Kurvjzieža kontemplācijas

iespējams, es sāku jūgties. ausīs dzied Eimija, ka you should be stronger than me, un es pie sevis klusi domāju- nē, he shouldn't, Eimij, he shouldn't.

iznesu miskasti. pie garāžām, kā parati, tusēja sētnieces vīra brālis (50+) ar sētnieces dēlu (35) un trešo nezināmo. taču ierasto tēmu vietā (like, cik ļoti sūkā mūsu māja un kaimiņi) viņi dzīvi apsprieda, kur labāk mežā atrast halucinogēnās sēnes un kā tās pagatavot.

Mīļo dziesmiņ, kā es tevi meklēju!

Kā Ābolā latviski sauc to, kas angliski ir "Camera Roll"?

"drīz vien eiropā kļūs sociāli nepieņemami fiziskajā pasaulē iepazīties romantiskos nolūkos" (c)

stc, a kur cilvēki mūsdienās iepazīstas? manā tuvējā apkārtnē ir pārsvarā veci pāri vai ilgstoši single cilvēki; relatīvi jaunais ir tikai viens un nācis no tā paša tindera, līdz ar to man nav ne datu, ne priekšstatu.

also, kādam the curious history of dating e-grāmata nekur nemētājas?

Beibes, braucu decembra sākumā uz Rīgu, atkal notiek skapja downsize, aizgāja kārtīgs konmari. Ja kko rezervēt, rakstiet komentos, pārējo likšu Andelē. Un tad būs jāiedzer!

https://www.dropbox.com/sh/pnrbru6bjspjgoj/AABj_RQReWL8AIibT2DqKWYHa?dl=0

UPD pieliku vēl dažas lietas. Droši vien līdz prombraukšanai vēl močna patīrīšu, un ielikšu atkal.

Cukuru pie tejas majas neesmu lietojusi gadus piecus. Sodien ir tads pargurums, ka cukurs tika teejaa, jo bija paris pakapienus tuvak!

Nevaru nepadalīties priekā!

https://www.diena.lv/raksts/latvija/kriminalzinas/piedzeries-virietis-iezogas-skolas-sporta-stadiona-un-maca-berniem-vingrot-14183062

Pirmo reizi mūžā man ir noteipota mugura. Visā garumā no ļipas līdz austiņām.
Tāda mazliet neveikla sajūta kā tikko no fabrikas, un iesaiņojums vēl nebūtu noņnemts.

Latviešu nokia ir plānotāji. Katrs n-tais meitietis, kas nolēmis mesties biznesā, taisa savu.

Sadarbībā ar grāmatu apgādu “Jumava” aicinām apmeklēt Ritas Lasmanes grāmatas “Kā atrast vīrieti, kas pēc iespējas mazāk kaitinātu” atvēršanas svētkus, kas notiks 26. oktobrī plkst.17.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā).

Pirms nepilna gada, pārvietojoties uz citām telpām, vienam puķpodam uzreiz neatradās vieta, kā dēļ tika uz brīdi novietots galda stūrī, sak, lai brīdi pastāv, tūlīt aizvāksim. Tur tas tika veiksmīgi aizmirsts. Todien pie stumbra vairs bija palikusi vairs tikai viena lapa. Nostāvējis nepilnus desmit mēnešus, neviena netraucēts, saules gaismu neredzējis un ļoti retu reizi apliets, tas ir pamanījies ne vien neiznīkt pavisam, bet izdzīt vēl četras lapas, un izskatās, ka ar to netaisās beigt. Vienvārdsakot, augkopība un Bulduru sovhoztehnikums ir pārvērtēti!

( ... tālāk ... )

1. Es esmu sapratusi, ko nozīmē small-talk (banalitāšu apmaiņa), vismaz ko tas nozīmē man. Vai pat ne small-talk, vienkārši runāšana par kaut ko, kas visiem iesaistītajiem ir relatīvi vienaldzīgs, vienkārši kopīga agenda, lai dabūtu kaut kādu cilvēcīgu saskarsmi. Joki, trivialitāšu apmaiņa, vienkārši padalīšanās ar ikdienu. Reizēm no tādām sarunām, protams, izaug arī kaut kas, kas tiešām saista un iegūst lielāku nozīmi. Man tas nozīmē to, ka tu man patīc kā cilvēks, es vēlos uzlikt savu best self, censties un neapgrūtināt tevi ar drūmu šņagu. Reizēm man pat šķiet, ka tie nav vārdi, tie ir kodi, ar kuriem mēs apmaināmies ar savstarpēju pieklājību. Ne jau, ka man šķiet, ka visus tik ļoti ietekmē tas, ko es varētu sacīt, jo katrs taču pārsvarā tāpat ir pārņemts ar sevi, un pārsvarā cilvēki, īpaši labi draugi, ir tikai priecīgi par izrādītu uzticību un viņu rūpes ir sirsnīgas un nesamākslotas. Un tomēr, lai arī man nereti tas small-talk ir nozīmējis ļoti daudz, tas ir arī radījis izolētības sajūtu. Un nav pat tā, ka man būtu ko teikt. Visās tajās situācijās, kad licies, ka vajag break down and let it all out, es esmu atdūrusies kārtējo reizi pret to punktiņu smadzenēs, kas monitorē mani un skeptiski jautā: "Kāda no tā jēga? Tev taču tāpat nav ko teikt. Gribi vienkārši klausīties savā balsī, kas repetatīvi atkārto trulas, visiem pazīstamas pārdomas par to, cik ļoti besī tā bezspēcības sajūta pret to šņagu krūškurvī, kas laiku pa laikam, kad neesi sevi pietiekami nodarbinājis vai ar kaut ko aizrāvies, izlien priekšplānā no pavadījuma un atgādina, cik viens tu esi? Fuck that." Bet citreiz - tagad, piemēram - ir vēlme to punktiņu pasūtīt dirst un, pārfrāzējot Bredberiju, atzīt, ka es vienkārši vēlos, lai kāds dzird visu, kas man sakāms - un ja es runāšu pietiekami ilgi, varbūt tajā pat iezagsies jēga.

