Kurvjzieža kontemplācijas

Brālis pēc mammas lūguma atsūtīja man rakstu par krāpšanām ar nekustamo īpašumu. Mamma sen nebija pati man tik bieži zvanījusi. Vismaz viņai tagad ir atkal kāda aizraujoša nodarbe - biedēt mani.

Varbūt mūsu ģimenei vispār vajadzētu nodarboties ar to, ka ierakstīt krieviski visādas biedējošas varbūtības un tad tās translēt uz robežas ar Krieviju, lai krievi baidās nākt teritorijā, kur tādi baudītāji. Vai vismaz spoku stāstus sacerēt. Man, piemēram, šādā ziņā ir zināms talants, es vidusskolas laikā divās stundās klases darbā uzrakstīju spoku stāstu, ko pēc tam skolotāja lasīja priekšā citiem.

ir lietas, kas nemaz nav briesmīgi - ķirši Dennerā tāpat kā Lidiņā maksā, sieru arī var par saprātīgu cenu dabūt, maize gan dārga
vienu dienu neizturēju un aizgāju paēst no šķīvja - 25 eur par absolūti negaršīgiem makaroniem.
nu, un, protams, transports - lai arī tiešām smuks, tīrs, efektīvs plānošanas ziņā, tomēr afigenna dārgs.
uz ofisu man ir viena pietura un turp/atpakaļ izmaksā 9 eiras dienā, tā, protams, nav mana problēma, bet vakardienas izbrauciens uz kalniem savilka kopā uz 100 -> vilciens, vilciens, autobuss, funikulieris turp un funikulieris, autobuss, autobuss, vilciens, vilciens, vilciens atpakaļ.
tik daudz par komandējuma naudas ietaupīšanu

viņiem te pīpē uz katra stūra, vilcienu pieturās, uz ielas, kafejnīcās

jau aizmirsies, kā tas ir un deguns palicis tik jūtīgs, ka vakarā besī, kā smird pašas mati no tā vien, ka kaut kur pa gabalu esmu gājusi garām

nespēju iedomāties tagad, kā viss smirdēja tad, kad strādāju Pulkvedī un pīpēt varēja vēl iekšā

vakar no rīta ejot uz mašīnu nokāpu no asfalta zālītē un sačakarēju kāju. naktī gulēju ar slapju lupatu ap potīti un peldamo piepūšamo bruņurupuci starp kājām :D patīkams pārsteigums - Benu aptiekā ortozi varēja uzmērīt pirms pirkšanas, derēja kā uzlieta. vakarā braucām ciemos un es līdz mašīnai gāju ar vecamammas stumjamo rāmi.lol

AS smukais kāpiens reitingā un zemais NVO protesta apmeklējums rāda, ka ar latviešiem tomēr nav tik traki. Vienbrīd jau domāju vai tiešām noraksim pirmo sakarīgo premjeru pa ilgiem laikiem.

Visu cieņu, Spānija nodemonstrēja, ka var ātri un operatīvi atrisināt masīvu migrantu krīzi, turklāt nepārkāpjot humānisma principus. Vienas dienas laikā tika galā ar situāciju bez panikas un bez asinsizliešanas. Arvien vairāk lepojos ar savu mītnes zemi.

Taču kārtējo reizi pārliecinājos, ka labējā politika ir balstīta baiļu un panikas kurināšanā. Jūs redzat bildes ar puskailiem cilvēkiem slapjos peldšortos, kas izpeldējuši krastā ar piepūšamajiem peldriņķiem, un jums ir briesmīgi bail, atrodoties pavisam citā kontinentā tūkstošiem km attālumā. Tikmēr manā pilsētā viss mierīgi, dzīve rit kā ierasts, ~30km attālumā no Ceutas.

Žēl par noslīkušajiem cilvēkiem. Tas ir uz to neliešu sirdsapziņas, kas organizēja šo migrantu krīzi.

