slimības · vēsture

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Protams, ka jūtūbā ir vairāki pamācību video, kā pareizi sasiet pakāršanās cilpu.

UPD: spriežot pēc ļoti straujām reakcijām, šis laikam nolasās daaaauuuudz dramatiskāk, nekā biju domājis. Ļoti atvainojos, viss ir okej, ziņkāre vnk aizplūda neparastā virzienā.

* * *
* * *
savāda vieta ir tie mazo nāciju izmisīgie meklējumi ar ko lepoties, kas noved pie tādiem priekiem kā "mums arī bija divas kolonijas uz īsu brīdi!!" vai "mūsu senči arī brauca pāri jūrai un siroja, laupīja, galināja, izvaroja, un viņi tur Skandināvijā baidījās no mums!!"
* * *
draugi viens pēc otra pievēršas gaismai. es no tā baidījos, tagad man arī nāksies.
* * *
Un nez ko visi šie tehnoloģiskie instrumenti, ar kuru palīdzību spējam daudz labāk kontrolēt savas ikdienas dzīves ārējās norises (izsekot veikalu pasūtījumus, izsekot cilvēku sociālu tīklu dzīvi, zināt, kurā dienā jāpaņem lietussargs, kurās stundās muzejā būs mazāks apmeklētāju skaits), nodara iekšējo norišu kontrolēšanai - tikai grūtāk samierināties ar nespēju kontrolēt emocijas vai arī nekontrolējamie sektori, bailes, vājums iemīlēšanās, tiek nocirsti saknē un vispār izslēgti no apziņas? Man gribētos apkārtējā pasaulē redzēt veselīgās un daudz apzinātākas attiecības starp kontroli un ļaušanos, bet varbūt es vienkārši nepareizi skatos
* * *
Kāpēc literātu vide ir tik indīga? Vai arī man tikai tāds šķitums un arī parējās netrūkst nepatikšanu.
* * *
Satori šodien diezgan brutāli mauc ar kāju pa seju, Boļšakovu rakstam man pietika ar virsrakstu un pievienoto bildi, lai brokastis iesprūstu kaklā un būtu jāsāk pilnā kaklā raudāt. Ne prātā nenāk lasīt pašu rakstu, drošvien zaudēšu darbaspējas uz kādu nedēļu.
* * *
neesmu ievērojusi, ka visi tie kliedzēji (ok, parasti jau kliedzējas), ka kā "kaut kas šitāds var būt modē, tik šausmīgi izskatās, my eyes my eyes my eyes" ģērbtos labi, veiksmīgi vai interesanti.

dažreiz nespēju noticēt, ka it's still a thing, piepisties tam, kas cilvēkiem ir mugurā, un laika gaitā visiem cilvēkiem, kas ir šādi piepisušies, pat ja esmu piedevusi šādu vaimanāšanu - dzīvē vai internetā - agrāk vai vēlāk izrādās, ka šie cilvēki nav nekādi patīkamie cilvēki.

protams, var pateikt, ja kaut kas lien ārā, dille zobos vai kaut kas tāds, bet, akd, kāds tantisms ir šitā te ņemtne, ka mode iet ne tur vai sievietes ne tur, vai ar tādu dibenu/kaklu/potīti nevar valkāt to vai šito.

* * *
ļaujiet man to neturēt sevī un tā
iespējams, neviens to nav pateicis instagram fitnesa influencerēm un kouču koučām,
bet tā miesaskrāsas vai līķīgi pastelīgās elastīgi piekoriģējošās sporta drānas IZSKATĀS ŠAUSMĪGI, ŠAUSMĪGI SLIKTI un pateicoties krāsu gammai, rotā tikai tumšādainus cilvēkus.
Šīs, ja
https://www.prettylittlething.us/taupe-bike-shorts.html.

pateicu,
ceru, ka vietā nāks kāds jauns treds, šis ir baiss.

* * *
vecas bildes
[pp no komūnas vajag]
labprāt savākšu kasti, čupu, maisiņu tev nevajadzīgas, no kaut kurienes pieklīdušas divdesmitā gadsimta fotogrāfijas.
toms1985 [pie] gmail
Tags: ,
Garastāvoklis::
gribu būt mākslinieks
* * *
Man ir sajūta, ka es stāvu uz vietas.
* * *
Determinisms
skatos sevī cik tik uziet, "brīvo gribu" tā arī ne reizi neesmu ieraudzījis
* * *
transpozīcija
latvijas filmu maratonā skatījos atjaunoto gabalu par savu patronu kr. baronu un līdztekus binance academy (nesekmīgi) studēju blokķēdi. sapnī turpināju lauzīt galvu par proof of stake, bet vide bija kļuvusi par aristoteļa metafizikas semināru. tur mani nepazina senas draudzenes, bet pasniedzējs - kaut kas starp nelaiķi rubeni un narkēviču - gribēja piesieties, ka neesmu izlasījis texxxtiņu. bet tas vispār nebija mans seminārs!
* * *
L'age d'or, 1930
"Would Bunuel have us believe that (..) the self-proclaimed religion of love has always really been an infernal machine of female sacrifice?"

* * *
21:17 Eižens raksta no "Lata": roltoniem mega atlaide, drīkst paņemt sešus?
(tas saucās mums šodien bija svētku mielasts un vēl pilni trauki stāv ar šašliku, grilētu lasi, dārzeņiem, salātiem, biezpiena sacepumiem)

https://youtu.be/yvopoGXHM9A

Tags: ,

* * *
kaut heiteri būtu kaut uz pusi tik patriotiski kā es!

* * *
klīņājot pa cibu, uzdūros šim padsmit gadus vecajam cibas ierakstam, gribu pieseivot, jo tas neviļus uzrakstīts tā, ka vienlaikus no tā sanāk arī ļoti brīnišķīgs dzejolis:

es un tētis, mēs tik divi tādi
kad mēs ar manu mīļo tēti braucam mašīnā (tēta baltajā), tad klausāmies marku knofleru (man mugurā tēta krekls), priecājamies un nedaudz kratām galvas (tā liegi liegi, jo nav mūsos agresijas un satraukuma, tikai jūras miers).

tad saku tētim - es spēlēšu grupiņā ģitāru, man būs sarkana, tēt es tevi mīlu
un viņš paskatās (pagriežot galvu uz sāniem) un pasmaida; mēs esam uz ceļa, mēs braucam un nekas mūs neiztraucēs
mēs esam tikai divi tādi; un kasetei un markam nekad nebūs gala

http://klab.lv/users/reimonds_pols/4144.html

Tags: ,

* * *
Vai jūs pazīstiet Latvijā dzīvojošus precētus pārus, kuriem ir open marriage? Es laikam zinu tikai par vienu vai diviem, bet lēšu, ka daudzi to vnk neafišē.

(Nejautā ne draugs, ne draudzene, pure curiosity.)

* * *
Simo paceļ manu matu un prasa, lai es pielieku to atpakaļ.
Tags: ,
* * *
ārā izžāvētā sega smaržo skaļi, es teiktu tā kliedz.
* * *

Previous