Kurvjzieža kontemplācijas

Salons

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

28. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
Kas par miglu!

Add to Memories Tell A Friend
Live fast, die last

februāris

Add to Memories Tell A Friend
Esmu dzimusi 1901. g. 20. jūnijā Turkalnes pag. (tagad Ikšķiles) laukstrādnieku ģimenē. (..) 1907. gadā tēvs sāka strādāt Rīgas ostā. Drīz viņš saslima un bija spiests no darba aiziet un iestāties darbā iebraucamā vietā "Zelta Lauva" Lielā Maskavas ielā Nr. 143. Māte strādāja turpat pie šīs iebraucamās vietas īpašnieka kā apkopēja. (..)
Kad Rīgu 1917. g. rudenī ieņēma vācu armija, pie mana brāļa nāca un nesa boļševiku proklamācijas Jānis Tomsons un Auzenbahs. Brālis mani "nozvērināja" nevienam par šīm pakām nestāstīt. (..) Kādu dienu Auzenbahs atnesa paku, ko mans brālis aiznesa. Drīz vien mūsu dzīvoklī atnāca 2 vācu žandarmi un sāka pārmeklēt dzīvokli. Es atrados sētā. Tur arī paliku, lai sagaidītu brāli un pateiktu, ka dzīvoklī notiek kratīšanas. Brālis man arī pateica, ka virtuves galdā atvilktnē atrodas dažas proklamācijas, lai es mēģinot tās paņemt. Pats viņš aizsteidzās projām. Žandarmi bija iegrimuši grāmatu pāršķirstīšanā, nepievērsa man uzmanību. Tāpēc man izdevās izņemt no atvilktnes proklamācijas. Noglabāju tās uz krūtīm, uzkāpu zirgu staļļu jumtu stāvā un tur proklamācija ieraku smiltīs. Augstāk minētie notikumi mani saistīja ar revolucionāro kustību. 1919. gada janvārī iestājos Komjaunatnē. (..)
Šai laikposmā Komjaunatnes uzdevumā organizēju literaturas izplatīšanu, izbraucu arī uz rajoniem, kur nodevu komunistisko literaturu (..). Šajā laikā sastāvēju arī propagandistu pulciņā, kurš biedra "Spieķa" (Jāņa Ēķa) vadībā studēja politekonomiju. Šai pulciņā piedalījās arī "Čiepa" un "Saulgrieze" (Dobris un Leimane), kas izrādījās provokatores un tā 1920. g. 22. maija naktī tiku arestēta kopā ar savu brāli - Rīgā, Maskavas ielā Nr. 135. Mājās man neko neatrada, pret mani bija tikai provokatoru liecības. Arestēja ap 60 biedru. 3 nedēļas ieslodzīja politpārvaldē, bet pēc tam Centrālcietuma 4. korpusa pirmā vieninieku kamerā. (..)
1922. g. beigās, tā kā politpārvaldes spiegi man pastāvīgi sekoja, tad uz laiku tiku no pagrīdes darba atbrīvota. (..)
1924. g. smagi saslimu ar plaušu tuberkulozi un veselu gadu gulēju gandrīz uz gultas. Palīdzību man sniedza MOPR-s*. Kad sāku atveseļoties, tad uzsāku atkal darbu pagrīdē, bet politpārvaldes spiegi man sekoja, arī darbu dabūt bija neiespējami.
1926. g. martā aizbraucu uz Franciju. Dzīvoju Parīzē, Lasonā, Nicā, kur mani arī uzņēma Francijas komunistiskajā partijā par biedri. Strādāju Raimonda Dunkana (Izidoras Dunkanes brāļa) dekoratīvās mākslas darbnīcā Nicā. Pēc tam Parīzē. (..)
1933. g. septembrī LKP uzdevumā piedalījos, kā delegācijas vadītāja I Starptautiskā pretfašistu Kongresā Parīzē. (..) Tiku ievēlēta Kongresa Manifesta izstrādāšanas komisijā. (..)
No 1936. g. - 1939. g. strādāju Spānijas Republikas vēstniecībā Rīgā, piedalījos palīdzības organizēšanā spāņu republikāņiem viņu cīņā ar fašismu. uzturēju sakarus starp Spānijas Republikas vēstnieku Rīgā Ceferino Palencia un LKP Centrālo Komiteju.
Alīna Vilde Grīnberga. Autobiogrāfija
/kompilēts no 4 līdzīgiem dokumentiem mašīnrakstā, kuros atšķiras cik daudz kurš notikums izklāstīts. faktoloģisku atšķirību nav. Alīnas Grīnbergas arhīvs. 1971./

*Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu “Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii”), saukta arī “Starptautiskā sarkanā palīdzība”.

