Kurvjzieža kontemplācijas

Dienas joks. Kad visus tavus komentārus papildina atsauce uz "Latvju tautas atziņas par muļķiem" strīdiem paveras gluži jaunas dimensijas.

Hei, cibiņi. Pārdodu savu leģendāro dzīvoklīti, kurā filmētas "Septiņas neveikla seksa reizes" un sacerēta filma "Melnais samts".

-Divas izolētas istabas, labs plānojums, 36kvm
-2. stāvs, mājā kopā 4 dzīvokļi, kaimiņus tikpat kā nejūt
-Logi uz trim pusēm, tsk. vannasistaba ar logu
-Atjaunotas vecās koka grīdas, logi, durvis
-Māju apsaimnieko aktīva biedrība, kas veic regulārus labiekārtojumus. Kaimiņi kopumā super
-Īpašumam līdzi nāk apjomīgs šķūnītis un domājamā daļa no paprāva zemesgabala, kur var ne tikai turēt auto, bet arī ierīkot puķu dobes, bērnu laukumu u.tml.
-Atrodas Rīgas centra ziemeļos - Pētersalā, netālu no Viesturdārza. Blakus visi iespējamie transporti un infra, bet pašā dzīvoklī kluss un, skatoties pa logu, liekas, ka dzīvo laukos
-Cena 56'000, bet ar jaukiem cilvēkiem varam kaulēties

Te bildes: https://failiem.lv/u/f76487guyj

Interesentus lūdzu rakstīt jim@citakinozeme.lv vai privāti FB, ja esam draugi

divas filmas par jaukajiem skolas bērniem: The Children's Hour (1961) un Adolescence (2025).
Dzīvesprieku un optimismu nevairo, taču, akmandieniņ, kādi aktierdarbi, neaizmirstami.

nednogalē Ūpis piedalījās savā pirmajā šaha turnīrā ar nebūt ne sliktiem rezultātiem.
tas viss skaisti.
taču tiesnesis pēc turnīra iečukstējis viņam ausī, ka viņu pretinieki esot sajaukuši ar meiteni.
-
kāpēc šādai informācijai būtu jāizskan un kāpēc tieši bērna ausī? gribi runāt par garmataino puiku problēmātiku, ej pie vecākiem! absolūts takta trūkums, es vienkārši nevaru.
-

tad vēl anatomikums, Ūpis ļoooooti iedziļinājās, prasīja jautājumus, es stāstīju par ārpusdzemdes grūtniecībām, par cirkšņu trūcēm, par vēžiem, pētījām mazu bērnu gurnu šķērsgriezumu, utt. Viņš ik pa brīdim teica, ka tūlīt izvemsies, bet es izturēs līdz galam. moš būs ārsts, ko.

un tad vēl Liberta pēdējā diena nacionālajā muzejā.

1d izdarījām nākamo lielo šķiršanās soli pēc notāra apmeklējuma - atdalījām spotifajus. mēs ar K visu laiku bijām lietojuši vienu kontu. tagad mums ir family konts, kurā ir amizants dalībnieku sastāvs. ielīdu Niedrājā, likās negaidīti viegli.
2d brūža dzd ballīte.
3d muižu tīkla tikšanās Kokmuižā.
4d dzirdēju pirmos cīruļus. stallī šļura. vakarā migla.
5d pa nakti uzsniga daudz sniega. VM treniņš. jājām ārā. strādājām pie taisnēm un liektām līnijām - lecot sistēmas. šķērslīši mikro - uzsvars uz darbu ar trajektorijām.
no rīta biju atstājusi atslēgu saišķi mājas ārdurvju ārpusē (neaizslēgtās durvīs). vakarā uztaisīju popkornu un neizslēdzu elektrisko plīti. way to go dzīve vienatā - i can do it. can i?
6d redzēju savādu sapni, kurā migu ciet pie stūres un vispār nevarēju noturēt vaļā acis. jocīgi būt aizmigušai un sapņot par aizmigšanu vēl vairāk. 14h darbdiena - tirdziņš un danču vakars. drausmīgi, drausmīgi noguru. vienlaikus nosalu un saulē aprāvu seju. traks pilnmēness lielceļa vidū. un ugunsgrēks pie Cēsu apļa.
7d nezkāpēc pamodos pusastoņos. pelēks un mikls putenis visu dienu. nesaņēmos iziet ārā. Heroes. pašā vakarā atbrauca K.

