Kurvjzieža kontemplācijas

"Tīklā. TTT leģendas dzimšana" ir filma par to, kā viens zīdainītis paliek aptuveni trīs mēnešus vecs gadus četrus – 1957. gada Brazīlijas čempionātā viņš jau ir ieņemts, bet 1961. gadā, kad Gagarins uzlido kosmosā, viņš joprojām ir maziņš. Taču filmas beigās notiek kaut kāda svarīga spēle Parīzē par godu fašisma sagrāves 30-gadei, pēc kā es spriežu, ka unikālais zīdainītis spēja nemainīt vecumu vēl gadus 15. Starp citu, visu šo laiku arī Skaidrītei Budovskai ir sešpadsmit.

palika veca mana pirmā palīdzība un tikko izgāju atkal. piecu gadu laikā daudz kas mainījies, daudz ko biju aizmirsusi. pasniedzēja kolosāla, gāja labi un es tik pie sevis domāju cik ļoti ceru, ka man to nekad nevajadzēs reāli mēģināt dzīvē, bet vispār iesaku

aizvedu sīkus uz skolu, izkāru veļu, aizbraucu uz Stradiņiem pasēdēt koridorā palasīt grāmatu, ar mammu paēdām kafūzī (garšīgi tajā jaunajā ēkā un māja ļoti smuka!), pastaigājām pa Ķīpsalu, aizgājām uz tām Ola Foundation izstādēm, arhitektūra man patika (protams!) ļoti, Tabaka ļoti uzrunāja lai gan protams, ne visas gleznas man patika, bet bija interesanti. otrā stāva izstāde pārāk maz apspriesta, man likās Agate Apkalne iespaidīgāka par Zariņu, kurš jā, savā stilā, var patikt, var nepatikt, bet man diemžēl liekas lielākoties izrēķināts un kalkulēts. bija viņa darbi, kas man - protams - patika! tiešām iesaku aiziet

uz to Tabaku gandrīz vai gribas vēlreiz un iečilot uz spilvena uz grīdas pirms vai pēc Visuma pieskāriena

siltajā novembrī skrējieni un mierīgumi visu laiku blakus - trešdien noslimoju vienu dienu, gulēju diendusas un dzēru tējas, nākamajā dienā jau sapulces un protests, tad smaga darba diena un hospitāļi (un disene!) un sestdien uz Cēsīm ar vērienu svinēt draudzenes 40-gadus. savā airbnb ienācu ap pieciem, lūk, tā var ballēt.

(nebiju no tiem, kas toreiz klausījās HI, lai gan biju absolūti tas pats burbulis un tās pašas koncertvietas, bet, nu, neaizrāva. un neaizrauj joprojām, lai gan varu novērtēt grupā dzirdamos talantus. likumsakarīgi - mans lielākais prieks bija Rudaka disene)

šonedēļ bija AI apmācības darbiņā. galvenais takeaways - netērēt laiku diršoties, ja kkas nenotiek, kā man vaig, vnk sākt jaunu čatu. vēl bija amazing protests. ļoti priecājos, ka mēs visi tur bijām. biju uz KVFR "Viss bumbās" ģenerāli - man patikās. baigais ļembasts, kas nekad neatkārtosies un būs mūžam svaigs. tāda kā Fake News otrā daļa (un tā ir viena no manām visu laiku vismīļākajām izrādēm). bf aizveda uz Tolmetu metāllūžņus, kas bija mētājušies purmalā ~2 gadus (3?). un nobindžojām Reservation Dogs - man ļoti, ļoti patika. 2. sezona vislabākā. vakar bija visai tukšs danču vakars muižā un šodien ir vienīgā brīvdiena, par kuru neesmu baigā sajūsmā. nākamā nedēļa būs diezgan intense. baigi, baigi negribas.

Give Us A Kiss - The Ukadelix
(Meet the 'real' Riot Women)

An evil choice is always a choice of some good; its evil lies in its not being good enough.

/ D.J.Salivans

gāju uz pieturu, ieraudzīju kaimiņu melno kaķi, uzrunāju Vārdā, viņš viss tāds Mjau! Mjau! Mja-a-a-au! teciņiem vien atskrēja pie manis. apsveicinājos, paglaudīju, atvainojos ka skrienu uz trolejbusu un atstāju viņu tādu viegli neapmierinātu (kaķiem patīk ka tikšanās beidzas uz viņu noteikumiem), pamāju nedaudz izbrīnītai kaimiņienei kaķa saimniecei un aizgāju

sajutos kā kaķu vārdotāja. ir tik brīnišķīga tā sajūta, kad kaķis izvēlas ar tevi draudzēties!

Vienreiz Žebers man skumji teica – katra paaudze apkalpo pati sevi.

