| |
[Apr. 19th, 2024|10:59 am] |
|
Šorīt pie paša darbiņa auto uzbrauca elektriskajam skrejritenim. Luksoforā nupat bija iededzies sarkanais (abiem), ātrums arī noteikti pārsniedza atļautos km (arī abiem). Skrejritenis zem riteņiem, pusaudzis, kas bija pie tā stūres - vismaz man likās tāds pavisam jauns un maziņš - vispirms uz kapota, tad uz ielas. Un var teikt, ko grib par skrejriteņiem un to braucējiem, bet man viņa šausmīgi žēl. Un es ļoti, ļoti ceru, ka viņam viss būs kārtībā. |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2024|04:25 pm] |
|
Es ļoti gribu savu zirgu. Kādu dienu man būs zirgs, turiet mani pie vārda. |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2024|02:43 pm] |
Kāda tad īsti ir normālo cilvēku un feministu saistība pret kapitālismu.
( Tālāk ) |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2024|11:35 am] |
12.2023 +11 -47
No kuriem 8 pirms pensijas un 2 jaunāki par 40 gadiem (1986,1992).
01.2024 +19 -50
No kuriem 8 pirms pensijas un 1 jaunāks par 40 gadiem (1993).
02.2024 +12 -32
No kuriem 11 pirms pensijas(1983,1982,1974,1976,1974) un 1 jaunāks par 40 gadiem (1987).
03.2024 +15 -40
No kuriem 7 pirms pensijas un 2 jaunāki par 40 gadiem (1991,2000). |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 18th, 2024|10:33 am] |
ja par garoziņām jaunajā darbā - outlook vide ir kaut kas neticami neērts, stīvs un tizls. es ļoti daudz laika pavadu vienkārši čakarējoties ar sīkumiem, ar kuriem googles vidē nebija nekādu problēmu. |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 17th, 2024|05:20 pm] |
| [ | Fonā |
| | Valmiermuižas alus vēstniecība Briāna ielā | ] |
tikko runāju pa telefonu ar Linarda Laicena mazmeitu. viņas numuru dabūju netīšām uzrakstot e-pastu bibliotēkas direktoram. kad sapratu, ka esmu nejauši iekopējusi viņa e-pasta adresi un nosūtījusi jautājumu viņam - sakautrējos un aizsūtīju ziņas dažiem citiem, kas šķita piemērotāki atbildētāji (no bibliogrāfijas nodaļas, kur viņa strādāja). bet man atbildēja tikai direktors.
viņa izrādās joprojām iet pie Otto un Alīnas uz kapiem. reti, bet iet. un izrādās Teodora Zaļkalna skulptūra Alīna Grīnberga tiešām ir tā pati mana Alīna. es biju manījusi, ka tāda eksistē, bet nebiju pievērsusi uzmanību, jo man likās, ka gan jau vienkārši vārdu sakritība un tā ir cita Alīna. labāku bildi nesanāk atrast, bet lūk.
sarunājām vēl sazvanīties un varbūt satikties. viņa padomāšot vai ir ko man teikt. un aizrādīja, ka nevajag lietot vārdu "čakarēties". viņai taisnība, protams.
p.s. vispār pirmais viņas jautājums man pēc tam, kad biju stādījusies priekšā - vai es esmu bijusi sakopt Grīnbergu kapus. |
|
|
| #pateicības |
[Apr. 17th, 2024|04:50 pm] |
|
zili brīnumi, bet esmu notrāpījusi starp tiem retajiem, kam ar pienākušajām 1. aprīļa bezjoku vilcienu biļešu izmaiņām, ir sanācis ietaupījums.
