Paldies par laba vēlējumiem. Uzskatiet tos par bumerangiem. [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 6th, 2022|08:49 pm]
1569. gada 28. februāris
Rīgas zemes soģi izmeklē varmācības, ko izdarījuši karakalpi kādā muižā pie Ķīšezera; Jespers Stokers liecina - karakalpiem līdzi bijis arī kāds krievu kungs, patiesībā latvietis, kas kautiņa briesmās saucis: Nesit, nesit! Šie ir senākie fiksētie vārdi tiesu protokolā latviešu valodā.

/Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij
LinkLeave a comment

[Oct. 3rd, 2022|05:22 pm]
Poll #21568
Open to: All, results viewable to: All

Vai tev jau pieslēdza apkuri?

View Answers


2 (7.4%)


12 (44.4%)

pats regulēju
13 (48.1%)

Link8 comments|Leave a comment

[Oct. 2nd, 2022|05:31 pm]
[Tags|]
[Fonā |Woven hand - Sparrow falls]

Esmu apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem. Lai gan tas drīzāk ir tāds piesardzīgs optimisms, jo priekšvēlēšanu solījumi var atšķirties no kompromisu pilnās realitātes un individuāli deputātu balsojumi var atsķirties no partijas nostājas. Taču jebkurā gadījumā konservatīvu spēku salīdzinoši daudz un liberāli progresīvu maz.
Ja Asociācijai "Ģimene" sniegtās atbildes par partiju nostājām ir patiesas, tad šobrīd par dzīvības aizsargāšanu no ieņemšanas brīža ir 53 balsis (NA, ZZS, AS, LPV). Neesmu gan tāda optimiste, lai domātu, ka tāpēc tiks virzīts likums par abortu aizliegšanu kā Polijā. Toties esmu tik optimistiska, lai domātu, ka dažādi citi lēmumi "progresa" virzienā neies cauri.
Vēl cerīgi, ka prokremliskā Stabilitāte, Progresīvie, LPV un Lemberga atbalstītāji ZZS varētu palikt ārpus koalīcijas.
Link60 comments|Leave a comment

[Sep. 30th, 2022|10:55 pm]
Šī dzeja ir daudz garāka un skaista savā mīlas trakumā, bet šovakar es palieku pie sākuma. Kurā vēl nenojausts, ka draugs nemaz nav draugs.

"Draugs Fransuā! Nakts šoreiz brīnumsilta,
Un pusnakts stunda augstu tornī dim.
Aiz pilsētas uz upes pirmā tilta
Es tevi gaidīšu līdz naktī trim.

Nāc, paņem līdz sev zobenu un kausu:
Es gribu, draugs, ar tevi parunāt. --
Vējš. Tad es dzirdu, kāds man saka: -- Klausu.
Es būšu klāt.

Sit dobji trīs. Trīs tumši brūnas dūjas
Man pāri galvai zilā dzelmē spurdz.
Pie tilta margas, atspiedies uz nūjas,
Es stāvu. Ūdens upē klusi urdz.

Un tikko prom ir dūju rēnā gaisma,
Man pašā priekšā iznirst veikls stāvs.
Virs viņa vējš kā vidū pārcirsts aizsmok.
Pie jostas kauss. Mirdz tumsā zobens blāvs."

/Fransuā Vijons, Stāsts par mīlu un draudzību https://satori.lv/article/fransua-vijons
nevarēju atrast oriģinālu franciski, laikam pārāk atšķirīgs
Link4 comments|Leave a comment

[Sep. 21st, 2022|09:01 am]
Jaunās teorijas un tehnoloģijas, un arī jaunie mākslas darbi modernajā pasaulē tiek godāti ne vairs tāpēc, ka tie dotu labākas atbildes uz neatrisinātiem jautājumiem nekā tradicionālās teorijas un darbi, bet gan tāpēc, ka ... - lūk, kaut kas jauns!

Nīče izvirzīja uzbudinošo tēzi, ka griba pēc šķituma, pēc ilūzijas, pēc alošanās ir dziļāka un sākotnējāka par gribu pēc patiesības. Iemeslu viņš saskatīja tajā, ka bauda ir sākotnējāka nekā sāpes. Fikcijas, māņi un iztēles ainas ir baudas avots, turpretī patiesību arvien pieredz kā kaut ko sāpīgu un akceptē tikai negribīgi.

