Kurvjzieža kontemplācijas

nedēļas laikā esmu dzīvajā dzirdējusi:
Juuk
Aptiekas bēru ansambli
Bērnības miliciju
Židrūnu
Aston kais

braucot mājās no Cēsīm, nezkāpēc izvēlējos kratīties pa drausmīgo Raunas ceļu. nesen bija lijis un strauji nokritās temperatūra. viss ceļš bija kapota augstuma garaiņu, kas tvaikoja no dienā uzkarsušā asfalta, apņemts. brīžiem krūmmalās spīdēja nezināmu zvēru acis. kratījos, skaļi klausījos Vismaz trīs vārdus un domāju, ka iespējams tāds varētu būt ceļš uz elli.

Nepatīk vakaros kaut kur braukt. Braucu ar autobusu uz laukiem, bet pēc dienas darbā jūtos galīgi piekususi. Gribu ērtajā gultā gulēt, bet gan jau ka nevarēšu, jo brālis ar draudzeni arī būs un tā ir normālākā divguļamā gulta laukos.
Braucu cauri Gulbenei, te kaut kāds pasākums.

Atceros, ka kādreiz - kad es vēl mācījos Jelgavā - mums bija obligāti jābūt arī kaut kādiem kredītpunktiem fizkultūrā. Tur bija dažādas izvēles - es aizgāju uz aerobiku un regulāri uz to arī gāju - nemēdzu kavēt. Bet sazin kādā sakarā pēc mēneša mūsu programmai to aerobiku nogrieza nost. Toreiz es biju jauna, dumja un atstāju šo jautājumu pašplūsmā, līdz pienāca sesija un vajadzēja iet dabūt ierakstus grāmatiņā. Nu tā es arī aizgāju pie tās aerobikas pasniedzējas un viņa lika man zālē noslaucīt putekļus aktu zālē no radiatoriem. Es paņēmu lupatiņu un sāku to darīt, kad pienāca kāds treneris un runājot ar viņu kaut kā slikti izteicās par mani - sliņķe vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet tā trenere teica - nē, viņa ir laba meitene, mums te nesaprašanās sanāca. Un es apraudājos (jo, protams, es apzinājos, ka es biju tā sliņķe, jo biju to jautājumu atstājusi pašplūsmā). Bet tā pasniedzēja bija tik laba, ka atļāva man turpmāk iet uz aerobiku kopā ar pārtikas tehnologu grupu. Un, protams, es nācu regulāri un nodarbības nekavēju.

Vismaz man ir izkristalizējies, ko es gribu darīt. Un tas jau ir daudz.

Līgu pH3 fanus (var nākt arī nefani un par tādiem kļūt) aicinu 1. augustā uz KKC. mēs kaut ko diezgan pēhātrīsīgu džemosim ar smalku franču video mākslinieku Vincent Moon.
būs K ar giču un pedāļiem, Ieva ar flautu un pedāļiem, Uguns Guntis ar didžu un laikam arī pedāļiem un Līgas ar balsīm un kkādiem žvadzināmajiem.
kas un kā tur būs man joprojām vispār nav skaidrs, bet tajā mikromēģī, kas mums vakar bija (bez Vincenta), bija visai noizīgi.
https://www.facebook.com/events/2379570158902238/

Šodien patiešām arī atnācu uz darbu un darbojos ar tām atskaitēm. Bet nu noskaņojums kopumā ir labs - visādā ziņā - labāks, nekā pagājušajā gadā, kad es savā dzimšanas dienā aizgāju uz frizētavu (bet izrādījās, ka manas frizieres nav, tāpēc mani visai štruntīgi safrizēja cita).
Šodien man darbā vismaz puķītes uzdāvināja, es savukārt kolēģes sacienāju ar kūku, ko no Lido atveda Bolt kurjers (mēs visas esam nokrautas ar darbiem, tāpēc tāda pasēdēšana nesanāca, bet bija labi tāpat). Varbūt arī tāpēc, ka man šobrīd vistuvākās attiecības ir tieši ar kolēģēm - manu priekšnieci un kabineta biedreni. Viņas ir tiešām foršas - atbalstošas gan darbā, gan vispār.