2. Man ir apnicis būt "gruzīgajai meitenei", ko drusku apbružājusi dzīve, taču kuras maigais cinisms tāpat pilnībā nenoslēpj to pārlieku jūtīgo un tamdēļ nestabilo sērdienīti, taču es nezinu, kā mainīt šo naratīvu. Es domāju, ka tā noteikti būtu superīga dzīve, kurā es spētu uzņemt atraidījumus ar cieņu, nesasaistot to ar savu pašvērtību; tas būtu forši, ja es būtu pašpietiekama funky manic pixie, kas dzīvo savā nodabā un priecājas par katru, kas šajā nodabā ieklīst, taču nepārdzīvo tad, kad aizklīst, jo neko taču nevajag uztvert personīgi - katram ir pašam savs stāsts. Es nesen sacīju kādam cilvēkam, ka vēlos, lai viņš ir laimīgs, un ka es cienu viņa izvēles, un varu tikai novēlēt, ka viņam kādā citā izdosies atrast to, ko neatrada manī. Tas ir šausmīgi, cik lielu spēku man prasīja apspiest vēlmi kliegt: "Tu esi fucking retarded, pieļaujot šo milzīgo kļūdu un padodoties uz kaut ko, kas varēja un joprojām var būt kaut kas milzīgs un skaists, un maģisks, un ej nahuj ar saviem reasons, es vienkārši zinu, ka man ir taisnība." Un man ir kauns par to, ka man ir kauns, ka es tā jutos.

3. Man ir problēmas izveidot jēdzīgas un veselīgas attiecības ar romantiskiem partneriem. Varbūt tas datu apjoms, ko varu analizēt un kuram uzlikt skaisti nofiltrētu grafiku noapaļotiem stūrīšiem, nav liels, taču tendences pastāv. Pirmkārt, man vienkārši reti uz kuru pa īstam stāv. Man skauž tie cilvēki, kas spēj apsvērt ielaišanos ar katru trešo personu, kas ienākusi viņu dzīvē un piedāvājusi patīkamu kompāniju. Man patīk cilvēki, bet problēma droši vien slēpjas tajā, ka neesmu pārāk lielā sajūsmā par sevi. Ja rodas kaut mazākie aizmetņi veselīgām attiecībām, mana safanošānās noplok, jo, pārfrāzējot Džulianu Kasablanku, ja tu gribi būt ar mani, tad, draudziņ, tev nav viss kārtībā ar galvu.

4. Es esmu ļoti iedomīga, un man ir daudz kompleksu. Es arī esmu radikāla agnostiķe (tas tikai, lai saprastu, ka pretrunas caurvij visu, kas ir ienācis manā prātā). Es zinu, ka esmu above average prātīga, es zinu, ka man ir above average gaume. Es zinu, ka es varu būt fun. Es zinu, ka es neesmu visglītākā meitene telpā, bet es zinu, ka es esmu pišama. Es gribētu sev izdauzīt visus zobus un ielikt vietā pērlītes, es gribētu sev transplantēt ādu, lai uz tās nebūtu neviena paša pretīga izsituma vai virsādas dzimumzīmju, es gribētu uztaisīt nose job, un lai man ir staltāka stāja un vairāk muskuļu. Es gribētu, lai izbraukt cauri ar roku maniem matiem būtu tāpat kā paglaudīt sermuliņu; es gribētu, lai mana elpa vienmēr smaržo pēc meža zemenītēm. Es gribētu, lai es nekad nerunāju huiņu, nekad negruzos, nekad neapgrūtinu. Spēju nolasīt vissmalkākos mājienus, lai īstajā brīdī gan atpistos, gan piepistos. Es gribu būt tāda, ka lieto izsaukuma zīmes un pavelkas uz jebko. Es gribu, lai man nav bremžu, bet ir labs balanss. Man ir kauns, ka es to gribu. Es saprotu, cik tas ir fucked. Bet es arī saprotu, kāpēc no one wants to be around when the laughter stops. Es esmu liela, ego-centrēta čerņa, kad noskrāpē aizsargkārtu.