/Konrāds Pauls Līsmans, Izglītība kā provokācija
Link25 comments|Leave a comment

[Sep. 19th, 2022|09:47 pm]
[Fonā |X files theme]

ingmars ir savāda izpratne par godīgumu
Link20 comments|Leave a comment

[Sep. 18th, 2022|11:58 pm]
[Fonā |The Veils - Vicious Traditions]

par daudz. pie visa vainoju atrašanos dzimtajā zemē, ka neesmu to savulaik pametusi, nodevusi, aizmirsusi. svešumā neviena zīme, neviens pareģojums mani nespētu sasniegt. atdurtos pret robežu un noslīdētu kā gar stiklu ar skaņu žvīks. bet es no turienes, tālienes nenieka nedzirdētu. mierīgi ietu uz veikalu, vai citu tikpat ierastu galamērķi un krustojumā mani notriektu mašīna.

starp citu vai zinājāt, ka ir tāda atjaunotās prūšu valodas vārdnīca (latviešu - prūšu un otrādi), kuru izdevuši lietuvieši. nevis latvieši.
https://leidiniai.plc.lt/atjaunotas-prusu-valodas-vardnica-latviesu-prusu/
Link3 comments|Leave a comment

[Sep. 5th, 2022|12:07 am]
Es negribēju atrast šonakt dzeju, bet savam liktenim neizbēgsi. Tagad man saprotamu iemeslu dēļ ir smeldzīgāk kā pirms atraduma. Es mierinu sevi, saku, tas tāpēc aborigēn, ka ir septembris un ir sākušies dzejas lasījumi, tu esi pa dienu kalendārā domīgi atzīmējusi visu to uz ko iesi nākamnedēļ, un tieši tāpēc tagad tev būs atskaites punkts naktī no svētdienas uz pirmdienu kā Ņūtona skaidrie, universālie likumi pirms Einšteins mums to visu izjauca.
Es nezinu jaunos latviešu dzejniekus, programma pilna ar man nezināmiem vārdiem, tie droši vien tā arī lielais vairums paliks nezināmi, bet dažreiz, patiesi, dažreiz ir izņēmumi un tāpēc ir vērts turpināt iet, pat ja sen vairs īsti netici, ka kaut kas mainīsies. Ielikšu tikai vienu, ne latviešu, jo pārējie naksnīgie viesi mani kādu brīdi vēl vajās, nu, gandrīz kā putni, lai gan es nevienu - ne dzejnieku, ne diktatoru - neesmu nositusi.

----------------------------------------------
Dmitrijs Prigovs (1940–2007) ir viens no spilgtākajiem krievu dzejniekiem – Maskavas konceptuālisma skolas pārstāvjiem, disidents, kas padomju laikā publicējies vien ārzemju izdevumos. Par atklāti ironisku un dzēlīgu politisko dzeju ticis represēts, pēc publiskas uzstāšanās 1986. gadā piespiedu kārtā ievietots psihiatriskajā klīnikā, no kurienes izlaists tikai pēc ietekmīgu padomju un ārvalstu literātu iejaukšanās:


"Kāds savāds putns sitas manā logā, varbūt, ārprātīgs, bet, varbūt, akls, vai, varbūt, vienkārši dumjš - es beidzot sapratu

Atkal savāds putns sitas pret stiklu, un sitas un sitas - ārprātīgs, bet, varbūt akls, bet, varbūt, viņš grib spēlēties - es beidzot sapratu

Savāds putns kopš paša rīta sitas pret stiklu, vai ārprātīgs tas, vai patiesi, varbūt - akls, bet, varbūt, tas vēlas ko pateikt? - es beidzot sapratu, izskrēju ārā, bet tas jau guļ zemē, nosities

Savāds putns sitas man logā
Aizlido prom un atgriežas atkal
Jau pie cita loga
Varbūt, ārprātīgs vai akls
Vai aizskatījies mākonī, bet
Redzams, kaut ko tādu zina
Sitas un sitas, knapi jau dzīvs
Bet, varbūt, viņš dzīvoja šai mājā
Pirms manis
Kā meitene klusa un mīlīga, bet tad piepeši ņēma un nomira

Savāds putns sitas man logā
Varbūt, ārprātīgs vai akls
Čukst tikko dzirdams: Atceries mani?
Pienāku tuvāk un nepazīstu -
Ieskaties taču, nu, ieskaties dziļāk
Es taču tas putniņš, kuru tu
Bērnībā savā
Nositi reiz

Savāds putns sitas man logā
Varbūt, akls vai sajucis prātā
Izeju ārā, lai paņemtu rokā
Bet nosities tas, un sarkanas šļācas
Asinis logā un mājā, un pagrabā
Ak Dievs, es atkal esmu nokavējis
Ak Dievs

Logā man sitas savāds putns - varbūt, akls vai, varbūt, sajucis prātā, vai kļūdas dēļ, vai aizskatījies uz kaut ko, teiksim, uz mākoni, un ietriecies nejauši, bet, iespējams, grib paspēlēties vai ko pateikt, nodot ziņu, kādu slepenu ziņu, vai sūdzību, skumjas, pēcnāves aizvainojumu, brīdinājumu un sodu, patiesību ne no šīs pasaules pavēstīt vēlas vai sasist logu un ielauzties mājā kā nāves sūtnis! - buramiem vārdiem un lūgšanām bruņojies, izeju ārā, lai paskatītos, paskatos un saprotu, ka pie loga no saules puses visādi kukaiņi rāpo un lokās, bet viņš ar priecīgu tuk-tuk pret stiklu uzlasa kukaiņus bērneļiem saviem, acīmredzot! Lai tev veicas, debesu putniņ! Laimi tev un taviem bērniem, laimi tev no manis, līksmā un nabagā dzejnieka!

Savāds putns sitas man logā - jucis vai? akls vai? - Nē, esmu Hitlers! Tikai - jaunībā! - Bet es tevi arī vēlīno pazīstu ! - atbildu, neatskatoties

Un cits savāds putns sitas logā - jucis vai akls? - Staļins, Staļins es! Atskaties! - kas man uz tevi ko atskatīties? Gana jau esam atskatījušies! - un neatskatījos

Un cits savāds, savāds - varbūt, akls, bet, varbūt, ārprātīgs putns sitas man logā - Atskaties! Atskaties! Tu mani nezini! - Un zināt negribu! - atbildēju un neatskatījos"
Link2 comments|Leave a comment

[Sep. 2nd, 2022|06:49 am]
"Kad vācu filozofi tiekšanos pēc personīgās laimes atkal un atkal ataino kā pašu par sevi amorālu, bet kā slavējamu - tikai uzliktu pienākumu pildīšanu, viņi pret sevi ir pilnīgi patiesi, lai cik to būtu grūti saprast tiem, kas audzināti citās tradīcijās."
/F.Hajeks
Link3 comments|Leave a comment

[Aug. 30th, 2022|11:14 am]
In theory there is no difference between theory and practice. But in practice, there is.
/Yogi Berra
LinkLeave a comment

[Aug. 23rd, 2022|07:47 am]
"Tas, ka cilvēki varētu vēlēties atbrīvoties no grūtas izvēles, ko negrozāmi fakti bieži tiem uzspiež, nav pārsteigums. Bet retais grib no tās atbrīvoties tā, ka kāds izvēli izdara viņa vietā. Cilvēki vienkārši vēlas, lai izvēle nebūtu jāizdara vispār. Un viņi ir gatavi pārāk viegli noticēt, ka izvēle īsti nav nepieciešama, ka to viņiem tikai uzspiež konkrēta ekonomikas sistēma, kurā viņi dzīvo. Patiesībā viņiem riebj, ka ekonomiskā problēma pastāv."
/Frīdrihs Hajeks
Link4 comments|Leave a comment

[Aug. 20th, 2022|04:25 pm]
No kāda sena ieraksta kādā blogā:

"Strādājot ar visdažādākajiem cilvēkiem, esmu novērojis, ka ir ārkārtīgi maz tādu, kas patiesi vēlas, lai darbs būtu labi paveikts, taču ir diezgan daudz tādu, kas vēlas būt laba darba veicēji. Te varētu arī nesaskatīt pretrunu, taču praksē uzsvars uz ‘es paveicu…’ ir nesalīdzināmi lielāks kā uz ‘…labu darbu’. Principā tas būtu ok, ja darbs patiešām būtu labs. Tā vietā pārāk bieži cilvēki izvēlas aprobežoties ar ‘es paveicu’ un veikums visbiežāk tiek balstīts iedomātā kompetencē. Ir ļoti maz cilvēku, kas vēlas uzrakstīt dzejoli, tādēļ, lai būtu uzrakstīts labs dzejolis, kas lasītājam varētu radīt spilgtu pārdzīvojumu, bet gan tādēļ, ka vēlas būt laba dzejoļa autori. Tulkotājs, iztulkojis grāmatu, šķiet, gluži vai nevēlas, lai tulkojums būtu ‘cik iespējams labs’, bet drīzāk strīdas pretī redaktoram, lai uzsvērtu savu autorību saistībā ar tulkoto tekstu. Ja ir uzrakstīts raksts, tad bieži svarīgi ir nevis tas, ka ir ar tā palīdzību ir atrisināta kāda problēma, bet gan fakts, ka kāds ir uzrakstījis rakstu. Rezultāts tam ir tāds, ka es vārdā tiek sarakstīti pārāk daudzi slikti dzejoļi, nodrukāti slikti tulkojumi, publicēti vāji raksti. Godkārīga tieksme nepārtraukti demonstrēt savu autorību diemžēl pārāk bieži noved pie vajadzības akcentēt savu kompetenci, kas savukārt bieži vien neatbilst īstenībai. Šīs tieksmes dēļ tiek atcelts tas, ko es minēju kā ‘nekompetences atzīšanu’.

Godīgi sakot, pazīstu ļoti nedaudzus cilvēkus, kurus tik ļoti interesē kāda humanitārās nozares tēma, lai viņi būtu gatavi pašaizliedzīgi veltīt savu laiku un pūles un izzinātu šo tēmu tik tālu, lai varētu dēvēties par kompetentiem. Turklāt konkurences trūkuma dēļ kļūt par ‘Latvijā kompetentāko personu’ kādā jomā ir nenormāli viegli. Ja tu, lasītāj, būdams erudīts un saprātīgs, rūpīgi izlasīsi un pārdomāsi visus Kafkas darbus plus kādas 50 autoritatīvas grāmatas, ko sastāda sekundārā literatūra un Kafkas kontekstu ilustrējoša literatūra, ar garantiju varu tev teikt, ka būsi Latvijā absolūta autoritāte tēmās, kas skar Kafkas daiļradi. Lai izlasītu 50 grāmatas, pietiek apmēram ar gadu vai diviem.

Jau minētais konkurences trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ir iespējams aprobežoties ar visai paviršām zināšanām. Ja tu izlasīsi vismaz 30 grāmatas par Kafku (atvainojos par vienkāršošanu), tad Kafkas diskursā visticamāk vairs nebūs neviena, kas tev varētu kaut ko sakarīgu iebilst, un lasīt vēl vairāk grāmatas būtu laika šķiešana, jo tu jau būtu ‘kompetentākā persona Latvijā’. Šeit nāktos piebilst, ka konkurence visbiežāk tiek uzlūkota tikai lokālā kontekstā un konkurēšana globālā līmenī – kā kaut kas neiespējams.

Konkurences trūkums rada virkni problēmu, kas saistītas ar elementāru darba organizāciju. Ļoti bieži nākas piedzīvot situācijas, kad cilvēki neizdara lietas apsolītajā laikā un darbu izpildē būtiski pārkāpj termiņus, ko paši noteikuši. Tas, loģiski, ļoti apgrūtina darbu, jo faktiski atceļ tādu lietu kā darba plānošana. Diezgan saprotami būtu šādiem cilvēkiem piemērot kādas sankcijas vai pārtraukt ar tiem sadarbību. Taču bieži tas nav iespējams, jo problēma atrast aizvietotājus ir neatrisināma.

Gandrīz vai atsevišķa saruna ir par tādu ļoti izplatītu kultūrfenomenu kā ‘apvainošanās’. Strādājot ‘kultūrā’, jāņem vērā, ka apvainošanos var izsaukt pat vissīkākā kritiskā piezīme vai ironisks izteikums, par tiešu un apzinātu kritiku nemaz nerunājot. Apvainojas visi, kam nav slinkums: izdevniecības vadītājs apvainojas par kritiskas recenzijas publikāciju; raksta autors par redaktora labojumu; laikraksta redaktors par ieteikumu darīt lietas savādāk. Tu nekad un nekādi nevari zināt, kurš šodien uz tevi ir apvainojies, jo ziņas par apvainošanos parasti pie tevis nonāk nevis tieši, bet ar trešo personu starpniecību. Grūti minēt konkrētāk, bet uz mani katru nedēļu apvainojas vismaz n cilvēki. Tūlīt pēc tam, kad ielikšu savā blogā šīs pārdomas, noteikti atradīsies kāds bariņš, kas apvainosies.

Nesen sarunā ar kāda kultūras laikraksta redaktori minēju, ka Latvijas ‘intelektuālajā telpā’ man ļoti pietrūkst polemikas, t.i., idejiskās nesaskaņās balstītu publisku strīdu, kas ļautu pusēm izklāstīt savus argumentus. Teicu, ka neko tādu nevar, jo tiklīdz tiek likta lietā atklāta kritika, seko apvainošanās. „Bet tu neapvainotos?” sekoja sarunu biedres jautājums. Domāju, tas daudz ko izsaka."

/Reinis Tukišs
Link6 comments|Leave a comment

[Aug. 19th, 2022|05:41 pm]
[Fonā |Django Reinhardt - Minor Swing]

"The problem of natural right is today a matter of recollection rather than of actual knowledge. We are therefore in need of historical studies in order to familiarize ourselves with the whole complexity of the issue. We have for some time to become students of what is called the "history of ideas." Contrary to a popular notion, this will aggravate rather than remove the difficulty of impartial treatment. To quote Lord Acton: "Few discoveries are more irritating than those which expose the pedigree of ideas. Sharp definitions and unsparing analysis would displace the veil beneath which society dissembles its divisions, would make political disputes too violent for compromise and political alliances too precarious for use, and would embitter politics with all the passions of social and religious strife." We can overcome this danger only by leaving the dimension in which politic restraint is the only protection against the hot and blind zeal of partisanship.
The issue of natural right presents itself today as a matter of party allegiance. Looking around us, we see two hostile camps, heavily fortified and strictly guarded. One is occupied by the liberals of various descriptions, the other by the Catholic and non-Catholic disciples of Thomas Aquinas. But both armies and, in addition, those who prefer to sit on the fences or hide their heads in the sand are, to heap metaphor on metaphor, in the same boat. They all are modern men. We all are in the grip of the same difficulty. Natural right in its classic form is connected with a teleological view of the universe. All natural beings have a natural end, a natural destiny, which determines what kind of operation is good for them. In the case of man, reason is required for discerning these operations: reason determines what is by nature right with ultimate regard to man's natural end. The teleological view of the universe, of which the teleological view of man forms a part, would seem to have been destroyed by modern natural science. From the point of view of Aristotle—and who could dare to claim to be a better judge in this matter than Aristotle?—the issue between the mechanical and the teleological conception of the universe is decided by the manner in which the problem of the heavens, the heavenly bodies, and their motion is solved. Now in this respect, which from Aristotle's own point of view was the decisive one, the issue seems to have been decided in favor of the nonteleological conception of the universe. Two opposite conclusions could be drawn from this momentous decision. According to one, the nonteleological conception of the universe must be followed up by a nonteleological conception of human life. But this "naturalistic" solution is exposed to grave difficulties: it seems to be impossible to give an adequate account of human ends by conceiving of them merely as posited by desires or impulses. Therefore, the alternative solution has prevailed. This means that people were forced to accept a fundamental, typically modern, dualism of a nonteleological natural science and a teleological science of man. This is the position which the modern followers of Thomas Aquinas, among others, are forced to take, a position which presupposes a break with the comprehensive view of Aristotle as well as that of Thomas Aquinas himself. The fundamental dilemma, in whose grip we are, is caused by the victory of modern natural science. An adequate solution to the problem of natural right cannot be found before this basic problem has been solved."

