Paldies par laba vēlējumiem. Uzskatiet tos par bumerangiem. [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 7th, 2021|01:49 am]
Pārdomās par izteiksmes brīvību noskatījos Miloša Formana filmu "Nācija pret Leriju Flintu" (1996). Starp citu Flints nomira pavisam nesen - 11. februārī.

Filmā galvenais varonis Lerijs publicē smagās pornogrāfijas žurnālu, kas laiku pa laikam saceļ sašutuma vētru sabiedrībā, taču pieprasījums pēc žurnāla ir milzīgs un Lerijs kļūst ļoti bagāts. Vienā brīdī kāds tā arī nenoskaidrots personāžs Leriju sašauj (kādā interneta saitā lasīju, ka iemesls bijis, jo žurnālā attēloti kopā melnādains vīrietis ar balto sievieti) un viņš paliek paralizēts ratiņkrēslā, kas liekas īpaši ironiski ņemot vērā, ka seksa industrija ir viņa viss. Pēc sašaušanas viņš grimst depresijā un abi ar sievu narkojas kādus 4 gadus, pēc kuriem viņš saņemas un atkal turpina vadīt savu žurnālu. Viņa sieva nomirst no AIDS un visu filmu viņus abus attēlo kā ļoti mīlošus vienam pret otru, lai kādās grūtībās arī viņi nenonāktu.
Filmas noslēguma daļā prāvu pret Leriju ierosina ASV ļoti cienīts mācītājs, par kuru Lerija žurnāla bija uzrakstīts, ka viņš ir dzērājs, kuram bijis sekss ar savu māti. Lerijs uzvar prāvu Augstākajā tiesā un to atzīmē kā vienu no vēsturiskajām prāvām ASV kas nostiprina indivīda tiesības uz runas brīvību un satīru. Visu tiesas laiku Larijs izturas maksimāli provocējoši, vienas no spilgtākajām epizodēm šķiet ir atteikšanās zvērēt pie Bībeles un ASV karoga izmantošana apakšveļas vietā.


Formans neko neattēlo kā melns/balts un pēc filmas noskatīšanās ir vairāk jautājumu kā atbilžu. Vislielākais jautājums man pašai sev ir, kāpēc es pēc noskatīšanās esmu Flinta pusē, kaut arī viņa rīcība un uzskati galvenokārt izraisa nepatiku nevis vēlmi atbalstīt. Nez kāpēc tas atgādina Tonija Džada rakstīto grāmatā "Pēc kara" par antikomunistiem:
"Tā kā antikomunistu diapazons pletās no trockistiem līdz neofašistiem, PSRS kritizētāji bieži atklāja, ka atrodas uz vienas platformas vai veido vienu petīciju ar tiem, kuru politika citos aspektos viņiem riebās. Šādas nešķīstas alianses bija galvenais padomju polemikas mērķis, un dažkārt bija grūti pierunāt liberālus komunisma kritizētājus paust savus uzskatus publiski, jo viņi baidījās nonākt vienā maisā ar reakcionāriem. Kā 1948. gadā Artūrs Kestlers paskaidroja lielai auditorija Kārnegiholā Ņujorkā: "Neko nevar darīt, ka cilvēkiem ir taisnība aplamu iemeslu dēļ [..] Šīs bailes atrasties sliktā sabiedrībā nav politiskas tīrības izpausme; tās ir pašpaļāvības trūkuma izpausme."
Link10 comments|Leave a comment

[Mar. 6th, 2021|03:27 pm]
Domu druskas

Nez vai Liānai Langai uzklups par to, ka viņa uzrakstījusi telos.lv. Katrā gadījumā, pašā rakstā nemanīju neko piesiešanās vērtu.

