Kurvjzieža kontemplācijas

Enter a world beyond anime as we celebrate the centenary of animation in Japan by exploring some less familiar corners of this rich history

Un turpat arī saite: http://animation.filmarchives.jp/en/index.html

Interesanti, ka tie sertificētie Jāņusieri, kurus gadījies nopirkt, (kulinārā mantojuma saglabāšana, Jāņusiera brends ar sertifikātu) izgadījās negaršīgi, cieti kā nodokļu inspektora sirds un ar mākslīgo krāsvielu, garšas ziņā no normāla mājas jāņusiera tālu kā līdz Mēnesim. Un bija šie mazcienījamie produkti Rankas un Jaunpils ražojumi. Ceru (bet ilūzijas neloloju), ka pārējie sertificētie tautas kulinārā mantojuma glabātāji nebūs tā sapisu... diskreditējuši cienījamo Jāņusiera vārdu.

Tie Jāņi, kad bērns jau pietiekami liels, lai dotos svinēt pa savam un vecāki atslābtu pa savam.

Izrādās, ka vārds treileris ir novecojis, un tagad pareizi būtu teikt treilers, Vispasaules tekvondo federācija!

Viss ciems, bet varbūt visa pasaule, guļ. Tikai divas vārnas, melnām galvām, nosvērti soļo pa pa pagalmu, ik pa laikam saķērcoties - Nav vērts? - Nav vērts! Un tad, viena otru pierunājušas, abas oaceļas spārnos un aizlido. Un atkal viss ciems guļ.

Cirslītis dodas mājup un pavisam netālu no pagrieziena uz māju ielu ierauga savu kaķi (ārā staigājošs, piķa melns bez neviena baltumiņa). Pasauc - kaķis saka murmur un skrien klāt, gluži kā parasti. Paņem rokās - kaķis joprojām saka murmur. Nu ko, tālu laikam aizklīdis. Cirslītis pasit Savu Kaķi azotē un dodas mājup.

Tiek līdz dārzam Cirslītis un raugi - pretī nāk Savs Kaķis. Īstais. Svešs Kaķis azotē domīgā un neparasti dobjā balsī saka "Mjau, b**".

Tā nu Cirslītim nācās labu gabalu stiept atpakaļ visai neapmierinātu, visu ceļu rūcošu Svešu Kaķi.

Šodien esmu samērā nesatraukts - pulss 51 sitiens minūtē.

ar katru gadu ignorēt svētkus (to tradicionālajā izpratnē) kļūst arvien vieglāk. ja agrāk bija tāda kā drusku skaudība, drusku vainas sajūta, tad tagad viens vienīgs prieks par papildus brīvu dienu
tāpat ikdienā nav laika un spēka tiem pašiem serikiem, tā ka - līgo! līgo! - svinēsim ar serikiem un semuškām

pirms brīža sākām skatīties sister wives un aš žēl palika mormoņus - i jādzemdē pārsvarā mājās, lai nepaņem pie dziesmas par daudzsievību, i jāmācās pašiem savās skolās, lai parastie bērni no poligāmām ģimenēm nākušos neizsmej (bet mormoņu skolas nav akreditētas n šit), un jāseko līdzi tam, lai piektā sieva labi satiek ar pirmo, un nauda kaut kā jāpelna un un un

