| |
[17. Aug 2024|22:44] |
peldēju saulrieta klusumā meža vidū un piepeši vakardienas puiši sāka dziedāt. tu viņu pabiedē! ai, un tad mēs sēdējām visas piecas māsiņas jaunajos ozolkoka guļamkrēslos un smējāmies kā trakas par tēvu un vectēvu nedarbiem.
visi nu guļ, bet mēness kāpj eglēs un man ir tā, it kā būtu jāpieskata. |
|
|