Piekrītu. Un tālāk ir jautājums, vai tas sanāk cēli vai nožēlojami. Hosielai cēli.

mājās biju ap desmitiem un tad sāku tecēt kā atspole. vaniļas pudiņš no Lidl pulverīša (sīkiem garšo, man galīgi ne) papīra trauciņos, izrīkot lai novāc/nomazgā Gatavošanā Lietotos Svarīgos Štruntus, nr.1 sapako pārtikas plēvē vakar no rīta sacepto ābolu plātsmaizi, visi iztīra zobus, sataisa cenu zīmes tirdziņam, nomazgā kājas lai varu iekremot (1gb), ieziest ar gēlu rokas kam ekzēmas saasinājums (1gb), sameklē iedotajā grāmatā (visu dienu stāvēja uz dīvāna redzamā vietā, uz vāka milzīgs Latvija un mazākiem burtiem - patriotiskā dzeja)* sameklē makus, saskaita savu sīknaudu un godīgi sadala manis iedoto (aizmirsu normālu naudu samainīt sīkajā, būs rīt septiņos jāskrien uz veikalu kaut ko nopirkt. Aaa) gandrīz pabeidzu mazgāt traukus (pudiņa katls vēl mirkst), atradu piecus kociņus, ko varētu tām cenu zīmēm, jo obligāti vajagot spraužamas. vajadzētu izdomāt kā uz skolu dabūt tos pudiņu trauciņus, bet man briesmīgi gribas gulēt. nepopulārs viedoklis - man šī visa ņemšanās ļoti patīk. apgrūtina, ik pa laikam izbesī, bet parasti es esmu priecīga. mēs arī esam aicināti iet pirkties (sīkie jau dala lāčādu un ir izplānojuši no kā pirks) bet man braukšana un pieaugušo izklaides


* jāatceras sagādāt arī kaut kāda forša nesen izdota dzejas grāmata(s) kur meklēt dzejoļus visādiem gadījumiem, patīk man tas process, ka paši šķirsta un meklē

So I don't have to be worthy
I no longer try to be good
It didn't keep me safe
Like you told me that it would... in the streets

'Cause I'm stupid and I'm damaged and you're a disaster
When you walk into the room, oh, none of it matters... in the sheets


I always thought I was nice, I thought I was kind
'Til I tried to do something that was almost real life
Titriem

kā nu tur bija ar jušanos vientuļam, nesaprastam un tieksmi radikalizēties

izcepu ābolu plātsmaizi un sanāca perfekta un tas ir ļoti priecīgi!

un vēl atcerējos un palaimējās nopirkt tos kama miltus - baigi labā štelle!

jāsaņemas aiziet uz to Tabakas izstādi, vēl tikai nedēļa un tad tie darbi atkal būs 'Anglija ir aizslēga, atslēga ir nolauzta'. besī man Pīlēns, bet labi, ka čomiem izprasījis gleznas izstādīt. vienu reizi mūžā jau nu tā kā pieklātos uz Tabakas izstādi aiziet, ne?

skatos pirmo radiohead 2025 tūres koncertu setlistes

Pauļa Glezna krītot izsita logu...

nopirku veikalā divas lai (ne)vinnētu mašīnu un man garšo. tiem, kam tikai mazās apaļās bulciņas ar grauzdētiem sīpoliem gan ne. vīrs ēd. bet vispār forši un ir vērts vismaz pagaršot:
https://www.maiznieks.lv/lv/produkts/latvijas_tost_maize_tostermaize_ar_grauzdetiem_sipoliem

Tumšzilais evaņģēlijs ir neizmantotu iespēju kopa. It kā ir visi priekšnosacījumi, lai būtu labi un interesanti, taču kaut kā nav sanācis.
Un vai tiešām visā Rīgā nevar atrast daudzdzīvokļu māju, kurai pirmajos stāvos nav plastmasas logu? Visādi citādi 1990'o noskaņa ir laba (smējāmies, ka postpadomju 1990'o krimiķus nekad nefilmē vasarā).
Kautiņi ticamāki bija Kvadrifronā dejā/izrādē "Sēri krāca ūdens viļņi", nekā šeit. Vienīgais sākotnēji interesantais sieviešu tēls, kolīdz tika sapārots ar vīrieti, kļuva par garlaicīgu klišeju - nu, kāpēc? Un kāpēc vajadzēja to baznīcas/ticības motīvu?
Bet novērtēju, ka top filmas par šo laiku, un nevis patriotiskas, bet... visādas, kāds nu bija pats šis laiks. Novērtēju, ka Rupenheits nav mēģinājis atkārtot KEF.

Animus humanus amor non est,
Sed ab ipso amor procedit, et
Ideo seipso non diligit, sed amore
Qui seipso procedit

/Richard of St. Victor

šorīt mežā tikko biju novilkusi bikses un pietupusies kad krauklis kaut kur netālu noķērcās savu krā-krā-cilvēks!šitā-atkal-čurā-mežā :D