Kurvjzieža kontemplācijas

Salons

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

4. Maijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
t. fantazē kā viņš mani glābs no zombijiem

Add to Memories Tell A Friend
ir drusku jocīgi un bailīgi būt vienai tramvajā. un zināt, ka brauksi līdz galam.

Add to Memories Tell A Friend
mans jaunákais dzejolis )

Add to Memories Tell A Friend
+23 un pēkšņi tā smaržo, tā smaržo... ceriņi zied!

Pirmā darba diena bija tīri forša.
QA tīmā no 5 darbiniekiem trīs Kristīnes :)

Add to Memories Tell A Friend
Nejauši atklāju, ka cibai ir tāda "memorablo pukstu" opcija, un ka man tur šis tas pieglabāts. Nudien nespēju iedomāties, kādos prāta aptumsuma brīžos to visu esmu saglabājis. Varbūt, lai vēlāk izlasītu vai kā citādi, bet viens ieraksts gan, acīmredzot, pieglabāts pavisam apzināti. Tāds visiem laikiem un visām paaudzēm noderīgs, kā kulaks uz acs utt.:
http://klab.lv/users/shelly/1010278.html

Add to Memories Tell A Friend
Great news, everyone, eju gulēt.

Add to Memories Tell A Friend
sen mūs nebij izklaidējuši anonīmie wankeri
un tad! ta-dā! (martcore, achtung!)
lūk, es izrādās esmu bijis jaukumiņš, thhhh

Add to Memories Tell A Friend
Dīvaini (un brīnišķīgi), kā saslēdzas nesaistīta informācija; no vienas puses, manā blociņā ir iezīmēta shēma par to, kā varētu strādāt warp drive, un nākamajā dienā es saku "ja tu tiešām iemāci savu prātu apzināties kaut nedaudz vairāk savas brīvās gribas iespēju, šo mūsu universa bifurkāciju miltiversos, tu vari braukt uz priekšu šajā brīvās izvēles vilnī", un tā ir tā pati bildīte, tā pati metafora, tā pati sajūta, ka tavs kuģiņš tu vari izkļūt ārpus sava gaismas konusa, nonākt aiz sava notikumu horizonta

Add to Memories Tell A Friend
   Kamēr citi airē milzīgu skaitu kilometru (un mans tēvs pavada diennakti upes krastā, gaidot ar karstu zupu), es beidzot pieķēros savas istabas tīrīšanai vecāku mājās (2 maisi ar makulatūru, 1 maiss ar miskasti, un maisiņš ar iežiem, kas deponējami akmensdārzā). Saglabāju tikai pāris sentimentālas mapītes un pamatskolas atmiņu kladi. Vēl būs jāveic grāmatu pāršķirošana - to mums pa visiem ir savācies tik daudz, ka grāmatas okupējušas teju visas brīvās virsmas vairākās istabās, jāierīko kāda sistēma un viss jāatputekļo. Tikmēr spēcīgākos vīriešus māmiņa iedzina dārzā savilkt vagas un kopā ar brāļameitu sastādīja kartupeļus. Noslēgumā beidzot pirmais šīgada pikniks ar šašliku; man jau vairākas nedēļas no šašlika smaržas, kas pilsētā šur tur uzvēdī, sāka tecēt siekalas, tāpēc bija pēdējais laiks pašai ķerties pie marinēšanas.
   Šodien atkal meža biotopi, hektārus vēl neesmu skaitījusi, bet jābūt vairāk par 50 - attiecīgi, kājas klāt vairs neturas. Bija zvēru diena, redzēju 2 aļņus, kamēr gāju pa mežu, un vienu iztraucējām ar mašīnu, bija iznācis padzerties no grāvja. Un stirniņa nolēca no ceļa priežu jaunaudzē un nebēga prom - laikam iztraucējām barošanos ceļmalā. Dabūju arī pirmo dzeguzi; naudas kabatā nebija, toties biju paēdusi, un rokas pilnas darba materiāliem - ar šādu prognozi gadam esmu visai apmierināta.

