Kurvjzieža kontemplācijas

Sen nebiju bijusi amfiteātra tipa lekciju zālē uz lekciju/prezentāciju. Telpa bija ļoti gaiša - par gaišu prezenetācijai. Varbūt tā bija problēma, kāpēc es pirmo reizi mūžā nevarēju īsti labi salasīt prezentācijas tekstu? Burtu izmērs ok, bet salasīšana prasīja piepūli, viss drusku miglains. Un tad es pievērsos lektores sejai, kurai... bija izplūdušas kontūras. Jums tas varbūt šķitīs smieklīgi, ka es nesaprotu, kas notiek. Bet man vienmēr bijusi perfekta redze, tāpēc esmu maķenīt samulsusi un tagad meklēju attaisnojumus - telpa par izgaismotu, varbūt es par daudz laika pavadu patumšās telpās (mans dzīvoklis), trenējot acis tikai uz tuvumu (dators, grāmatas) utt. Būšu LV, laikam jāaizstaigā līdz acu dakteriem.

uzzinu_pēdējais: lāgerfelda kaķim ir sava vikipēdijas lapa!

https://en.wikipedia.org/wiki/Choupette

laimīgais zvērs tikko mantojis trīs miljonus un māju 120 miljonu eiro vērtībā. es tā aizdomājos - esmu mājdzīvniekvienaldzīga, bet tomēr - būtu tikai godīgi, ja kaut vai daļu mantojumā atstāto līdzekļu dzīvniekcilvēki novirzītu ne vien iemīļotajiem cilvēkiem, bet arī zvēriem. nu, kaut vai kaut kādas eiras uzturēšanai, kamēr tiek meklēts jaunais saimnieks. principā (te man tikko fašismā iegailējās acis!) tiem, kuriem nav ko savam zvēram novēlēt, būtu noliegts tādu turēt, citādi pēc tam skraida pa pagalmiem dieva nepieņemti, kraupaini un lauž svešas sirdis.

Sadomāju, ka vajag izmēģināt intermittent fasting. Tā kā ar šodienu no 14.00.
Galvenokārt tāpēc, ka "darīt kaut ko jokainu un dīvainu ar ēšanu" man iepriekšējā raundā izrādījās ļoti stilīgi. NE SVARAM, ATŠUJĀS, JA, bet ēdiens kļuva rezka garšīgāks, un garšīgs ēdiens = reāli forši, normāliem cilvēkiem tas laikam ir normāls ēdiena efekts, bet man vajag vipendronu.

Pirmais efekts: konstatēju savas prioritātes, ar kurām tagad sevi piebāžu, jo "TŪLĪT VAIRS NEBŪS" - siers un kafija ar pienu. Nu tb kafiju varēšot, bet kafija bez piena ir bweh.
Lai gan tāpat jau drošī vien dzeršu, ibo viens no efektiem esot pazemināts asinsspiediens, un to jau nu toč man nevajadzētu, paldies.

Pulkstens saka: "You've been sitting for too long". Muļķis, nezina, kas ir stāvgalds.

no sērijas "miljons tizlo jautājumu saīdam": nē, viņš nedrīkstot precēties tā uz savu galvu; un vispār tagad jāmācās, jākrāj nauda, bet tā ap gadiem 36 vecāki atradīs viņam līgavu. (droši vien daudzi indijas jaunieši nav mierā ar šādu kārtību, taču šajā konkrētā gadījumā cilvēks nestreso). jā, arī kastas ir sveikas un veselas; kas par to, ka kkādi no augšas izdomājuši tās atcelt, ja visi pārējie to neatbalsta? (esmu pat iemācījusies atšķirt brahmaņus - viņi paši steidz par to paziņot, vai arī to dara viņu ģimenes locekļi (mana pirmā jogas skalotāja, atceros, priecīgi pavēstīja, ka viņas vīrs nākot no krutākās kastas)). jā, precēties ārpus kastas un reliģijas nav ok, bet reakcijas var būt dažādas - no relatīvi maigas "tu vairs neesmi mans dēls" līdz asinsizliešanai. saīda krajā kā reiz jaunizceptās sievas ģimene (hinduisti) nesen nomušījuši jaunizcepto vīru (kristieti). nē, meitene neesot cietusi, ja nu vienīgi morāli. tai pat laikā šāhruhs hans (kurš gan cits) (musulmanis) apprecēja savu hinduistu sievu pirms 20+ gadiem, kad vēl bija struggling aktieris bez sakariem un aizmugures, un joprojām dzīvs. (skatoties my name is khan un zinot to visu, saliekas interesanti akcenti)

bet nu jā, mani kā wannabe ēdiena fašisti daudz vairāk satrauc baisais saldumu patēriņš. esat pamanījuši, ka filmās viņi pie mazākās iespējas auro: atnesiet saldumus? jā, saīds apstiprina, tā ir. bērns atnāk ar labu atzīmi vai radi no anglijas atsūtījuši vēstuli - nesiet saldumus visai ģimenei! saldumus kā dievišķu uzturu propogandē bhagavad gita; krišna neko nezina par dikāna vai paleo diētām un ogļhidrātus neskaita. brīnumainā kārtā viņi visi neslimo ar diabētu un puvušiem zobiem, lai gan vidējais statistiskais svars eiropas skaistuma kanoniem noteikti neatbilst. un pat šāhruhs hans 90. gadu filmās ir chubby apaļvaidzis (un ar baisu, patiesi baisu matu griezumu)!

