulfas Orlando ar Kventinu Krispu kā Elizabeti Pirmo: https://www.youtube.com/watch?v=MorOaD61KUI
* * *
pie tām attiecībām, kas man ir, un kuru man nav, es esmu vainīgs
* * *
lūk, bīstams signāls - ikdienas izlasē atgriežas dažas no pašām romantiskākajām balādēm.
Nu, labi, ne no pašām pašām vēl - otrās no beigām.
* * *
varētu jau pajokot tā, kā joko rietumu asie antiklerikāļi - visa maskulīnā garīdzniecība jau tāpat sen kleitās staigājot, un jo šovinistiskāka tā kļūst, jo greznākas kļūst viņu kleitas un krelles. Bet varētu arī nejokot, bet dot pa pirkstiem. Ne jau par to, ka kaut kādi pulciņi, biedrībiņas (un reliģiskās organizācijas formāli, likuma priekšā, ir tieši tādas) kaut ko tur ierobežo savos pagrabos. Vējabrāļi arī droši vien nav nekādi dūdieviņi (uzraksts uz vējabrāļa ādas jakas muguras: "ja tu šito lasi, tā kuce ir kaut kur nokritusi"), bet vairākumam nez kāpēc ir vienalga par šāda tipa mačismu. Pa pirkstiem jādod, ja viņi politikā bāžas un ne savās guļamistabās, un uz valsts budžetu pretendē. Ir lērums likumu pret dažāda veida diskrimināciju pieņemts, ar ko valstij, lai kā tai to negribētos, ir jārēķinās. Faktiski katrā svarīgākajā likumā ir kāds pants par diskriminācijas izskaušanu. Tās, kuras grib tajās apšaubāmajās biedrībās kaut kādu statusu (kas mani izbrīna pirmām kārtām, bet tas tā), lai labāk iet šo ceļu - dod pa pirkstiem varaskārajai pašpalīdzības pulciņu vadībai ar likumu palīdzību. Redzu, ka tur varētu būt patērētāju tiesību aizskārums, piemēram. Vai diskriminācija darba vietā, un tamlīdzīgi. Bet klaigāt, ka kaut kādā pašpasludinātā "men-only" pulciņā nelaiž iekšā sievietes, ir, piedodiet, beztabu līmenis. Plus vēl arī milzīga, absolūti nevajadzīga un jūsu nevis viņu pašu apmaksāta reklāma.
* * *
par to, ka Brazīlijā ir labi cilvēki, mēs zinām no bosanovas.
par to, ka Francijā ir labi cilvēki, mēs zinām no Dreifūsa skandāla.
par to, ka Vācijā ir labi cilvēki, mēs zinām no pirmshitlera Berlīnes.
par to, ka Anglijā ir labi cilvēki, mēs zinām no par vis kaut ko atvainoties piespiestā monarha.
kur vēl ir labi cilvēki, un kā mēs par to zinām?
* * *
"kā tu raksturotu savu stilu, sima?" 
"klasisks un sievišķīgs" - ✔
"ja tu varētu mainīt savu profesiju, par ko tu kļūtu?"
"par dzejnieci" - ✔
* * *
Kā čurāt dīda būt oriģinālam
* * *
Visa nākotnes cilvēce ģenētiski neizrietēs no pasaules skaistākās un gudrākās sievietes un Izabellas Ipēras mīlas akta Fendi kažokos uz perfekta parketa, bet atkal no kaut kādiem pagraba šmuļiem tāpat kā pirms simttūkstoš gadiem, uz kuriem jūs skatāties no augšas, un kuri pat neapzinās, ka to, ko viņi tagad dara, sauc par kniebšanos.
* * *
"Leģenda vēsta, ka tā patiešām ir noticis"
* * *
sociālajos tīklos šodien vairākkārt nošērota amerikāņu kinohronika ar Rīgas skatiem no 1937. gada, visi tie retro tramvaji, smukā pirmskara nesamaitātība utml. Neteikšu, ka ar baigāko sajūsmu šērota; šērota vienkārši kā tāds interesantums. Ir retvīti, sirsniņas, īkšķīši, un ja pavirši apskatās, tad šērotās lapas virspusē pamana tikai to, kas tas ir no Spīlberga arhīva. Bet lapa patiesībā ir ASV Holokausta muzeja arhīvs, un uz atslēgvārda Latvia tur ir vēl 33 hronikas, tai skaitā, piemēram, 78. gadā Ņujorkā pierakstītās vīnietes Ģertrūdes Šnaideres atmiņas par Rīgas Geto.
Nu, ja, to nevar šērot kā interesantumu; nu, kā lai to šēro.
https://www.ushmm.org/online/film/display/detail.php?file_num=4929
Lai gan Šnaideres kundze stāsta interesanti.
Piemēram, par pirmā vakara iespaidiem pašā Maskačkas geto (nemaz nerunājot par dienā sastaptajiem šucmaņiem). Geto nožēlojamie apstākļi nav tikai Geto nožēlojamie apstākļi, un viņas skatupunkts, to aprakstot, nav tikai pazemotas un no mājām ar varu uz svešu nomali aizvestas Vīnes buržuā pusaudzes skatupunkts. Neko cienījamākā stāvoklī Maskavas forštate nebija arī pirms Geto. Varam jau fantazēt par kārtību un sakoptību daudz dokumentētajā pilsoniskajā centrā (turpat, šajā arhīvā, ir arī iznīcinātās Kacu ģimenes "mājas video" no 1929. gada ar "bēdīgajām" poļu Ļvovas un leišu Kauņas mazpilsētu ainām salīdzinājumā ar lepnajiem Bastejkalna un Otto Švarca ieejas skatiem un tātad tas pats 37. gada Vecrīgas dokuments), bet Rīgas strādnieku priekšpilsētas visas bija baisi nabadzīgas un pārapdzīvotas, bez komunālā ūdens un kanalizācijas daudzviet vēl līdz vēliem sešdesmitajiem. Un, kad tagad, vietējo eksotiku rādīdams, aizvedu kādu Vīnes buržuā pusaudzi uz tagadējo Maskačku, uzreiz atceros Šnaideres kundzes aprakstu. Tas ir, otrādi - klausīdamies Šnaideres kundzi, atceros savu rietumeiropiešu sejas tur, piemēram, 2015. gada rudenī.
Pāris domes iekārtotie parciņi, šūpolītes un tēlniecībiņa to vēl nav ģentrificējusi. Vai arī ir, un es vienkārši neredzu. Neredzu, bet gatavojos iet kopā ar visiem pasvinēt kārtējās arhitektūras balvas pasniegšanu.
* * *

Previous