Kurvjzieža kontemplācijas

Salons

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

20. Maijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
lietas, ko es nebiju domājusi kādreiz teikt skaļi: ''mēs vēl vācam nost zārku no vakardienas, bet pēc tam domāju atnākt''

Add to Memories Tell A Friend
Polarais loks. Gar ceļu ganās ziemeļbrieži kā govis

Add to Memories Tell A Friend
Es jums divas lietas teikšu, mani bērni, tā pirmā - neejiet vieni tīrelī, tā otrā neļaujiet pāraugt zālei, lai to pēcāk pļautu ar 100 gadīgu pļaujmašīnu!

Add to Memories Tell A Friend
Vakar, tātad, divas sievietes ar zāles palīdzību (saprotiet pēc vajadzības) pievienoja boileri pie pareizajiem krāniem. Pēcāk, krāmējot dēļus, es sāku filosofēt, ka mazliet ticu reinkarnācijai, pēc kam gandrīz nomaucos uz naglām. Morāle - kas filosofē nevietā un nelaikā, tas var ātri iemantot citu laicīgo ķermeni.

Add to Memories Tell A Friend
ņemot vērā to, ka pirms pusstundas lasīju par hobitu un rūķiem Kalnu Karaļa mantnīcā, ir jocīgi izlasīt ziņas 'latvietis kļūst par kalnu karali' virsrakstu

19. Maijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
karoce, ceru nakned neizbeigties no nosalsana, nosliksanas, aizrisanas ar galju or smth. plus, ka vienmer, it nemaz nav velmes pamest majas un iecienito rutinu

Add to Memories Tell A Friend
a ko darīt, ja planšete trīsreiz izmet karaliskās kāzas, pieņemam kā zīmi un skatāmies nost.
oi, bet sprediķa teicējs bija īstens brīnums, brīnīšos ja viņu necitēs.

ghosting

Add to Memories Tell A Friend
Vakarnakt midzināju sevi, lasot par upura mentalitāti. Bažas radīja doma, ka nevar taču tā būtu, ka tiešām random number generated patterni ir atbildīgi par to, ka man relatīvi bieži nav "gājis", ka noteikti ir kaut kāds gļuks arī manis pašas attieksmē, nevis tikai no manis neatkarīgās sakritībās. Upura mentalitāte teju vienmēr novērojama ļaudīm, kas - wait for it - ir cietuši no pārestībām no sevis neatkarīgu faktoru dēļ. Upura pozīcijas atzīšana konkrētās situācijās nav upura mentalitāte, tā ir realitātes apzināšana. Upura mentalitāte rodas brīdi, kad šie pārdzīvojumi un bezpalīdzības sajūta tiek projicēti arī citviet, kad tie kļūst par filtriem visaptverošākam skatījumam uz dzīvi. Tas man it kā īsti nedraud, tomēr ir vēl kas - upura mentalitātei ir raksturīga nepieciešamība pēc ārējas validācijas netaisnību atzīšanā. Entitlement pēc tā, ka arī citi leģitimizē situācijas nemorālo dabu - atzīst, ka pārestība ir bijusi nemorāla vai nelikumīga no tevis neatkarīgu iemeslu dēļ un konsekventi rīkojas. Izteikts piemērs ir Dilana Farova, kas apsūdz savu audžutēvu Vudiju Alenu par seksuāla rakstura uzmākšanos viņas bērnībā. Nevis šī apsūdzība, bet viņas dusmas un vilšanās sajūta, ka par spīti viņas liecībām, joprojām ir cilvēki, kas turpina sadarboties ar Alenu, slavē viņa kinematogrāfa talantu un būtībā ļauj turpināt dzīvi bez īpašām konsekvencēm. Dusmas un bezspēcības sajūta, kas pārņem, kad jāredz, kā noziegums paliek bez soda - tā ir upura mentalitāte. Un tas ir kaut kas, kas man piemīt ļoti izteikti. Nespēja stoiskā mierā pieņemt domu, ka pasaulē nepastāv kāds metafizisks balanss. Kā to risināt - to gan es nezinu. To risinājumu es pat nevēlētos atrast tāpēc, ka "tā vajag", mana motivācija ir daudz egoistiskāka - es vienkārši vairs nevēlos tik daudz pārdzīvot par netaisnībām - vienalga, vai tās būtu objektīvas, vai tikai mani šķitumi. Gribētos atrast kādu mehānismu, kas ļautu bez tā iztikt, un tā vietā uzkačāt tādu kaučuka bumbiņas cienīgu resilience.

