slimības · vēsture

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
pirms nedēļas E nevarēja nolekt pat 5 reizes ar lecamauklu, bet viņš leca rītos un vakaros un nolika ieskaiti ar visu krustenisko lecienu kombinācijas beigās. plīstu no lepnuma.
* * *
* * *
lūdzu laiku, kaislību, iespēju taisīt skaistas lietas

P.S. no bookdepository vienmēr var dabūt 5% atlaidi ar kuponu MASTERCARD5

* * *
vakarā mans uzdevums ir vienkārši gulēt uz matrača un ļaut visiem pēc kārtas nākt pie sevis "sildīties". punkts uz I ir Sabīnīte, kas izstāv savu rindu pēdējā un ņemās, murrā, mīca ar nagiem. un es guļu un smaidu kā piramīdas zemākais slānis

man beidzot vismaz ir bezvadu austiņas, kas atvieglo šīs vakara procesijas gaitu - nav jāpinas pa austiņu vadiem

* * *
uztaisīt čhillī con carne un aizmirst ielikt pupiņas, kas stāv deguna priekšā uz galda, ček!
bet par to vakar atklāj, ka ādažos ir meksikāņu veikals, kas piedāvjot čipoletu tfhu chipotles: https://www.elgringoveikals.com/product-page/chili-chipotle ir kāds mēģinājis, jo viss kas iepriekš rīgā bija nopērkams bija totāls sūds
* * *
Mans guilty pleasure ir lasīt sliktus tekstus, dažreiz arī sliktus tulkojumus no latviešu valodas uz angļu. Šovakar lasu kā dažādi arhitekti apraksta savas izstādes Pasaules Tirdzniecības ēkas īslaicīgajai izstāžu telpai. Dabūju to ko gribēju, savu vēlmi apmierināju - šķiet, ka lielākā daļa neprot ne tikai rakstīt, bet arī domāt. Matīss G. un Gaiss ir izņēmumi.
* * *
man ļoti patīk literatūrā aprakstīti neeksistējoši mākslas darbi, aprakstītas gleznas vai mūzika - tā ir lasītāja jaunrade prātā.

bet tāda taču ir visa pieredze.

agrāk es rakstīju, laboju, jutos kaut ko pabeidzis un nospiedu pogu, bet varbūt bija otrādi - nospiedu pogu, pirms jutos ko pabeidzis. ir drosme dot, un ir arī bezgalīgs mēģinājums dot.

tas, ko es gribu pateikt, ir tas, ka es nekur neesmu nonācis, un ka apmaldīšanās sajūta ir kļuvusi par māju sajūtu.

bet bet bet bet bet neviena doma nav pabeigta, ir tikai komati, un arī punktu sauc par pietur-zīmi.

.

tas nav gals, tā ir sēkliņa.

* * *
Dārgās frendlistes dāmas, vai kāda nevēlas pārpirkt no manis šo "One Wolf" kleitu? Tā kā M izmērs bija izpirkts, spontāni paņēmu L izmēru, bet tas uz maniem 166 cm garuma ziņā nepieguļ ideāli (vidukļa zona ir par zemu un apakšmala līdz ar to ir ap ceļiem, nevis kā modelei bildē uz puslieliem). Piegriezums un auduma kvalitāte ļoti laba, un, protams, ir kabatas. Esmu tikai uzlaikojusi, joprojām klāt cenu zīme, labprāt atdotu tālāk par to pašu cenu. Oriģinālā maksājusi 210 - lieliska izdevība izskatīties četrreiz dārgāk nekā ieguldīts!
* * *
E sēž pie galda, pilda dabaszinību mājasdarbu ar topogrāfiskajām zīmēm. Simo pienāk: "Kas tas par Ziemeļkoreju?"
* * *
no blakus istabas. bērni spēlējas ar play do:
"Reiz dzīvoja Misters Pempe un Misters Pimpe. Viņi visu laiku dzēra un uzkoda "play do". Viņi bija tā piedzērušies, ka neko nesaprata. Viltīgais tosteris to redzēja un viņiem teica: es esmu solārijs, kāpiet manī sauļoties. Un Mr Pempe un Mr Pimpe iekāpa tosterī, tas aizvērās, un viņi abi izcepās."

