| |
[Jun. 18th, 2020|01:49 pm] |
|
šodien pirmo reizi mūžā saskāros ar tādu vārdu kā bukazīns. nu labi. |
|
|
| |
[Apr. 28th, 2020|12:18 am] |
|
Renesanses laikā pastāvēja četri kailuma veidi: Nuditas naturalis, Nuditas Temporalis, Nuditas virtualis un Nuditas Criminalis. Pirmais kailuma veids tika attiecināts uz dabīgo cilvēka stāvokli, uz to kāds cilvēks ir piedzimstot. Nuditas temporalis savukārt raksturoja kailumu, ko veicinājusi nabadzība, kādu grūtību vai pārbaudījumu dēļ, kas piespiedušas cilvēku dzīvot trūkumā. Nuditas virtualis apzīmēja kailumu kā skaidrības un nevainības simbolu, kas norāda uz augstāko tikumīgo dzīvi, turpretī Nuditas criminalis apzīmēja visu pretējo – iekāri, tikumības trūkumu, kaunu utt. // Ferguson, George. Signs and simbols in christian art. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2020|11:45 pm] |
Es nezināju, ka kāmīšus tā turēja
"Mēs dzīvojam kā kāmīši burkās, ziniet, padomju laikos tos turēja tādās trīslitru burkās, ievietoja tur vati, lai viņiem ir silti un nav garlaicīgi. Un es jūtos tā, it kā dzīvotu šādā burkā." // Aleksejs Muraško |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2020|04:19 pm] |
|
Jānis Steiks (1855-1932) dzejnieks un mācītājs. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2020|11:53 pm] |
Uzzināju, ka eksistē tāds poļu ģenerālis Šmiglijs. Lai gan jo vairāk lasu jo mazāk saprotu kā viņu sauc:
Rydz-Śmigły Edward; īstajā vārdā Ridzs Edvards, Rydz Edward; 02.03.1886. Berežanos Austroungārijā, mūsdienās Ukraina–02.12.1941. Varšavā, Polija, apbedīts kā Ādams Zaviša, Adam Zawisza https://enciklopedija.lv/skirklis/1796-Edvards-Ridzs-Šmiglijs
Labi,ka vēl nav pierakstīts ar kādu vārdu augšāmcēlies. |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2020|01:53 pm] |
|
Šodien pieslēdzu netflix. Sapratu, ka tomēr neesmu gana kulturāla, lai justos piepildīta ar bezmaksas teātra izrādēm un diskusiju ierakstiem. Tas laikam ir tas izdaudzinātais iepazīsti sevi labāk efekts. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2019|07:16 pm] |
|
Darbiņā jautri. Eglītei jāatnesot dāvaniņa, kas pārstāv dzimumu līdztiesību. Man jau ierosināja rōzā plaķenes. Vēl kādas idejas? |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2019|01:16 pm] |
|
Hronaļģija - skumjas pēc dzīvošanas citā laikā. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2019|06:06 pm] |
uzdūros sludinājumam, meklē grāmatveža palīgu. Autors laikam nerealizējies literāts:
Kas Jūs gaida? Pirmdokumentu mežonīgie džungļi, avansa maksājumu melnbaltās kalnu galotnes, maksājuma uzdevumu mutuļojošās upes banku operāciju klinšainajos krastos. Grāmatvedības kabineta debesjumā allaž spoži mirdzēs 1C.8. programmas polārzvaigzne. Savā ikdienas ceļojumā sastapsiet gan mīļus, izklaidīgus debitorus, gan nežēlīgus, viltīgus kreditorus – un Jūs tiksiet ar viņiem visiem galā, meistarīgi liekot lietā sava prāta mirdzošo zobenu un savas komunikāciju prasmes sirsnīgo siltumu! |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2019|09:30 am] |
|
Es zinu, ka tas vispār jau nav svarīgi, bet šorīt skatoties video par medicīniskām problēmām sapratu paradoksu. Ilgu periodu vēsturē sievietes dzīvoja īsāku mūžu kā vīrieši, jo bija augsts mirstības procents dzemdībās. Bet tagad šķiet pierasti, ka sievietes dzīvo kādus 10 gadus ilgāk. Lielā līdzsvara teorija. |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2019|11:21 am] |
|
slaukot istabu atbīdīju gultu. atradu tur cirvi. prasu draugam, kāpēc mums zem gultas ir cirvis, plāno mani naktī nosist vai. viņš atbildēja, ka tas cirvis jau sen tur ir. nekādas skaidrības. |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2019|09:45 pm] |
|
es atcerējos, ka gribēju kaut ko ierakstīt par to sajūtu, kuras fiziskais ekvivalents būtu karstā vasaras dienā norīt durvju rokturi, tādu durvju, kuras bieži izmanto vesels bars cilvēku, teiksim kādas iestādes kabineta rokturi. tas ir satikt to cilvēku kuru kādreiz mīlēji, bet tagad nepatīkami atcerēties. |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2019|08:14 pm] |
|
"Kad kultūra pazaudē saskarsmi ar traģisko, tās neveiksmes jātraktē kādā citā veidā, kas diemžēl ved pie pašapmāna." |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2019|04:03 pm] |
|
"Nākotnes sekām piemīt dīvainā iezīme turpināties bezgalīgi." |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2019|11:56 pm] |
|
Baigi grūti to pazemību mācīties. Īpaši, kad tā nav nekāda teorija. |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2019|09:08 pm] |
Man bija jauna sirds, gluzi jauna, neievainota un stipra kā tikko no cepļa ņemta krūze,
kuras glazūra nevienā vietā vēl nav iedauzīta … Kur piesit, tur skan.
