o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU.
| |
|
o, izmeta sponsorēto reklāmu par Holandes maģ. trifelēm, kuras nu ir legālas visā EU. |
|
| |
| |
|
Šogad aprīlī varu teikt to pašu, ko pag. g. un principā par tieši to pašu lietu. Pozitīvais aspekts - ka esmu mācījusies no kļūdām un tamdēļ šogad tas vairs nav tik tīri besīgi. |
|
| |
| |
|
cik ātri tie bērni aug jeb, domājot par nākamo ģimenes ceļojumu, kā pirmo atvērām mācību gada kalendāru. // man likās, ka pirmklasniekiem ir divi papildus brīvlaiki, bet tikai viens un tas pats ziemas vidū. skumji. |
|
| |
|
atbraucu no nednogales Viļņā. jā, protams, skaisti, bet mums arī ir skaisti. viļņa ir ļoti dzīvīga, ļoti, bet arī dārga. tur viss zied, un cik labi, ka mums vēl viss tikai ziedēs. abi bijām slimi, tā bija likteņa ļaunprātība - pirmajā aizmukšanā bez bērniem būt ar slikten sliktu pašsajūtu. (nākamais get-away laikam novembrī, tādi mums tie grafiki) nostaigājām svētdien 10km gar Neri. un jaunā Sapiegu pils burvīga. brauciet uz viļņu, vilciens ir lielisks. |
|
| |
| |
|
Esmu kalnu pārgājienu braucienā Itālijā, ar nelielu grupu. Grupas vadītājai ir Viktorijai ir zilas acis. Es gribēju teikt – lielas, zilas acis. Ai, Viktorija, pieskati mani, ar savām zilajām, es gribēju teikt – lielajām, zilajām acīm. |
|
| |
| |
|
ko jums jautā bērni? man vidējais pajautāja, kurš ir mans astotais mīļākais valis. (tas tikai liecina, ka viņam visi vaļi IR sakārtoti sarakstā pēc mīļākuma) |
|
| |
| |
|
—-
Ap šo datumu mēs ar klasi aizbraucām uz Beberbeķiem nodžumīt. Bija +28. Kaut kāds 91. gads, šķiet. |
|
| |
|
kad atbraucu mājās no venēcijas, manī bija skumjas un kaut kādas dusmas, es it kā jau zinu, bet cik ļoti šis mākslas tirgus ir liekulīgs, cik neīsts, cik elitārs, kā mēs valdam un arvien vairāk izspiežam perifērijā tos, par kuriem it kā rūpējamies. koloniālisma izsāpēšana ir jauns koloniālisms, viss tik pārprasts, tik neīsts, tik formāls. un man taču īstenībā tas neinteresē, bet visi tā ieciklējušies. to, protams, nosaka arī biennāles tēma, bet vai nebija iespējams šo risināt, nevis patronizējoši uzsvērt atkal un atkal. (varbūt jāmēģina domāt citos virzienos, bet kādos.) un tad - gandrīz pa taisno no lidostas - aiziet uz ROTKHO izrādi bija blieziens pa galvu. ļoti precīzs blieziens, ļoti labs blieziens. man ir savi iebildumi, protams, bet kopumā - perfekta dzīves dramaturģija. no biennāles uz izrādi par mākslas tirgus liekulību. |
|
| |||
|
off with their heads
Nedaudz palasiju to dienasgrāmatu šeit, kāda tā bija, kad jutos labi. Kaut kā jāsagaida atpakaļ tā godīgi emocionālā un par visu esošo pateicīgā "es", kāda es mēdzu būt. Ak dies, kā neticās, ka tā, saulē sakusušā plastalīna sajūtā iegrimusī radība, varēja būt tik pievilcīga sieviete ar drosmi un mugurkaulu. pļecka pļecka. Iekšējā balss atdzīvojusies un muld visādu pazemojuošu huiņu, paskaido, cik sūdīgi iekārtota pasaule un kā nav vērts censties, jo viss, kas ir tīrs tagad būs netīrs jau rīt un vispār putekļi. Tārpi un putekļi un es nekas neesmu kalikalidurgadurgakalikalidurgadurga....
|
|||
| |
| |
|
Man ir jauna rožābele, upene, jāņoga un aliča. Mazās laimītes. Upenei un jāņogai vēl nezinām vietu. Oh well. |
|
| |
|
izgājām lietū, paskatījamies Šantalas Akermanas filmu par Gazu, tuksnesi, mātēm, kas izdara pašnāvības un vārdiem, kad vārdu nav. uzzināju ka franču "ēzelis" cēlies no ebreju "mākonis" |
|