un vispār - dzīvoklī jau divas! stundas! iespīd saule. mani atkal žmiedz dārza trakums, ja tikšu šodien viena ārā no mājām, aiziešu pēc sīksīpoliem, jo nu jau vairs nav ciešams. vakar nopirku aknu pastēti un gandrīz raudāju gaužas asariņas, jo pa virsu uzkaisīt varēju tikai kressalātus, lociņu nav. pagaidām turu sevi grožos, bet nu nākamajā svētdienā CT sēklu gadatirgus..
un vēl es kā par nelaimi iemetu aci JR izpārdošanas grāmatās. es ieraugu to ciparu un palieku traka. bet nu es esmu neārstējams grāmatu tārps, vislaimīgākā biju dzīvojot bibliotēkā, gripas laikā izrācu cauri kādas 50 lubenes. krieviski. neskaitot tās, kas tur bija plauktā un ko mēģināju sistematizēt

šorīt esmu paspējusi ar mīļošanos aizdzīt divus niķus, paēst, uztaisīt brokastis, pabarot šmuļus (banāni+upenes ir mūsu viss. nu tikai kakuācijas ļoti bieži un ķēpīgas), izmazgāt veļu, kārtīgi izvēdināt dzīvokli, noņemt no balkona brīnišķīgu vēja izpūstu veļu, izlasīt vienu grāmatu divreiz (https://www.janisroze.lv/lv/jana-rozes-apgads/jra/nav-ielikts/kaimini.html) brīnišķīga, brīnišķīga grāmata! šī kopā ar Snīpulīti ir labākā bērnu literatūrā ko pēdējā laikā esmu lasījusi (bet nu šis nav objektīvi, jo mēs visu ziemu bijām iesprūduši Hobitā /kādas nu jau 10 reizes/, Pepijā un Annā no Eivonlijas) un man jau vēl par kurmuļiem (kas arī ir brīnišķīga, cik nu vakar paspēju iemest aci) jāpalasa, jūtos nedaudz vainīga, jo viens no trim dārziņā ir ļoti liels atvieglojums - trīs dienas un greizsirdība, niķi, kašķi un plēšanās sīčiem ir ievērojami mazinājusies, esmu pat izdarījusi dažus mazus būtiskus priekšdarbiņus mājas kārtošanai, tīrīšanai un atbrīvošanai, diemžēl neviens no tiem īsti redzams nav. bet galvenais - nedaudz atvilkusi elpu, jo pēc vakarrīta kar bija sačurācija tāda, ka veļasmašīna griezās septiņas stundas no vietas, vakardienas pastaigas kad mājās nākot vējš bērnu pūta uz pilnīgi citu pusi nekā bērns gribēja iet, mugura pateica krikš un duracel zaķītis galīgi vairs nezaķinājās. arī iet paši nevis stiepties bērni bija pierunājami tikai ar uzpirkšanu (paldies par tādām mazām žēlastībām kā pārtikas kioskiņš pie pašas mājas ar ievērojamu cepumu, našķu un konfekšu kolekciju). protams, emocionālais pacēlums arī tādēļ, ka sanāca novadīt ļoti saturīgu nevalodas nodarbību par vienkāršu, bet apjomīgu tēmu. un tas ir tāds! kaifs mēģināt padarboties, ja bērni guļ nevis čīkstulīgi velkas nopakaļ no telpas uz telpu kamēr tu kaut ko tur mēģini.
esmu apsolījusi iziet ārā, jāatceras pašai dažas lietas izdarīt priekš sevis, tas pats ģermatologa pieraksts. lielais dienas darbs un saņemšanās - kārtīgi izmazgāt lielo wc un tās paklāju, uz kura vakar slaidā lokā izgāzu sačurāciju.

vispār kopš podiņmācības+gleznošanas nodarbošanās, tīrību wc uzturu daudz biežāk. ja parasti dzīvoklī zem šīs briemsīgās nekārtības ir tīrs, tad pods un izlietne jāizberž vismaz trīs reizes nedēļā ne vien tādēļ, ka podā mēdz ielūkoties un pie poda mēdz turēties, bet arī tādēļ, ka tas $#@% kaļķakmens ar ūdenskrāsām nokrāsojas pat ja ir tikai nedaudz parādījies. un krāsainu noberzt nudien nav nekāda prieka. guašs kaut kā mazāk ar šo aizraujas, to no drēbēm ne ar ko nevar izdabūt

