| |
[Apr. 11th, 2026|08:45 pm] |
Visu dienu krāmēju māju, bet neko nesakrāmēju. Bija elektriķis. Dažās telpās atjaunoja elektrību, jo
tās nebija kādus 3 vai 4 gadus - koridorā; vienā no atejām un vienā no istabām. Toties izmetu daudz vecu kurpju. Tagad vāru 4 vistas kājas. Viena paziņa tikai ap 25 gadu vecumu uzzināja, ka vistām ir 2 kājas( ne 4. |
|
|
| Uz sauli |
[Apr. 11th, 2026|06:35 pm] |
|
Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2026|10:20 pm] |
redzēju, ka cilvēki cibā dalās savā pieredzē ar čigāniem. man ir bijusi viena, nekas sevišķi interesants.
13 gadu vecumā braucu ar autobusu mājās no laukiem, izkāpu Rīgas autoostā un ar pilnu mugursomu gāju uz tramvaja pieturu. tajā posmā ejot sajutu, ka mana mugrsoma šūpojas, pagriezu galvu un ieraudzīju, ka tai ir pielipis klāt mana vecuma (varbūt nedaudz vecāks) vīrietis un mēģina attaisīt somas rāvējslēdzēju. viņš sāka smieties, bet somu uzreiz vaļā nelaida. es sāku skriet un tad viņš palaida vaļā. tas arī viss. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2026|09:42 am] |
|
Man jaunībā bija brūtgāns, laikam jau naivs. Mums piesējās čigāniete, čalīts centās iesaistīties ar viņu sarunā, es dusmīgi uzķērcu, ka jāiet prom. Pēc mirkļa man saplīsa kurpe. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2026|12:56 am] |
Vai zinājāt, ka yt ir kanāls (vismaz viens), kas strīmo DuckTales? Es atklāju pirms kādām 35 min. Visneparastākais man šķiet Knapa Makdaka skotu akcents. Bērnībā šo skatījos svētdienu vakaros kādā krievu kanālā, kur viss, protams, bija dublēts krieviski. Sākumā pirmajās sērijās intro dziesmas vēl nebija pārtaisītas un tās varēja dzirdēt angļu valodā. "Ducktales! Oooh-ooooh!" - dziedāju līdzi, bet tad tās fiksi pārtaisīja krieviski ("Skaski! Oooh-ooooh!") un es atceros manu vecvecāku nopūtu, jo viņi skatījās kopā ar mani un viņus šī pārmaiņa jūtami apbēdināja. Man laikam īsti toreiz par to emociju nebija, es vienk gribēju skatīties multenes.
Man tika arī abonēts žurnāls Mickey Mouse, tikai tagad jau labi ja daži (?) nr ir palikuši. Par to man nav žēl, ja man par kaut kā pazušanu šajā sakarā ir žēl, tad bija viens eksluzīvais nr - varbūt ne gluži eksluzīvs, bet tāda maza formāta komisku grāmatiņa un tur bija stāsti, kas man īpaši patika. Vienā Sprukstam un Mikijam bija atkal kaut kādas problēmas ar Melno Pītu un viņi no tām izbēga, no ziepēm izgrebjot pistoli, kuru viņi, lai izskatītos ticamāk, nokrāsoja ar sodrējiem, how cool is that. Un vienā citā stāstā Donalds Daks bija Ēģiptiešu templī un tur bija kāds, ja atmiņa neviļ, ar šakāļa masku un Daks pārbijies izsaucās: Anubiss! Viņš ir modies jaunais dzīvei! Kad to pirmo reizi lasīju, šis moments man gāja caur kauliem un paātrināja pulsu - es jutos tieši tāpat kā Daks, kurš no sirds domāja, ka viņa acu priekšā ir kāds nemirstīgais, kurš ir modies jaunai dzīvei. |
|
|
| izdevīgs darījums ;) |
[Apr. 9th, 2026|02:22 pm] |
Kad Žannai Kalmānai bija 90 gadu, viņa parakstīja līgumu ar kādu advokātu, kurš piekrita maksāt viņai ikmēneša pabalstu apmaiņā pret viņas dzīvokli pēc viņas nāves (tā sauktā reversā hipotēka). Advokāts nomira 30 gadus vēlāk, bet Žanna joprojām bija dzīva. Viņa kopumā no advokāta ģimenes saņēma vairāk nekā divas reizes lielāku summu, nekā dzīvoklis bija vērts. Viņa nomira divus gadus pēc advokāta, 122 gadu un 164 dienu vecumā. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2026|09:05 am] |
"Life is not sacred because it is pleasant.