Viņa bija karsta. Neredzamas liesmas karsēja viņu sarkanu, un tā plūdināja pa manām dzīslām karstas asinis.
Kā pavasara straumes aizrauj sev līdz krastmalas kokus un atstāj viņus tur, kur noplok, tā manas straujās asinis rāva mani kaut kur prom.
Zilu gabaliņu milzim pa priekšu brauca viena saules meita. Viņš piebrauca tai klāt Viņas mazā laiviņa kā balts ūdensrozēs zieds pielipa pie milža lielās laivas sāniem, un es dzirdēju, ka milzis stāstīja viņai par Ziemeļmeitu, kura dzīvojot aiz jūras, dimanta pilī un vijot brīnumainus staru vainagus. Zemes dedzīgākie jaunekļi braucot viņas lūkoties, un drošākam un varonīgākam no viņiem tā pasniedzot starojošo vainagu un nosēdinot to sev līdzās uz dimantiem apbērtas gultas.
Laivas peldēja un nozuda tāles miglā.
Klupdams pa arumiem, es steidzos viņām pakaļ.
No milža stāsta mana sirds pielija pilna ilgu kā ozola muciņa jauna, rūgstoša vīna.
Atstādams tēva māju, pats nezināju, kur eju. Tagad zināju, ka eju uz jūru un braukšu Ziemeļmeitas lūkoties.
Pa brūniem arumiem, pa pļavām, pa purviem, pār grāvjiem, pa ežām starp zaļiem tīrumiem es gāju arvienu uz priekšu.
Aiz kokiem starodama nogrima saule. Visās malās plūda krēsla kā klusi tumšpelēki ūdeņi.
Ļaudis pameta savus darba rīkus un bailīgi pazuda kokos paslēptās būdiņās.
Durvis aizvērdamās nočīkstēja, logos ieplīvoja baltas uguntiņas.
Ceļinieki nogriezās no baltā lielceļa pa tumšām vītolu un kļavu gatvēm,
klaudzināja pie aizkrampētām durvīm un, galvas nodūruši, gaidīja, kad ielaidīs.
Es neklaudzināju ne pie vienām durvīm. Man nebij bail no tumsas.
No manas sirds kā no avota tālu pa priekšu plūda sārta gaismas upe…
Gāju dienas, gāju naktis. Kādā rītā uzkāpu retām priedēm apaugušā krastā un nevarēju ieraudzīt aiz viņa nekā cita kā debesis.
Vai te jau bija pasaulei gals? Nē, te viņa tikai vēl sākās: tur jūra tālumā saplūda kopā ar debesīm…
Un pie krasta stāvēja laiviņa, un netālu no krasta kuģis ar baltu zēģeli kā milzīgu paceltu spārnu.
//K. Skalbe "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties", 1904. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2019|06:12 pm] |
|
šodien vārda koņprincese vietā pateicu krociņprese |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2019|03:36 pm] |
"Vecākā māsa bija tik cēla persona, tik cienījamos gados, tik atturīga un tik augstās domās par sevi, ka jau mūsu sabiedrisko stāvokļu distance vien padarīja jebkuru rīvēšanos neiespējamu. Manas personiskās īpatnības nespēja viņu aizvainot, jo manas pretenzijas uz cilvēka nosaukumu viņai bija absolūti vienaldzīgas. Viņa izrādīja savu atzinību, mani ignorēdama, un vienīgais izņēmums bija pirmā satikšanās no rīta koridorā, kad viņa tikko jaušami pagrieza galvu un viņas sejas izteiksmē varēja samanīt nelielas izmaiņas, kuras, ja tās projicētu bezgalībā, varētu izvērsties par smaidu."
Airisa Mērdoka "Zem tīkla" |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2019|01:27 am] |
Ražīga diena. Pēcpusdienā pasniedzējs teica, ka labākais veids kā starptautiski reklamēt Latvijas valsti, būtu to pasniegt kā "labākā vieta pasaulē, kur nomirt". Ņemot vērā mūsu kapu kultūru tik tiešām par ko ne, piesaistīt bagātus un un inteliģentus pensionārus.
Vakarpusē toties uzaicināja viena paziņa satikties, domāju forši papļāpāsim pie kafijas tases par mākslu. Izrādās nekā, stundu pūlējās mani iesaistīt finanšu piramīdas shēmā. Tā man vēl nekad nebija gadījies. Biju jau aizmirsusi, cik cilvēkiem nauda var šķist svarīga. To neizpratni brīžos, kad paziņoju kko no sērijas cilvēka laimei nepieciešami mīloši cilvēki apkārt un piepildījums tajā ko dari un nevis kkādas luksus preces laikam ilgi neaizmirsīšu. |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2019|11:31 pm] |
|
es nezinu vai tas ir pie uzzinu pēdējais vai tamlīdzīgi, bet britiem ir televīzijas šovs gogglebox, kurā rāda kā cilvēki skatās televizoru un komentē to kas tur notiek. rāda jau no 2013 gada un tas pat ir saņēmis balvas. skatīties kā kāds cits skatās tv... kas var būt bezjēdzīgāk. un tad es paskatījos fragmentus. un tas ievelk. to tiešām var skatīties. šausmas. |
|
|