"- Kas jauns, antikvār?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Tik slikti, ka tev ir palikusi neuzticīga pat tava dabiskā jautrība?
- Kā? Nē ne, dabiskā jautrība, haha, nē! Viss ir ļoti slikti, haha, Aleksandr! Un kļūst aizvien sliktāk un sliktāk - grēmas kuņģī, pigmenta plankumi no liesas, seksuālā ne pie tie ka mī ba, atmiņu bedres, hehe, turklāt es vēl stāvu pašā bankrota malā... Aleksandr, tu man esi tik vajadzīgs...
- Laipni lūdzu, vecīt!
- Atnācu Tev pajautāt, vai tev varbūt nav revolvera un vai tu nevarētu viņu man aizdot? hi hi
- Bet lūdzu!
(pasniedz no kabatas)
- Ne, es nevaru, man ir pilnas rokas (ar vijolītēm)...
- Paklausies, Leon, tā jau nu nevar - ja reiz prasi, tad jāņem pretī!
- Neko teikt, tu droši vien sajuktu prātā, ka es tā ņemtu un aizlaistos uz viņpasauli!
- Nemaz ne. Ja tas tev nāk par labu...
- ...Šī tava draudzība sniedzas pārāk tālu!
- Tā sniedzas tik tālu, cik tālu tu to vēlies!
- Man ir aizņemtas rokas, Aleksandr... Vai tu neizdarītu man to pakalpojumu un nenospiestu revorvera mēlīti?
- Ar lielāko prieku!
(tēmē)
-Neesi taču idiots,,, tas verķis tak tev droši vien nemaz nav pieladēts?!
(Puf)
-Pat, ja šis verķis ir pielādēts ar tukšām patrōnām, tad - tomēr...
- Nospiest?
- Nē! Tu parāk labi spēlē, gandrīz tik labi kā blēdīgs kāršu spēlmanis!
- Labāk, nekā blēdīgs kāršu spēlmanis!
(pif pif pif pa vijolīšu pušķi)
- Redzi,es nekad nepielādēju ar tukšām!
- Vai tev visi nav mājās vai? Ko tu te trako, laikam esi galīgi jucis?! Vai tu saproti...
- Neuztraucies, vecīt, man nekad nav bijis padomā darīt kaut ko tādu, ko tu pats no manis nebūtu lūdzis un tu pats esi tam dzīvs pierādījums!
- Bet ja nu es būtu lūdzis šaut?
- Tad pasaulē būtu par vienu stulbeni mazak, no tā visi butu tikai ieguvuši!
- Tas viss taču nav taisnība? Tu taču nešautu? Tev nav tiesību, tev nav tiesību, līgumā tas nav minēts! Tas viss ir ķinītis, nekas vairāk kā ķinītis, ķinītis ragnesim!
- Jā, Leon, kaut kas tamlīdzigs!
- Bet neaizmirsti, ragnesi, drīz tas ķinītis beigsies..
- Protams, protams, bet pagaidām es maksāju. Tātad, antikvār, kas jauns?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Kas Tev noticis?
- Man vajadzīga tava palīdzība!
- Ak tu, muļķīti, nebēdājies, vēl taču es esmu pie tevis!
- Protams, tu esi pie manis, turklāt tik tuvu... Uzsit man uz pleca kā tu to proti, sirsnīgi un uzmundrinoši!
(plop plop plop)
-Ak tu, manu veco zēn, Leon,
-Mīļais dievs, cik gan tu spēj būt tuvs, ja tu to gribi!"


(Hamilkāra kungs, 1983., pierakstīts speciāli 2 draugiem, kas šodien staigājuši apkārt, smējušies un runājuši muļķības.
Man notirpa kāja, pulkstens 22:57)

- vells un kāda tomēr atšķirība -
-
- viņš tika notiesāts -
-
- vispirms jau par kādu kaitniekcilvēku runa bija bez mazākās nožēlas par viņā likteni... -
- un pēcāk vēlāk, saruna aizvirzijās arī līdz ikdienai, dzīvniekiem, no ligzdām izkritušiem putnēniem un viņu likteni -
-
- secinājums bija pilnīgi vienāds - notiesāts! -
- bet Kāda atšķirība ibitīt, kāds pavērsiens -

ieva tikko teica, ka man nav draugu, jo es vislaik bļaustoties, ka neesot. citiem arī neesot, bet vismaz esot decency neaurot, ka nav.

divi ar pus asinsdonori sarunāti, nu vismaz var drusku vieglāk uzelpot

"-Tu gan esi labi iekārtojies, vienā dzīvoklī tev sieviete, ar kuru vairs neesi precējies, otrā - ar kuru vēl neesi precējies...
- Vispār, Vīnē vēl ir daudzi dzīvokļi, pilni ar sievietēm, ar kurām vēl neesmu precējies... piedot, irēn, šodien esmu nervozs"

Teleizrāde 2 lotiņas, 1989.gads

ja mēs joprojām kurinātu ar malku, otrā stāva kaimiņš varētu to zagt arī mums, bet tagad viņš apzog citus līdzcilvēkus.

un vēl es piedalīšos pētījumā:
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=734398823413109&set=a.271421453044184.1073741827.100005289940732&type=3&theater

vispār baigi inčīgi, tikai tas uz lapas sarakstītais apēstais uzreiz rada sirdsapziņas pārmetumus.lol

mani ļoti mulsina vecāku vēlme bērniem piekārt birkas. skaidrs jau, ka ir izteiktākas un mazāk izteiktas intereses un prasmes, bet nepilnu divu gadu vecumā paziņot, ka bērns ir, nezinu, 'mākslinieks' 'sportists' /insert necessary/

kaut kad iepriekš pieminēju tango cilvēkus - vienā momentā līdz ar saspiešanos ar tango viņu sociālos tīklus piepilda bildes, kur viņi aizmiguši apkampušies ar vēlvienu aizmigušo vēl citu tādu pašu aizmigušu pārīšu ielokā.
tagad arvien vairāk parādās jogas cilvēku. un arī viņu sociālos tīklus pārņem bildes, kur viņi citu tādu pašu entuziastu starpā mēģina nobučot sev dibenu.