/ Leo Strauss, Natural Right and History
Link3 comments|Leave a comment

[Aug. 18th, 2022|08:12 am]
[Tags|]

Gruzijā ir grupējums Alt-info (ალტ-ინფოს), kurš 2018. gada novembrī nodibināja interneta kanālu, lai "pretotos liberālajai propogandai" un nodrošinātu konservatīvu skatījumu uz notikumiem, noskaņoti pret imigrantiem un LGBT kustību.
Viņi organizējās, lai protestētu pret praida gājienu 2021. gadā, protestā notika arī fiziskas sadursmes no kurām viena beidzās ar žurnālista-operatora, kurš fiksēja notiekošo, nāvi.
Lashkavara sustained a concussion and broken bones in his face, and underwent surgery as a result of the attack; he was discharged from a hospital on July 8 to recover at home, according to news reports. His colleague, Miranda Bagaturia, said that Lashkarava had complained of severe pain on the day of his death [11. jūlijs]. Police have launched a criminal investigation into his death under Article 115 of the Georgian criminal code, which pertains to “driving a person to suicide,” according to reports, which said that article is often used when a body is found without an obvious cause of death. At the request of Lashkarava’s family, an independent expert will join the journalist’s post-mortem examination. https://cpj.org/2021/07/georgian-camera-operator-aleksandre-lashkarava-dies-after-beating-by-anti-lgbt-demonstrators/ TV Pirveli-appointed expert said Lashkarava was receiving morphine to treat severe pain following surgery https://civil.ge/archives/431858

Lashkaravas nāves izmeklēšana noslēdzās bez kāda notiesāšanas.
Cilvēktiesību orgainizācijas izvirzījušas versiju, ka šos pret praida protestus atbalstīja drošības policija. Nine of Georgia’s top human rights groups said the allegations prompt “an even more dangerous and disturbing assumption” that Georgia’s State Security Service may have been “behind the planning and management of that mass violence”. https://www.pinknews.co.uk/2022/06/17/tbilisi-pride-georgia-planned/

Savu uzstādīto mērķi viniem izdevās panākt - šogad baidoties par drošību Tbilisi praida gājiens nenotika. Tikai pasākumi iekštelpās.

2021. gada decembrī Alt-info nodibināja partiju un lai arī pirmajās vēlēšanās tā neguva nekādus panākumus, tā ir nodibinājusi 62 vēlēšanu birojus visā valstī. Facebook Alt-info laiku pa laikam dzēš ārā, toties viņiem bija pārraides oficiālā TV kanālā, kas tikai raidītas līdz š.g. 27. jūlijam, kad Alt-info finansiālu apsvērumu dēļ to paši izbeidza. Reģionālā TV taisnojās, ka ļauj viņus pārraidīt tikai materiālu apsvērumu dēļ, jo reģionālajiem tv ir grūti izdzīvot, taču uzskata, ka saturs ir šausmīgs. “The content of their products is completely unacceptable, but as a regional television station that stopped advertising, in order to survive and function as a news channel, we made this unfortunate decision at the time,"

Viņi ir prokrieviski un atkārto krievu oficiālo mediju vēstījumus, līdz ar to šobrīd pret viņiem arvien vairāk cilvēku ir noskanoti negatīvi. "Speaking about the events in Ukraine, Alt-Info presenter Zurab Makharadze noted that there is a high probability that the events taking place in Ukraine will soon be repeated in Georgia, therefore, the Georgian government should immediately join the 3+3 initiative, which is among the 6 states in the region (Russia, Turkey, Iran, Georgia , Armenia, Azerbaijan) implies an updated format of cooperation." https://mythdetector.ge/ka/moskovis-droith-ras-laparakobs-da-uchvenebs-alt-inpho/


