6. Aprīlis 2020
Man likās, ka mani apsēdis velns. Katru reizi uzvelkot sporta ļifonu kaut kas kniesa un berza un kasījās. Nu mazums es nodomāju, ar sporta ļifonu pirmo reiz, bet ar parastām drēbēm regulāri, moš materiāls nepatīk, gumija par stingru un plēš ādu vai tml.
Tikko atklāju kas ir tas velns. Redzējusi neesmu, bet abas paduses, pazode un krūts apakša (kā??! tur var iekost?!) liecina, ka tā bija blusa. es dzīvoju vienā mājsaimniecībā ar trīs maziem siltiem baltiem plikņiem maigu ādiņu, bet piesienas man. Tiešām vaina asinsgrupā?
"Trešdien vienā no Indijas lielākajiem graustu rajoniem miris 56 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēts koronavīruss Covid-19. Noskaidrots, ka pacients iepriekš nebija ceļojis..."
Mūzikas skola paprasīja atsauksmes par attālināto mācīšanos.
Kā jau taisnības sītarai pienākas pateicu, ka ar flautu viss ok, videozvans tā pati stunda vien ir.
Ar solfedžo skolotāju gan jau ar laiku sapratīs, ko viena no otras grib, pagaidām vēl pieslīpējas.
Bet, ja klavieres tiešām domā, ka uz manu bērnu strādās "nu tu vienkārši patrenējies mājās", tad tie ir mūža meža maldi.
Ja nebūs tik reizes šis vai šitik tas, viņa nedarīs neko.
Ņēmuši pie sirds. Šodien 40 minūtes klausījos - Līva, Līva, cik ir ceturdaļa un cik astotdaļa?! LĪVA, KURŠ PIRKSTS!!! Lēnāk! Ātrāk! Klusāk!
Plus videozvanā nevar klavieres likt uz ausīm, tātad reāla klimperēšana.
Diesapžēlojies, varbūt patiesi velti viņu spīdzinu turot mūzikas skolā...
pirmoreiz jaunie keisi < 4000 ! ups, jasteidz baudit karantina kamer vel ir
Franči pamanās padarīt elegantu pat diršanos internetā. Pārsteidza arī - ne tikai ķengas, slengs un apvainojumi, bet arī..subžonktīvs.
Burtiski nedēļu atpakaļ nopublicējām 2019, jau sapulce par 2020...
Godavārds, lielākais grāmatvedības trūkums ir kaut kāda mūžīga nepabeigtības sajūta. Mēnesim nav ne sākuma, ne vidus, ir tikai slēgšana. Viens gads beidzas un otrs jau sāk beigties...
Sapulcēs ar savu Šefu Daiļdirsēju jūtos kā Kristīne Garklāva 900 sekundēs - viņš Muld Kā Pa Ķešu, es, savilkusi nopietnu seju, piekrītoši māju ar galvu un kratu, kur nē.
Turklāt man vienmēr jābūt gatavai, ka viņš ik pa brīdim iemet - ja, pavisam?
Tāpēc jābūt modrai un nevar kapāt candy crush, kamēr viņš lej tīru avota ūdeni.
Fredriks stabili kaut ko spēlēja.
Sanāca reāli debila situācija, kā kad māte paprasa - nu, kad tad precēsieties? palaižot uz pirmo randiņu.
Tailers, ticis pie vārda, pirmais ko paprasīja kurš liks kopā 2020 tagad, kad konsultante ir prom - pavisam?
Mēs ar Fredriku saspringām, jo šis jautājums vispār nav izrunāts.
Es ar šausmām griežu galvā - projektam vajadzētu būt cauri, tak tūliņ ņems un uzmetīs man...
Jākobiņš žagojās, žagojās un atdeva Fredrikam.
Godavārds redzēju pazibam bļeģ viņa acīs.
Un es vēl ņerkstu, ka neveicas loterijās...
Slikti tas, ka šķiet ir iemesls, kāpēc man neiedeva.
Man liekas, ka viņi perina atkal ko jaunu...tikko uzzināju, ka kopš feb ir vēl viens štats vaļā. Bet tas nevar būt viss..
