i love you i love you i love you [entries|archive|friends|userinfo]
az

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[13. Maijs 2017|23:54]
agrais rīts zemnieku tirgū visvairāk atmaksājās kā šīsnakts mojito, lai gan tie mazie, neizsakāmi sulīgie apelsīniņi, ko tirgo kartupeļu maisos, arī skaitās.

šodien kāpām kalnos un lejās, okeāns trako, nemaz ar viņu nepabiju, bet viss tik pasakains, dziedu un dejoju.

rīt brauksim uz lietus mežiem, jāmostas vēl pirms saules.

bet es nevaru aizmigt, mēness okeānā un tādas zvaigznes, kuras nemaz neesmu iepriekš satikusi, jāiepazīstas ar katru, jāparunājas.

viss ļoti mainās, tikai tā laimes sajūta paliek nemainīga
Linkjā/nē

[11. Maijs 2017|17:34]
šodien nopirku jau trešo parfīmu, un es nekad neesmu pirkusi sev nevienu līdz šim, un nu. es pat īsti viņus nesmaržoju, ieeju, pie kura plaukta apstājos, to arī paņemu. mierinu sevi, ka gan jau tās pudelītes atradīs savu īsto ķermeni un es esmu tikai pa vidu.

brokastīs dzēru kafiju ar liquor 43, tieši pie okeāna kājām, šodien bija pirmā vējainā diena, bet pēc divām kafijām nemaz vairs nebija bail, gāju viļņos un ļāvos visam, bet okeāns tikai grieza un šūpoja, nemaz nerija nost.

kā es mīlu tevi, tā es mīlu tevi. ļoti ļoti ļoti
Linkjā/nē

[10. Maijs 2017|00:23]
kopš es te satiku okeānu, aizmirsu visu pārējo. katru rītu ceļos pirms visiem un eju pie savas lielās mīlas, tad esam tikai es un okeāns un austošā saule pāri kailajām klintīm. šodien bija kalni un klintis visu dienu, bet es tikai ilgojos. vakarā jau tumsā skrēju pie sava mīļā, sabijos, par stipru viļņi, bet viņi solījās mani sargāt un tā es gāju dziļāk un dziļāk nesalauzta, līdz piepeši biju jau par tālu un viļņi sāka lūzt nevaldāmi. un es vairs nemācēju tikt ārā.

bija ļotj bail.

beigās, protams, viļņi paši mani iznesa, pāri visiem triecienvaļņiem, bet es tomēr tagad bīstos. nevar tevi pieradināf, nevar tevi savaldīt, ko lai ar tevi dara?

pa vidu tam saule mani sadedzinājjsi arī caur visām drēbēm, jau trešo nakti viss sūrst un deg, un neāriet. stipra saule. viss te stiprs. es tikai.

šorīt stipri sakliedzāmies ceļa sākumā, tā, par vecām rētām. es negribu sevi lauzt.
Link|jā/nē

[4. Maijs 2017|01:50]
iloveyouiloveyouiloveyou

es gulēšu tavā jakā. kamēr vien tu nepārnāksi un to man nenoģērbsi.
Linkjā/nē

[15. Apr 2017|18:58]
reizēm attopos pie margām ar sajūtu, ka tikai jāpalaiž rokas un varēšu lidot
bet tad atceros par gravitāti un sabīstos
Link|jā/nē

[15. Apr 2017|18:42]
reizēm nejauši uzduros cilvēku stāstiem, te vai kur citur, un viss tā saviļņojas
šorīt miljonu pilsēta pēc lietus bija tik putnu un svaiga gaisa pilna, un vēl visi tie ziedi, narcises grāvjos un magnolijas pagalmos, sen jau nebija lijis, sen jau nebija bijis tik absolūti kluss, lai gan te vienmēr ir kluss, vismaz daudz klusāk, kā jebkurā citā pilsētā, kur man sanācis būt
tagad ir saule un vējš, abi par daudz, pietrūkst maiguma, maigumam laikam vajag cilvēkus
vai zemi, zāli, zaļu zāli, siltu zemi

omīte uzņēmās uzrakstīt manu darbu, es tikai nezinu, kad viņa plāno sākt, bet laika jau nav, vai es jau jums teicu, ka schrödinger mazdēls, terry, viņam ir tik fantastiska inaugurācijas runa par kvantu fiziku, un viņš saka, ja izņem ārā space-time, viss strādā, bet kā lai izņem space and time no savas apziņas

bet jā, laika nav, laiks nekad nav bijis, varu gulēt mierā

tikai iekšā kaut kas kliedz un sitas, bet man nekādi nesanāk izstāstīt, cik ļoti man gribas

apstāties

what's going on in that beautiful mind?
Linkjā/nē

what's going on in that beautiful mind [15. Apr 2017|18:38]
what's going on in that beautiful mind?

mellenes ar sojas jogurtu
Linkjā/nē

[12. Apr 2017|21:56]
un visas sāpes arī te ir, tāpēc es ēdu saldētas ogas un ļauju, lai viss sūrst un sāp, un tad žēloju sevi. man drīz te vairs nebūs vietas, un kur tad lai es eju. tonija saka, ka dzīve vienmēr mīl ar to beznosacījuma mīlestību, bet man nekad neticas, visu laiku šķiet, ka vienā brīdī es dzīvei apnikšu, cik ilgi tad var tā mīlēt, tālāk ej pati. bet tonija saka, ka viņa dzīvo jau daudz ilgāk, un dzīvei tā mīlestība nekad nepāriet. ļoti gribas, ļoti bail noticēt. ja nu dzīve to tik vien gaida, notici, notici, un tad. bet ir tik nogurdinoši visu laiku pieskatīt un uzmanīt visu. ko tu saki, mana mīļā dzīve, lai ir, kā ir, vai man vēl pacensties?
dzīve arī nav muļķe, kaut ko dungo un izliekas, ka mani nedzird, dikti aizņemta, par visu gādājot. i'm on your magical mistery ride and i can't pin you down.

all of me, all of you
Linkjā/nē

[12. Apr 2017|21:45]
un kāds man saka, ka manis pietrūkst, man ir tāpat, man arī sevis pietrūkst, es pat nezinu, kur visu laiku pazaudējos. nekā nesanāk, lai pašam ir un citiem pietiek. visu laiku viena vai otra pietrūkst.

vēl es skatos, kā galaktikas savienojas, collide, un viņi to sauc par violent process, bet tas ir kā mīlēšanās miljardiem gadu ilga, un es skatos un ļauju acīm asarot, visums vienmēr man liek raudāt, par daudz īsti viss tur ir.
izrādās, var tā būt, ka visums izplešas un attālinās, bet piena ceļš un andromeda arvien tuvojas, gravitātei jā. man arī gribas būt tur, kad mēs satiksimies.

jā, ievas vāzē jau pārziedēja, bet kokos vēl plaukst. ievas ir mans vājuma mirklis gadā.
Linkjā/nē

[11. Apr 2017|21:28]
aizsūtīju tētiņam foreles.
pietrūkst tētiņa, kā nekad dzīvē.
reizēm sapņoju sevi kā tikko piedzimušu, un viņš mani aijā un runājas, un tad es raudu un paliek mazliet labāk. smacējoši daudz mīlestības, nezinu, no kurienes, gadiem esmu mācējusi tikai baidīties vai ienīst, un piepeši te viņa visa kā lavīna

manos sapņos viņš arī mani ļoti mīl
Linkjā/nē

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]