Februāris

Add to Memories Tell A Friend
Savus piedzīvojumus kaujinieka gaitās viņš* vēlākā dzīvē, kad carisms un baronība jau bija aizgājuši nebūtībā, atkārtoti izklāstīja ģimenes un draugu lokā ar atzīstamu meistarību. Tad klausītāju priekšā atainojās “meža brāļa” bruņotā sadursme starp diviem cara žandarmiem Taurupes “Brikumu” mežmalē, kurus viņš tur pieveicis. Ar “Brikumu” saimnieka palīdzību tie aprakti laukā, kas bijis sagatavots rudzu sēšanai. Rudzi tūliņ arī iesēti un nekāda cara valdības iestāžu izmeklēšana nav atklājusi notikuma patiesību, žandarmi “pazuduši bez vēsts”.
No - Daži vārdi par dzīvi un cīņu (Autobiogrāfiski fragmenti).
/Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

*Pēteris Grīnbergs

ha

Add to Memories Tell A Friend
"Problēma nav tā, ka es neprastu paskatīties uz sevi no malas. Problēma ir tā, ka man ir vismaz trīs malas no kurām skatīties, un es neredzu, kura no tām rāda mazāk greizi."

27. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
vīrs ierēca par manu dampsterdaivingu, bet es esmu drusku sajūsmā un drusku ahujā par lupatu nezūdamības likumu, kas man specifiskai vajadzībai, kurai pati netērēšos (kurš gan pērk darba drēbes?!) piegādāja tieši tādu virsjaku kā es gribēju (nīstajā haki krāsā kas diemžēl ir ļoti fukncionāla) un treniņbikses un maiku (arī ķipa haki, ķipa skābbarības krāsā) un divus parastus kokvilnas garroku krekliņus, kas nozīmē ka drusku varēšu atjaunot visskarbāklietojamo garderobes daļu. un tā virsjaka tik ļoti patīk, ka laikam būs arī ikdienai kad didriksona drusku par siltu vai žēl nodubļot
reāli jāsaņemas šmotkērijai, pirms atkal esmu noslīkusi lupatās

Kurmis

Add to Memories Tell A Friend
Sievietei neveicas

Bet man ļoti patika uzmanīgums pret detaļām. Mazie stāsti. Otrais plāns. Sirsniņa apstājās.Ja Tropai vispār neticēju, tad Sabīne Tīkmane ir tāds zelts. Man tiešām patika viss, izņemot centrālā varone.
Bet noskaņa vaļā nelaiž un jādomā. Nezinu gan par ko tieši. Ienāca prātā salīdzinājums- "Pasaules sliktākais cilvēks" godīgāka versija. Bet ko es zinu, made me feel things. Un tas ir galvenais

Atnācu mājās un samīļoju Uldi, domās cieši, cieši, cieši. Mans saulstariņš

Add to Memories Tell A Friend
Heh, mūzikas žanrs- suburban angst :)

26. Februāris 2024

putni

Add to Memories Tell A Friend
man tikko pa palodzi tusēja šitāds dzenis http://www.putni.lv/denmed.htm
iepriekš mūspusē nebija manīts

25. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
"To reject natural right is tantamount to saying that all right is positive right, and this means that what is right is determined exclusively by the legislators and the courts of the various countries. Now it is obviously meaningful, and sometimes even necessary, to speak of “unjust” laws or “unjust” decisions. In passing such judgments we imply that there is a standard of right and wrong independent of positive right and higher than positive right: a standard with reference to which we are able to judge of positive right. Many people today hold the view that the standard in question is in the best case nothing but the ideal adopted by our society or our “civilization” and embodied in its way of life or its institutions. But, according to the same view, all societies have their ideals, cannibal societies no less than civilized ones. […] If there is no standard higher than the ideal of our society, we are utterly unable to take a critical distance from that ideal. But the mere fact that we can raise the question of the worth of the ideal of our society shows that there is something in man that is not altogether in slavery to his society, and therefore that we are able, and hence obliged, to look for a standard with reference to which we can judge of the ideals of our own as well as of any other society."

