| |
[Jul. 7th, 2017|10:28 am] |
| [ | Fonā |
| | G-Eazy - One Of Them | ] |
Apskatīju Žmijevska "Neredzamās zonas" medicīnas muzejā. Iespaidīgi. Gāju ar tādu priekšnojautu, ka ganjau būs gruzījiens, veicinās domāt un ko tu te sēdi un čīksti, ja tev abas kājas un rokas utt. Nekā tamlīdzīga. Izstāde sadalīta četrās daļās. Pirmā daļa ir kaili cilvēku pāri, kur vesels cilvēks tur cilvēku, kuram trūkst kāda locekļa. Fotogrāfijas profesionālas un skaistas, ar orientāciju uz cilvēka ķermeni, cilvēki smaidīgi. Vienvārd sakot noskaņa tāda pati kāda tā būtu, ja jebkurš no mums gribētu uzņemt profesionālu kailfoto ar sevi un kādu draugu. Tas ko mākslinieks jautā ir kāpēc tu to tā tomēr neizjūti un tieši cik spēcīga ir tava reakcija uz invaliditāti vispār, ja tās parādīšanā neparādās mākslīgi veicināts uzsvars uz ciešanām.
Nākamā daļa ir 15 minūšu video, kurā rādīts kā baznīcā dzied kurlmēmo koris. Tie ir jaunieši, kuri piekrituši piedalīties šajā projektā jo viņiem licies interesanti pamēģināt dziedāt. Pirms tam ir bijis pedagogs, kurš mācījis kā noturēt skaņu un tamlīdzīgi un tad nu gala rezultāts ir nofilmēts. Un atkal, jautājums ir par to kā uztvert šādu priekšnesumu, kur diezgan skaidri redzams, ka cilvēkiem tas sagādā prieku, viņiem ir interesanti, kā jau kaut kas jauns un iepriekš nepieredzēts, vienkārši dzirdīgām ausīm šīs skaņas neliekas atbilstošas konceptam par labu koncertu. Veids kā sajust to, ka tu esi kļuvis tas invalīds, kuram šajā gadījumā ir lieka spēja – dzirdēt. Jo pats video ir burvīgs, dziedājumu starpbrīžos meitenes griežas un priecājas par tērpa griešanās efektu, viens otru iedrošina, jo valda satraukums, kā jau pirms jebkura koncerta, darbu papildina arī svinīgā baznīcas noskaņa.
Trešajā daļā ir projekts, kur akli cilvēki ir gleznojuši trīs lietas – pašportretu, ainavu un dzīvnieku pēc savas izvēles. Darbi pārsteidzošā kārtā nemaz tik daudz neatšķiras no mūsdienu modernās mākslas, ja nu vienīgi šeit tēli ir labāk atpazīstami, gan dzīvnieki, gan ainavas. Vislabāk laikam man patika darbs muša – kur aklais cilvēks izlēmis, ka gleznos mušu, jo vienreiz to noķēris un saspiedis līdz ar to labi zina kā tāda izskatās. Es noteikti neuzgleznotu labāk, sajūta un vizuālais pārnests precīzi.
Rezultātā pārdomas par to kā šī pasaule ir sveša un līdz galam nepieejama viņiem pie mums un mums pie viņiem, jo maņas un pasaules uztvere attīstījusies pilnīgi savādāk. Jo, piemēram, ja visus cilvēkus daba būtu jau sākumā radījusi bez kājām un visi mūsu izgudrojumi, sadzīves priekšmeti, transports, apģērbs utt. būtu piemērots tam un tad pēkšņi piedzimtu cilvēks ar anomāliju – divām kājām, tad sabiedrības reakcija un arī problēmas ar iekļaušanos būtu tāda pašas. Lai gan tad pat varbūt būtu labāk – nogriezt ir vieglāk kā radīt perfektu funkcionējošu protēzi. Nebija arī nekāds brīnums par kādas apmeklētājas stāstu par vājdzirdīgo ģimeni, kura negrib, lai viņu bērns lietotu dzirdes aparātu, jo tas nozīmētu, ka viņš pazaudētu iespēju dzīvot nedzirdīgo komūnas vidē, respektīvi starp savējiem.
Un tad jau pārdomas aiziet tālāk brīvā plūdumā par vispār mūsu sabiedrības uztverē radīto legālo formu, piegrieztni, kurai mums katram jāatbilst. Neesi resns, neesi neglīts, neesi invalīds, neesi jucis, neesi ārzemnieks, neesi bomzis, neesi izvarots, neesi politiķis, nemaksā nodokļus, nesmejies pārāk skaļi, neesi pirmais, kas paņem pīrādziņu no galda. |
|
|
12 (85.7%)