|
Man ļoti patīk Klaipēdas "Kalendārs". Elmāram ir izdevies kaut kā ļoti labi uzlikt grāmatas sajūtu uz skatuves. Ne burtiski. Grāmata ir īsta un ar mīlestību. Un izrāde arī. Kalnozols vakar esot bijis laimīgs. Reinis ar Niku arī baigi izteiksmīgi sataisīja. |
|
|
|
|
|
Pamodos Klaipēdas teātrī. Dienas vidū biju Liepājas teātrī uz maketa nodošanu. Vakarā Nacionālajā uz "Sālsvārnas" soundčeku. |
|
|
vakar īsti pa galvu iesita vīra teiktais, ka pasaulē vairs nav neviena labā, nav nevienas labas lielvaras. |
|
|
londona ir mainījusies, tā vairs nav britiski uzpūtīga, tā ir jauka, diezgan piezemēta, ārkārtīgi pacietīga un sirsnīga. īstus britus tā arī nesatikām. no otras puses - londona ir mainījusies, tā ir nolaista, nemīlīga, nesakopta. no trešās puses, londonā muzeji VISPĀR nav mainījušies. tas nav īsti uz labu, bet nu ko par to. redzējām ļoti daudz, man ļoti patika, nogurām arī (drusku par vēsu, lai būtu pavisam omulīgi ārā). |
|
|
Sapratu, ka nesaprotu, vai pastāv kādas vienošanās vai konvencijas, kas nosaka to, kā jādēvē starptautiskie ūdeņi. Un, ja pastāv, ar kādu varu šīs vienošanās vai konvencijas tiek uzturētas? Piemēram, kas notiek, ja Zviedrijas karalis paziņo, ka Baltijas jūra tagad ir Zviedru jūra? Vai ja portugāļi uzstāj, ka Klusais okeāns jāsauc par Magelāna okeānu? Vai ja mjanmieši grib kaut kā pa savam pārsaukt Bengālijas līci? Proti, galvenais, ko mēģinu saprast pēc Trampa paziņojuma/rīkojuma -- kad latviešu kartogrāfi sastādīs nākamo "Jāņa sētas" "Pasaules ģeogrāfijas atlanta" izdevumu, viņiem to līci rakstīt kā Meksikas vai Amerikas? |
|
|
varbūt jums ir arī kāda lieliska idejai Londonai? braucam ar visiem mazajiem susļikiem uz 6 dienām (viena diena Harijā Poterā), esmu jau nobukojusi national gallery, natural history museum un tate. gribētos pavazāties pa šarmantām ieliņām, svētdienas tirdziņiem, braukt ar autobusu, pastaigāt pa krastmalu. |
|
|
pirmajā vakarā berlīnē pazaudēju balsi. un ej un iestāsti, ka tas tikai viens auksts štērnītis uz ielas nulle grādos, nevis visa nakts reivos. bet tā jauki, auksti, bet daudz daudz staigājām, ir dažas brīnišķīgas izstādes (o, Nan Goldin!), vēl brīnišķīgāks berlīnes vaibs pats par sevi. man laikam tieši šādi vajadzēja - bez liekas agendas, bet ar lērumu ikdienas soļu un skatu. drusku jau arī mūziku paklausījāmies, i elektroniku, i trāpījām uz Jāņa Petraškeviča pirmatskaņojumu, kaut ko iepirku mauerparka krāmeniekā, nofočējos fotobūdā, un vispār. |
|
|
Ja man kādreiz skumji kļūst, Es eju uz teatris.lv palasīt skatītāju atsauksmes par "Sālvārnu". |
|