5. Es gribu biežāk rakstīt latviski, lai neviens man vairs neļečītu par manām sakropļotajām konstrukcijām. Es jūtu, kā šī valoda no manis slīd prom, taču vietā cita arī nenāk.

6. Cik daudz no sava laika es esmu padirsusi, sastingsot bailēs. Kad pienāks tā diena, kad visi redzēs, ko tad viņi redzēs, ja es nespēju atrast fokusu un kaut ko arī izdarīt? Esmu augšā jau no pusseptiņiem rītā, lielāko daļu no šī laika aizvadījusi, blenžot griestos. Pat ne ekrānā, bet gan motherfucking griestos. Pohuj, uztaisīšu kafiju.

es īsti negribu vēl rakstīt savu komentāru par #MeToo, bet tikai gribēju pierakstīt vienu jocīgu lietu, kas iezīmējas tajā, kā tiek uztverta informācija. proti, man regulāri prasa, lai es iesaku kādas filmas, ko noskatīties, vietas, ko apmeklēt, grāmatas, ko izlasīt, un tamlīdzīgi. šajos gadījumos, ja es iesaku kaut ko šķērsām, tur ir reāls risks, ka cilvēks, kurš prasa viedokli vai ieteikumu, sačakarēs savu laiku un patrieks vējā pāris stundas, ja viņam nepatiks tas, ko es esmu ieteikusi, bet tic man vienalga. kāpēc ir tik nenormāli grūti man noticēt, kad es stāstu par to, kas ar mani ir noticis, ja reiz šajā gadījumā noticēt un uzticēties manam viedoklim, manai interpretācijai neko no otra īsti neprasa un, kas galvenais, nerada riskus?

Gribēju norādīt, ka šodien ir absolūti brīnišķīgs rīts, nu jau gandrīz diena.

October 18, 2017 7:47 PM
Labdien! Vai ir iespējams pārtaisīt rēķinu uz citiem rekvizītiem? Rēķins nepieciešams uz mūsu mātes kompanijas vārda [..]

October 18, 2017 7:59 PM
Mēs trīs dienas gaidam pārlaboto rēķinu no Jūsu puses, ja nevar to izdarīt uzreiz - nevajag darīt vispār.

Var ierobežot kāda tiesības un brīvības ar dūri, un var ar žēlām suņa actiņām. Un to pat nevar saukt par manipulēšanu, jo tu zini, ka suņa skatiens (vai kā nu tās ciešanas izpaužas) ir īsts. Kā tu vari izmantot savas it kā neatņemamās tiesības un brīvības, ja tā apzināti sāpini mīļoto?

Lūk, kā es kļuvu par dārzeni. Nelabprātīgi, tomēr brīvprātīgi atsakoties no sevis kripatu pa kripatai. Neviens man mani no sevis ar dūri neizsita. Neviens nav vainīgs. Nekāda vardarbība nav notikusi.

slavienie pimpja foto ir izcils piemērs tam, cik grotesks kļūst vīrietis, kopējot sieviešu taktiku.

ai mīn, sievietes visai bieži mēdz piesūtīt savus vairāk vai mazāk gaumīgus kailfoto pēc pieprasījuma un arī bez, pasūtīt uz vaļkas dienu fotosesiju rozēs vai striķos, izprintēt A2 formātā un uzdāvināt mīļotajam, taisīt soctīklos publiskas galerijas ar saviem kailfoto. ir sievietes, kuras noteikta reibuma pakāpē mūždien sāk izģērbties.

taču sieviete, saņemot kolēģa pimpja bildi, visticamāk, nejutīsies iekārdināta un diez vai sāks masturbēt, domājot par viņu. sieviete var iepostot cibā savus pupus vai sevi trusenēs un saņemt komentārus aļa sieviete kā dieviete. taču cibiņš izliek bildi ar saviem sēkliniekiem, un cilvēki nav sajūsmā.

***

man te reiz stāstīja par sieviešu porno, ko filmē sievietes sievietēm, un kur viss notiekot tik liegi, tik maigi. sievietes tiek glāstītas ar pāva spalvām n šit. tad atnāk kāda beibe un saka, ka tas ir sviests, viņai gan patīkot, kad ir ar asumiņu. tad atnāk cita beibe un saka, ka brutāls sekss patīk tām, kas ir piedzīvojušas vardarbību un vēlas vismaz tādā veidā normalizēt traumatisko pieredzi. tad atnāk vēl viena, ka saka, viss viens, jebkurš sekss ir vardarbība, jo kāda starpība, liegi vai brutāli, tāpat tevi drāž. bet es tik graužu un graužu popkornu, drīz plīsīšu.

Pieklīda dīvains izdevums - Vārda dienu kalendārs 2005.-2007. gadiem. Sastādījis, ko domajies, Valsts valodas centrs.
Tagad viņš dzīvo labierīcībās un sagādā to lietotājiem daudz pārsteigumu un jaukuma.
Mans šīsdienas nepārspēta prieka avots ir Zezostris, Borģīne un Hulda. Par pēdējo es nemaz nezinu, vai tas ir sieviešu vai vīriešu vārds.