Life is sacred because it is given." |
|
|
| Kino kā dzīve |
[Apr. 8th, 2026|08:21 pm] |
Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.
Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.
Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.
Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast. |
|
|
| Cenzūra [ izrādās nav] |
[Apr. 8th, 2026|12:11 am] |
Tā kā telosā šķiet ir cenzūra [upd, izrādās nav, tas ir viņu pretspama protokols- apstiprināt komentārus] pārnesam viņu komentāru uz šejieni:
//un kāds grib pateikt, ka skenējot visu cilvēka smadzeņu saturu viņa “es ” apziņa tiks ienesta šajā datorā? Būs liela vilšanās. Dators gan zinās pilnīgi visu par cilvēku, taču šī cilvēka nīcīgais ego paliks vien nožēlojamajā ķermenī. Un, ja kāds pienāks un krāmēs šim cilvēkam pa pieri, tad ne jau dators to jutīs… 🙂 Ir tāds labs teiciens- visam, kam ir sākums, tam ir arī beigas. Lai kā viens gudrinieks neizmanītos, beigas pienāks gan. Teiksim, ko mēs varam izdarīt ar asinsvadu aizaugšanu? Vai nu augt kā Guliveram kosmosa virzienā, vai kādu dienu tomēr ieraut pēdējo šļuku. 🙂 Tīri hipotētiski mēs varētu runāt par smadzeņu pusložu atdalīšanu, tas būtu tuvāk lietai, bet nav nekur teikts, ka tas varētu izdoties. Tagad populārāks ir cits viedoklis- mūsu apziņa ir savienota ar kaut kādu citu dimensiju caur mūsu neironu kvantu nenoteiktību. Kaķim, kas stāv aiz aizvērtām virtuves durvīm, ir bagātīgas fantāzijas par to, kas atrodas virtuvē. //
Tas ir tas ko viņu komentētāji domā par mind uploading.
Kļūdas:
1) //un kāds grib pateikt, ka skenējot visu cilvēka smadzeņu saturu viņa “es ” apziņa tiks ienesta šajā datorā?// Faktiski tas ir pierādīts.
[https://www.youtube.com/watch?v=e21OUXPlnhk](https://www.youtube.com/watch?v=e21OUXPlnhk)
https://www.apollo.lv/8430616/dzivas-butnes-smadzenes-pirmo-reizi-iekopetas-datora-ko-digitala-musa-vesti-par-cilveces-nakotni
Brīvas aktivitātes pārnese strādā, tālākais ir tikai scale up jautājums.
2)//Ir tāds labs teiciens- visam, kam ir sākums, tam ir arī beigas.// Nu un? Tas ir nevis labs bet draņķīgs teiciens, es savukārt saku ka beigas var novērst.
3) //Tīri hipotētiski mēs varētu runāt par smadzeņu pusložu atdalīšanu, tas būtu tuvāk lietai, bet nav nekur teikts, ka tas varētu izdoties.// Tas kāreiz varētu būt sarežģītāk par MU
4) // Tagad populārāks ir cits viedoklis- mūsu apziņa ir savienota ar kaut kādu citu dimensiju caur mūsu neironu kvantu nenoteiktību.// Vajag mazāk lasīt dzelteno presi
UPD: Cenzūras telosā nav, pārpratums noskaidrots. |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2026|08:59 pm] |
Gūgls ir nolēmis, ka es esmu feminist fashion auditorija un reklamē man attiecīgu apģērbu. Padalīšos ar piedāvājumu:
( ... ) |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2026|06:50 pm] |
"Failu nepieejamība tika skaidrota ar to lielo apjomu - tos nebija iespējams pārnest uz zibatmiņu, tādēļ tie saglabāti "Blu-ray" formātā, kura nolasīšanai nepieciešamā aparatūra esot pieejama tikai prokuratūrai."
