| |
[Feb. 24th, 2026|05:38 pm] |
Hedda (2025) |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2026|08:53 pm] |
| [ | Fonā |
| | still the same resting traveler | ] |
Interesanti kā darbojas smadzenes: viens piemērs, kas ar mani notika vakar, gan jau ikviens to ir piedzīvojis. Sarunā nevarēju atcerēties kā sauc vienu indiešu ēdienu, nevaru un vis. Bilde prātā ir, bet vārda nav, tomēr tas arī nav tik svarīgi, lai vilktu laukā tel un meklētu. Par to vairs pēc tam nedomāju, tam nav nozīmes. Tad šodien, darot kaut ko pilnīgi nesaistītu, man pēkšņi prātā izlec vārds: SAMOSA
Pareizi, samosa! Tas ir kaut kādā ziņā apbrīnojami, ka kaut kur dziļākās prāta dzīlēs tas vārds tika meklēts visu šo laiku, it kā smadzenes teiktu: ok, mums nav šī vārda šobrīd, bet mēs atradīsm - un mans virs-ego par to neliekas ne zinis, bet process notiek neatkarīgi no tā. Un tagad beidzot fails ir atrasts un man tiek piegādāts ziņojums - ar novēlošanos, bet IR! Samosa! Paldies. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2026|08:25 pm] |
| [ | Fonā |
| | Stop here, traveler.. You deserve some rest | ] |
Es nekad nezinātu, ko piedzīvoja mana mamma, ja man nebūtu bērns. Viena ir dzīves daļa par kuru tev nav apzinātu atmiņu - tāltālais ceļš līdz bērns vispār sāk staigāt, kā viņš vispirms skatās, tad sāk pagriezt galvu, kur ir viņa intereses objekts, tad sāk kustināt kājas un rokas, tad pamana, kad viņam ir kājas un rokas - man ir spožā atmiņā palicis kā viņa mēģina savā redeļu gultiņā no guļus stāvokļa aizsniegt sev kājas un nevar un dusmojas, ka nevar :) Tad vēl ir lietas, kas ar tevi ir notikušas jau ļoti apzinātā vecumā, bet tu tagad tās piedzīvo no mammas perspektīvas. Es biju ļoti nešpetns un nomākts pusaudzis, aiztaupīšu detaļas, mans bērns nav ne tuvu tik nešpetns. Taču kaut kāda psiholoģiskā dinamika ir pārmantojusies. Man vairākas reizes ir uzliesmojuši flashbacks, kad ir situācija, kurā es gruzīju mammu un mamma sāk raudāt un es nesaprotu, kāpēc viņa raud. Un tagad reizēm notiek tas pats, tikai tagad es esmu mana mamma, kura raud. Tāpat kā man, arī viņai nav tobrīd saprotams, kāpēc, viņa iztausta robežas un mācās. Un tās situācijas reizēm ir teju vai identiskas, pat identiskās vietās - pie veikala skatloga, kad jākavē laiks līdz kādai vizītei vai vakarā sarunās pirms miega - tas pats, tikai ar laika nobīdi. Tas nenotiek bieži, bet, kad gadās, sajūta ir neaprakstāma. Tad man gribas piezvanīt mammai un atvainoties (es viņai atvainojos btw). Citi cilvēki gan jau ir attapīgāki par mani, bet to, ka mana mamma ir tikai cilvēks, nevis vienīgi vecāks, kuram vajadzēja taču visu zināt labāk, es sapratu tikai tad, kad pati par tādu kļuvu. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2026|06:21 pm] |
|
Saap auss, ir mild temperatuura un malaise, dusmojos uz R ka mani nesaprot un uz pasauli, ka man tajaa nav vietas. Varbuut atkal vnk pms hopefully. |
|
|
| Teloss |
[Feb. 24th, 2026|06:07 pm] |
interesants raksts par epšteinu
https://telos.lv/epstina-failu-zemestrice/
tikai piezīmēšu ka teloss jau nevar neuzbraukt tehnokrātismam un materiālismam, kas šoreiz ir galīgi garām kasei. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2026|04:16 pm] |
Gandrīz katru dienu apraudos. Pie
manas mājas ir dzīvnieku fizioterapijas centrs, pilns pagalms pacientu. Reizēm skaļi kauc. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2026|03:39 pm] |
Kafenē vēroju cilvēkus kā slīdošas bildes.
Divas krievienes lielās, ko kupiļi. Džemperis un zābaki ar zelta spīguļiem, gribas pateikt, ka neglīti, bet tad atcerējos, ka man ir "zelta" matu sprādze.
