Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar tātad drusku iedzēru, bet ne par to. Mēs atkal aizkavējāmies darbā (iedzerot), es atbraucu uz centru un jutu, ka ir iedzerts pietiekami daudz, lai tas neliktos tā ok to vienkārši pārtraukt. Aizgāju uz Cidoniju (of all places), kur izdzēru vēl divas malbeka glāzes viena pati. Tikai neiedomājieties, ka es tur tāda apgaroti pašpietiekama sēdēju - nu nē, es cītīgi browsēju telefonu, pīpēju, bet tieši to es arī gribēju. Cik tad vispār vēl mums tādu vasaras vakaru - cik vēl šogad, cik vēl vispār? Aizgāju mājās, pasūtīju Wolt no Planeta Sushi (of all places) un ap pusnakti jau zvanīja kurjers. Viņā galā kāds laikam kaut ko nebija sapratis, jo bija ielikti līdzi pieci irbulīšu komplekti. Tiesa, visu nemaz neapēdu - ieliku pārpalikušo ledusskapī un nolēmu aiziet uz vēl vienu pēdējo aliņu uz Aleponiju. Bija jau ap vieniem tobrīd. Un tad pa ceļam, kamēr gāju uz to Aleponiju, es domāju, cik ļoti es mīlu un ienīstu savu dzīvi, vienlaikus pieļaujot iespēju, ka varbūt tas arī ir labākais, ko es varu dabūt, cilvēks esot. Es overspendoju naudu, es citreiz jūtos vientulīgi, bet citreiz pieduros, ka man ne ar ko nav jārēķinās, un man šķiet, ka tad, kad man būs viss, kas man pietrūkst tagad, tad man pietrūks viss tas, kas man ir tagad. Jo tā vienkārši po žizņi ir. Kad pirms 10+ gadiem nošņurkuši indie tirliņi dziedāja "I'll miss my freedom and my boredom, and my time spent alone", es to jutu. Jebkurā gadījumā, es pārrados mājās un vēl līdz pieciem rītā vaļājos uz dīvāna un skatījos seriālu. Es gan negribu to visu pārvērst arī kaut kādā prozaiskā dročilkā, kā tas raksturīgi, kad kaut ko raksti, jo kur ir loģisks nobeigums un ko tu vispār mēģini pateikt, vai visa tā "nevaru nerakstīt" figņa, un negribās izlikties arī tikai stāstiņa pēc, bet nu kaut kāda tektoniskā kustība mana prāta garoziņā vakarnakt notika un esmu priecīga, ka varēju to apzināt.

uo, auto lieti noder, lai aizvestu velo uz servisu. vegānfestivālā toties redzējām laimu no "caur ērkšķiem uz" un nopirkām vegāno žāvētu desu. un vegāno pastēti. un arī vegāno sieru. un apēdām vegāno cīsiņu mīklā. karoče, bijām liekulīgi līdz nemaņai :(

a nē, nopirku arī mērci, kas ražota latvijā no latvijā audzētiem pasaulē asākajiem čili pipariem, ko prezentēt deju ind., jo gribu redzēt, vai viņš to pārdzīvos.

Kurbads bija iespaidīgākā izrāde uz ko esmu bijusi. Neesmu, protams, Radzobe, bet vispār esmu redzējusi diezgan daudz ko. Pat ja patīk, tāpat vienmēr kaut kur kaut kad līdz galam nav. Šeit bija viss. Es pat spēju piedot uguņošanu un no tās es diezgan paniski baidos. Ļoti patika aktieri. Horeogrāfija. Tērpi. Scenogrāfija. Atcerējos, ka par spīti formātam, kas nav īsti mans, ļoti arī Skyforger. Dīvaini gan, ka mūzika likās ļoti dzirdēta. Apzināti neesmu klausījies, dzīvajā toč ne, un mājās man metāls tomēr par smagu. Drusku mistika

Literatūre, šķiet, ir perfektais noslēgums šai vasarai. Janvārī, kad tas būs redzams, būs ūber

Vārdos nevaru ielikt, cik laimīga esmu, ka neesmu vairs nekāda marginālā, un konsekventi sadzeros katru piektdienu! Agrāk varēju nedzert vispār vai dzert jebkurā dienā, bet tagad - katru piektdienas pēcpusdienu ap 4pm dzirdu, cik filigrāni korķis izsvempjas no vīna pudeles kakliņa. Nepatīk malbeks, čau!