*Llevar los cojones en carretilla - vest savus pautus ratiņos; izteiciens, kas pauž apbrīnu par drosmi un spēju tikt galā ar grūtām situācijām. Jā, spāņiem ir simts un viens izteiciens par pautiem, un kādu dienu es tos visus iemācīšos. :D

Izdzirdēju burvīgu apzīmējumu, "vice signalling" kā pretstatu "virtue signalling"

Un tas ir tieši tas, ko dara visi tie, kuri skraida apkārt, dramatizējot par citu "virtue signalling", ne? "OMG es esmu tik badass, tik ļauns un nepatīkams un fujfujfuj, cilvēkam toč būtu jābūt pilnīgam nejēgam, lai ar mani ielaistos jebkādās darīšanās, bet es tik un tā esmu labāks par tiem, kas cenšas uzvesties jēdzīgāk", jē, zinko, tu signalizē tieši tādā pašā veidā, tikai slikti, un ja tas tev ir kkāds jaunums, tad tikai tāpēc, ka cilvēki baigi neraujas ar tevi atklāti runāt

Aaaaaaaa!!11

Es tikko braucu pa TO. Lai ātrāk ārā no meža un zem lieliem kokiem tesu uz caur ciematiņu. Tur bija sajūtās drošāk.. kad jau vairs nebiju zem lielajiem augstsprieguma stabiem. Mašīnīte ir diezgan skaļa, ierubīju pūtēju un radio un tad jau bija gandrīz vienalga, ka ārā fotogrāfē

Fui, kā man nepatīk negais!. Ļoti baidos. Pa šādu gāzienu nebiju braukusi viena. Bez instruktora. Bet es par viņu bieži iedomājos un sūtu gaišas domas un mučas bučas

man ir dzelzs pupi, tā es secināju kad otrdien darbā man ļifona stīpa pārlūza uz pusēm un izgriezās no vīles. labi, ka jau uz dienas beigām, bet lekoplasts nelīdzēja - grieza pušu arī to un tad es iegāju Pepco un nopirku jaunu ļifonu par 6€ :D redzēs kā šim ies. par beigto gan žēl - mantoju no krustmātes, ražotājs no birkas bija izdzisis tāpēc nezinu kur tādu dabūt, bet moš saņemšos aiziet uz vienu mazpilsētas veikaliņu vecpilsētā, kur varot arī uzlaikot. mamma saka, ka tur esot tādi, kas man patīk - gludi un krāsaini un par 4€

man viesnīcai ir iekļautas arī brokastis
es esmu tāds ļoti brokastu neēdājs, man vajag pāris stundas pēc piecelšanās, lai sāktu gribēties ēst
bet es esmu arī liels gulētājs, tāpēc nevaru piecelties agrāk kā vien pēdējā brīdī
tā nu es tagad mokos no rītiem apēst jebkautko, jo tās trakās šveiciešu brokastis maksā 30 eiras un es taču nevaru vispār neiet.

Jums taču patīk, ja es ielieku te dzīvokļus ar tādiem neparastiem dizainiem no sludinājumiem, vai ne? :)

https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/mezhciems/ephoo.html#photo-2

Orvela "1984" bija tāds otrā plāna tēls kā Pārsonss - stulbs resnis, kurš bija fanātiski uzticīgs Partijai, bet beigās tāpat tas viņu neglāba no nokļūšanas Domu Policijā. Lielisks prototips daudziem necilvēcīgu ideoloģiju līdzskrējējiem.

Vakar pēkšņi piezvanīja brālis, ka kopā ar draudzeni un meitām braucot uz Zooloģisko dārzu, varbūt es gribētu pievienoties. Tā nu es 15 minūšu laikā saģērbos un sanāca viena no normālākajām laika pavadīšanām ar ģimeni. Piekritu es tāpēc, ka manai krustmeitai vakar bija vārda diena un citādi sadabūt viņu rokās, lai var apsveikt, būtu daudz grūtāk.

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

Islāmists iebrauc Berlīnes praida pūlī, viens cilvēks miris, vairāki smagi ievainoti, pasākumu atceļ. Kāda ir pareiza iekļaujoša rīcība?

"Musk did an interview with the editor of the Economist, a posh white woman, centrist, daughter of an army officer. It went badly for Musk.

So now she’s a ‘traitor to the West.’

Totally normal response from a normal guy."

upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.

Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.

Reizēm tak notiekot brīnumi. :)

Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D

Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.

Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.

Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.

Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.