Kurvjzieža kontemplācijas

Salons

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

18. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
izlasīju interviju ar Luīzi Kristīni Avotiņu vienā vecā žurnālā un ļoti sagribēju uz kādu izstādi. kur tagad Rīgā skatāms kas skaists? ideāli, ja var iet ar bērniem un nav bruģis.

un kā ir ar aktuālo modes izstādi - varbūt kāds bijis. laba? man dikti kārojas, bet es visu laiku aizmirstu paskatīties

un vipār ņemiet mūs kompānijā visādām izklaidēm un pie dabas krūtīm

Pateicībā!

Add to Memories Tell A Friend
40 gadi ir sākušies brīnišķīgi.

17. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
tiku pie antibiotikām, tagad tikai jāsāk dzert. tikai pirms tam vēl vienu reizi jāiedzer.

Add to Memories Tell A Friend
Vadarīgi

Add to Memories Tell A Friend
brauciens uz viļņu tīri pēc kafijas un zivenes izvērtās par kārtīgu meskala tripu
būsiet viļņā, ejiet uz spiritus bāru rātslaukuma maliņā uz austras ielas pusi
tur ir pasaulē garšīgākās tekilas, bunduļi ar meskalu, arī auksti rekomendējams meskala negroni un citas koktēles, un, ja šonedēļ pvd apstiprinās, arī neganti garšīgs meskala saldējums
mēs spiritusā paspējām iziet visas fāzes – no "bļa kāpēc mums šitāda rīgā nav un ko lai mēs šai sakarā darām" lidz "bļa cik labi ka mums rīgā šitāda nav, jo pašiem sev naudas vispār nepaliktu nemaz"
un kad vēl pēdējā krogā, kas ir tāda tiešām pēdējās pieturas dzertuve (bet ar izcilu plejlisti) rītausmas naktsmicei uztaisa mezcal sour, tad nekas cits neatliek kā iztecēt peļķītē
brauciet latvji lietuvā

Add to Memories Tell A Friend
baigi nav spēka. bet vajadzētu pierakstīties pie zobārsta pirms vēl sāk sāpēt. bet nu vismaz sīcēm dr.vizīte pieteikta tā kā diena nav galīgi aizlaista notekā
lol

JP

Add to Memories Tell A Friend
Te vēl viens labs gabals par JP grāmatu, kura, kā baumo, drīz iznāks arī latviešu valodā.
https://www.the-tls.co.uk/articles/public/jordan-peterson-12-rules-kate-manne-review/

Add to Memories Tell A Friend
man patīk tā sajūta, kad nevari vairs atšķirt, kur beidzas tava āda un kur sākas gaiss, bet besī tā otra karstuma sajūta, proti, kad kļūsti par staigājošu, uzpampušu sardeli.

16. Jūlijs 2018

You're nothing, but a pack of cards!

Add to Memories Tell A Friend
Nu, jūs jau zināt to sajūtu, kā ir, kad īsti baidies taisīt plānus, jo ir sajūta, ka, ja ko saplānosi, kāds pēdējā brīdī pateiks:



Manuprāt, tā droši vien ir parasta lieta pēc salīdznoši lielākām dzīves peripētijām. Visu laiku kkur iekšā gaidi no kuras puses atkal kaut kas zvels.
Bet varu saderēt, no tā arī attopas.

Add to Memories Tell A Friend
Icarus - must see.

Add to Memories Tell A Friend
pirms kāda laika igors, kas dzīvo stāvu augstāk, vaicāja, vai viņš drīkst nozāģēt mazo kļavu, jo nu tā vairs nav tik maza un aizsedz viņa logus (mūsu logi ir praktiski pilnībā aizsegti ar visu, kas vasarā aug). igors ir viens no retajiem cilvēkiem, kas man šajā mājā patīk, jo viņš 2x ir gājis ar mums tīrīt mežu, viņam ir forša sieva un divi mazi dvīņi, viņš skrien pa vakariem un bargā salā ir piepīpējis neldiju, tāpēc, protams, es pateicu, ka man nav ne mazāko iebildumu (bet ārprāc, cik daudz gaismas šobrīd pēkšņi ienāk logā).

bet jautājums ir tāds - gribu iestādīt kļavas vietā kādu upeņu vai jāņogu krūmu. tas aizsegs manus logus, bet netraucēs otro stāvu. es sēdēšu pie datora, pastiepšu roku un badaini rīšu ogas. jāņogas nav īpaši prasīgas, esmu redzējusi vairākus savvaļas krūmus posmā no mangaļsalas līdz vecāķiem, neviens neizskatījās izmisis. lauku avīze saka, ka ogu krūmi ir jāstāda rudenī. vai ir vēl kas, kas man būtu jāzina par to stādīšanu?