bet par to gan lielākais paldies kasierei, kura, uzklausījusi manu maršrutu un visas pārsēšanās, izsita man četrus čekus un apgaismoja, ka visizdevīgāk sanāk nopirkt divas biļetes uz elektrisko vilcienu, un divas "piemaksas par ātrumu" (lieku pēdiņās, bet tā tās sauc) biļetes, kas nosegs manus braucienus ne-elektriskajos vilcienos. satiksmes dievi, paldies jums arī, citādi es jau biju paspējusi sabēdāties. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2024|12:11 pm] |
Ļoti interesants raksts par militārā dienesta aktualitātēm Latvijā:
https://ir.lv/2024/04/03/man-vairs-nav-bail/
Labs raksts. Vienīgi riktīgi kretinē, ka visi intervējamie norāda, ka vecāki ļoti pretojušies dēla dienestam. Minētas vecāku bažas un asociācijas ar padomju armiju. Jaunais cilvēks vēlas, bet memme un papucītis vēl turpina dzīvot kaut kādās savās slimajās fantāzijas par padumjajiem laikiem un spurojas pretī. Kādā mucā, diez, ir jādzīvo, lai tik ilgi spētu ignorēt realitāti un tā vietā izvēlētos dzīvot vairāk, nekā 30 gadus vecā pagātnē. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2024|09:44 am] |
Man ir pilnīgi tups jautājums.
Vai tad apse un papele ir viens un tas pats? Ja meklēju papeles latīnisko nosaukumu man google met ārā apsi parasto.... |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2024|01:26 am] |
Virunga (2014) |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 16th, 2024|10:48 pm] |
vispār ironiski. Otto Grīnbergs tusēja ar Frici Galenieku, viņus, piemēram, abus apcietināja 1928. gadā pēc mega mītiņa cirkā. bet Mārtiņš Galenieks mani pirms daudzpadsmit gadiem veda eksursijā pa Pētera Māldera vietām Londonā (neko nezinot par to, ka Otto un Fricis - mūsu vecvectēvi, ir bijuši pazīstami + mūsu ģimenes nav nekā draudzīgas vai saistītas. mēs iepazināmies kaut kādā drausmīgā dzeršanā pie Uldīša).
p.s. sorry ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) basta - grāmatu vēl neesmu izlasījusi. |
|
|
| Tieši tik forši |
[Apr. 16th, 2024|06:50 pm] |
Šodien piepildījās viena ļoti sena mana vēlme. Lai arī mašīna mūsu mājsaimniecībā ir jau otro mēnesi, šodien pirmo reizi izdevās iemanevrēt dzīvesbiedru, lai aizbrauktu uz lielveikalu šopingā. Par sagādi mājās atbildu es, tāpēc nevienam īsti nekad nav interesējis, kā ir vilkt no bodes maisus salīkušu muguriņu. Šodien šo to vajadzēja no būvmateriālu veikala, kas ir daļa no lielāka šopingcenta, tāpēc uzsēdos uz astes. Protams, nācās iekļauties nervozos laika rāmjos, bet piekrāvu pilnu bagāžnieku ar ūdeņiem, kartupeļiem, burkāniem, āboliem, grilla oglēm un vēl lielo točpapīra paku pa virsu. Būvmateriālu veikalā nopirkām 10 l impregnanta spaini, ko laukos apstrādāt terasi šovasar. Dzīvesbiedra steidzīgums un īgnums neļāva izpētīt visu piedāvājumu, bija ātri jāpieņem lēmumi, jāķer un jāgrābj, bet to visu varēja aizvest, to vairs nevajadzēs stiept, vai mēģināt sastūcīt pa velosomām.
Daudziem tā ir pilnīga ikdiena un rutīna, bet es šobrīd jūtos kā uzvarētāja. |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2024|05:48 pm] |
-Nav jābūt puskailai, lai būtu skaista.
-Tu esi aizvietojams(-a) darbā, bet mājās neaizvietojams(-a).
-Nevar sevi saukt par miermīlīgu, ja neesi spējīgs būt vardarbīgs. Ja neesi spējīgs uz vardarbību, esi nekaitīgs.
-Nav jēgas strīdēties kādam jābūt īstam vīrietim. Esi tāds.(Marks Aurēlijs)
-Tikai pateicoties vājiem vīriešiem ir uzradušās feministes. Ar stipriem vīriem sievietes paliek pie dabiskajiem uzstādījumiem.