Pats svarīgākais cilvēks, no kura vajadzīgi vēlējumi, esmu es pati. Lai es būtu darbīgā un aktīvā noskaņojumā. Lai man šajā nākošajā dzīves gadā izdodas pavirzīt uz priekšu savas radošās ieceres. Lai izdodas tikt pie sava mājokļa. Lai es pati sev vairāk patiktu un dzīvotu mierīgāk.

Jā, rīt tiešām atnākšu uz darbu. Varbūt ne gluži no paša agrā rīta, bet drusku vēlāk. Nevaru pagūt visu izdarīt. Ko šādu vispār neatceros ļoooti sen piedzīvojusi.

man birojā uz galda stāv vakar dārzā paņemtie pirmie āboli. lūk. smaržo rudens.

Nu ko es pēdējā mēneša laikā izlasīju.

Anšlavs Eglītis, "Lielais Mēmais",
Donna Tarta, "Ciglītis",
"Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris",
Brins-Džonatans Batlers, "Pasažieris".

Viss patika.

am not woke cuz tired

Biju iecerējusi, ka man dzimšanas dienā sāksies atvaļinājums, bet tagad liekas, ka, visticamāk, es tad nākšu uz darbu, lai savilktu kopā visas astes. Es patiešām nespēju saprast, kāpēc ekselī ir jātaisa atskaites ar apvienotām šūnām.

dārgie draugi, īpaši tie, kas bija aizkustinājušies par fabrikas "Abuls" salidojumu. gribu tajā visā drusku iesaistīt arī jūs.
karoč, Mudītei - brīnišķīgai 80+ kundzei, ar kuru principā viss sākās, ir nepieciešama vairogdziedzera operācija. es biju viņu maijā aizvedusi uz Valmieru pie ārstiem un viņi teica, ka operāciju vairs nevar atlikt, jo vairogdziedzeris tik izplešas un drīz sāks spiest uz balss saitēm un pastāv reāla iespēja, ka viņa zaudē spēju runāt. jau tagad no rītiem paejot laiks, kamēr ierunājoties. bet Mudītei ļoti patīk runāties un viņa runā ļoti jaukas un interesantas lietas.
viņai ir maznodrošinātās statuss un viņa ir pavisam viena - vīrs miris ar vēzi, dēls piedzimis ar invaliditāti un dzīvo pansionātā, viņa pati mēdz iet ēst uz zupas virtuvi. operācija maksājot 200 eur. ja būtu dārgāka, tad viņai kā maznodrošinātajai tiktu segta, bet tā kā ir tikai 200 eur, tad tie viņai jāmaksā pašai. es līdz galam nesaprotu to birokrātiju, bet īsumā - Mudītei vajag 200 eur operācijai, kuru viņai nav. uz pašu operāciju viņa ir jau pierakstījusies rudenī, bet salidojumā teica, ka droši vien jau ka neies, jo nevar samaksāt. 8. augustā Mudītei ir vārda diena, es līdz tam laikam gribu tos 200 eur savākt un aiziet viņai uzdāvināt. te stāstā parādāties jūs, mani dārgie lasītāji - tā kā summa ir neliela un man negribas neko pirms tam saskaņot ar Mudīti, lai prasītu ziedot publiskāk (bet, prasot publiskāk būtu pieklājīgi saskaņot), es domāju, ka mēs te visi varētu sadoties rokās un samest Mudītei operācijai. mēs pašas - kopienas teātra krū, jau esam kādu trešdaļu sametušas.
rekur mans konts, rakstiet maksājuma uzdevumā "Mudītei". kad būs savākušies 200 eur ziņošu, bet, ja nu paspēs iekrist vairāk, tad Mudītei vienkārši būs vairāk. viņa dzīvo mazā, mazā, ar malku apkurināmā dzīvoklītī - būs naudiņa, lai pārlaistu ziemu. viņa noteikti naudiņu neizšķērdēs niekos, viņa ir ļoti taupīga un pieticīga un kārtīga.
INESE TONE LV82HABA0551008173022

liels paldies!

pirmais apdeits. mums ir jau 110 eur
otrais apdeits. ir 160 eur
trešais apdeits. IR 200 EUR (ja kādam gribas vēl kaut ko pa virsu - zālēm vai malkai - var skaitīt, bet operācija ir nosegta!!!) PALDIESPALDIESPALDIES

