![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
manai draudzenei būs superīga dz.diena, yeah!!!
Posted on 2007.08.09 at 16:55
neviens nekur mani nav aizvedis. ne uz jūru, ne uz citu pilsētu. tāpēc pludmale un astronomijas kabinets ir manās mājās.
Klāt krītošo zvaigžņu laiks
Artūrs Andžs
Šīs nedēļas nogalē — no 10. līdz 12.augustam — naksnīgajās debesīs būs novērojama viena no interesantākajām un krāšņākajām dabas parādībām — "krītošās zvaigznes", jo aktivitātes maksimumu sasniegs perseīdu plūsma. 12.augusta naktī gaidāma plūsmas vislielākā aktivitāte, kad būs novērojami līdz 120 meteoriem stundā, turklāt šajā naktī gaidāmi labi apstākļi novērojumiem.
Vislabvēlīgākie laika apstākļi gaidāmi 11.augusta naktī, kad būs skaidra debess. Nākamajā naktī gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, taču novērojumiem tas būtiski netraucēs. Naktī uz 13.augustu meteoru vērošana varētu nebūt iespējama, jo debess būs apmākusies un gaidāms pat īslaicīgs lietus.
Šogad būs īpaši labvēlīgi apstākļi "krītošo zvaigžņu" vērošanai — Mēness nebūs redzams, debesis būs tumšas un dzidras, kas ļaus vieglāk saskatīt pēc iespējas vairāk meteoru, turklāt mazliet pa labi zem Perseja zvaigznāja (gandrīz blakus zvaigžņu kopai M51 jeb Sietiņam) atradīsies Marss, kuru varēs viegli atrast pēc tā spožuma un sarkanās krāsas. Speciālisti paredz, ka plūsmas maksimumā būs redzami vidēji divi meteori minūtē, sasniedzot līdz 120 meteoriem stundā.
Meteori var parādīties faktiski jebkurā debess apgabalā. Vislabāk novērojumus veikt ārpus pilsētas, kur mākslīgais apgaismojums neizgaismo debesis. Acis pie tumsas pierod aptuveni 20 minūtēs. Svarīgi, lai būtu redzams pēc iespējas plašāks debess laukums austrumu virzienā. Visērtākā debesjuma vērošana ir tad, ja, piemēram, iekārtojas uz lēzena atpūtas krēsla.
Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas iemirdzas nepilnu sekundi. Spožāki meteori — bolīdi — var atstāt pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes.
Perseīdu plūsma ir saistīta ar Svifta–Tatla komētu, kura apriņķo Sauli 120 gados. Zeme ik gadu augustā šķērso šīs komētas orbītu, pa kuru izkliedēta mākoņa formā riņķo arī no komētas atdalījusies viela. Kad mākoni veidojošie sīkie akmentiņi, smilšu graudiņi vai putekļi lielā ātrumā (11—73 km/sekundē) ietriecas Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tie sadeg, parasti apmēram 90 km augstumā virs Zemes.
Šī ir viena no divām pazīstamākajām meteoru plūsmām, kuras novērojamas ik gadu. Perseīdas novērojamas, sākot ar jūlija otro pusi līdz augusta vidum. Tā ir visplašāk zināmā meteoru plūsma, kuru ķīnieši savās hronikās minējuši jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Plūsma nosaukumu ieguvusi no tā, ka tās radiants jeb punkts, no kura it kā nāk visi minētās plūsmas meteori, atrodas Perseja zvaigznājā. Otra pazīstamākā un ievērojamākā meteoru plūsma ir vēlā rudenī — naktī no 17. uz 18.novembri gaidāms leonīdu plūsmas maksimums, kad varam gaidīt vēl vienu krāšņu debesu izrādi.
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2007. gada 9. augusts. "Diena"
Klāt krītošo zvaigžņu laiks
Artūrs Andžs
Šīs nedēļas nogalē — no 10. līdz 12.augustam — naksnīgajās debesīs būs novērojama viena no interesantākajām un krāšņākajām dabas parādībām — "krītošās zvaigznes", jo aktivitātes maksimumu sasniegs perseīdu plūsma. 12.augusta naktī gaidāma plūsmas vislielākā aktivitāte, kad būs novērojami līdz 120 meteoriem stundā, turklāt šajā naktī gaidāmi labi apstākļi novērojumiem.
Vislabvēlīgākie laika apstākļi gaidāmi 11.augusta naktī, kad būs skaidra debess. Nākamajā naktī gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, taču novērojumiem tas būtiski netraucēs. Naktī uz 13.augustu meteoru vērošana varētu nebūt iespējama, jo debess būs apmākusies un gaidāms pat īslaicīgs lietus.
Šogad būs īpaši labvēlīgi apstākļi "krītošo zvaigžņu" vērošanai — Mēness nebūs redzams, debesis būs tumšas un dzidras, kas ļaus vieglāk saskatīt pēc iespējas vairāk meteoru, turklāt mazliet pa labi zem Perseja zvaigznāja (gandrīz blakus zvaigžņu kopai M51 jeb Sietiņam) atradīsies Marss, kuru varēs viegli atrast pēc tā spožuma un sarkanās krāsas. Speciālisti paredz, ka plūsmas maksimumā būs redzami vidēji divi meteori minūtē, sasniedzot līdz 120 meteoriem stundā.
Meteori var parādīties faktiski jebkurā debess apgabalā. Vislabāk novērojumus veikt ārpus pilsētas, kur mākslīgais apgaismojums neizgaismo debesis. Acis pie tumsas pierod aptuveni 20 minūtēs. Svarīgi, lai būtu redzams pēc iespējas plašāks debess laukums austrumu virzienā. Visērtākā debesjuma vērošana ir tad, ja, piemēram, iekārtojas uz lēzena atpūtas krēsla.
Meteors debesīs izskatās kā taisna spoža švīka, kas iemirdzas nepilnu sekundi. Spožāki meteori — bolīdi — var atstāt pēdas, kas var būt redzamas arī vairākas sekundes.
Perseīdu plūsma ir saistīta ar Svifta–Tatla komētu, kura apriņķo Sauli 120 gados. Zeme ik gadu augustā šķērso šīs komētas orbītu, pa kuru izkliedēta mākoņa formā riņķo arī no komētas atdalījusies viela. Kad mākoni veidojošie sīkie akmentiņi, smilšu graudiņi vai putekļi lielā ātrumā (11—73 km/sekundē) ietriecas Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tie sadeg, parasti apmēram 90 km augstumā virs Zemes.
Šī ir viena no divām pazīstamākajām meteoru plūsmām, kuras novērojamas ik gadu. Perseīdas novērojamas, sākot ar jūlija otro pusi līdz augusta vidum. Tā ir visplašāk zināmā meteoru plūsma, kuru ķīnieši savās hronikās minējuši jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem. Plūsma nosaukumu ieguvusi no tā, ka tās radiants jeb punkts, no kura it kā nāk visi minētās plūsmas meteori, atrodas Perseja zvaigznājā. Otra pazīstamākā un ievērojamākā meteoru plūsma ir vēlā rudenī — naktī no 17. uz 18.novembri gaidāms leonīdu plūsmas maksimums, kad varam gaidīt vēl vienu krāšņu debesu izrādi.
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2007. gada 9. augusts. "Diena"