Kurvjzieža kontemplācijas

Šajā gadā vēl jāizdzīvo deviņas dienas.

Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos".

Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.


(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)

Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.

Sen nav rakstīts par tumsu, vai ne?

Tātad - kā liecina https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga?month=12&year=2024 - pirms dažām dienām esam iekrituši vismelnākās tumsas visdziļākajā caurumā, kas turpināsies apmēram mēnesi, tumsas blīvumam praktiski nemainoties. Laiks no tā saucamā saullēkta līdz tā saucamajam saulrietam (cik bieži jums šajā gadalaikā gadās Latvijā redzēt vienu vai otru? nu, vai vispār kaut ko saistītu ar sauli, izņemot ziemeļblāzmu?) šodien ir apmēram tāds pats kā būs 3. janvārī. Pa starpu diennakts tumsas daudzums vēl nosvārstīsies 12 minūšu amplitūdā - skaidrā laikā modrākie vērotāji varētu savos Moleskin blociņos to fiksēt, bet uz skaidru laiku pārāk sacerēties nevajadzētu.

Nu jā, un kad šis tumsas mēnesis būs pagājis, atliks paciesties tikai vēl vienu mēnesi, un tad solārā ziema beigsies. Tie, kuri nodzīvos līdz februārim, apmēram no sestā datuma varēs jau ar neapbruņotu aci uztvert mazliet gaismas. Pirmo nakts koncentrāta trimestri esam jau pieveikuši, lai tas mums visiem dod mazu cerības stariņu!

https://www.youtube.com/watch?v=NJbwVfitoRw

Nu, un kāda jēga ir būt superlielvalstij pēc visa šitā?

Mums, protams, bija Andris Bērziņš un pēc tam Vējonis, bet tā, ka būtu jāizvēlas starp visai nesimpātisko Harisu (piedodiet, bet man viņa tiešām nepatika) un šleserveidīgu pērtķi ar granātu, tā tomēr mums nav bijis.

Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.

Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.

Gribēju Googles tulkotājā apskatīties, kā pareizi raksta vārda "pēlis" tulkojumu krieviski. Apskatījos. Nedaudz apjuku.

Nelaid, māte, bērnus Googlē!

Ko jūs tādu atkal pateicāt snorkei, ka viņa izdzēsās?

Jums liekas, ka mūsdienās ir ļoti daudz komunikācijas iespēju?

Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri principā neatbild uz telefona zvaniem. Nekad.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri principā nezvana pa telefonu. Nekad.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri reizēm atbild uz telefona zvaniem, bet reizēm tos ignorē.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri reizēm atzvana uz jūsu zvaniem, bet reizēm tos ignorē.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri nelasa e-pastus. Gandrīz nekad. Vai vismaz retāk nekā jūs rakstāt.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri raksta tikai e-pastus. Daudz biežāk nekā jūs tos lasāt.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri izmanto tikai vienu konkrētu sociālo tīklu mesendžeri. Šogad, izrādās, citu, nevis to, ko pērn.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri sūta tikai balss ziņas (ienīstu).
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri atbild uz zvaniem un ziņām tikai no pulksten 7.00 līdz 15.00.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri atbild uz zvaniem un ziņām tikai reizi trijās nedēļās naktī no trešdienas uz ceturtdienu. Aizmirstiet.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri četru stundu laikā uzraksta 16 ziņas vai e-pastus, no kurām 15 pēdējie demonstrē aizvainojumu par to, ka neesat atbildējis uz pirmo.

...
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, ar kuriem jūs ļoti sen abpusēji gribat sazināties, bet tas nav iespējams, ko jūs izmantojat nesaderīgas komunikācijas metodes. Iespējams, kādreiz jūs ieskatīsieties sen nelietotā ziņnesī, kura parole šķitās esam aizgājusi mūžībā pirms pieciem gadiem kopā ar appludināto ierīci, bet pēkšņi izrādījusies tāda pati kā tā, kuru šobrīd izmantojat elektroniskajam parakstam. Un jūs uzzināsiet, ka kāds jums reiz vairākkārt piedāvājis sapņu darbu, roku un sirdi vai vismaz brīnišķu piedzeršanos piektdienas vakarā, bet nu vairs nekā.

Nekā.

Šodien ir oficiālā Ekvinokcija, resp., varam izsludināt ieiešanu gada tumšajā pusē.
Praksē gan vēl dažas dienas būs garākas par nakti, kā uzskatāmi demonstrēts tabulā: https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga ; iesaku visiem tās kārtīgi izbaudīt, jo veļi, nāve un visa cita htoniskā šiza pa īstam būs vēlāk.
Diena, kad tumsa sāks triumfa gājienu, būs 25. septembris, kad diennakts gaišā daļa vairs būs tikai 11:58:08.

- Kā jūs pavadījāt vasaru?
- Ar žēlu skatienu.

Ir tik ļoti dienvidu nakts.

Līdz šim biju tikai dzirdējusi nostāstus par to, cik nežēlīgi un nāveskāri cilvēki ir dārznieki. Tomēr tikai šodien, kad ieguglēju "tītenis, puķe" un acumirklī saņēmu no dārzkopības portāliem garu, jo garu sarakstu ar padomiem "kā iznīdēt tīteni", "kā iznīcināt tīteni" un "kā izskaust tīteni", aptvēru problēmas mērogus.
Nopietni?
Vai tiešām šķiet pieņemami slepkavot jebkuru nevainīgu dzīvību, ja tā nav ierakstīta katalogā? Pat tad, ja tā ļoti, ļoti skaisti zied?

Добра з медом паляниця, а без меду - не така.

Esiet sveicinātas, blusas!

Dārgie draugi, pastāstiet, lūdzu, vai kādam ir pieredze ar privātpersonaas abonementu Letonikā - ko tas īsti dod? Vai visi aizsargātie teksti kļūst pieejami? Es varēšu, piemēram, iekopēt fragmentus no Ezeriņa novelēm vai Belševicas dzejoļus, lai sagatavotu uzdevumus?

Sākusies sezona, kad dienā gribas dzert baltvīnu, bet vakarā - sarkanvīnu.

Nedzeru gan nedz vienu, nedz otru. "Darbs apmierina", pārfrazējot vecu anekdoti.

Solārā vasara jau pirms trim dienām ir beigusies. Tikai piefiksēšu - protams, lai izdevīgā brīdī atgādinātu vaimanātājiem par "pēc Jāņiem iestājas tumsa", - ka šobrīd, solārā rudens ceturtajā dienā ap pusesmitiem vakarā, par spīti mākoņainam laikam, ārā ir pietiekami gaišs, lai varētu lasīt.

Līdz ekvinokcijai, kura pienāks septembra beigās, vēl ir diezgan daudz laika.