/Leo Strauss, Natural Right and History

Add to Memories Tell A Friend
es nezinu vai tās ir tās ziedošās lazdas vai kas cits, bet šonedēļ vēl izteiktāk kā citas grābu katru iespēju diendusiņai, no rītiem pagulēt ilgāk un šobrīd galīgi nopuņķojusies un jēlām nāsīm īgni spriežu, ka tad, kad izaugšu liela un būšu bagāta moš toč jāaiziet uz to imūnterapiju tikt ar to alerģiju galā nafig

24. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
vakar biju uz teātri. komēdija man nelikās ļoti komiska, ir kkas man ar to humora izjūtu, bet varbūt par svaigu visa b/d un augstskolas birokrātija. scenogrāfija kā parasti Latvijas teātros - ļoti ļoti laba lai neteiktu ka ģeniāla. aktieri ļoti labi, Normunds Laizāns kā parasti wow! par to, ka birokrāti uztaisīti pēc ģīmja un līdzības (Straujuma, Linda Ozola, Ramona P.) gan man kkādas jūtiņas, patī īsti nesaprotu kādas. publikai ļoti patika, bija arī vidusskolas klase, tie vispār bija sajūsmā un gribēja uz teātri vēl. Lūriņa kā parasti man ļoti patīk pat ja nepatīk (ir man tur kkāds love-hate)
šoreiz ļoti daudzi pēc teātra gāja mājās vai uz transportu kājām, Rīga, protams, ļoti smuka lai gan izgaismojums tumšāks nekā pirms pāris gadiem. iedeva baigo enerģijas lādiņu, tagad atkal ļoti gribu uz teātri un iet vienai bija ļoti o.k. iesaku. un man liekas šī izrāde varētu patikt atī kihelkonnai

https://teatris.lv/izrade/aizliegtais-pianins/

/bet kāpēc Dailē un Nacionālajā visu laiku jātaisa izrādes par vienu tēmu +- vienlaikus gan es nesaprotu. t.i. saprotu, bet nesaprotu

23. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
"Varbūt nāve, par kādu mēs zinām, nemaz neeksistē. Tikai dokumenti nokļūst citās rokās."

/ Dons Delillo, Trokšņi

22. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
Man vieni no briesmīgākajiem murgiem vienmēr ir bijuši saistībā ar karu. Ka ir karš, ka ir jāslēpjas, ka ir jātaisa kaut kādas partizānu cīņas, lai izdzīvotu. Šodien darbā apzināja mūsu tālruņu numurus un adreses gadījumam, ja valstī tiks noteikts ārkārtas stāvoklis. Iepriekšējo reizi tik saspringta sajūta bija pašā iebrukuma Ukrainā sākumā. :(

Vēl man liekas, ka iepriekšējā Saeima tiešām bija krietni vien jēdzīgāka par pašreizējo. Toreiz biju balsojusi par Jauno konservatīvo partiju un biju apmierināta, ka viņi nebija ar mieru iet kopā valdībā ar ZZS (kas ļoti draudzējās ar Lembergu). Domāju, ka ja viņi būtu uz kara sākšanās brīdi valdībā, Latvija Ukrainu atbalstītu mazāk. Atceros, ka viņi bija klāt un ar saviem balsojumiem pavirzīja uz priekšu tādus gadiem muļļātus jautājumus kā depozīta sistēmas ieviešana, teritoriālā reforma un Okupācijas pieminekļa nojaukšana. Man patika arī tas, kā viņi balsoja par par kopdzīves likumu, kas - izrādījās - vairumam bija krietni svarīgāk par tām visām citām lietām (ko nu es galīgi nesaprotu). Man personīgi liekās ļoti netaisnīgi, viņi neiekļuva Saeimā, kamēr tur iekļuva Šlesers, par kura Rīdzenes sarunām, šķiet, vairums ir aizmirsuši, jo galvenais, ka nosaukumā ir rakstīts, ka Latvija pirmajā vietā vai Krištopāns, kurš savulaik nosauca Latviju par muļķu zemi un aizbrauca uz Ameriku.

Kuras ir bijušas jēdzīgākās Saeimas, valdības, amatpersonas? Jo mums ir tādi politiķi, kādi nu ir. Parastie cilvēki iet politikā arī baigi neraujas. Tad nu no esošajiem ir jāizvēlas tie, kuri ir saprātīgāki/ godīgāki/ ar tendenci mācīties un spēju vienoties kopējā labuma vārdā. Ja mēs izvēlēsimies labākos no esošajiem, tad varbūt pēc kāda laika - redzot, ka politikā ir drusku jēdzīgākas personības, tur arī vairāk sāks iet normālāki cilvēki. Un tad mēs varēsim izvēlēties jau labākos no normālajiem. Un vēl pēc kāda laika - labākos no labākajiem. Varētu padomāt - naivi. Bet no otras puses - jāiet jau ir pareizajā virzienā, jo - ejot pretējā virzienā, viss kļūs tikai sliktāk un sliktāk. Un jāstreb tas būs mums pašiem vecumdienās un - ko - domāju, neviens negrib- nākošajai paaudzei.