Šis noveda pārdomās, ka stresori parasti trigerē divas instinktīvas reakcijas - eksploziju (dusmas, savaldības zaudēšanu) vai imploziju (noslēgšanos, iekšēju sagumumu un apātiju). Es abas pazīstu labi. Daudz grūtāk man iet ar vienkāršu ļaušanos skumjām - bez reakcijas, bez obliģētības atbildēt sliktām emocijām. Respektīvi, es nevēlos militāru disciplīnu savu emociju ganīšanā, jo, pirmkārt, es neuzskatu, ka tās vispār ir jebkas slikts per se. Es vēlētos tikai uzhakot to, kā ļaut tām plūst sev cauri bez vajadzības act upon them. Vai tas vispār ir iespējams?

Sapratu, ka esmu iedzinusi sevi atkal tajā pašā stūrī - centieni atrast intelektualizētu risinājumu emocionālam sarežģījumam. Un tad iebraucu vēl dziļāk grāvī, par patiesām pieņemot premisas, ka pastāv tādi savstarpēji neatkarīgi, taču vienlīdz svarīgi lielumi kā voice of reason un emocijas. Es izdomāju, ka tā nav, haha. Loģika, evidence, analītiska outcome oriented pieeja ir vairāk kā rīki problēmu risināšanai (tāpat kā instiktīvas reakcijas), taču emocijas ir pāri tam visam. Pat ja kāds ir outcome oriented, arī tas vēlamais outcome tomēr ir pieņemts, balstoties uz noteikta tipa psiholoģisku temperamentu. Respektīvi, jebkurai domai, lai cik labi to arī nevarētu back-ot ap ar šķietamu racionalitāti, tomēr visas izejvielas ir emocionālas dabas. Psiholoģiskais aspekts ir vienkārši pārāk hardwired jebkurā domā/sajūtā, lai vispār būtu no tā iespējams abstrahēties un sasniegt kaut ko pat attālināti līdzīgu tam, ko sarunvalodā saprotam ar reason. Jebkura rationale ir way too many obscure factors dependent rationale. Kāpēc? Jo man tā liekas, protams.

Vēl ar sižetu nesaistīti aizdomājos, cik liels gļuks vispār ir tas pašapziņas kults un doma, ka tā vispār ir novērtējama vienība - pašapziņa. Pats uzstādījums, tb nevis to, ka tā ir augsta vai zema, bet, ka tas vispār ir kaut kas, ko var un vajag mērīt. Nolēmu, ka man diezgan pohuj par savu pašvērtējumu, bet to upura mentalitāti - to gan varētu neielaist metastāzēs, cik nu tas no gribas atkarīgs.

Add to Memories Tell A Friend
ja iepriekšējie mēneši ir bijuši mazliet tādā ''wrong way on a one way track'' sajūtā, pēdējo dienu ārkārtīgi skaistie notikumi, maijs un tā intensitāte šo sajūtu arvien mazina.
maijs vispār ir tik nežēlīgs mēnesis, visa ir tik daudz, tik daudz gaismas, tik daudz zaļuma, palikt iekšā un strādāt liekas nepieņemami, nepareizi.

bet vakar bija skaistākās kāzas pasaulē, un tagad nekādi nesaprotu, kā vispār lai saņemas Muzeju naktij. pēc tāda skaistuma vienkārši jāiet taisīt skaistas lietas, lai vispār atgūtos.

Add to Memories Tell A Friend
runājot par lasāmvielu, jau kuro gadu nespēju pārdzīvot, ka the-toast.net ir izbeidzies līdz ar ainas rendas hariju poteru un ainas rendas nārniju. atsevišķus fragmentus var meklēt pa internetiem, bet šņuk

http://neveryetmelted.com/2015/08/20/ayn-rands-narnia/

Add to Memories Tell A Friend
lasu sinisalo "saules kodolu", un man šaušalīgi patīk! par spīti tam, ka grāmata ir klaji mizogīna: galvenā varone ir tipiska sieviete, kas stāv pāri citām sievietēm, turklāt sakauj viņas ne tikai dumajām femisievietēm nevajadzīgajās zinībās, bet arī viņu pašu lauciņā - skat, aiziet uz balli neuzpucējusies, un visi džeki viņējie; par spīti tam, ka viņa ir visa tāda "tā rūdījās tērauds", un vēlmes un jūtas viņu nepiemeklē, izmēģinot beidzot seksu aiz ziņkārības, viņa momentā sāk kniebties uz visām virsmām un orgasmēt uz nebēdu, līdz ar to ir piederīga greja seksuāli maģisko jaunavu pasaulei; nemaz nerunājot par to, ka kopošanās notiek ar 100% masko, un mīnusvīriešu bēdīgo stāvokli sinisalo totāli ignorē... okz, man jaunākais hobijs ir par visu viebt bargu seju un purpināt: tas ir klaji mizogīni, jo... lai gan grāmata tiešām ir pilna ar sievišķu augstprātību, tam ir jānepiš, jo "saules kodols" ir totāls stīvens kings as in apsēdos mazliet palasīt, skat, jau 160 lpp paskrējušas. tāpat bija ar velbeka pakļaušanos, ar išiguro never let me go. iespējams, man vnk ļ. patīk žanrs "distopija/alternatīvā vēsture, kas vien par pāris grādiem atšķiras no mūsējas".

sadzīve

Add to Memories Tell A Friend
Vai nu tālab, ka iedzēru pāris glāzes šampanieša, vai arī aiz tam, ka šodien beidzot ir viena diena, kad bez ierobežojumiem var atļauties dzīvot savā privātajā realitātē ar kaķīšiem un putniņiem, nogulēju bez starp pamošanās līdz bez desmit septiņiem. Jāteic, pilnīgi cits skats uz dzīvi. Vēl nezinu vai labāks, bet cits.

18. Maijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
ar visu gaļas neēšanu es esmu ļ. vienaldzīga pret dzīvniekiem. nu, es vēlos, lai viņiem iet labi un nav jādancā pa cirkiem un gaļas fabrikām, taču apmēram ar tādu pašu spēku es vēlos mieru kaut kur indijas ziemeļaustrumos. īsi sakot, man ir mēreni pofig. tāpat nav nekādas vēlmes tikt pie lolojumdzīvnieka, kopt to un biedroties ar to.

tai pat laikā šis stāsts pat aizskāra kaut kādas stīgas. ja vēlētos neēst dzīvniekus aiz cieņas pret tiem or smth, tas pat varētu kalpot kā iemesls. jo izrādās, ka spēja izplānot un īstenot atriebību manā izpratnē ir daudz vērtīgāks arguments nekā kaut kādas tur ciešanas.
https://miumau.livejournal.com/2801000.html

bet vispār atceros, kā ķikināju, lasot cibā komentāru /neuztvert personīgi!/, sak, es daru sliktas lietas like ēdu gaļu, tāpēc vismaz visiem spēkiem būšu ahūna feminazi. es, piemēram, tik ilgi daru "labas lietas" kā neēdu gaļu, ka varbūt varu atļauties kompensēt to kādas aizraujošas vardarbības formā?

that being said, nākamnedēļ pa ilgiem laikiem, iespējams, nāksies ēst gaļu, ir interesanti, vai maz izdosies. vai arī būs ar kā pirms pusotrgada ziņkārības nolūkos ievilkto cigaretes dūmu, jāklepo un jācīnās ar nelabumu.

Add to Memories Tell A Friend
vakar diendusā sapņoju, ka dzīvojam mājā. bet tas tā - fonā. priekšplānā bija ņemšanās ar vistu voljēru (bīdāmu, uz ritentiņiem, tajā vietā grasījos rudenī iekārtot puķu dārzu), plānā bija līdzīgs voljērs dažām aitām (nu tā, ka pašas pārbīda uz priekšu lai dabū svaigu zālīti) un vēlme pēc rukša

zemapziņas spēks, vai ne. es nezināju, ka man gribas kopt produktīvos mājlopus :D

Add to Memories Tell A Friend
Simtgadīgs autovadītājs izraisa satiksmes negadījumu

Policisti Ikšķilē pieķer kolorītu dzērājšoferi – sirmgalvi, kurš ģērbies pūkainā kažokā un šortos

tie ir divi dažādi sirmgalvji!

17. Maijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
labdien
gūglēt māku, nesanāk


kur nopirkt nebalinātu papīru? ļ. vajag uz sestdienu

māksla

Add to Memories Tell A Friend
kamēr es te cepos un nīkstu, ienākusies vismaz viena laba ziņa - darbs iežūrēts izstādē.
sliktā daļa - citam pasākumam būs jāglezno vēl cits, bet laika ta nav, jo kursi.

Add to Memories Tell A Friend
Pēckonferences izsīkums. Komunicēt ar laiku kļūst vieglāk, līdz ar to arī komunikācijas ir vairāk, attiecīgi izsīkuma summa nemainās.

16. Maijs 2018

elpot ilgi un dziļi

Add to Memories Tell A Friend
Skatījos sižetu par Rolandu Kalniņu un Miku Zvirbuli Kannās un drusku apraudājos.
Visa pasaule satecēja vienuviet. Skaisti.

sadzīve

Add to Memories Tell A Friend
Sastādīju gurķus un tomātus. Kabačus un patisonus būs jāatstāj rīt rītam, baisi kož odi...
Powered by Sviesta Ciba