-Valdības nepelna no pašpietiekamiem cilvēkiem.
-Robežas tiks pārbīdītas tik ilgi, kamēr viņi redzēs ka Tu pakļaujies.
-Pirmais malks no dabaszinātņu krūkas padarīs Tevi par ateistu, bet tālāk Dievs tevi gaida uz zināšanu ceļa. |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 16th, 2024|02:29 pm] |
malkas šķūnī mētājas vāveres astes gals un zebiekstes vai seska kaka |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 16th, 2024|12:00 am] |
oh my, arī dramaturgs. es laikam ceru, ka tā luga ir neglābjami zudusi un man nekad nebūs iespēja to lasīt.
Tāpēc diskusijās aicinājām rakstīt lugas pašus strādnieku jauniešus un revolucionāros studentus. No viņu vidus arī radās jauni dramaturgi, kuri deva vērtīgus darbus mūsu repertuāram. Viens no pirmajiem šāda veida darbiem bija O. Grīnberga sarakstītais «Ķēniņš—Jēriņi», ko viņš nodeva mūsu dramatiskajai sekcijai 1926. gada rudenī. Tas bija viens no tiem darbiem, kas visilgāk (šķiet, vairāk nekā piecus gadus) nepārtraukti palika mūsu teātra repertuārā. Šajā darbā bija pamatīgi atmaskota buržuāziskās republikas šķiriskā būtība un tās pērkamie līderi. Lugas autors O. Grīnbergs bija tolaik plaši pazīstams revolucionārās strādniecības darbinieks — lielisks orators un revolucionārs preses darbinieks. Pavisam jauns viņš parādījās mūsu vidū un kļuva pazīstams ne vien Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un laukos.
/Atskatoties uz dzīvi. DIVDESMIT ASTOTAIS STĀSTS. MINNA ZĪDERMANE. Padomju Jaunatne Nr.210 (25.10.1967.)/ |
|
|
| aprīlis |
[Apr. 15th, 2024|10:56 pm] |
Strādāju līdz vēlam vakaram redakcijā, mājās bija Paula ar sievasmāti, iebraukušu no laukiem. Pie ārdurvīm no virtuves puses atskanēja zvans.
„Kas tur?" „Šeit Marija Leiko!”
Varam iedomāties sieviešu pārsteigumu, dzirdot aiz durvīm slavenās aktrises balsi, kas neilgi atpakaļ bija ieradusies no ārzemēm. Leiko kopš 1905. gada revolūcijas laikiem dzīvoja un darbojās Vācijā, izvirzījās un izcēlās kā ekspresionistiska aktrise un arī filmu māksliniece pirmajā (mēmajā) posmā. Tika redzēta arī uz Rīgas ekrāniem. Vēlāk ar lieliem panākumiem viesojās Nacionālajā un Dailes teātrī, arī provincē.
Kopš 1933. gada ārzemniece vāciešiem vairs nebija vēlama, un Marija Leiko palika mūsu galvaspilsētā. Viņa bija nākusi apskatīt telpas pie mums Meža Parkā kopā ar Austru Krauzi. Abas dāmas bija apmierinātas, un es viņām izīrēju prāvo ēdamistabu. To bija izgleznojis tas pats Romāns Suta, kas reiz atveda arī savu kollēgu, ja pareizi atceros, Jāni Kalmīti, un teica: „Viš ti, čto nacarapal pjoriškom!” (lūk, ko saskrāpējis ar spalviņu).