Kaa mani piemekleja Veiksme
tatad obligati jabut maskaam, bet aptiekaas masku nav un amazone sola uz maiju (bet ari atzisos, neesmu apzvanijusi visas Lombardijas aptiekas). Ja nav maskas, ari lakats tiek atzits par derigu, masku trukuma del.
sodien eju uz veikalu, pusceljaa attopos - kur lupata, ar ko muti aizsiet ? Lupatas ta nav. Sods cik tur tukstosi. Griezos atpakal.
Tad panemu masinu, jo nu, laika vairs nav, saulesbrilles ar pazudusas un saule griez acis.
Veikalaa - VISI maskas un tadas profesionaalas, daudzi tais specialajaas, bet neviens - neviens, Karl ! pasdarinaataa vai diesnedos lakataa!!
es iesienos lakataa un neuzkritosi tuvojos sargam (kas mera T), vins : KUR MASKA ??? nav masku ! KAA NAV ! nu nav, aptiekas nav ! varbut TEV IR MASKA ? uzdodu akigu jautajumu
un vins man iedod masku - tiesa tadu mazbudzeta variantu, ne tur snukisa vai korkisa, bet pilnigi pienemama maska, uzakejama uz ausim un nosedz visas problematiskaas zonas
Labi, nakamais risinamais - saules brilles, nevaru atrast, aaraa saule, man ir nosliece uz konjuktivitu no saules, camino di santiago ar visam saules brilleem tapu akla uz 2d, domaju, nekad neatgusos
sajos apstaklos - neko nevar nopirkt, iznemot partiku un ziepes, pat pukes nee, par saulesbrillem aizmirstiet ! amazone laikam nolemusi iedzivoties, viss dargs un piegade pati atrakaa nedelas laika
bet ko darit ? maja parmekleta, nav
labi, bet maska ir, priecajamies par to kas ir, nevis bedajamies par to, kas nav, ja ?
Adaptēju šādus tādus materiālus Latvijas tirgum. Tas ir vienkārši pizģec! Ja dažām pozīcijām tiek piemesti pārdesmit centi, citām vispār nemainās, tad lielākajai daļai +60% bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Žēl, ka nav cepenes. No otras puses - tāpat pazaudēju to rakstu kur rauga džedajs stāsta kā to mājās uztaisīt piemēram no žāvētiem augļiem. Bet var arī vīna vai alus pudeles nogulsnēm. Lai gan to varētu pamēģināt arī tāpat un pēc tam pončikos vai pankūkās
Cūcības likums. Iepriekš pie bezmiega naktīs petīju kā vējš dzenā atkritumus un īgņojos uz tiem, kas naktīs rūcina mašīnas motoru (vRrrummmgrrrhphephe), šonakt nospļāvos un iedzēru Hypnos un kādam nosperti lukturi tieši pretī mūsu logiem. sāp pirms mēneša potētā vakcīnas vieta (tieši tur un tikai tur) un besis, jo nav ar ko parunāt, visi darbā vai 'skolā' un ar tikai telefona sarunām nepietiek, pat ja ar vīru esam sākuši vairāk sarunāties un (wow!) papļāpāt
Un vakar uz dīvāna mīļi sasēdušies noskatījāmies multenīti Eži un lielpilsēta
Uzskrēja reklāma, sakārdināja, nosiekalojos un salauza man sirdi. Pat ar atlaidi pusotrs kilo (kurš to vispār var apēst) baklavas par 25..
5. Aprīlis 2020
Pēkšņi iedomājos... nu, labi, dzeru vīnu... mums saka ka jāpaliek mājās, lai nepārslogotu veselības aizsardzības sistēmu un neaptrūktos resursu, bet, ja tagad tā padomā, tad pēdējos gadus 20 nekas cits nav dzirdēts, kā tikai, ka veselības aizsardzības sistēma ir pārslogota un trūkst resursu... lai gan, ja tā padomā... atkal... tukšojot vīna glāzi, tad viss ir loģiski - mēs taču iepriekšējos 20 gadus mājās nesēdējām, traucējām ar visādiem niekiem, nu, tur asiņojošas brūces, sirdsklapes un ko nu tur vēl kāds izdomāja.