Viktors Freibergs savā lekcijā pieminēja, ka ar šausmām domājot par to, kas notiks ar Antonioni filmām, piemēram, L'Eclisse, kurā Monika Vitti pārtaisās par āfrikāņu dejotāju.
Link24 comments|Leave a comment

[Mar. 5th, 2021|08:58 pm]
[Fonā |Lai ir, lai ir | Dita Svarupa ACCOUSTIC]

Nedaudz par vērtībām

Man kristietība ir vērtība. Liela vērtība man (nevaru vien pietiekami uzsvērt šo vārdu) manā individuālajā cilvēka dzīvē. Manuprāt, kristietības spēks nav tajā, ka to mēģina uzspiest citiem. Caur agresiju un uzspiešanu vispār nekad nekas labs nevar sanākt. Kristietību nevar uzspiest, to nevar arī īsti iemācīt, to var tikai pazemībā iemācīties, vienkārši tāpēc, ka tas kurš meklē tas atrod. Es pat nezinu, ko es meklēju, kad to atradu, laikam vienkārši gribēju atbrīvoties no tās pakrūtes nelabuma sajūtas, ka pasaule ir pretīga un bezcerīga vieta un šausmām, ka cilvēki spēj būt tik drausmīgi nežēlīgi. Jāsaka jau, ka man bija gluži vienalga kas tas ir, ka tik palīdz man tikt vaļā, taču pirms tam neviena no izvēlētajām metodēm nestrādāja, lai cik atbalstoši draugi man nebūtu, vai lai cik gudras grāmatas es nelasītu. Taču iedziļinoties kristietībā man tiešām pakāpeniski ir bijis iespējams atbrīvoties no tā, kas padarīja nelaimīgu, no bailēm, no skumjām, no bezjēdzības sajūtas, no bezmiega grozīšanās naktīs. Es atklāju, ka lūgšanai ir milzīgs atbrīvojošs spēks. Tāpat grēku nožēlai. Tas bija mana ceļa sākums, un domāju, ka katram tas ceļš ir diezgan atšķirīgs. Kā senai reliģijai kristietībai ir daudzi drošības spilveni, kas neļauj cilvēkam pazust vai sajukt prātā no ciešanām, kas dzīves laikā var piemeklēt. Paļāvībā ejot cauri visām tumšajām ielejām kā tuvu cilvēku zaudējums vai citas traģiskas lietas un protams arī mazās ikdienas neveiksmes. Kristietis nepieviļas savās cerībās kā tas gadās paļaujoties uz citiem cilvēkiem, kas visi ir ar saviem trūkumiem un vājībām, tāpēc ir iespējams gan piedot, gan neturēt naidu, kas pašu ar laiku saēstu no iekšpuses.
Ko no tā visa spēj piedāvāt jebkura cita kustība ar cilvēku centrā? Es nesaku ka tur nav iecietības vai tuvākā mīlestības, vai ka cilvēki necenstos viens otram palīdzēt grūtībās, taču smagums un bezcerība daudzos gadījumos paliek. Es no sirds centos nebūt slikts cilvēks arī pirms tam un ceru, ka tas vairāk vai mazāk arī izdevās.

Ja godīgi es pat nezinu vai esmu īsta kristiete. Es nesludinu uz ielām un nešēroju FB iedvesmojošus postus, ka Jēzus tevi mīl vai izrautus citātus no Bībeles. Es neredzu kā tas cilvēkiem varētu palīdzēt. Es atceros kādu riebumu man tas izraisīja un sajūtu, ka tas otrs cilvēks ir sagājis sviestā, laikā kad es pati nebiju ticīga. Mani nekas tāds nav varējis pārliecināt ne toreiz, ne tagad. Dažās draudzēs iegājušais kristietības atzars, kas noliedz cilvēka spēju patstāvīgi domāt, man šķiet dīvains un pat bīstams. Baznīca, kura sludina neiecietību mani neuzrunā, taču tā ir ne tik daudz kristietības, cik cilvēku vaina, kuriem par kristietības dziļāko būtību ir maza nojēga.
Link25 comments|Leave a comment