Mad Max Fury Road vai Mad Max High Octane Collection? |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2026|06:28 pm] |
pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:
01:04
dvēselē klavieres..
(ir doma)
01:04
miers un klavieres
(ir doma)
01:05
uz klavierēm netīras salvetes
(ir doma)
01:05
taukainas rokas
(ir doma)
01:05
lai nogrābstās |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2026|06:08 pm] |
|
Skatos uz vakar uzņemto Zemes bildi, un domāju, ko tie muļķi uz tās planētas var cepties par sūdu |
|
|
| Saivars pret intelektu |
[Apr. 7th, 2026|08:24 am] |
Es ar viņu debatēju vēl lelb forumā un viņš joprojām ir civilizācijas pretinieks
https://telos.lv/ellei-nebus-uzvaret/
Viņa secinājums: //Nekas no tā, ko darām, nevar izglābt no nāves. Ikviena cilvēka stāsts beidzas pie tiem pašiem vārtiem – atvērtā kapa.// ir aplams.
Nāve ir defekts, inženiertehniska problēma, to var atrisināt. |
|
|
| skats ar citu gadsimtu acīm |
[Apr. 7th, 2026|01:29 am] |
| [ | Fonā |
| | Peter Gabriel - Solsbury Hill | ] |
Nezinu, vai tā pa īstam spēju saskatīt pagātni tagadnē vai to, kā iekšējais laiks pamazām ir sašaurinājies lielā ātruma dēļ. Pēdējā laikā šķiet, ka galīgi neko vairs nesaprotu, bet vismaz ir pazudusi nomāktība un smagums, kas vilkās līdzi visu iepriekšējo mēnesi un grūda iekšā smagā bezcerībā. Vairs pat īsti necerēju, ka tikšu no tā melnuma ārā un spēšu priecāties, veikt pašu svarīgāko darbu - saskatīt brīnumus šeit. Varbūt tiešām jābūt uzmanīgākai ar to, ko rakstu, un par savu bazaru ir jāatbild? |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2026|10:40 pm] |
Journal with Witch man ļoti patīk vairāku iemeslu dēļ:
tiek apskatīts kā cilvēki tiek galā ar nāvi (meitenei nomirst vecāki), tiek - no, manuprāt, visai oriģināla skatpunkta - parādītas bērnu un pieaugušo attiecības: meitene, kas kļuvusi par bāreni, tagad dzīvo pie savas tantes. tantei nav bērnu un nebija tuvas attiecības ar savu māsu, viņa ir pieaugušais svešinieks un viņas attiecības ar meiteni nav kā vecāka attiecības, bet kā pieaugušā, kurš pēkšņi ir iemests vecāka lomā, bet labi apzinās, ka nekad nevarēs vecāku pa īstam aizstāt.
bildi ieliku tieši šo, jo reti ir redzams (vienalga vai tā būtu animācija vai jebkāds cits žanrs), kad sievietes kopā (vai vietantnē) nodarbojas ar rokdarbiem. i cherish those moments.
P.S. lai gan man, paldies Dievam, nav nācies ciest no tādas nelaimes kā stāsta varonei, tur ir pāris paralēles, kuras droši vien ir piedzīvojuši ļoti daudzi kādreizējie pusaudži, ieskaitot mani, konkrētāk: bastot skolu un pēc bastošanas sūtīšana pie psihologa. šeit par bastošanu uzzin jau otrajā dienā - kas ir pareizi. manā bastošanas zenītā - 90to otrajā pusē, mana mamma par to uzzināja, kad tā bija jau pilna otrā nedēļa - kas nav pareizi. tagad, kad vienu rītu man zvanīja no skolas un teica, ka mana meita nav ieradusies un lai paskaidroju, kāpēc, i almost lost my shit [visas kriminālās izmeklēšanas man izskrēja caur prātu sekundes simtdaļā] - izrādījās, ka vienk nebija piefiksējuši, jo kāda skolotāja biju viņu aizturējusi un viņa ieradās klasē dažas min vēlāk. |
|
|