Metatron

Oct. 13th, 2019 | 01:33 am

O! Man ir jauna emocija uzradusies. To sauc "nicinājums".
Steidzami jāiegūglē, vai kādi no Lielajiem Skolotājiem ko nav teikuši par šo. Vai nav kaitīga, kā sadzīvot, utml.
Tik nez kā tulkot? ("Despise" var būt?)

Man pat drusku bail ar jums dalīties ar šo.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


vienīgi

Oct. 10th, 2019 | 02:05 am

Ir tā, ka man tik nenormāli patīk būt vienai un priecīgai tajos retajos brīžos, kad sanāk būt vienai, bet tvienlaikus gribās ar kādu padalīties.
Nu kaut vai īsziņu 2 naktī aizsūtīt par to, cik man labi iet.
Piemēram, izēdu veselu šķīvi ar kūpinātām reņģēm,
tagad skatīšos sēriju The Marvelous Mrs. Maisel un iedzeršu norm. vīnu.
Es esmu savā jaunajā dzīvoklī. Kurā ir fantastiski.
Kaķis mani tomēr mīl.
Kaķis, izrādās ir pavisam mans kaķis.
Viņš mani esot pieskatījis.
Un arī adītu tomātu viņš man atnesa.
un citronu.
Es nezinu, ko un kā lai es saku.
Pārāk jau nu labi, lai izstāstītu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Kā citiem iet?

Sep. 18th, 2019 | 10:48 am

Klausaities, a tā jābūt, ka Tev (/man) riebjas, via ir neērti par savu radījumu - t.i. dzejoli, filmu, etc - ?

Daudzi izcili autori un cilvēki, kuri man daudz maz autoritātes tā kaut kā apgalvo.

Es te tā domāju un nevaru saprast.

Jo man ļoti patīk viss, ko es uzdaru. Arī, ja es redzu kaut ko ko būtu darījusi ar šodienas acīm savādāk, es saprotu to, kāpēc savā laikā tas iegūlis to što nada, vai kāpēc aktualizējies vēlāk, vai kāpēc stāv pāri laikam. Un no probs.

Ar to, kā dzīvoju savu dzīvi, lūk, man lielas problēmas un nevaru uz sevi skatīties brīžiem aiz šausmām, dusmām, vai nicinājuma, bet ar mākslu viss čikiniekā. Tur templis. Tur jah lives.

A tas ir normāli, dakter?

Kā jums ar to?

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


Vardīte

Aug. 22nd, 2019 | 11:18 am

Mana pēdējā nakts mūsu gultā
Pirmo dienu maigais mulsums
Mēs satikāmies šodien citā laikā
tāda sakritība it kā

Griestu balsināšana
Zvaigznāju tīkla sega uz grīdas
Skrienošas gaismas skices uz sienas
Tumsa
Smaržo pēc svaigi uzrullētas baltās krāsas
Rokas nogurušas
Baznīcas kāpnes virsgaismā

Rīts
Kopīga garlaikota un lēna visa vērošana
Tumši zilā kafejnīca tagad ir parasta
Kafija tik pat slikta
Tu ļoti labi izskatījies uz tā Kišlovska fona
Tikai zila

Arī tā vieta, kur mēs bijām - viņas nav
Un arī tā otra un trešā un ceturtā
Kurā tev nekā nebija kabatā
Tā kā tā sieviete parkā
Mēs bijām ilūzijā
Atpakaļgaitā

Pirmais dūriens
Nenotverams skatiens
sīkums
sīkums
sīkums

Ja es būtu pratusi labāk lasīt
punkts
punkts
punkts

Bet tagad mēs zinām
Cik ērts un mīksts var būt tāds dīvāniņš

Un vēl jau
Vēl jau

Esmu jūras krastā
Un atvērtā plaukstā
ideāli gluds

un silts

plakans

akmentiņš

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


Laikam iestājies ir t.s. "giltijs pležers", par kuru dzirdu runājam pēdējo dekādi.

Aug. 17th, 2019 | 09:45 pm

Zinko, bet ir neaprakstāma bauda pārkārtot māju un saprast cik nenormāli bagātāka un skaistāka viņa kļūst un dzīve un viss un izvēles.
Dižajai filosofei Jolantai Pētersonei taisnība par tiem lielajiem kokiem. Piekrītu, piekrītu, lai cik apļus atpakaļ dzirdēju. Ceru, ka labāk saprotu. (Nē, ne jau saprotu - praktizēju!)
Labi, vismaz, ka karmai neticu, citādi nez ko sadomātos.

Link | Leave a comment {5} | Add to Memories


Vimpelis būs mans

Jul. 30th, 2019 | 11:07 pm

Nevaru sagaidīt 14.februāri! Ja šogad būs #loosersvalentines, es toč uzvarēšu! Ir traģiski un tamlīdzīgi, bet šoreiz arī ļoti smieklīgi. Rezidents, vienvārdakot. Visās nozīmēs.