[Mar. 3rd, 2021|04:33 pm]
"Tēmas, kuras paver durvis uz mākslas pasauli arī viduvējiem un vājiem māksliniekiem, mūsdienās ir feminisms, bēgļi, kā arī dažādi rasu un identitātes politikas jautājumi. Šādi rodas un tiek uzturēta standartizēta, stagnējoša mākslas vide, kas paštīksminās un atražo sevi. Atliek tikai palasīt tādu lielo mākslas notikumu kā pēdējās Kaseles documenta pieteikumu, MoMA jauno koncepciju, Rietumu mākslas mecenātisma institūciju vai ES fondu grantu konkursus un kļūst acīmredzams, ka mākslas pasaulē atalgo epigonismu, seklumu un pakļaušanos politiskai izdabāšanai. Izvērtējot grantu pieteikumus, ņem vērā nevis māksliniecisko kvalitāti, bet autora piederību noteiktas identitātes grupai. Lai arī cik labu un kanonus pārdefinējošu mākslu šobrīd radītu kāds baltais vīrietis ASV, viņam nav cerību uz izstādi MoMA, jo politisku apsvērumu dēļ priekšroka būs melnādainai lesbietei vai transseksuālim, kurš ar vaska krītiņiem uz baltas lapas būs uzvilcis pāris līnijas." (c)Raitis Iļjenkovs
Link20 comments|Leave a comment

[Mar. 2nd, 2021|10:41 pm]
es esmu tiešām priecīga, ka parādījies portāls telos.lv. un ļoti ceru, ka ieceres radītājiem pietiks spēka un resursu to turpināt uzturēt.

es jau kādu laiku pasekoju gan diskusijām feministu forumā gan tām kas noris grupā par dabisku ģimeni un tur viss ir ļoti vienkārši. nekādu meklējumu, nekādu pārdomu par savām izvēlēm. var jau būt, ka tām tur arī nav paredzēts parādīties, tās ir vietas, kur savējiem justies kopā un "degt" par kādu jau iepriekš pieņemtu vienotu mērķi, taču pēc komentāru lasīšanas tajos es jūtos vēl atsvešinātāka no šīm grupām kā pirms tam. Diezgan sasmējos par jūzera ingmars izteikto komentāru ka "Piemēram, lielākajai daļai homofobisko cilvēku nav vajadzīgs Aristotelis, lai ienīstu gejus." protams, ka nav vajadzība, taču ja kāds tavai iepriekš kusli artikulētajai pārliecībai pēkšņi liek izklausīties gudrai un filozofiskai, diez vai šis kāds pret to arī baigi protestēs. Katrā ziņā dabiskās ģimenes grupā cilvēki ir sajūsmā un kā jau te cibā pieminēja "vienkārši staipa to Irbi kā vairogu savai homofobijai, tāpat kā tie saeimas duriki staipa to kartona Jurašu." Grupā lielākā šķelšanās ir kristieši pret pagāniem ne jau aristotelisti pret nezinu tur epikūriešiem.

Līdz šim nekad neesmu dzirdējusi, ka portāla galvenā redaktore Agnese Irbe izturētos klaji naidīgi vai agresīvi pret homoseksuāliem cilvēkiem un nolaistos līdz prastas apsaukāšanās līmenim. Tā vietā viņa iebilst pret konkrētām vēlmēm un idejām, kuras pārstāv šīs kopienas politiski aktīvākā daļa un ir gatava iesaistīties argumentētās diskusijās un aizstāvēt savu viedokli līdz galam, par ko viņu ļoti cienu. Līdz ar to arī neredzu, ka telos.lv plānotu veicināt homofobiju, bet gan diskusijas, kuras līdz šim par šiem jautājumiem kvalitatīvā līmenī Latvijā ir eksistējušas maz vai nemaz. Varbūt tas arī liks beidzot intelektuāli sasparoties pretējās nometnes pārstāvjiem un noformulēt savu viedokli, jo līdz šim vajadzēja galvenokārt saskarties ar prastu ņirgāšanos kā "kaku stūmēji" vai "nogribējušās histēriķes". Citiem vārdiem sakot lieta beidzot ir kļuvusi nopietna.