Tagad valdīja Kārlis Ulmanis, bija iestājies mierīgs un kluss laiks. Īpaši to varēja izjust, kad starp priedēm sasniga sniegs un gaiss bija tik tīrs un rāms. Manas Īrnieces varēja baudīt pilniem malkiem , pelnīto” atpūtu, kā mēdz sacīt. Kas notika viņu iekšējā pasaulē, to nemāku teikt. Dāmas likās ļoti mierīgas, par citiem neinteresējās un savas lietas bez vajadzības nestāstīja. Gandrīz nekur viņas negāja, atceros tikai vienu reizi, kad apmeklēja Splendid Place kino, kur noskatījās Villija Friča un Lilianas Harvejas opereti. Pavisam maz cilvēku nāca pie viņām un reti, ne vairāk kā divi, trīs — Ādamsoni, Grīnbergi, kompanjons Ozols. Austrai un Marijai bija pāris personisku mēbeļu, Sutas zīmēti sarkanmelni ķeblīši, ko viņas atstāja vēlāk aizbraucot Ādamsonam un viņa sievai, bijušajai tautsaimniecības studentei un radiofona ziņotājai Mirdzai Ķempei, vēlākajai boļševiku „dzejas karalienei”. Austra Krauze un viņas draudzene, abas „proletāriāta” darbinieces, dzīvoja no kapitāla. Austrai piederēja neliela firma „Piena Eksports”, kas par brīnumu bija palikusi „neapvienota ” autoritārajā laikmetā. Kompanjons bija Ozols, pusmūža vīrs, tumšu ūsu un skrejošām acīm. Kā prokurists darbojās mans skolas un studiju biedrs, Oto Grīnbergs, vēlākais Rīgas pilsētas izpildkomitejas izglītības daļas vadītājs un marksisma profesors.
/Oļģerts Liepiņš "Tālos atspulgos: mana mūža atmiņas" (1982) 619. - 621. lpp./
Par ko Grīnbergi runāja ar Leiko un Krauzi? Kādas bija viņu attiecības? Vai tās sabojājās pēc iepriekšminētās naudas lietas? Ja par Linardu Laicenu vecvecvecāku arhīvā ir daudz pieminējumu, arī atmiņu raksts, tad par Leiko un Krauzi nav - tik vien kā rakstā par žurnālu "Informators". Kad un kā viņi uzzināja par Lielo teroru? kaut kur te manīju piezīmes, ka Otto esot pats centies izpētīt Laicena nāves apstākļus un viņš pēc tam bija teicis, ka cer, ka Laicena atraitne par šiem apstākļiem neko sīkāk neuzzināšot - pārāk smagi tas esot. bet kā ar Leiko? Viņam bija vienalga vai kaut kādu iemeslu dēļ par viņu nevarēja tā interesēties un runāt?
No vienas puses gribas redzēt "Marijas Klusumu". No otras ļoti negribas. |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2024|10:58 pm] |
Tāks!
Mans sociāli nozīmīgais aptaujinieks tiek noslēgts(apskatīt varat, komentēt tur nevarat). Labprātīgās dalības darbu veica trīs trusīši, dažādās krāsās.
Nozīmīgs šis darbs ir tāpēc ka ..., nu labi tas jums nav jāzina. Bet rezultātus jūs varat novērtēt paši(-as), ja izmantosit šīm atbildēm http://klab.lv/users/mapats/795987.html?nc=3 šo materiālu https://en.wikipedia.org/wiki/Rorschach_test . Nāksies gan nedaudz pakustināt pelēko vielu un palasīt ko vairāk par vikipēdiju, bet tas noteikti ir tā vērts.
Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kuri attēlu apskatījās un kuri papūlējās tur kautko saskatīt, bet kuriem emocijas no ieraudzītā, vai kultūras līmenis neļāva ierakstīt savu atbildi. Pašizaugsmes nolūkā, tā teikt, arī trusīšiem.
Papildus info trusīšiem. Kad sapratīsiet ko tieši esat atklājuši, jūs nobīsities, tad kļūsiet dusmīgi, jo sapratīsiet ka es arī to zinu, bet agrāk, vai vēlāk pieņemsiet to kā jūsu nu jau apzinātu dzīves patiesību un varbūt no tā kautko mācīsities. Vai arī ne vella nesapratīsiet un turpināsiet būt tādi paši un arī tas būs pieņemami.
Ja nu dalībnieki padzēš sava stāvokļa pierādījumus, lūk kopija - https://failiem.lv/u/6r94r692vd |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2024|10:27 pm] |
Two Distant Strangers (2021) |
|
|