Link | Leave a comment | Add to Memories


It is good to be home.

Jul. 30th, 2019 | 03:31 pm
music: Sole Azul

Visas pieredzes esot katram speciāli uzgatavotas, vajadzīgas un tamlīdzīgi. Arī tās drausmīgākās.
Paldies, protams. Bet es esmu tik ļoti ļoti priecīga, ka viņas ar Jah palīdzību mēdz beigties.

Maskas krīt, pelnus aizpūš vējš. Lietus nolijis utml.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


Uztveres grūtības un komunikācijas problēmas izdzīvošanas režīmā

Jun. 15th, 2019 | 10:30 pm

Cīņubiedri!
Ir ļoti nepatīkami apzināties, ka mans emociju uztveres un izpausmju spektrs šobrīd aptuveni atbilst akmens laikmeta cilvēka attīstības līmenim.

Bet neskumstiet,
kaut kur dziļi dziļi, vai augstu augstu (hvz)
es jūs, droši vien, mīlu!

Link | Leave a comment | Add to Memories


Ideālā pasaule.

Jun. 8th, 2019 | 01:58 am

Ā un vēl man vajag draugu/draudzeni ar ko kopā skatīties filmas pa naktīm un pēc tam drusku parunāties par redzēto.
Es esmu dzirdējusi, ka tā dara.

Citreiz mēs ar sevi tā daram.

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


apmēram tā

Jun. 8th, 2019 | 12:52 am

Par lietām ir tā:
1. Man patīk, ka pārsteidzoši daudzi cilvēki pazīstami, nepazīstami un visādi citādi man nāk klāt un saka, ka viņiem ļoti patīk "tas ko es daru feisbukā".
Visjūsmīgākās atsauksmes ir par Timoteja un Madlēnas sarunu atreferējumiem. Cilvēki ceļoties no slimības gultām un atveseļojoties no nedziedināmām skumjām, cik tas esot nāvīgi ģeniāli.

2.

3. Man labi iet ar radošām lietām.

4. Es gribu vīnu. Tagad

Link | Leave a comment | Add to Memories


Tā kārts, kas Tev nepatīk - tā vienkārši ir mana seja

Jun. 5th, 2019 | 11:54 pm

Brīdi pirms izcelt meitu no vannas, atkal biju pilnīgi satriekta cik viņa ir skaista un pilnīga, sākot no zibstošajām melnacīm, līdz apaļā dupša bedrītēm,
Un domāju: Ak, Dievs, kā man tik vienai un trakai un dzīves samīcītai, ir paveicies!
Ar savu šodienas prātu es nekad pie viņas nebūtu tikusi.
Un arī dēlu es nebūtu dabūjusi, ja nebūtu tik ilgi dzīvojusi nesasalusi.
Depresija un atkarības, ciešanas, nežēlība – tas viss man ir zināms pavism cieši vai pirmajā personā, bet bezgala ilgi manī izdzīvoja nejēdzīgā prāta un kultūras iepotētā kroplība,
stulbā progresa ideja, ar kuru cīnos vēl tagad katru mīļu dienu.
Proti, doma, ka viss kādreiz “beigsies laimīgi” tādā vai citādā veidā.
Tagad sliecos domāt, ka viss kādreiz beigsies, Un arī - tikai ja paveiksies.

Bet cik labi, cik labi, ka mēs būsim bijušas satikušās pirms visas tās, paldiesdievam, beigšanās

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


Ilgi un laimīgi - tās ir mājas

Jun. 5th, 2019 | 01:15 am

Karoče; forele mazsālīta, garneles un alus, ko vārsmās minēju jau vakar.
Un Vendersa Nepareizais Gājiens.
Meita pārtrauca, jo atskrēja murgu redzējusi: ka mani supermenti un spaidermeni glābjot.
Tas tiešām drausmīgi
Knapi nomierināju.
Taga skatīšos tālāk.

P.S. Supermenti un spaidermeni - ja jūs dzirdiet - lūdzu, neglābjiet!
Laikam jau esmu neglābjama un man tas sāk labi patikt.

Link | Leave a comment | Add to Memories


We come as friends

Jun. 3rd, 2019 | 12:10 am

Akdies, cik labi, ka ir tāda lieta, kā foto/video kamera, ko iebāzt starp sevi un pasauli!
Kā senajos laikos cilvēki paņēma distanci?

Link | Leave a comment | Add to Memories


Cinema Paradiso

Jun. 2nd, 2019 | 10:09 pm

Divus alus atnesu mājās.
Skatīsimies filmu no puses.
Viens alus būs tai man, kas esmu es un otrs -
Tev, kas vienmēr esmu bijusi es.