Vispār riebjas dzirdēt krievu valodu. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2026|05:46 am] |
|
Tikko redzëju, ka Gaiļezerā ir laivu stacija, un nopriecājos, vienīgi pārāk mazs ezers, kur ta' airēsies. |
|
|
| Ļoti jocīgi |
[Feb. 24th, 2026|01:36 am] |
Kāpēc atkal jāmostas no tādiem murgiem? Apkārtne līdzīga Gogoļa ielas tunelim, tikai tumšāka un nereālāka. Mani sargāja liels melns kaķis, viņš bija kā liela ērta soma, kurā ielīst, noslēpties un netraucēti vērot apkārtni. Kaut kas bez sejas meklēja dzīvnieciņus, bet visi aizbēga. Tad no kādas ēkas iznāca divas blondas sievietes ar maziem bērniem. Tad viena balss teica: "Mirs mazā meitene!" Es izlēcu no sava drošā patvēruma un teicu: "Nē! Es varu iet viņas vietā!" Tā sargājošais kaķis pazuda un man ļoti sāka sāpēt kakls, it kā mani žņaugtu. Likās, ka smoku, un tā pamodos. Tāda sajūta, it kā tiešām būtu izlīdusi no kāda stulba bojevika. Turklāt ne ko tādu skatījos, ne lasīju. Gribētu pārmaiņas pēc šonakt nosapņot kaut ko skaistu. |
|
|
| |
[Feb. 23rd, 2026|06:10 pm] |
Pēc izmešanās smalkajās Floridas smiltīs, atrodu tās dažādās vietās, piemēram, ausīs. Ūdens bija pavēss, bet ciešami, ap 20C, vējā braši drebēja dzeltenais karogs. Klīrvotera piekrastes reljefs bija pateicīgi lēzens. Braukājos ar viļņiem, pēc katra garā nobrauciena cīnoties, lai tiktu atpakaļ vilņu plīšanas zonā, gluži kā tīņa gados. Glābējs koši sarkanā flīsa jakā, iznācis no tornīša, izskatījās nedaudz nervozs, bet neko neteica. |
|
|
| ko ar tādiem darīt? |
[Feb. 24th, 2026|12:40 am] |
https://karlradl14.substack.com/p/neophytes-testimony-about-jewish
"Neophyte's (a former rabbi) testimony about the reality of jewish ritual murder"
On the eve of Passover, they are all murdered in a most cruel and barbaric manner, and their blood is collected, partly for unleavened bread, and partly for other needs which I have described above. These sufferings have a specific purpose, which is to reproduce the sufferings of Christ, and for this reason the Jews prefer to perform them on children, who, due to their innocence and chastity, symbolize Christ better than adults. |
|
|
| Metode |
[Feb. 24th, 2026|12:31 am] |
cīņai ar telefonkrāpniekiem.
Kā zināms iepriekš par labu metodi bija atrasta visāda veida ņirgāšanās par šiem, bet šim paņēmienam ir trūkums - viņi var ievākt balss paraugus un izmantot.
Tāpēc ir vienkāršaka metode. Ja draņķis piezvana, tad paliek telefonu zem metāla bļodas un pa bļodu spēcīgi uzsit ar bleķa karoti vai tml.
Sen neviens nav zvanījis :D |
|
|
| |
[Feb. 23rd, 2026|07:38 pm] |
Tik paskat kādu labu shēmiņu izgudrojis (((Lootniks))), lai bagātinātu savu žurku ģimeni, piepelnoties manipulējot oranžo šabos goju uz tarifu kariem un pie reizes bija iesaistīts interesantā uzvedībā priori 911 (tāpat kā Silvermans, vēl viens žurks). Atceramies, visi kari ir žīdu kari, ieksaitot tarifu karus un karu pret teroru. Nav brīnums, ka žīds_19 tagad izkāris žokli žultij tekot brēc pēc kara un genocīda. Visur viņam vajag karu. Vajag karu ar Krieviju, vajag karu ar Irānu, vajag iznīcināt veselu tautu tās vēsturiskajā dzimtenē, lai atbrīvotu lebebensraum asinskāriem pedo-kropļiem, viņa rada gabaliem un soratņikiem.
Močīt hauzītēs tādus (((zemessargus))). |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2026|09:34 pm] |
| [ | Fonā |
| | a quiet ride with my thoughts. - Megumi | ] |
https://www.deadlanguagesociety.com/p/how-far-back-in-time-understand-english
bloga ieraksts, kurā ik pēc dažām rindkopām valoda kļūst par 100 gadiem vecāka. viena lieta, kas man palīdzēja, bija triks, ko uzķēru kādreiz, lasot Irvine Welsh - ja rodas problēma, tad nereti palīdz lasīt balsī, jo vārds atšķirīgās rakstības dēļ izskatās jocīgi un nav skaidri saprotams, bet, izrunājot (un kopā ar kontekstu) kļūst skaidrs, kas tas ir. Bet ir vēl daudz citu probl, piem:
"The first is vocabulary. As you move backwards in time, the French and Latin loanwords that make up an enormous proportion of the Modern English vocabulary grow fewer and fewer. When you pass 1250, they drop off almost altogether. Where a modern writer would say he underwent torture, a 1200-era writer must say that he suffered pinunge instead.
The farther back you go, the more the familiar Latinate layer of English is stripped away, revealing the Germanic core underneath: a language that looks to modern eyes more like German or Icelandic than anything we’d call English." |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2026|08:20 pm] |
 |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2026|03:52 pm] |
|
un nopirku divus mango. liekas jau mīksti, bet vai tā varētu būt? |
|
|