Add to Memories Tell A Friend
pāris stundas pasēdēju daugavgalā, jogodama lasīdama, piere tagad deg sārtās liesmās
esi sveikta, traktoristu sezona

mangaļsalas mežos forša dragāšana ar velo, sarīkoju pati sev veloekspedīciju pa vēl neaplūkotajiem militārajiem gruvešiem

Add to Memories Tell A Friend
pāris stundas pasēdēju daugavgalā, jogodama lasīdama, piere tagad deg sārtās liesmās
esi sveikta, traktoristu sezona

mangaļsalas mežos forša dragāšana ar velo, sarīkoju pati sev veloekspedīciju pa vēl neaplūkotajiem militārajiem gruvešiem

Add to Memories Tell A Friend
Vajadzētu mazliet pastrādāt, taču pēc tāda hokeja varbūt vienīgi vēnas griezt, ne jau darīt ko produktīvu.

Add to Memories Tell A Friend
meitenes (un zēni, mēs esam oktobrēni)
te kaut kur apkārtnē nav kāds yoox pasūtījums, kuram uzlekt uz astes ar vienu itemu?

Add to Memories Tell A Friend
Šodien saviem vjetnamēzēniem teicu, ka vakarā dzeršu šampanieti, jo mana Heimat hat geburtstag. Mēs esam no dažādām planētām. Bildēs, ko viņi šēro facebook, var redzēt, ka skolās pie sienām sarkanie karogi, ar sirpi un āmuru, un skolēniem ap kaklu kaklauti. Viņi saka, ja atgriezīsies Vjetnamā, tad būs zudusī paaudze ar svešvalodas zināšanām. Īpaši traģiski tas meitenēm. Vjetnamā precās 21-24 gadu vecumā, vēlāk tu esi vecmeita un attiecību tirgū nelikvīds. Viņiem visiem tagad 23 un ar Vāciju parakstīts līgums uz 5 gadiem. Jā ir doma palikt, bet jāpaiet 100 gadiem, lai kāds vācu vīrietis liktos kaut cik piemērots vīt ligzdiņu. Viņi ēdot tik briesmīgi negaršīgas lietas.
Pajautāju ko vjetnamiski saka suns. Sakot "Čo". Pārprasu, nopietni, kurš suns to var izriet?! Diemžēl izrādījās, ka ne tā viens otru sapratām, sunīši saka go-go!, bet pašus suņus sauc čo.

Add to Memories Tell A Friend
Another problem was his habit of sketching people he met in the various social situations I dragged him into--then giving them the sketches. The results were always unfortunate. I warned him several times about letting the subjects see his foul renderings, but for some perverse reason he kept doing it. Consequently, he was regarded with fear and loathing by nearly everyone who'd seen or even heard about his work. He couldn't understand it. "It's sort of a joke," he kept saying. "Why, in England it's quite normal. People don't take offense. They understand that I'm just putting them on a bit."
"Fuck England," I said. "This is Middle America. These people regard what you're doing to them as a brutal, bilious insult. Look what happened last night. I thought my brother was going to tear your head off."
Steadman shook his head sadly. "But I liked him. He struck me as a very decent, straightforward sort."
"Look, Ralph," I said. "Let's not kid ourselves. That was a very horrible drawing you gave him. It was the face of a monster. It got on his nerves very badly." I shrugged. "Why in hell do you think we left the restaurant so fast?"
"I thought it was because of the Mace," he said.
"What Mace?"
He grinned. "When you shot it at the headwaiter, don't you remember?"
"Hell, that was nothing," I said. "I missed him...and we were leaving, anyway."
"But it got all over us," he said. "The room was full of that damn gas. Your brother was sneezing was and his wife was crying. My eyes hurt for two hours. I couldn't see to draw when we got back to the motel."
"That's right," I said. "The stuff got on her leg, didn't it?"
"She was angry," he said.
"Yeah...well, okay...Let's just figure we fucked up about equally on that one," I said. "But from now on let's try to be careful when we're around people I know. You won't sketch them and I won't Mace them. We'll just try to relax and get drunk."
"Right," he said. "We'll go native."

The Kentucky Derby is Decadent and Depraved
Written under duress by Hunter S. Thompson
Sketched with eyebrow pencil and lipstick by Ralph Steadman

http://brianb.freeshell.org/a/kddd.pdf

Add to Memories Tell A Friend
Lasot par psihopātiem, kas tagad velosipēdistus no ietves grūž uz braucamās daļas mašīnām zem riteņiem (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/192798/pandoras-lade-vala-sakusies-vardarbiba-pret-ritenbraucejiem), esmu neziņā, kā situācija attīstīsies tālāk.

Vai vajadzētu braukt, dūcot ommm, ommm, pasaule ir mīļa, idioti mani neredz, ar mani nekas ļauns nenotiks, mani ceļi ar kretīniem nekrustojas, vai...
a) iegādāties elektrošoku,
b) turēt pa rokai mietu,
c) ieviest groziņu pie stūres, bet groziņā - metamos akmeņus,
d) neaizslēgt riteņa saslēgu, lai īstajā brīdī varētu izraut un vicināt,
e) rēķināties ar to, ka pašaizsardzības nodarbībās apgūtais būs liekams lietā arī tādēļ, lai salauztu kādam degunu (ja vien, krītot zem mašīnas, būšu palikusi dzīva),
f) emigrēt.

Man ir pretīgi dzīvot šādā ļaunuma katlā.

Jā, un, nez, tie, kas tviterī liek ziņas "redzēju, kā velosipēdistu nogāza uz ielas", kaut ko arī DARA, vai tikai pašausminās, pārmetoši paskatās un iet tālāk?

Add to Memories Tell A Friend
Cik reižu neesmu sev teikusi: ja tev kaut kas patīk - pērc nost! Bet atkal un atkal pieļauju to pašu kļūdu, paliekot bez noskatītā priekšmeta un pēc tam gadiem par to domājot.
Tā es savos bada laikos paliku bez fantastiskām smaržām, kas Tallinas universālveikalā maksāja visus manus tobrīdējos ietaupījumus, man paliktu tikai tik daudz, cik ceļojumam uz mājām. Vēl šis tas ir bijis un izbijis. Bet pēdējais nenopirktais priekšmets bija Taizemes nakts krāmu tirgū saulesbrilles ar ovāliem stikliem taisnstūrainos rāmjos.
Man tik reti kuras brilles piestāv, bet tās izskatījās reāli labi...
Un šī ir tā dīvainā vasara, kad man ir vajadzīgas saulesbrilles.

Ej nu atrodi!

Šī ir pretējā versija: http://www.ebay.com/itm/Retro-Sonnenbrille-Steampunk-Raritat-Vintage-Metall-Sunglasses-/251944909407?pt=LH_DefaultDomain_77&hash=item3aa9163a5f

dating a soldier

Add to Memories Tell A Friend
- I actually really like a lot the nazi esthetic, the red band, the symbol and the uniforms
- You should totally watch "The Producers" with me
- Well if you hadn't gone all Taliban on me we could have

Add to Memories Tell A Friend
es nespēju saprast, vai ilgojos pēc visa, kas jau bijis, vai tomēr pēc citurienes.

Add to Memories Tell A Friend
Palasīju nesen, ka daži Cibiņi sašutinājās par visādām antiliberālām vēsmām un pūsmām tepat mūsu mazajā Dzimtenē, pie tam tik ļoti, ka pat apsvēra iespēju doties emigracijā, kur elpot vieglāki. Es gan domāju, brāļi un māsas iekš Cibas un Veselā Saprāta, ka tieši otrādi - jāpaliek tepat. Un jāliberalizējas. Par spīti. Jo mēs nedarīsim to tāpēc, ka tas ir viegli. Mēs darīsim to tāpēc, ka tas ir grūti.
Powered by Sviesta Ciba