Cepiens ap "Viss būs labi" ieinriģēja. Vairākas reizes lūkoju tikt iekšā tuvākajā seansā. Visi bija izpārdoti ne tikai spledidā, bet arī papildseansos Kinobizē un K.sunī. Tikmēr lasīju visas pirmās recenzijas, jautādams sev, vai man to vispār to vajag. Visas recenzijas ziņoja, ka nevajag. Pat krievvalodīgās. Neviens, pat viscienījamākie kritiķi, nebija tik drosmīgs, lai atzītu, ka filmas dramaturģija bija kliedzoši spēcīga. Un ne tādā ziņā, ka visi mīl mammas, un ka viņam ir kritisks skatiens, bet ka stāstam pašam par sevi mēdz būt vērtība. |