Neticami, ka kaut ko šādu var uzrakstīt 1910. gadā (nevis vakar).
It might be put, somewhat coarsely perhaps, by saying that Conservative believes in any minority that is rich and the Progressive in any minority that is mad.

"The woman does not work because because the man tells her to work and she obeys. On the contrary, the woman works because she has told the man to work and he hasn't obeyed."

/Chesterton, What's wrong with the world.

Nesen lasīju savu veco dienasgrāmatu un konstatēju, ka vairs nevaru internetā sameklēt to gleznu, par kuru rakstīju un pat nezinu, kas tā bija par mākslinieci. :(

Nosaukums bija "Botoksas kundzes tējas pauze", bet bildē bija tāda īpatnēja dzīva radība, kas, manuprāt, šūpuļkrēslā sēdēja un kaut kur bija arī tā tēja. Tagad ar tādu nosaukumu neko nemeklē. Vispār tagad internetā, manuprāt, tagad var atrast daudzkārt mazāk informācijas nekā agrāk. :(

Pēc sajūtām liekas, ka esmu saķērusi kaut kādu draņķa vīrusu, dzeršu Adavit un cerēšu, ka arī šoreiz tas mani izglābs.

Tas moments, kad tu stāvi supermārketa stāvlaukumā un domā nevis par to, kur atstāji mašīnu, bet gan par to, ar kuru, bļ***, mašīnu šodien uz veikalu atbrauci.

Ja star, ja star, ja prosto super star...

Bet šonakt man sapņos rādījās reāla šausmene. Izrādījās, ka viena maniakālā slepkava - indētāja - ir tāda neuzkrītoša sieviete ar tumši brūniem, īsiem matiem, ģērbusies pelēkos svārkos un pelēkā vilnas jakā. Bet to tad uzzināja kaut kāda citu maniakālo slepkavu kompānija un tad sāka viņu medīt - tur bija gan zaļganbāls plikgalvains kārns vīrs ar sliktiem zobiem un zāģi rokā, gan meitene baltā kleitā ar gariem, tumšiem matiem un tievām kājām, gan visādi citi tikpat jauki tipāži. Un tas viss uz zaļganpelēka fona vecā mājā blakus purvam pilnmēness naktī.

turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?

(tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!)

laukos naktī uz sestdienu man elkonī iekoda ods.
niez joprojām

vēl es redzēju taureņus un kāšus, bet to vajadzēja ierakstīt cibā uzreiz, nu jau tas pavisam nav aktuāli.

Skatos, cik ļoti tās Trampa runas par Kanādu atgādina Putina runas par Ukrainu. Un domāju par to, cik ļoti viegli cilvēki pārvēršas par lopiem, par nezvēriem, bet pretējais process ir ļoti lēns un bieži vien - neiespējams. Cik ilgs laiks paiet, lai savstarpēji naidīgas valstis iemācītos mierīgu līdzāspastāvēšanu un cik viegli ir tautas sarīdīt savā starpā.

Domāju par to, cik ļoti man patīk Eirovīzija - parasti tur gadās pa kādai labai dziesmai, bet tas nav tas galvenais. Galvenais ir tas, ka tā ir viena no nedaudzajām iespējām tautām savstarpēji apmainīties ar laipnībām. O, mums Igaunija iedeva tik un tik punktus, paldies, malacīši.

Un vēl es domāju par to, cik svarīgi būtu, lai dārziņos un skolās strādātu paši labākie un ētiskākie cilvēki. Jo - ja bērnam nav paveicies ar vecākiem - lai viņam būtu kāds alternatīvais piemērs, no kura pasmelties iedvesmu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Ikviens no mums un mūsu mīļajiem var nonākt situācija, kad viņš var būt pilnībā atkarīgs no svešu cilvēku žēlsirdības. Ja cilvēki vairs neizturas cilvēcīgi, viņi kļūst līdzīgi plēsējiem. Bet arī stiprākais plēsējs kādu dienu kļūst vārgs un tad viņu saplosa un apēd kāds cits plēsējs.

Vakar tā "pastaigājos pa svaigu gaisu", ka šonakt nogulēju 10h. Ķermeniņš tik viegli šobrīd sagurst

Es nupat atklāju, ka Cibā nevar sameklēt senākus ierakstus ar tagiem. :( Man meklē tikai līdz kaut kādam 14.gadam, kaut gan man ir bijuši arī vecāki. :( Ehh.

Šī doma par starptautiskajām tiesībām man bija jau tad, kad es mācījos juridiskajā fakultātē.
http://klab.lv/users/missalise/1264451.html