Add to Memories Tell A Friend
Modern criticism, I think it will be conceded, begins with Eliot, whose paradigms were such writers as Donne and Crashaw, for whom interpretation was required even in their own day as a condition for determining what was being said by means of what in fact was said, and hence deep interpretation was the standard way of reading. But criticism, then, began to assume the form of other systems of deep interpretation - psychoanalysis and marxism - and under this pressure, all texts became concealments, and deconstruction an inevitability. This gives the critic a great power, virtually the power of the priest, since only he or she knows what truly is being transmitted, and so constitutes the true reader. The rest of us either have to be taught to read, or take the critic as the authority. This has had two immediate corollaries. In the first instance, it developed in response a style of writing made to order for the critic, who came to serve the role of the censor in political systems which drive the writer to acts of increasingly complex concealment, where every letter is in effect the purloined letter. And of course the other corollary was the inevitable impact on critical writing itself, which becomes increasingly obscure, to the point that only other critics can read it and their interpretations are uncertain and obscure, and set forth in any case in texts that in turn require criticism - to the point where criticism exemplifies the literary ideal and a critic like Geoffrey Hartman can claim that the critic is the true artist of our time - or that literature itself is justified to the degree that it makes literary criticism possible. 

''The Politics of Imagination'', Arthur C. Danto

Add to Memories Tell A Friend
pat ne tas, ka ciba ir kļuvusi ahūna ļaunāka, glupāka or smth, bet gan tas, ka tā visaktīvāk stimulē tieši visādus sračus, barojot tos un stiprinot. nu, tas ir tas, kas cilvēkus interesē visvairāk. par kurmjiem dārzā, velotripu vai jaunākajām filmām runāt lol, nav vērc (par filmām vēl var, ja analizē tās no visādu ismu perspektīvas), savukārt virtuāli izkauties - samoje to. citreiz ir sajūta, ka cilvēki visu dienu grauž semuškas un refrešo internetus, lai tik beidzot mestos cīņā.

es nespēju īsti piemeklēt vārdus, kas raksturotu atbilstošu iekšējo sajūtu. ne īsti nelaimīgums, ne garlaikotība. kkādu lielo pozitīvo stimulu iztrūkums? atceros, kā gandrīz sāku drukāt tekstu, ko noteikti kāda labilāka persona uzskatītu par aizvainojošu un veltītu pārdesmit komentārus, lai pārliecinātu mani, ka man nav taisnība internetā, bet tai pat brīdī man ieripoja darba e-pasts, kas darīja mani absolūti ekstātisku, un motivācija cibot bija zudusi.

15. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
nelasiet tomēr to jauno dreiži (ja vien jums nepatīk šitentie, izaicinājumi). esmu 558. lappusē no ~580 un iet grūūūti, lai gan tas nav nekāds hēgelis bļā, bet gan "viss, kas jauniešos rosina interesi uz lasīšanu: mistika, spriedze, noslēpumainais detektīvstāsts, mīlestība", citējot alojas bibliotēkas vadītāju sarmīti f. baidos, ka jauniešu interese par lasīšanu paliks turpat, kur bijusi. paralēli toties esmu izlasījusi veselu čupu. šorīt, atbraucot no berģiem, iesāku sinisalo the blood of angels, un tas ir kā uzbraukt uz šosejas pēc ilgstošas kratīšanās pa negreiderētu grantinieku.

Juuru 2

Add to Memories Tell A Friend
Un reiz pirms n n gadiem es viena biju daudzdienniekaa juuras tuvumaa, un man liidzi bija Haijaama dzejas graamata. Varbuut tur taa vaina, man vajag Haijaama dzeju. Liidzi pie juuras. Bet kur sho nemsu, taa taalaa plauktaa.

Ar visaam smilgaam graamatziimju vietaa.

Add to Memories Tell A Friend

14. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
no mūsmājām līdz mangaļsalas molam un atpakaļ ir 26 483 soļi, 18.18 km, 1 beigts ronis, 1 beigta žurka, 1 beigts taurenis (jo bija milzu slinkums braukt uz treniņu). kopumā vāji, jūt kājas, kas ir slikti, ņemot vērā, ka vismaz teorētiski ir plāns šturmēt karaļa taku (kāds ir gājis?). esmu zaudējusi staigājamo formu, un nekādi trx un jogas to neatsver. prātīgāk būtu vnk iekārtoties pie m. par pavārēnu un uzkačāt pro formu pāris nedēļās, turklāt saņemot par to naudu.

Add to Memories Tell A Friend
es jau biju aizmirsusi, ka bibliotēkā, pievienojoties viņu tīklam, protams, tu nevari tikt pie rakstiem caur savu datoru, tev vajag izmantot viņu datorus, lai kaut ko varētu atrast.

Add to Memories Tell A Friend
tracinošā vārdnīca, vol. 1 )

Willie Nelson & Norah Jones

Add to Memories Tell A Friend
- divi foršie -
ja ilgi skatīsies, varbūt arī bilde uzradīsies
/Crying Time - Willie Nelson & Norah Jones/
Powered by Sviesta Ciba