Vakar jau likās, ka būsim tikuši ar kabaču grozu galā, šorīt nošķinu vēl pārīti. Bet man patiess prieks, jo lieliski atslogo maciņu.
Tie pieēsmit eiro pārtikas veikalā par "neko lieku un trīs reiz apdomājot" viegli dzen zemē.
Sakonservēju septiņas burkas sviesta pupiņu, arī atspaids. Paskatījos pupu cenu Āgenskalna tirgū... nosirmot.
Vakar nolasīju, sasaldēju litru kazeņu. Būs vēl.
Kolrābjiem nez kālab nemetas bumbuļi, bet nu neko, būs jāskābē lapas.

sen nav nekas par ēdienu rakstīts (es sākumā uzrakstīju par "darbu" nevis "ēdienu", bet tā nebūtu taisnība).
man kā karu, pēckaru un izsūtīšanas pārcietušu ļaužu pēctecei epiģenētika neļauj mest ārā ēdamas lietas. man bija svaigi lasītas upenes (man vispār upenes ne visai garšo. nu upeņu balzams, jā. smūtijos - nē. fui. zapte man ar baigi neiet), pagājušā gada ķirši, ērkšķogas (jau blendētas un bez mizām) un citronliānas ogas saldētavā. un pudele ar vienreiz jau sildītu karstvīnu no Kvadrifrona ZSV ballītes. tad nu no tā visa un vēl šā tā savārīju zero waste ziemassvētku zapti.
1,5 kg ogas (1/3 no tām upenes);
nenosakāma tilpuma pudele ar karstvīnu (apmēram 4 nezināma tilpuma krūzes);
1,3 kg ievārījuma cukura;
kancis ingvera;
drusku vairāk nekā puscitrona sula + drusku citrona miza;
visādas garšvielas - virces, raibie pipari, anīszvaigzne, kanēlis, kardamons, krustnagliņas, varbūt vēl kaut kas;
savāra, salej burkās un ir. ļoti garšīgi. nu drusku nepatīk tie citronliānas ogu kauliņi, bet viņas garšīgas.
manliekas ar brī un visādiem citiem sieriem aizies baigi labi. nupat uzēdu ar plombīru. arī bija labi.

vēl ieliku kārtējo liķieruzlējumu.
upenes + atkauloti pērnie ķirši no saldētavas + 1 apelsīns (miza un sula) + tumšais muskovado cukuriņš + ingvers + garšvielas + litrs šnaba.

Šodien galīgi nav datu diena. :( Visu laiku putrojos un ņemos. Vienus datus tikko sagribēju iebāzt citu vietā, tad atjēdzos, ka nav pareizi. :( Man vienmēr ir bijušas problēmas ar izklaidību, tāpēc es savos ekseļos papildus cipariem vienmēr lieku loģiskās datu pārrbaudes, lai pati sevi izkontrolētu. Kā arī lieku krāsas - lai atšķirtu datus par vienu veidu no citiem. Bet nu laikam šodien nav jēga strādāt pāri darba laikam, jāiet mājās uzreiz pēc darba laika beigām. Ceru, ka rīt būs labāk.

Kas šobrīd no mākslas skatāms Cēsīs?

Scavengers Reign - beautiful and weird

Kas ir foršākā lieta, kas ar tevi pēdējā pusgada laikā ir notikusi?

vēl man vakar vismaz trīs cilvēki, tai skaitā pilnīgi sveši, piedāvāja kabaci

kas vēl mani vakardien iepriecināja - klausīties kā vietējie cilvēki runā. Trapenē un Ilzenē ir malēniskās izloksnes, ko iekmējusi arī leivu (Vidzemes igauņi) valoda (vispār netālu no Mežslokām ir leivu senkapi). vārdi tiek lauzti, skaldīti un īsināti (ciris /cirvis/, purs /purvs/, duris /durvis/), citādi izrunāti skaitļavārdi (sešdest /sešdesmit/). un, piemēram, tagadējais Vecmežsloku saimnieks, dzimis tajā pašā gadā, kad es, sakot "nesen" lieto formu "ne pa senam".
izloksnes un skaitļavārdu izrunas vispār var ikdienā dzirdēt arī Smiltenē, principā tā sāk runāt jau kādus 20km no Smiltenes uz austrumiem un, jo tālāk - jo izteiktāk. mana vecāmamma runāja literārās valodas intonācijās, tomēr mēdza teikt - ciris, duris, utt. vecaispapa runā lauztās intonācijas līda laukā vairāk.