Pirms kāda brītiņa, tātad, pēkšņi pievērsu uzmanību tam, ko jaunā dāma patērē jūtūbē
No otras istabas izklausījās, ka
1) Viņa klausās Džordanu Pītersonu
2) Džordanam Pītersonam ir vēl sliktāka diena nekā parasti

Pēc tam izrādījās, ka nē (pieņemu), čalim ierunātājam vnk ir visas DžP intonācijas

/trigger warning, this is really dark shit

Cibas vēsture?
https://www.smbc-comics.com/comic/life-online

un šis ir no jūzera vuluz

pilnīgi par mani

fak, ļoti gribās uz Kelsey Lu Cēsīs. Bet gribās, lai tas ir, piemēram, šajās brīvdienās, nevis tālākā nākotnē

Es nezinu, kas ir jūsu pubertātes skaņu celiņš, bet manējais ir kaut kur starp deviņdesmito beigām un divtūkstošo sākumu. Es apzinīgi sekoju līdzi ZTV topiem un augstā godā turēju Ievu Tūnu. Es mēdzu arī pārrakstīt kasetē mīļākos gabalus no radio - Uģa Poļa dārdošā balss paziņoja par dziesmas pozīciju topā, kas vienmēr uzgāja drusku pāri dziesmas sākumam. Man liekas teju maģiski, ka Outkast gabals "Ms. Jackson" man šodien izklausās tieši tikpat stilīgs un grūvīgs, cik toreiz, kad tas dominēja visus iespējamos čārtus. Un "Pure Shores" arī šonakt skan tikpat hipnotiski - gan kā toreiz "Pludmalē", gan arī kā tad, kad iznāca GTA 5. Pleiliste zem attēla.

es gribu lai mani notur kad

 

es esmu saaugusi kopā ar to cilvēku rokām kas mani notur pie smagās, asaru pievilgušās zemes, kāpēc tu raudāji viņi man jautā mēs jau sen būtu putekļi

( un es saku )

klau, a par dīlbreikeriem runājot

loģ, ka ir dīlbreikeri, kas ir salīdzinoši ātri pamanāmi un tu ar tādu cilvēku nopietnākās attiecībās (draudzības, mīlas, darba, whatever) vnk neielaidies, ja kaut kādu nepārvaramu iemeslu dēļ galīgi nav aizgājis pa pieskari, tas viss normāli

bet ir tādi dīlbreikeri, kas izlien tad, kad jau ir riktīgi dziļi iebrists
man, teiksim, viens personāžs kādā brīdī izvērsa garu monologu par savu sievieti, raksturojot viņu kā "tik vecu un neglītu, ka viņai nav citas izvēles kā būt ar mani, ja es viņu vispār gribu", un viss, goodbye, pat bez paskaidrojumiem (lai gan tas galīgi nebija viens no maniem saprātīgākajiem dzīves posmiem, kurā es pieņemtu izsvērtus lēmumus)
bet kā ar šito verķi tiek galā pieauguši cilvēki?

lai gan ko nu tur daudz var tikt galā, pull out or push through

un kas vispār var būt dīlbreikeris? Nu tipa "vecis aizved uz restorānu un pēc tam sūdzas, ka baigi dārgi"*, vēl kaut kas?

*šis, btw, nav manējais, bet nu mani arī uz restorāniem neaicina, to be fair :D

Nudien bija smieklīgi

šī gaisma, šī gaisma laukā!
nespēju novērsties no loga
tāda ir manējā
nevis kā vakardien, tik spoža, ka žilbst

bet pūkaina, silta.
nededzina, neizkaltē, nenogalina, neapžilbina

klusiņām un mierīgi silda.

pavisam klusiņām, pamazītēm
bet pastāvīgi
arī tad, kad pavisam maziņa
mirdz vienalga

trū antropolodžī intervjū kveščen: "Vai tu esi kādreiz pievēris žaunas, vēl pirms tevi izbano?"
tad, kad dalīja cieņu un pieklājību pret pētījuma dalībniekiem, es laikam nebiju mājās (vai šajā gadījumā lekcijās)

/tajā pašā intervijā es arī (ļoti ekspresīvi) lietoju frāzi "ah... joptvaimaķeri!" :D

( ... tālāk ... )

terapeite vakar norādija, ka es nevēlos mirt, es vēlos nejust. Viss ir viens, tātad, atkal.
Īsti nav skaidrs, kas notiek galvā, bet es esmu nogurusi būt sarežģīta un problēma.

Vai šeit kādam nav sija ee, ko es varētu palietot pāris darījumiem? Viss tīrs, viss legāls, atstāšu komisiju par naudas trafiku.