21. Februāris 2024

februāris

Add to Memories Tell A Friend
"Ļoti emocionālas diskusijas izraisījās, lemjot par Puškina ielas pārdēvēšanu. Piemēram, Vladimirs Buzajevs (LKS) centās noskaitīt Puškina dzejoli par pieminekli krievu valodā. Viņa mikrofons tika izslēgts. Brīdī, kad viņš skaitīja dzejoli latviski, viņa mikrofons atkal tika ieslēgts, un tā tik ilgi, kamēr beidzās Buzajeva uzstāšanās."

diez NA deputāti prot skaitīt Raini vairākās valodās?

februāris

Add to Memories Tell A Friend
Krimas aneksijas un pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienām par godu dažas tematiskas fotogrāfijas no Otto arhīva

karš )

vispār es par pašreizējo situāciju jūtos ļoti līdzīgi kā K. diezkas nav.

20. Februāris 2024

Add to Memories Tell A Friend
garšīgs atklājums: https://smiltenespiens.lv/produkts/siera-kraukski-kupinata-siera/

februāris

Add to Memories Tell A Friend
citās ziņās - janvāra sākumā pati pēc savas iniciatīvas (jo man augustā iekoda ērce un es rudens otro pusi jutos un turpinu justies tā visnotaļ mazenerģiski) biju nodevusi analīzes uz Laimu un pēc tam ārkārtīgi neuzmanīgi (neticami neuzmanīgi!!!) lasījusi rezultātus. tikai vakardien - vairāk nekā pusotru mēnesi vēlāk, pamanīju, ka tur viss slikti. aizkrēju šon pie ĢĀ, bet vēl jāiet jāuztaisa tās dārgās precizējošās analīzes. vēl man ir paaugstinātas antivielas uz tiroperoksidāzi un vēl man joprojām turpina sāpēt izrautais zobs - ar pašu raušanu viss bija ok, nekādas tūskas nebija, smagana fiksi sadzija, nodzēru arī AB kursu. bet pa vakariem sāp (vai vismaz jūt. es tās sauktu mazāk par sāpēm, vairāk par spiedoši niezošu sajūtu) tieši tāpat, kā tad, kad zobs nebija izrauts. blakus zoba tur jau nebija pirms tam, tāpēc nebūs variants, ka izrāvies nepareizais.
karoč dirsā. foršs tāds komplektiņš.

februāris

Add to Memories Tell A Friend
vakar vakarā, kad jau taisījos vērt ciet kompi un likties uz auss, pēkšņi saklikšķēja info, ko jau ilgāku laiku nebiju varējusi salikt loģiskā bildē. dažas random virspusīgas Otto piezīmes + dažas bildes Otto albumā, kurām otrā pusē rakstītie personu vārdi visu laiku nelīmējās nekur iekšā, bet bija sajūta, ka būtu jālīmējas + viena īsa periodikā atrasta ziņa, kurā minēta virkne vairāku personu dokumenti, kuri tiek pasludināti par anulētiem, jo sadeguši. mazliet pārgalvīgi un bez rūpīgas mācītāja rokas izdarītiem, nule saliktās puzles apstiprinošiem, ierakstiem baznīcu grāmatās atļāvos visu uzreiz salikt Geni un nekavējoties pievienojās zars, kurā viss sakrita.
šodien, turpinot skatīt tālāk, nonācu pie tā, ka Otto mātes brāļa dēls, tātad Otto brālēns, darbojies pretošanās kustībā, kureliešos, palīdzējis organizēt bēgļu laivas, līdz ar pēdējo kuģi pats aizbēdzis uz Vāciju un tālāk uz Kanādu. viņa dēlu - Minestres ģimnāzijas skolnieku, savukārt, čeka 80. gadu sākumā izraidījusi no Latvijas. šīs gadījums diezgan plaši aprakstīts visādos preses izdevumos. te daži piemēri:
ārzemju prese (Austrālijas Latvietis)
padomju prese (Padomju Jaunatne)
situācijas izklāsts no pašu iesaistīto puses (ELJA Informācija)

+ Haralds jaunākais 90. gados no Kanādas pārcēlās uz LV un viņu pazīst manas dziedāšanas biedrenes - trimdas latvietes. ja es šajā taciņā neesmu nekur kļūdījusies, tad viņš ir mans second cousin twice removed (latviski tas ir 3. pakāpes brālēns?).