Ā nu tikko sapratu, kāpēc māmiņdienas portretā manās domās starp mašīnām un meitenēm dēls iezīmēja arī čipšus.
Tur gan bija tikai viena paka.
Bet man jau arī priekš viņa ir tikai viena seja.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Atsalstu lēni un mokoši

May. 30th, 2019 | 04:46 pm

Apsolu nekad vairs nepielaist par tuvu nevienu remdenu cilvēku.
Apsolu nekad vairs nepielaist tuvu nevienu, kas par mani nepriecājas.
Apsolu nepielaist tuvu nevienu, kas zina kā visam jābūt pareizi.
Apsolu pieņemt sevi kāda esmu. Kādreiz.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Stulbais laiks

May. 27th, 2019 | 09:08 am

Pašpārliecība lauskās. Es esmu sašķelta. Riebjas izdzīvot. Šis režīms.
Es uzņemšu filmu, kur galvenajā lomā būs aktrise, kas nemaz nav skaista.
Man jāpabeidz skola, lai līdzsvarotu to iespaidu, ko par sevi atstāju sev un citiem.
Tas ir izaicinājums man pašai pārvarēt visas sāpēs un slinkumus un transformēt kaut kādus melnumus,
pie visa - var būt man sanāks pārprogrammēt prātu un ķermeni uz kaut kādu citu hormonu baudai un apmierinātībai -
tādu, kas man palīdzēs samierināties ar to, ka mēs piedzimstam un nomirstam vieni.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Mantojumi

May. 18th, 2019 | 06:53 pm

Man ir teorija, ka tuvos cilvēkus, ko zaudējam, mēs integrējam , jeb apbedījam sevī, pārņemot viņu īpašības un izpausmes, kas reizēm pat ir mums pašiem nepiemītošas. Tā, piemēram, var gadīties, ka jūs dzīvojat kopā nevis ar cilvēku, bet ar viņa mirušā radinieks rēgu, kurš caur jums risina, vai atkārto kādu traumatisku notikumu, kas viņu saista ar šo dimensiju. Vai arī pats, piemēram, dzīvojat pēc jūsu nelaiķa māsas diktāta un tāpēc cenšaties uztaisīt vispasaules revolūciju, lai gan īsto aicinājumu, iespējams, justu mazdārziņa iekopšanā, tantriskajā seksā un buto dejā.

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


deuterostoms

May. 18th, 2019 | 06:00 pm

Šonakt sapnī ar gribasspēku nogalināju ļaunumu.
Koncentrēju uz viņu visu uzmanību prāta un acu spēku kā tādu lāzera staru
un ļaunums spiegdams saruka,
vienu brīdi ieņemot bērnam līdzīgu formu, bet es neļāvu tēlam sevi apmānīt un izraisīt žēlumu
tajā brīdī, kad ļaunuma mazumiņš, kas atgādināja koraļļu piciņu ar kaut ko līdzīgu zobainām savilktām lūpām vai anālajai atverei pa vidu,
teju teju būtu izsīcis un iziris līdz pēdējam tukšumam,
ieslēdzās aizvērtais dators, un atskaņodams kādas iepauzētas multenes dialoga daļu, uzmodināja mani.
Es centos steigšus iemigt un atgriezties pie iesāktā,
bet tas vai man izdevās, ir nogrimis Sapņu Laikā.

Domāju, ka nē.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


Progresējoša cūcība

Apr. 17th, 2019 | 08:18 pm

Es ļoti atvainojos. Mana ciba kļuvusi par kaut kādu morālo ateju. Apbrīnoju jūsu lēnprātību.
Galīgi pret jūsu piegurušām ausīm neizturos cienīgi.
Bet, zinko, laika sprīdis, kurā, lasot pierakstus (savus) sāku justies, kā rakājoties sveša (diezgan apdauzīta) cilvēka privātajās lietās, aug ar milzīgā ātrumā.
Nu jau pat pāris dienas veci pieraksti pa reizei izraisa žēlumu pret man nu jau svešo rakstītāju.
Labā ziņa ir tāda, ka gadās atrast arī pa kādam zaķīšu viesulim (pārsvarā, dzejoļu formātā) tik bēda tāda, ka tie līdz cienījamo cibistu ausīm parasti nenonāk, tā paša iemesla dēļ, ka ciba manā pasaulē iekļuvusi tajā pašā plauktiņā, kurā Spanovskis glabā asaras, dziesmas un alu.
Dziļi atvainojos un gan jau kādu pērli iecūkošu starp neirozēm.

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


Stancija Naznachenija

Apr. 17th, 2019 | 01:28 pm

Drusciņ asmeņi atsāk griezties. Ir bail no nezināmā, kauns un nekāda pamata uzticēties. Tikai plika ticība. Gandrīz izmetos dzīvē, bet pēdējā brīdī apturēju sevi, stop. Es ieelpoju lēni. Atsakos no aktīvas darbības, kamēr nav sirds vadības. Nevis degsmes, bet vadības, ievēro. Jo dedzības man netrūkst. Skaties vien, kā uzliesmo tilti un baznīcas!

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories