Kurvjzieža kontemplācijas

Pievilinātāji pievilina pokšus un poksētājus.

Reizēm, kad nav ko darīt, palasos ne pārāk svaigus futbola žurnālus un šobrīd tas ir "When Saturday Come" 1986.gada oktobra numurs (sliktā ziņa potenciālajiem maniakiem ir, ka tas varētu būt pieejams tikai abonentiem). Rakstā par (toreiz) General Motors-Vauxhall Conference (Anglijas piekto līgu) uzkrita divas prognozes - viena trāpīga, otra, ēēē, nedaudz garām. Trāpīts ir ar to, ka pamazām futbola piramīdas augšējā daļā ziemeļu industriālo (maz)pilsētu klubus nomainīs dienvidu un Midlends jauno pilsētu un piepilsētu klubi. Nedaudz :-) netrāpīts ir ar domu, ka pusprofesionālisms nenovēršami izplatīs augšup pa piramīdu uz trešo un ceturto līgu. Izskatās, ka tečerisma ziedu laikos fani sevišķi lieli optimisti nebija.

Jā, man uzaugt Anglijā noteikti būtu bijis interesantāk, bet nu neko, varbūt kādā paralēlā universā man tas būs tomēr sanācis :-)

Ir 14 un 15 minūtes. Windows ir aujauninājies līdz 81% un aizvien turpina. Ar šo laiku, man šķiet, vajadzētu pietikt, lai lejuplādētu pusi interneta.

Galva pilna ar puņķiem u.c. augšējo elpceļu infekcijas izpausmēm. To puņķu masu steidzami vajag pārveidot par funkcionējošām smadzenēm. Kādi bezrecepšu medikamenti vai (urbānās) tautas medicīnas līdzekļi to var visātrāk un visefektīvāk paveikt?

mīļo sīrupiņ, oktobrī man paliks 34 gadi, un es sev detektēju attīstības traucējumus. tikai pēdējā ~gada laikā esmu sākusi ievērot, cik sūdīga skaņa ir visos apmeklētajos pasākumos UN tas ir sācis man traucēt. depo es vairs nevaru klausīties neko; ieslēdz kaut vai maģi, un tāpat skanēs kā aizsmakušā mucā. vecums vai vnk pieļurbāšanās iztrūkums liek manīt visādus defektus, kas kādreiz likās efekti?

no otras puses, mājās es joprojām mierīgi iztieku ar datortumbām un nereāli slinkoju pieslēgt lielo monitoru, lūrot visu, ko gribas lūrēt, uz maza sūdaina laptopa, jo nejūtu atšķirību.

bet vispār interesanti, vai pienāks reiz/beidzot tas brīdis, kad varēšu teikt par sevi, ka man ir "dārga gaume" vai "es gribu kaut ko vairāk", vai "tas neatbilst manai vecuma grupai" or smth.

Man te vakar gadījās viens avokado, gatavā vilšanās, gandrīz uzreiz zem mizas sākās kauliņš, mīkstuma tik pat kā nemaz.
Vakaru pasvārstījis rokā šo golfa bumbiņas lieluma pārpratumu, pēkšņi atcerējos par kaut kur cibā manīto "trīs zobu bakstāmie un glāze ūdens", un ne vien atcerējos, bet arī saņēmos to izdarīt. Nakti mērcējies un rīta saulītē apsildījies, kauliņš uz viena no sāniem dzemdējis divas pumpiņas. Gribētos domāt, ka tie ir mana avokado koka, kura zaru pavēnī dzeršu tēju, pirmie aizmetņi nevis, piemēram, pelējums.

pagājušajā naktī izrāvu sev zobu un pati kko ķimerējos pa to asiņaino caurumu. šī nakts bija drusku labāka: man bija vistu kūts, kas jāiztīra un visi pakši bija pilni ar olām. mans olu groziņš bija pilns, bet olas tik atradās un atradās. tur gan bija visādas, arī ieplīsušas un vanckari un vienā mirklī mani pārņēma izmisums, ka pat olu kremā un biskvītos tās nemūžam nav iespējams izlietot, aizies postā

Bez piecpadsmit sešos biju izgājis uzsmēķēt un ārā bija tik sasodīti tumšs, ka nopietni aizdomājos, vai neesmu atkal palaidis garām kādu pulksteņa grozīšanu un šis nez kur automātiski aizgrozījies.

