Kurvjzieža kontemplācijas

Salons

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

1. Oktobris 2014

Add to Memories Tell A Friend
3

Add to Memories Tell A Friend
no jaunā iosa un jaunā osxa es visvairāk visvairāk visvairāk gaidīju (un joprojām gaidu) handoff
(visu par handoff, ko jūs neatrodat šajā žurnālā, jūs varat uzzināt oficiālajā žurnālā)
man jau sen krīt uz nerviem, ka aimesidži pienāk uz visiem devaisiem, bet parastās īsziņas tikai uz vienu, un ir jāvelkas meklēt telefonu, tā nu gaidu josemītu kā atbrīvošanu
bet kamēr gaidu josemītu, ios8 ta ir jau iznācis un mani pārsteidzis ar negaidītu handoffu ios devaisu starpā
tas izskatās tā: zvana telefons, es paceļu, bet blakus istabā vēl kādu laiku skan nepazīstams zvans (sākumā domāju, ka kicīts aizmirsis telefonu)
izrādās, zvana arī ipads
vienreizīt pamēģināju pacelt trubu ipadā, ir iespaidi
strādā tikai speakerphone, pēc 30 sekundēm pazūd skaņa, nu un pat ja paceļ trubu telefonā, tad ipads vēl kādu brīdi lago un turpina zvanīt
nav brīnums, ka josemīta betas šodienas vissvaigākajā versijā handoffs ir izrubīts vispār, kā ziņo mūsu beta testētāji
tā nu turpinu gaidīt josemītu un bugfixus
paldies, studijā bija tehnoloģiju apskats ar rasbainieku

Add to Memories Tell A Friend
Cirslītim vajag piezvanīt. Cirslītis paņem telefonu, pieliek pie auss un gaida. (tādi nenozīmīgi sīkumi, ka jāatbloķē, jāuzspiež nr un jāzvana - piemirstas)

Add to Memories Tell A Friend
Vai jūs zinājāt, ka ir pieejams balss uzglabāšanas pakalpojums? Ja jūs pošaties ceļojumā un gala mērķī negribat tērēt laiku, braucot uz Latvijas vēstniecību, vai arī ceļojuma galamērķī tādas nemaz nav - jūs varat savu balsi nodot glabāšanā jau šodien, rīt vai parīt: http://cvk.lv/pub/upload_file/2014_SV/Depozitbalsosanas_iecirkni_2014.pdf

citēšanas vērti vārdi

Add to Memories Tell A Friend
"Mani pasūta, bet es atgriežos... atpūties un ar magnētiņu!"

Add to Memories Tell A Friend
nesaprotu. kādā sakarā kultūras taisnības cīnītāja ir mani nobanojusi? es tak, šķiet, i pīkstējusi neesmu, šķiet, tik vien kā klusi priecājusies.


*vai varbūt naudas dabūšana no sapuvušā KKF vai vecas publikācijas čūsku bedrē vien mani padara par bloķējamu? hmm. katrā ziņā esmu dziļi vīlusies, ka ilgi sacerēto asprātību nācās paturēt pie sevis.

Add to Memories Tell A Friend
“Yeah, because I'm extremely romantic here. You know what is my fear? This postmodern, permissive, pragmatic etiquette towards sex. It's horrible. They claim sex is healthy; it's good for the heart, for blood circulation, it relaxes you. They even go into how kissing is also good because it develops the muscles here – this is horrible, my God! It's no longer that absolute passion. I like this idea of sex as part of love, you know: 'I'm ready to sell my mother into slavery just to fuck you for ever.' There is something nice, transcendent, about it. I remain incurably romantic.” Žižek

Add to Memories Tell A Friend
Trienāles izstādes patika. Īpaši fotogrāfijas (Tsuchida Hiromi, Narahara Ikko - piefiksēju, lai atcerētos). Bija daudz visādi lieli klasiķi - nu tur Maļēvičs, Magrits, Vorhols, bet ar darbiem, kurus nebiju redzējusi. Bija darbi, kuru izpētīšanai vajadzīgs laiks un iedziļināšanās, bet laika man nebija daudz, tāpēc šis un tas palika neapgūts. Patika kopējā koncepcija un sadalījums nodaļās. Pirmā nodaļa - Klusums - lieliska. Tajā bija arī Vija Celmiņa.
Nebija nekā lieka, nekādu sūdu, viss ar cieņu un jēgpilni.

Tā daļiņa pilsētas, kuru esmu redzējusi (ap muzeju) ir ļoti glīta. Plaša un modīga. Daudz telpas, stilīgi. Parks, strūklakas, skulptūras. Nezinu kādēļ atgādina Čikāgu (arī to pilsētas daļu, kas ap muzeju).

Jau tumšs. Jāsameklē stacija un jāceļo uz savu Fudžisavu. Vakarā laikam būšu mājās viena, jo saimnieks Tokijā kādā saietā.