"Ja kumeļš ir viens, tam liekas, ka tas joņo ātri. Bet skriedams kopā ar citiem, var redzēt, cik gauss tas kustībā."
Link12 comments|Leave a comment

[Feb. 25th, 2021|04:03 pm]
vai domas ārpus ideoloģiju nospraustām takām vēl vispār ir valīdas? es jūtu kā domāt par konkrētiem jautājumiem ir kā mēģināt nogriezties no iebraukta izdangāta ceļa, agri vai vēlu, lai cik uzmanīga arī nebūtu, tu ieslīdi dziļāk izgrauztajās citu viedokļu sliedēs. es nespēju domāt par tādiem vārdiem kā feminisms, kristīgs, homoseksuāls, aborts tā it kā būtu tikai es un šis vārds vai šī doma, kuru man vajadzētu iepazīt. tā vietā es esmu pūļa vidū un visi uz mani kliedz vai velk kaut kur.
Link12 comments|Leave a comment

[Feb. 11th, 2021|10:20 pm]
"Ausu tīrāmā karotīte. Bronza. 14.-15.gs. Atrasta Rīgas Doma pagalmā" Nemaz nezināju, ka ausis kādreiz tīrīja ar šādiem īpašiem paņēmieniem.
Link6 comments|Leave a comment

[Feb. 6th, 2021|11:45 pm]
[Fonā |Lamb - Wise Enough]

"Pēdējos četrpadsmit savas dzīves gadus viņa veltīja monumentālam darbam pie pirmās sengrieķu-latviešu vārdnīcas. Tās 2000 lappušu manuskripts palika nepabeigts."

Ir pagājuši 9 gadi, kopš šis tika rakstīts un izskatās, ka to vārdnīcu tā arī neizdeva (vismaz ziņās to neatrodu). Es domāju, nez vai es kapā varētu mierīgi gulēt, ja mans pēdējo 14 gadu darbs vnk tā arī paliktu nepabeigts un veltīgs.
Link9 comments|Leave a comment

[Jan. 22nd, 2021|12:42 pm]
kāds var man izstāstīt kāpēc parādījušās tās Bernie Sanders memes, kurās viņš sēž ar izrakstītiem cimdiem un masku?
Link3 comments|Leave a comment

[Jan. 10th, 2021|01:13 pm]
ja dažiem no mums uznāca kārdinājums dzīvot nākotnē, viņi drīz vien no tā atteicās, jūtot sūrstam brūces, ko iztēle beidzot cērt visiem, kuri uz to par daudz paļaujas. /Kamī, Mēris
Link2 comments|Leave a comment

[Dec. 30th, 2020|12:42 am]
jau kādu laiku klausos pazīstamu cilvēku, kurš tic, ka apokalipse tuvojas un par to publicē nelielus video FB. parasti šādus tēlojumus ignorēju, bet šajā gadījumā nez kāpēc ir diezgan viegli emocionāli pieslēgties. aizdomājos cik savādi gan ir dzīvot tāda pasaules gala priekšvakarā. no vienas puses dzīve rit tālāk, celies, ēd brokastis, dari ikdienas darbus, bet paralēli pakausī glūn apziņa, ka viss tūlīt neapturami beigsies, jo milzu vilnis pie apvāršņa aug aizvien lielāks un lielāks. nez cik ilgi var dzīvot šādā intensīvā stāvoklī. un ko cilvēki dara pēc tam, kad vilnis tā arī neatnāk?
Link3 comments|Leave a comment

[Sep. 18th, 2020|10:40 pm]
"if you are not paying for the product, then you are the product" // social dilemma (movie)
LinkLeave a comment

[Sep. 12th, 2020|08:01 pm]
Post aetatem nostram

No dzīvniekiem var atšķirt cilvēku
pēc tā, ka pamest spēj viņš to, ko mīl
(lai tikai atšķirtos no dzīvniekiem!).
Bet, tā kā suņa slienas, asaras
tā dzīvniecisko dabu tūlīt nodod.