Pa tam lāgam Itālijā...
http://www.bbc.com/news/world-europe-37461042

Vēl neizstāstīju, ka šodien, nē jau vakar, Rajončikā redzēju meiteni ar sesku. Tā kā viss uz labu, uz labu.

Sēdējān ar biedriem viena biedra dārzā, kurinājām uguni, cepām desas un salām. Formāli iemesls nakts sēdēšanai un salšanai - sagaidīt, līdz pulka bērns, Jaunkundze iebrauc no Pēterburgas ekskursijas. Divos divdesmit es par spīti plus desmit grādiem attapos aizmigusi dzīvnieciskā, tīras sirdsapziņas katalizētā miegā, sēžot plastmasas krēslā, ietinusies cepurē ar bunbuli, rokā sažņaugts alus.

pirms pāris nedēļām pārstāju dzert b vitamīnus un madaras vietā nopirku ekolaboratorijas putas sejas mazgāšanai un kaut kādu krievu no-name pretiekaisuma toniku zem divi eiro. izskatās, ka vēl pāris nedēļu, un pumpas būs prom pavisam un viss būs pavisam ok

12 grādi! Dāmas un kungi, man liekas, tas būs rudens.

Kur var nopirkt smukas, interesantas, izturīgas zeķubikses? Kur ir foršākās zeķubikšu bodes?

šodien sapratu, ka tās bērnam nav iesnas. tasir ka iesnas ir pārgājušas, tagad tās ir siekalas degunā, jo atkal nāk tie zobi. dzerokļi. neko gan īsti nevar redzēt, neko nevar sataustīt, bet tas ir nepārprotami, ja reiz stundas laikā pamanās izmērcēt cauri biezo kombinezonu. tieši zem zoda

man gan laikam tās kakla sāpes nekad nepāries, ja reiz tās balssaites tā arī nedabū atpūsties, jo ik pa laikam cerez ņemogu jādzied dziesmiņa,s jāskaita dzejolīši un jāstāsta pasakas. vispār vēl kāda jāizlasa, citādāk tās trīs, kas iet uz riņķi (vispār viena ir dzejolis, kuram pusi vnk neatceros) sāk apnikt

Traki tomēr, ka lāga cilvēki kaut kur saķer visādus C hepatītus, un gadiem dzīvo, nemaz nenojaušot, ka melnais zārks jau viņu ielā, tūlīt būs pie durvīm un pēkšņi iebļaus ausī: "Atdod zelta kāju!!!". Un tā arī nomirst, neuzzinājuši, kur un kā tās zarazas saķēruši.

Nez, kur un kad es saķēru savu Ž žopatītu.

man šodien slinkums, eju atpakaļ gultā.

viens no Agneses pieskatītājiem man pastāstīja, ka Agnese esot ļ. īpašs bērns, ja visi citi bērni uz jautājumu "kā iet?" atbildot ar "labi!", tad Agnese vienmēr sakot, "labi. un jums?" nopriecājos.

Māju mēzt vai strādāt? Tāds ir jautājums.
Pēdējie tomāti arī vēl gaida rindā uz ieburkošanu.

sen gribu citu žurnālu, bet:
1) es mīlu savu jz neimu
2) tāpat tie paši vēži izlīdīs no jebkuras kules, agri vai vēlu

Mēs noskatījāmies filmu, kas būs IFF. In daimen handen. Jeb Tavās rokās.
Par māsu un puisi, kas veic asistēto pašnāvību Šveicē. Filma, kas turas uz tavu nervu šķiedru gala. Līdzīga Terija Prečeta dokumentālaijai filmai, kas par to pašu.
Filma jūtīga. Skumja.
Bet tad. Pēdejā aina ar Mocarta Rekviēmu. Nu kā var tā izšaut caur sirdi? Skaistākā skumju skaņa pasaulē.
Asaras plūst aumaļām. Kādam vēl Mocarta Rekviēms ir jūsu bēru mūzika? Tad, kam skanēt, kad būsi miris.
Lacrymosa.
Runāt ir tik pliekani.