| ligija purinaša |
[23. Sep 2025|21:59] |
asinis pa artērijām šalkos rāmi un mierīgi manas domas būs rimtas
man pāri šalkos mīlestības vējš mans rītavējš mans vakarvējš mans mūžavējš |
|
|
| |
[22. Sep 2025|19:01] |
|
tev nebūs runāt. tev nebūs raudāt. tev nebūs būt. |
|
|
| |
[22. Sep 2025|09:30] |
just a flicker of a light in the endless night
fall freely |
|
|
| |
[8. Sep 2025|20:38] |
trying to remember
how it feels
to feel
before the body leaves |
|
|
| |
[2. Sep 2025|08:30] |
lasu visskumjāko grāmatu pasaulē par nevienam nevajadzīgu cilvēku un nevienam nevajadzīgu suni. tur nav ļaunuma, tikai daudz baiļu un skumju. parasti skumjās grāmatās ir kāds, kurš dara sāpes, bet te ir tikai cilvēks, kuru nevienam nekad nevajadzēja. un tāds pat suns.
i am not the kind of person who is able to do things
un tur nebūs laimīgu beigu. |
|
|
| |
[28. Aug 2025|18:19] |
|
žēl, ka galviņai nav 30 soļu instalācijas instrukcijas. liec, liec kopā, bet nekas nekad neturas vietā. |
|
|
| |
[10. Aug 2025|03:01] |
|
gribēju uz mirkli atgriezties bērnībā. biju aizmirsusi, cik tā ir nāvējoša vieta. |
|
|
| |
[10. Aug 2025|02:56] |
i function. i do not feel.
so i can not help you. your feelings terrify me. leave at your own chosen speed. |
|
|
| |
[19. Jul 2025|09:15] |
|
lejā pie upes zvanīja zvani, te augšā saule sildīja kalnus un mani, nevaru noturēt tik daudz priecīga miera |
|
|
| |
[18. Jul 2025|09:16] |
|
šeit visi ir tik jauki un skaisti, man gribas piedzimt vēlreiz un jau uzreiz būt laimīgai kaut kur tepat |
|
|