В отличье от животных, человек
уйти способен от того, что любит
(чтоб только отличиться от животных!)
Но, как слюна собачья, выдают
его животную природу слезы

Josifs Brodskis, 1970.
Link2 comments|Leave a comment

[Sep. 9th, 2020|06:29 pm]
No kāpura var kļūt par taureni, taču tik un tā ķermenis atceras. /šodien avīzē lasīju neatceros autoru
LinkLeave a comment

[Sep. 2nd, 2020|12:15 am]
Cīņa starp kvalitāti un kvantitāti Stanisław Szukalski

Szukalski
Link2 comments|Leave a comment

[Aug. 25th, 2020|09:20 pm]
ejiet uz zoo lietainā laikā. visi putni un citi zvēriņi tad izlīduši atklātībā. nekad tik daudzus "neredzamos" nebiju redzējusi.
LinkLeave a comment

[Aug. 18th, 2020|11:00 pm]
Kālab, tavuprāt, ar ticību saistās augstprātīgs stulbums?

Cālītis: Es domāju, ar visu dzīvi saistās augstprātīgs stulbums. Es nezinu nevienu jomu, kurā nebūtu augstprātīga stulbuma, un reliģija diemžēl nav no tā pasargāta. Un patiesībā reliģisks augstprātīgs stulbums ir daudz bīstamāks, tāpat kā reliģija jebkurā jomā ir bīstamāka un tai pašā laikā kaut kas cēlāks un lielāks. Tas ir tā kā tāds palielināmais stikls, kas vienkārši palielina to iespaidu. Ja mācītājs, piemēram, ir kretīns un runā savu ierobežoto kretīnisko stāstījumu, bet to dara ar visu mācītāja štempeli un zīmogu, mēs varam iedomāties, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēkiem, kas uz viņu klausās kā uz baznīcas pārstāvi. Un ir drausmīgi, kā cilvēki tiek baidīti, kā viņi tiek dzenāti, kā viņi tiek traumēti no cilvēkiem, kam nevajadzētu šo amatu uzticēt. Es, piemēram, skolas gados konstatēju, ka reliģiju studē arī ļoti daudz satrauktu cilvēku, ka reliģija taisni pievelk nestabilas un psihotiskas personības.

Kāpēc reliģija pievelk psihotiskus cilvēkus?

Cālītis: Visa reliģijas simbolika ir tik bagāta, reliģija ir pārpildīta, un tikai sastāv no mūsu psiholoģiskiem arhetipiem un kādu to pielietojumu, un psihotiskie cilvēki spēj ļoti ātri atrast reliģijā savai slimībai nepieciešamos simbolus un pieturas punktus, un fantastiku. Piemēram, ļoti interesanti — kad es Bībeles stundās lasīju lekcijas par Atklāsmes grāmatu, mana auditorija bija pārpildīta, bet kad es lasīju lekcijas par evaņģēlijiem, tad bija pustikdaudz. Cilvēkiem interesē šī grāmata, kas ir sabiezēta ar arhetipisku simboliku, un tas pievelk cilvēkus dažādās stadijās. Es domāju, tāpat tas ir arī reliģijā. Kad es studēju seminārā, tad vismaz trešā daļa no reliģijas studentiem bija kaut kādā veidā aušā prātā.
Link6 comments|Leave a comment

[Aug. 10th, 2020|11:38 pm]
reiz kāds draugs man tik daudz teica, bet es nesapratu. neesmu pārliecināta vai saprastu arī tagad.
LinkLeave a comment

[Jun. 18th, 2020|01:49 pm]
šodien pirmo reizi mūžā saskāros ar tādu vārdu kā bukazīns. nu labi.
Link4 comments|Leave a comment

[Apr. 28th, 2020|12:18 am]
Renesanses laikā pastāvēja četri kailuma veidi: Nuditas naturalis, Nuditas Temporalis, Nuditas virtualis un Nuditas Criminalis. Pirmais kailuma veids tika attiecināts uz dabīgo cilvēka stāvokli, uz to kāds cilvēks ir piedzimstot. Nuditas temporalis savukārt raksturoja kailumu, ko veicinājusi nabadzība, kādu grūtību vai pārbaudījumu dēļ, kas piespiedušas cilvēku dzīvot trūkumā. Nuditas virtualis apzīmēja kailumu kā skaidrības un nevainības simbolu, kas norāda uz augstāko tikumīgo dzīvi, turpretī Nuditas criminalis apzīmēja visu pretējo – iekāri, tikumības trūkumu, kaunu utt. // Ferguson, George. Signs and simbols in christian art.
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]