Interesanti, ka tajos Alt-info raidījumos fonā ir liela melna tāfele uz kuras atrodas:
Leonardo da Vinči "Vitrūvija cilvēks" un "gaisa skrūve" zīmējumi
Zelta griezums
Roku fragments no Mikelandželo freskas "Ādama radīšana"
binārās skaitīšanas sistēmas tabula
dažādu formulu izvedumi



Ja man būtu iespēja viņiem uzdot jautājumus, es noteikti pajautātu arī par to tāfeli.
Link6 comments|Leave a comment

[Aug. 17th, 2022|07:25 am]
XII Galdiņš
Gilgamež', kad tu apakšzemes garus gribi redzēt —
Tīru kreklu Tev nebūs uzvilkt,
It kā tu būtu mirstams, cilvēkam līdzīgs.
Ar labu eļļu tev nebūs svaidīties,
Citādi viņi uz eļļas smaršu pie tevis pulcēsies,
Loku tev nebūs uz zemi likt,
Citādi loku nošautie tevi apstās;
Valdības zizli tev nebūs rokās ņemt,
Citādi nāves gari no tevis iedrebēs;
Kurpes nebūs tev savās kājās aut,
Troksni uz zemes pusi tev nebūs taisīt.

Tavu sievu, kuru tu mīli, tev nebūs skūpstīt,
Tavu sievu, kuru tu nemīli, tev nebūs sist;
Tavu bērnu, kuru tu mīli, tev nebūs skūpstīt,
Tavu bērnu, kuru tu nemīli, tev nebūs sist —
Zemes vaimanas citādi tevi grābs.
Tā, kas dus, tā, kas dus, māte Nin-acu, tā, kas dus,
Kuras skaidrās miesas ar kreklu nav apsegtas,
Nāves gariem neļaus uz augšu kāpt.

Skaidru kreklu viņš uzvilka sev,
Ar labu eļļu viņš sevi svaidīja,
Savu loku viņš lika uz zemi,
Valdības zizli viņš ņēma savā rokā,
Kurpes viņš apmauca savās kājās,
Troksni pret zemi viņš taisīja,
Savu sievu, kuru viņš mīlē, viņš skūpstīja,
Savu sievu, kuru viņš nemīlē, viņš sita.
Savu bērnu, kuru viņš mīlē, viņš skūpstīja,
Savu bērnu, kuru viņš nemīlē, viņš sita —
Zemes vaimanas viņu grāba.
Tā, kas dus, tā, kas dus, māte Nin-acu, tā, kas dus,
Kuras skaidrās miesas ar kreklu nav apsegtas,
Kavēja Engidu no zemes augšā kāpt.

[..]
Engida ēnasgaru viņš izveda augšā no zemes, līdzīgi
vējam.
Un Gilgamežs un Engidu satikās un aprunājās.
Gilgamežs teica: "Saki man, mans draugs, saki man,
mans draugs,
Zemes likumus, kurus tu skatīji, saki man."

— Es tev to negribu sacīt, mans draugs, es tev to
negribu sacīt.
Kad es zemes likumus, kurus es skatīju — sacītu tev —
Visu dienu tu nosēstos un raudātu —
"Tad es gribu visu dienu nosēsties un raudāt."


/Poēma par Gilgamešu, aptuveni 2100. gadu p.m.ē.
Link5 comments|Leave a comment

[Aug. 16th, 2022|08:11 pm]
Saprātīgais cilvēks(latīņu val. homo sapiens) ir apveltīts ar saprātu un mācīšanās spēju.

Dzīvot — ir karot pret tumsas spoku,
Kas mums sirdī un smadzenēs mīt;
Dzejot — spriest tiesu ar stingru roku
Par sevi pašu un netaupīt.