Add to Memories Tell A Friend
Es par Navaļniju laikam biju krietni labākās domās nekā liela daļa, jo par viņu vairāk sāku interesēties pēc viņa saindēšanas un skatījos tieši viņa pēdējo gadu video, kā arī citu personu domas par viņu. Es, protams, nezinu, kāds viņš bija, es tikai uzrakstīšu, kāpēc es par viņu domāju tā, kā es domāju.

Es tiešām uzskatu, ka cilvēkiem var mainīties domas, ja viņš pārliecinās par to, ka viņš iepriekš ir kļūdījies. Piemēram, mums mājās tētis idealizēja padomju laikus, jo tajā laikā viņam bija darbs, tajā laikā viņam bija jaunība. Un pa lielam es arī biju daudz vairāk kriesi noskaņota - visticamāk - arī viņa ietekmē. Bet tad es satiku cilvēku, ar kuru mēs daudz runājām par politiku un ekonomiku, es pati sāku vairāk pētīt šos jautājumus un mani uzskati nomainījās - kļuva krietni vien labējāki. Drīzāk mani biedē tādi cilvēki, kuri nekad nemaina savu viedokli un pat neieklausās pretējās puses argumentos - jo tie tad ir cilvēki, kas ir paštaisni un ar kuriem nav iespējams panākt kaut kādu kopsaucēju. :(

Apkārtne ļoti daudz ko ietekmē. Ja sākumā Navaļnijs turējās kopā ar "Ābolu", vēlāk ar nacionāļiem, tad vēlāk viņš sāka sadarboties un viņu sāka atbalstīt tādi cilveki kā Sergejs Gurijevs, Ņemcovs un Mihails Kasjanovs, kas - domāju, arī ļoti ietekmēja viņa domas attiecībā uz daudziem jautājumiem. Viņš gribēja daudz vairāk pilnvaru nodot reģioniem, cīnījās ar korupciju un gribēja pārvērst Krieviju par parlamentāru republiku.

Visādā ziņā nenovēlu nevienam cilvēkam to, ko viņš un viņa ģimene piedzīvoja. :( Viņu pašu aplēja ar zeļonku, kā dēļ viņš kļuva pa pusei akls, viņu n-tās reizes arestēja - tajā skaitā arī 2015.gadā. Tajā laikā viņš kopā ar Ņemcovu taisījās organizēt maršu, kurā viens no punktiem bija pieprasīt jebkādas agresijas pret Ukrainu pārtraukšanu, dalīja skrejlapas cilvēkiem, aicinot uz to. Bet Putins viņu arestēja. Un pa to laiku, kamēr Navaļnijs bija aiz restēm, nogalināja Ņemcovu. Tāpēc tas maršs - lai gan tajā joprojām bija arī plakāti pret karu Ukrainā, vairāk tomēr bija Ņemcova piemiņas maršs. Ja tas būtu noticis tā, kā iecerēts, daudzu cilvēku acīs viņa tēls, manuprāt, būtu pamainījies. Jo parādītu, ka viņš mainās un iet pareizajā virzienā. :(

Pret viņu un viņa brāli tika nepamatoti ierosināta krimināllieta, kuras rezultātā viņa brālis dabūja vairākus gadus nosēdēt cietumā (par šo spriedumu Krievija pat izmaksāja Navaļinjiem kompensāciju vairāku miljonu rubļu apmērā, jo Eiropas cilvēktiesību tiesa atzina to par nepamatotu. Taču tiesa lietu aizsūtīja atpakaļ jaunai izskatīšanai uz Krieviju. Un Krievija no jauna izskatīja šo lietu un atkal atzina Navaļinja vainu). Tā lieta bija pilnīgi safabricēta. :( Navaļinja sieva vienreiz tika gandrīz noindēta. Tad Navaļnija indēšanas mēģinājums, pēc kura viņš neticamā kārtā izdzīvoja un ar Kristo Grozeva palīdzība atmaskoja savus indētājus. Un tad viņa atgriešanās Krievijā (man jau likās, ka viņa lidmašīnu nosēdinās citā lidostā nevis tur, kur viņu gaidīja viņa atbalstītāji), apcietināšana, drausmīgākiie farsi - izbraukuma tiesas, tad viņa vazāšana pa pašiem drausmīgākajiem cietumiem Krievijā un tagad - viņa nāve.

Man liekas, ka cilvēka dzīve ir jāvērtē pēc tā, vai viņš savā dzīvē ir izdarījis vairāk laba vai slikta. Man kopumā viņa dzīve šķiet ar plus zīmi. Lai dus Dieva mierā. :(
Powered by Sviesta Ciba