Nedēļa no pekles.
Plānoti/neplānoti, salikās kādas 25 sapulces, tai skaitā nelāgs kašķis ar apturētās valsts auditoriem, 3 intervijas otrpus okeānam, ikgadējais kašķis par "kāpēc man tik maz pielika pie algas" (kā Jākobs saka - this time of the year...). Goda vārds kā nešķīstas kritiskās dienas reizi gadā.
Plus 3 divu-metru-pastaigas ar kolēģiem.
It kā jau forši - var izrunāt gan darbu, gan kliedēt vientulību, bet iztukšo baisi. Un es tā kā nesūdzos par vientulību.
Cits piezvana un STUNDU ļerkst. Nopietni?! Un tas pēc tam, kad esmu pateikusi, ka dīka nav dilemma, kas piemeklējusi mani, esmu noslogota vairāk kā parasti.
Divas dienas guļu, staigāju un lasu grāmatu, bet neesmu droša, ka esmu 100% atguvusies.
Gribētos kādu profesionāļa viedokli, kas notiek? Kāpēc cilvēki kļūst bezpalīdzīgi? Uzdod debilākos jautājumus ever. Paģēr, lai viss tiktu pienests, padots, iebarots ar karotīti.
Uzmanības trūkums? Stress sabloķē smadzenes? Vaino darba devēju visā?
Maikls, vienīgais jēdzīgais cilvēks projektā, guļ slimnīcā ar C-19.
Pēkšņi šī zaraza no kaut kā abstrakta kļuva par kaut ko ļoti reālu.
Palaidām Maltu bez viņa. Divus vakarus projvads zvanīja histērijā, tipa "šef, vsjo propalo", jo nevarēja testu iecelt produkcijā. Kaut kas ar kaut ko negāja, ko Maikls zinātu risināt.
Bet palaidām... Kā jau teicu - pilnas kapsētas neaizvietojamiem cilvēkiem.
Vispār šī zvanīšanās pa vakariem sāk piegriezties. Tāda sajūta, ka līdz ar darbu no mājām, ir pazudusi sapratne par darba laiku.
Jākobs vienkārši zvanās 5x dienā.
Piektdien vakarā jutos kā uz klona nomesta ola. Izšķīdusi, bez formas un satura.
Bet nākamā ir īsā nedēļa!!!
Manā burbulī visi sākuši cept maizi. Šodien jaucot rauga mīklu, sapratu, ka mājās ir tikai viena paciņa sausā rauga.
Ja šitas viss ievilksies, būs jāmēģina teorētiskās zināšanas pārlikt praksē.
Saistīta lasāmviela
ēģiptiešu alus - ātrs un bez žēlastības
sērijā "mežonīgā sociālā dzīve zūmā"
vakar pēc trešā negroni aizmigu pie ekrāna ar virtuves dvieli uz sejas, kamēr jaunie draugi saigonā un teherānā apsprieda kvantu fiziku
82,57 km/nedēļā.
Turpmāk mazliet jāpiebremzē, citādi tas labi nebeigsies.
B: Kas ir vīriešu patversme ?
Es: Vieta, kur patveras vīriešu kārtas bomži.
B: A! un tad viņus var adoptēt ?
Piedzerties un publiski izpildīt mājasdarbu laikam nebija sliktākais, ko varēja darīt vakar.
Bet tas, cik ļoti atšķirīgi cilvēki mēs būsim pēc tam, kad šis beigsies... Uzēstos kilogramus gan jau noskriesim un sačakarētos paradumus salabosim*, bet kaut kas būs tik ļoti mainījies
*Nesen, piemēram, gandrīz vai uzrakstīju cilvēkam "vai es drīkstu tev pieskarties un pēc tam nekad vairs to roku nemazgāt" un tad sapratu, ka šī frāze ir pilnībā zaudējusi sākotnējo "es tevi paceļu elkdievības statusā" nozīmi
Lai gan nebūtu vajadzējis rakstīt arī šajā nozīmē, tā ka labi vien ir
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
