i love you i love you i love you [entries|archive|friends|userinfo]
az

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[10. Feb 2018|22:14]
"there are more life forms in a handful of forest soil than there are people on the planet" p.wohlleben
Linkjā/nē

[7. Feb 2018|22:48]
uz manas kājas tagad aug ābele ar vienu vienīgu ābolu un 13 putniem. dziļas, stipras saknes ir manam kokam.

mākslinieks teica, ka pirmais cilvēks ever, kas smejas visu laiku un vispār nesāp. jo koki nesāp.
Link|jā/nē

[5. Feb 2018|10:45]
māja slīkst hiacintēs. mostos laimīga starp viņām. spēlējām sabotierus, ko lai saka, visa tā šveices neitralitāte pazūd vienā mirklī, lovely, truly lovely
Linkjā/nē

[24. Jan 2018|22:19]
es atradu savus svētos rakstus, grāmatu, par kuru skaistākas vēl nav bijis

"the hidden life of trees"

nespēju noticēt, ka ir latviski arī. tonijai.

visi draugi jau lasa. ja mēs visi izlasītu, sāpju vairs vispār nebūtu.
Link|jā/nē

[5. Dec 2017|07:21]
"how empty of me to be so full of u"
sevdaliza
Linkjā/nē

[1. Dec 2017|21:05]
vakar gājām paņemt dokumentus, tas bija diezgan skumji un ar zaudējuma pēcgaršu, tāpēc vakariņu vietā bija vīna zāle, tik brīnum karaliski sen nebiju bijis, nu tā, ka katru kustību nolasa un jūt, un pudeles mainās nemanot. labi, ka nebija jāskatās uz rēķinu. zelta meitenei nu ir zelta karte. un svētdien mēs iesim raganās, aicināti visi, es ceru, ka tas nebūs neveikli un muļķīgi, gribas, lai ir tā stipri un svētīgi. tik daudz, par ko pateikties.

kaut vai par teikumu, ar ko mani pamodināja: when we abuse love, we create problems that have no solution. so let's not.
Linkjā/nē

[25. Nov 2017|16:18]
gandrīz pazaudēju aci, varbūt pazaudēju dusmas.
kaut nu mēs sadzītu.
i do love u.
Linkjā/nē

[20. Nov 2017|11:40]
vihno verde divas naktis pēc kārtas, pirmajā tiešām nevajadzīgi daudz pateikts, otrajā smējāmies, kamēr ribas sāka plaisāt (vismaz tā man stāstīja, pietiekot ar 10 minūtēm)

to let go, you have to consume it first
Linkjā/nē

[20. Nov 2017|11:35]
some are born to sweet delight
some are born to endless night
Linkjā/nē

rudens, ūdens [17. Nov 2017|14:55]
dažas dienas saulē pie okeāna, pavisam īsas dienas ar vēl īsākām naktīm high-end klubos, jā, tas tagad piederas pie darba pienākumiem, un kas jādara, jādara (zelta sofa, oh well, bet dejot jau var jebkur)
un šodien jau sēdēju pilsētas centrā kanāla malā un šūpoju kājas, kamēr iešūpoju atslēgas laivā pilnā ar rudens lapām
skatījos un nespēju noticēt
aizgāju uz tuvējām durvīm pēc slotas, domāju, izslaucīšu
sāku slaucīt un ieslaucīju atslēgu dziļi ūdenī
izrādās, zem lapām bija ūdens. daudz ūdens.
tāds. ar smaržu. kā mūžību vecs puķūdens
loģiski, protams, laiva tomēr. kanālā tomēr.
bezjēdzīgi peldināju birsti pa laivas dibenu, atslēgu vairs ne redzu, ne jūtu, laiva ar ne pārāk maza. bet tagad jau nu vairs nevarēja padoties.
vilku nost drēbes un kurpes, lecu iekšā. kājas atslēdzās, viņas man tādas izlepušas, neko darīt, mērcu rokas un peldinos, peldinos, neko nejūtu, visa tikai pati tāda melna, smaržīga, bet tad tāds spīts pamodās, pacēlu acis uz augšu un teicu, tā nedrīkst, atdod, dzīve, atslēgu
tikko kā pateicu, atslēga pati iepeldēja rokās
tā arī braucu, kā no ūdens izkāpusi, bez kurpēm un drēbēm, labi, ka nebija jābrauc tālu, labi, ka ļaudis tādi rūdīti, nekas viņus te vairs neizbrīna.
Link|jā/nē

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]