Šobrīd ir tieši tik slikti, ka pirmdien būs mana pēdējā terapijas reize. Tas jūtās pārāk bezjēdzīgi un naudu aprijoši, lai man gribētos turpināt (jā, es zinu, it takes time),bet kā jau teicu- ir pārāk sūdīgi, tāpēc gribu norakt sevi režīmā- always somewhere to be and smt to do. Pirmo reizi šodien skrienot sabruku raudot kapos. Viss šķiet pārāk neizturami un nemaināmi slikti, izskatās, ka man nesanāk dzīve. Un arī negribās dzīvi. Es tiešām nezinu kā atkal esmu šeit nonācis, pēc māsas nāves bija diezgan skaidrs, kāpēc tā notiek, bet tagad. Un es varu iziet no mājas, varu satikties ar cilvēkiem, tikai visā pārējā laikā gribās plānot nebūšanu, nav iespējams izturēt eksistenci, sāpes un nolemtības sajūtu. This will never get better. Man pohuj, ka izklausās banāli

Nu, čaklās saimniecītes, padomiņš vajag! Vešene smird tā, it kā tur iekšā kāds būtu nomiris. Vakar TUR atklāju tādu kabatu kuru nebiju redzējusi, iztīrīju pelējumu un nosēdumus, uzliku Sterilize ciklu ar etiķi. Un tagad šis. Likt vēlreiz tik ar citronskābi? Sodu? Pirkt kaut kādu ķīmiju? Kādu?

Daļēji pie vainas ka mīkstinātāju lieku maz un reti, tikai lielo drēbēm, parasti mazgaju ar šķidro kastani, sodu vai citronskābi. Un tad jau nav nekādas smaržiņas, lai smuki. Bet nu no smaržiņām mēs te kasamies un knosamies
Eh

Vēl tikai dažas dienas un es atkal būšu studijās

sasodīta saaukstēšanās vate un migla galvā.

varētu domāt, ka kaut kad ķermenis pierod pie tā, ka ir gadalaiki un ka ir gadalaiku pārmaiņas, un ka par to baigi nevajag pārdzīvot, bet laikam tas brīdis vēl nav pienācis.

Sveicināta kārtējā negulētā nakts!
Lucavsalā atkal luņi ārdās... 4 km, bet liekas ka pagalmaa trako.

Paldies jums par vāveru asociācijām, šis tas man pat nebija ienācis prātā (Ice age vāvere, tā taču ir ļoti populāra, varbūt pat vispopulārākā no šībrīža vāverēm - es centos atcerēties kādu tamlīdzīgu tēlu, bet tālāk par Čipu un Deilu netiku, lai gan tie taču nemaz nav vāveres, kaut kādi burunduki.)
Mani tēmai piesaistīja tas, ka mums tomēr vāveres parasti liekas kaut kas jauks un mīlīgs, Sentdžeimsa parka vāverītes, mūsu pašu mežu vāverītes utt., bet gan kristietības simbolos, gan skandināvu mītos, gan mūsu pašu folklorā vāvere saistās ar kaut ko sliktu un bīstamu - ugunsgrēku, tenkām, nemiera celšanu.
Un vāveres ritenis vispār liekas kaut kas ļoti dīvains, citām tautām tas ir kāmju ritenis vai žurku skrējiens. Nezinu, kā šī idioma ir, piemēram, krieviski. Vai tiešām latvieši ir taisījuši riteņus, kuros turējuši vāveres? Izklausās pēc kaut kāda blusu cirka vai leikerkastnieku pērtiķiem.

Subj: two questions
Body: I have three questions , I would like to get your help.

m. tomēr ir briesmīgs seksists. piem, viņš nekādi nespēj noticēt, ka kolēģe a. nagļakā raksta sev neesošās virsstundas un dara citas riebīgas lietas, jo "viņa taču ir meitene".

Man jāraksta "darbs" par vāveres simbolu - būtībā par to, ar ko cilvēkiem saistās vāveres tēls. No mitoloģijas, reliģijas un folkloras skatpunkta esmu tā kā papētījusi, bet man gribētos zināt, ar ko mūsdienu cilvēkiem saistās vāvere.

Sāp mugura. Kaut kur starp lāpstiņām abas pusēs ne stipri, bet kaitina jo rokas īsti nekustās, mugura pārgurusi un ļoti bail jo kaut kā līdzīgi bija pie tās stulbās jostas rozes. Bet nu cerams bailēm lielas acis un ka četrarpus stundu miedziņš apārstēja

Labi, ka vīrs neļauj. Ieraudzīju bildēs mājas žurkuļus un samīlējos. Citādāk visas brīvdienu galvassāpes saasinātos. Līdzi neņemt, bet nebūtu arī kam uzticēt

We all want better lives, but we need to live them, too

Man attacked by crocodile in Stockholm.

Man ir tāda, teiksim, ne līdz galam ievērota noruna ar sevi nerakstīt Cibu galīgā ķitē. Bet tā parasti attiecas uz nedēļas nogalēm, un tagad mums ir otrdiena, tā ka drīkst taču. Bijām LMA ballē, skaisti pabijām, tad Aleponijā pabijām. Cilvēki ir skaisti.

- Nick Cave & The Bad Seeds - The Weeping Song -
ja ilgi skatīsies, varbūt arī bilde uzradīsies