Dīvaini, cik stipri iedvesmo ceļš. Pavisam citas domas, citas idejas, milzīga vēlēšanās redzēt vēl vairāk, darīt vairāk, pagūt, dzīvot. Kur tas viss pazūd vienatnē mājās mitrās ziemas dienās? Kāpēc tad gribas tikai ēst un gaidīt, kad viss beigsies?

Add to Memories Tell A Friend
Arī pirmais konflikts bērnu starpā, saistībā ar jauno kafijas aparātu. Lieliski.

Add to Memories Tell A Friend
CVK lapā centrālais 8. saraksta šoumenis novēdēts par ARTŪRU Kaimiņu.

Bet par tādu brīnumu kā partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" dzirdu pirmo reizi. 100% kadidātiem augstākā izglītība, 83,3% sievietes... Programmu lasīt gan slinkums, bet nosaukums oriģināls.

mazai vai lielai palīdzībai divas rokas un kājas piedāvājumā

[info]pleeka posting in [info]darbs
Add to Memories Tell A Friend
Labrīt pasaule,
lūkoju, kur sevi nodarbināt tuvākās dienas, stundas, iespējams, ilgāk. Sīkā un ne tik sīkā darbiņā.
Šībrīža atrašanās vieta - Rīga.
Labprāt spēlējos ar bērniem, uzkopju, vācu ražu, utt.
Rakstīt komentāros vai uz tel. 255 22 097.

Add to Memories Tell A Friend
Bet vispār, ja nopietni, parēķināju, cik izmaksā viena grāmata (uzrakstīšana + rediģēšana, ja tas notiek ātri un veiksmīgi, neierēķinot ideju ģenerēšanu un visvisādus gļukus).

Tātad, minimālais aprēķins, quick-n-dirty:

1 romāns
70 000 vārdi (šitais ir vidējais normāla romāna garums)
500 vārdi stundā (normāls darba temps, vairāk rakstīt nozīmē to, ka cilvēks ir uz katru rakstīšanas stundu ieguldījis vismaz tikpat rūpīgā plānošanā, tātad sausais atlikums ir tieši šāds)
140 stundas x 25 eur (uz ķepas, normāls cipars normālam profesionālim bez navarotiem)
Itogo 3500 eur par uzrakstīšanu
Rediģēšanai optimālā "esam ļoti profesionāli" versijā tikpat, cik rakstīšanai
Kopā rakstīt+rediģēt 2x3500=7000 eur

Ergo, ja vidusmēra rakstnieks (un es nerunāju par Lielajiem Stāriem) uzraksta vienu grāmatu un par to dabū mazāk par 7000 eur (kopā skaitot visus autorhonorārus, stipendijas, radošos braucienus n shit, kā arī, protams, % no pārdotā), tad viņš enīvej ir izrāvis saviem bērniem maizīti no mutes, lai stutētu savas zemes kultūru (un savu ego, kas nebūt nav mazsvarīgi :D).

Maksimālajā aprēķinā nāk klāt cipars par ideju ģenerēšanu (apmēram tikpat, cik rakstīšana), laiks, kas tiek patērēts darba (un sava ego) popularizēšanai, kā arī, protams, stundas cipars ir augstāks.

Tas, protams, nemaina manu attieksmi pret to, cik daudz es pati gribu pievākt no valsts un visādiem tādiem resursiem, bet varētu būt tāds pamatiņš, runājot par to, cik tad īsti izmaksā grāmata. Neredzamajās izmaksās, protams - būtu diezgan smieklīgi iepeldēt izdevniecībā un paprasīt 7000 eur par padarīto :)

Add to Memories Tell A Friend
sācies rudens

Add to Memories Tell A Friend
īsti nesaprotu, kāpēc pamatskolā būtu jāuzstāda kafijas automāts. No uzstādītāju puses saprotu, protams, bet kāpēc skolai ir jāpiekrīt to uzstādīt? Skolotājas, ja grib, vāra savās skolotāju istabās, vecāki padzer mājās vai darbā, skolēniem no 1 - 9 klasei neredzu nepieciešamību pēc 7 dažādām kafijām un tikpat dažādām šokolādēm. It īpaši, kad skolā ir ēdnīca/kafejnīca, kurā tiek tirgots kakao u.tml.
šodien pirmā diena, kad bērns aizskrēja neatvadījies, tā kā līdzi tika iedota nauda, ko skolotājai atstāt par launagu un izdoto atlikumu pielikt klāt karstās šokolādes iepirkumam. Ceru, ka ievēros norunu dzert to sūdu pēc nodarbībām/pirms papildus nodarbībām, jo, nu bērni jau tā klasēs nav rāmi jēriņi, sadzērušies šoko vispār būs nevaldāmi. nafig tas skolai vajadzīgs?