"Reiz dzīvoja Rokrok-rakraks. Viņš gāja un uzkrita uz tetra, un sāka skanēt: tū-tu-ru-rū-tururū-tururū [tetris music]"

* * *
JA CEĻAS PIECOS NO RĪTA TAD VAR PASPĒT SĪKO SATAISĪT UZ BĒRNUDĀRZU LAICĪGI UN BONUSĀ IZTĪRĪT SEV ZOBUS.
* * *
Viens rīts
Šis ir bijis ideāls rīts. Pamostos sešos bez modinātāja. Kafija, dienasgrāmata, dienas ziņas.
Tad iekurinu krāsniņu darbnīcā. Kaķim brokastis. Eju sasveicināties ar L. Viņa mostas. Tagad vēlreiz jāvāra kafija kanniņā uz plīts. Ar putotu pienu.
Un tam visam fonā novembra pelēkā krēsla, mitrais gaiss, gar logu peldoši dūmu mākonīši no skursteņa. Tik maigs novembris, silts, saudzīgs.
Arvien vairāk mīlu tumšos mēnešus, slapjos un neērtos.
Nu jā. Tikai pierakstu. Tāds rīta foto.
* * *
* * *
---
Iespējams, šis jau ir intelektuāļu iztirzāts – paslinkoju, nepagūglēju – jo nevar taču būt, ka tik acīmredzama dīvainība mani pirmo satraukusi. Taču riskēšu jums pajautāt. Jūs saprotat, kas ir seši mazi bundzinieki? Tālāk viss tekstā ir loģiski – spriežot pēc tā, ka viņiem ir zirgi un caunu cepures un viņi sniedz gredzentiņu un varonei ir jāpieaug, jo pagaidām ciema puiši viņu mīlē mazu – tie visticamāk ir ciema puiši, kuri ir visi iesaukti Livonijas / zviedru / cara armijā (attiecīgi kad nu dziesma radusies) un visi iedalīti bundziniekos (kaut kāds muzikālais ciems, ibio, tiešām neviens nederēja artilēristiem vai musketieros?) Jo nevaru iedomāties tādu bungu sekstetu jebkādam citam mērķim kā militāram. Ne jau nu tajos laikos bija ceļojošas lauku kapellas, kas sastāvēja tikai no sitamajiem instrumentiem. Nu labi – pieņemsim, ka tas viss, ko tikko uzrakstīju, tā arī ir. Lai gan jau esam iebraukuši lielā absurdā. Bet jopcik, kāpēc mazi? Viņi tur bija punduru ciems, vai?
* * *
Labajās ziņās: Terenss Maliks filmējot filmu par Jēzu Kristu ar četrām dažādām s*tana versijām.
* * *
izpirkts viss Miļļermiļš!

* * *
nevaru izturēt, kad Ingmārs strādā no mājām un klausās savu valsts pārvaldes mūziku
* * *
Vecmāmiņai (kura vairs nav starp dzīvajiem) gludināšana vienmēr paņēma ļoti daudz laika, jo viņa vispirms visas drēbes, arī apakšbikses un tādas lietas, izgludināja no kreisās puses, tad apgrieza otrādi un gludināja no labās. Par ko es tagad pieaugusi saprotu, ka tas nebija īpašajam gludumam, lai gan gludums bija nenoliedzams, bet tāpēc, ka droši vien pēckara gados viņa no savas mammas bija iemācījusies, ka drēbju iekšpuses gludināšana dezinficē un attiecīgi pasargā no visādām difterijām, tīfiem, varbūt pat kukaiņu olām, u.tml.
Šo rakstot, atcerējos, ka vēl atceros, kā mamma maniem jaunākajiem brāļiem marles autus vārīja lielā katlā, tad žāvēja uz auklas starp bērziem, tad gludināja ar ļoti karstu. Reiz viņa man stāstīja, kā "ļoti pārdzīvojusi", ka zīdaiņu autiņi no biežās vārīšanas nodzeltējuši un vairs nebijuši skaisti, balti.
* * *
pret jaunajiem projektiem
lai gan esmu specializējies tos zīmolot, jaunie nekustamo ipašumu projekti (sic! projekts, nevis ēka) manī vienmēr raisījuši nievas un mieles. kā prece, ko pērk statusa dēļ. agrāk domāju, ka tie ir arī estētiski aizspriedumi - tāda tipa apbūve vnk. nav domāta man - pat jutos nedaudz vainīgs par savu atpakaļrāpulisko konservatīvismu. bet šodien pat sapratu!
patiesi, vai nerīkojas kā apdullis idiots cilvēks, kurš pērk pārdošanai celtu māju? vai vispār, pārdotu pirms celšanas?!
* * *
debešķīga saderība
spageti ķirbis ar svanu sāli.

pirmo pārgriež plakaniski uz pusēm, apdara ar eļļu un apkaisa ar otro, un tādu pašu cep vēkšpēdus plītī. kad mīksts, ar dakšiņu izkasa strēmelēs mīkstumu.

* * *

Previous