Henriks Ibsens, Pērs Gints/ atdzejojis Rainis, Nemierīga sirds

To live is to war with trolls in heart and soul.
To write is to sit in judgement on oneself

Å leve er – krig med trolle
i hjertets og hjernens hvelv.
Å dikte, – det er å holde
dommedag over seg selv
Link1 comment|Leave a comment

[Aug. 14th, 2022|07:29 pm]
[Tags|]

Ņujork laiki

The New York Times announced plans to eliminate copy editing roles from the production of its daily newspaper and website content in June 2018. Many publications, such as the Chronicle of Higher Education, have suggested the elimination of copy editors has led to more mistakes, such as typos and factual errors, in the paper. The journalism research organization similarly suggested in a blog post that the elimination of copy editors would decrease internal expertise and hurt the quality of the daily news report.

One could argue that an independent eye on stories before publication is more important today when the safety net is shredded because of earlier staff cuts and a chief executive is willing to wage a Twitter war on any real or imagined factual issue. Copy editors add considerable value to the news precisely because they are independent. They represent the readers, and they watch out for the organization’s reputation. Sometimes, perhaps oftentimes, this independence leads to disagreement or even outright conflict with reporters or assigning editors. But the result is an improved story – one where tough questions are asked and answered.
https://www.poynter.org/reporting-editing/2017/by-dismantling-its-copy-desk-the-new-york-times-is-making-a-mistake-thats-been-made-before/

*1619 Project
"I was concerned that critics would use the overstated claim to discredit the entire undertaking. So far, that’s exactly what has happened."
https://www.politico.com/news/magazine/2020/03/06/1619-project-new-york-times-mistake-122248
*Unmarked graves in Canada
"It seems inevitable that some day in the future, actual bodies will be brought to the surface—genuine, uncontestable evidence of a real historical atrocity that formerly had been unknown or obscure. If, in that authentic moment of discovery, journalists and politicians suddenly find that it’s become impossible to arouse the interest and sympathies of a jaded, untrusting Canadian public, let’s not pretend that we won’t know the reason why."
https://quillette.com/2022/07/22/how-fake-news-in-the-new-york-times-led-to-a-canadian-social-panic-over-unmarked-graves/
LinkLeave a comment

[Aug. 12th, 2022|12:19 pm]
Nova uzbakstīja RL rakstiņu. https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/komentari/pagatnes-macibas-21026
Mēdz teikt, ka cilvēka raksturu labāk var novērtēt nevis pie grūtībām, bet brīdī, kad fortūna ir viņam atkal uzsmaidījusi, ko viņš ar to dara un vai maz prot būt augstsirdīgs*. Es domāju, ka es atkal varētu lietot vārdu ironiski, kad un kā man gribas. Jo šis ir ēm.. ironiski. Kurš cels atpakaļ nodedzinātās baznīcas, m?
Ja pietiks spēka kādā brīdī atkal varētu uzrakstīt 1-2 spriedelējumus. Vienkārši tāpat vien.

P.S. Protams, ka man tagad gribas brēkt, redziet, redziet, es taču teicu, sen pirms Adama un, eh, ja vien viņš būtu bijis cibā, man būtu draudziņš, kuram piemiegt ar aci.
Link5 comments|Leave a comment

[Aug. 6th, 2022|08:08 pm]
[Fonā |Imants Kalniņš - oratorija Rīta cēliens]

Šodien ar shelly un novu aizbraucām uz ukraiņu baroku Rundālē. Izstāde bija tieši tik laba kā biju cerējusi. Figūras bija izteiksmīgas, visvairāk jau pirksti un lauztās drapērijas, kas radīja nepieciešamo spriedzes efektu, augumi burtiski raujas no tām arā uz labāku pasauli. Nekādi nevarējām saprast kāpēc "alegoriskajai figūrai", kas, iespējams, attēlo no arābiem izpirktu kristiešu gūstekni, mugurā iestiprināts krampītis, skaidrojuma nekur nebija.
Rozes parkā smaržoja skaisti, joki bija viegli sviestaini un atbrīvojoši, pati pils krāšņa kā vienmēr. Tikai gandrīz visur no griestiem bija noņemtas lustras un sakarinātas kā tādi šķiņķi uz āķiem pils istabās. Šī bija laba diena. Atpakaļceļā klausījāmies operu.

Link9 comments|Leave a comment

[Aug. 4th, 2022|07:57 am]
vēsturiskuma trauma - iemestība vietā, kas nav ne sākums, ne beigas, nekurienes vidū
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]