Add to Memories Tell A Friend
http://www.la.lv/vilkabelu-augli-musu-virtuvei/
http://www.la.lv/piparmetru-ievarijums-pret-saaukstesanos-neparasta-recepte/
http://www.la.lv/kirbju-siera-kuka-superviegla-recepte-bez-cepsanas/ ( pienu derētu iemainīt pret saldo krējumu, un mazliet citrona mizas derētu)

tik smuki
http://chadeyka.livejournal.com/295901.html

Add to Memories Tell A Friend
Šodien ir "Bulta, Zvaigzne un Laī" prezentācija

Un man ar to grāmatu ir tā kā sapnī, kad tev piedzimst bērns, kas uzreiz jau tenterē kājām un kaut ko runā; no vienas puses, protams, patīkami (dzemdēt sapņos vispār ir daudzkārt patīkamāk nekā dzemdēt īstenībā), no otras puses visu laiku tāda sajūta "tas nav īsti mans" un "pamodīšos, aizmirsīšu, ka tāds bija" un "sasodīts, man ir bērns, kas staigā ar kājām, bet es vēl nezinu, kā viņu sauc, un par dzimumu arī nevaru būt droša".

Tas man atgādina to epizodi iz Stīvena Kinga "On Writing", kur viņš sūdzas, ka "The Cujo" esot rakstījis tā apnarkojies, ka vispār neatceras, kā to ir darījis, un tad nu ir tā ambivalentā sajūta, tipa "ha, baigi foršā grāmata sanākusi" un vienlaikus "cik stulbi, ka es pat neatceros, kā bija to rakstīt".

Then again, ņemot vērā to, ka BZL ir rakstīta pēc apmēram gada kopdzīves ar zīdaini no "es te naktī divreiz paēdīšu un pārējo laiku izmantošu, ņurkājoties pa vecāku gultu un draudot vislaik izkrist/nosmakt/nospiesties" cilts, un ņemot vērā to, ka miega bads izraisa apmēram tādu pašu efektu kā konstants pālis, varbūt tas arī nav nekas pārsteidzošs.

(Piezīmēsim, ka es nedomāju, ka tagad būtu daudz labāk, es esmu kļuvusi nenormāli miopiska visos savos radošajos plānos un darbībās, un bezapziņa lien virsū no visām pusēm kā migla - tāds nedzeroša alkoholiķa dzīves princips, tipa "izdzīvot šo dienu ir laimīga cilvēka princips, man ir svarīgi izdzīvot tuvākās divas stundas", lai arī it kā taču nekas slikts nenotiktu - droši vien - ja es paskatītos, kas notiek, ja es necenšos tik ļoti visu kontrolēt)
(Protams, šodien vēl jākontrolē, vienmēr taču ir šodiena, kad tomēr ir jāsaņemas un jāizkontrolē, un tad jau kādā citā dienā laidīsies vaļā un redzēs, kas notiks)

Stulbais apledojums

Add to Memories Tell A Friend
Stulbā es.
Jāved bērni uz skolu, mašīnai stikli apledojuši, nav laika gaidīt. Pēc provizoriskas zemsēdekļu apskates kasīklis (un makšķerēšanas piederumi) netika atrasti, raudzījos apkārt, kas vēl tāds tuvumā varētu būt, lai man naktskreklā un čībās nebūtu nez cik tālu jāmeklē kas kasāms. Paņēmu kaut kādu grila lāpstiņu ar koka rokturi - ar nodomu kasīt ar rokturi, bet pāris reižu pārvilku arī ar metāla galu.
Kad vējstikls atkusa, ieraudzīju, ka esmu manāmi saskrāpējusi stiklu. Ne tā, ka baigi, bet var pamanīt. Precīzi vadītāja acu augstumā.
Pagaidām šo faktu slēpšu. Negribu atzīties stulbumā, un negribu, lai Artūrs iedomājas manu stulbumu ik mirkli, kad skatās pa vējstiklu.
Galu galā, pēc diviem gadiem tāpat to mašīnu mainīsim.
Bet nu dura.

Add to Memories Tell A Friend
Traka diena jau no paša rīta. Sajaucu atslēgas kodu savam mākslas šķūnim, sacēlu kājās japāņus, beigās izrādījās, ka esmu divus ciparus apmainījusi vietām. Jezgai pa vidu izmirku lietū.
Ar lielu kavēšanos esmu atkūlusies līdz Jokohamai, iešu skatīties izstādes. Atradu Stārbakšus, beidzot tieku pie tīkla. Katrs mans pīkstiens, izmantojot viesabonēšanu, ir nejēdzīgi dārgs. Tāpēc es te neko nerakstu.
Savu mākslu pabeidzu. Ir ok, tikai tādu šķūnīti es varētu mierīgi piepildīt viena pati nedēļas laikā. Bet mēs tur esam četri mākslinieki. Baigā šaurības un saspiestības sajūta. Es gribētu strādāt vēl, bet nav kur likties.
Šodien līst. Pelēka, dūmakaina diena Jokohamā. Tad nu eju uz muzeju.

30. Septembris 2014

hehe - tie mūsu smalkie jociņi :D

Add to Memories Tell A Friend
(rēcu, paldies qms)
-

Stundu stāvu domādama, kam lai sēžu kamanās...

Add to Memories Tell A Friend
parunājoties ar gudriem cilvēkiem, aizvien muļķāks tas elektorāts kļūst :)
Powered by Sviesta Ciba